Ražošana

Foto: Atklāj Fazer kūku un konditorejas izstrādājumu ražotni

Žanete Hāka, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Šodien Ogrē tika atklāta Somijas maiznīcas SIA Fazer Latvija jaunā saldēto produktu ražotne.

Jaunajā ražotnē investēti 4,5 miljoni eiro un tajā ir izveidotas 33 jaunas darbvietas. Jaunajā ražotnē tiks izgatavotas dažādas kūkas, ruletes un citi konditorejas izstrādājumi.

Ražotnē, kas ir pilnībā integrēta Fazer maiznīcas infrastruktūrā, ir uzstādītas divas modernas līnijas, kas nodrošina efektīvu ražošanu un augstu kvalitāti. Vienlaikus, kūku un konditorejas izstrādājumu garnēšana būs roku darbs. Konditoru atlase un apmācības tika veikta šis vasaras laikā. Sākotnēji visa saražotā produkcija tiks eksportēta, savukārt, Latvijā un Baltijas valstu tirgos produktu tirdzniecība tiek plānota no 2016. gada.

«Fazer jaunā un modernā ražotne ir daļa no Fazer darbības efektivitātes uzlabošanas un nākotnes attīstības plāniem. Latviju par vietu, kur attīstīt ražošanu, esam izvēlējušies tās ģeopolitiskā novietojuma dēļ – Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nozīmē stabilitāti, Latvija atrodas tuvu Ziemeļvalstīm, kas nozīmē, ka mēs varam būt ātri un elastīgi. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka maiznīca Ogrē strādā jau no 2001. gada un šeit ir pietiekami vietas, lai ražotni paplašinātu. Mūsu biznesā svarīgs ir cilvēku darbs, un mēs zinām, ka šeit cilvēki strādā atbildīgi un profesionāli,» skaidro Petri Kujala, Fazer Bakery izpilddirektors.

«Pārtikas ražošanas nozarei Latvijā ir dziļas saknes. Tā ir viens no mūsu valsts tautsaimniecības stūrakmeņiem. Bagātas šīs nozares tradīcijas ir Ogrē, kur tās koptas jau daudzu gadu garumā, pateicoties arī Somijas investīcijām, turklāt šodien mēs esam liecinieki tam, ka pārtikas ražošana šeit turpināsies ar jaunu sparu,» sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Fazer kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecība tika uzsākta pērnā gada rudenī, un darbi pabeigti šī gada augustā. Šobrīd jaunā ražotne ir pilnībā integrēta esošās Ogres maiznīcas infrastruktūrā un jau uzsākusi darbību. Jaunās ražotnes platība ir 1100 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā reizē portāls db.lv ciemojas Fazer maizes ražotnē Ogrē, kur top dārzeņu maize!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus atpakaļ - 1946. gadā, kad Rīgā darbu uzsāka maizes un makaronu fabrika, kuras produkcija tika marķēta ar Druvas zīmolu. 2001. gadā Druva apvienojas ar Ogres apkaimē zināmāko maiznīcu - Ogres maiznieks, un pārceļ ražotni uz Ogri. Uzņēmums turpina darbību kā Ogres maiznieks, un, apvienojot abu uzņēmumu pieredzi, piedāvā pircējiem gan iecienītas, gan jaunas maizes šķirnes.

2001. gada beigās Ogres maiznieku pārņem Somijas lielākā un pazīstamākā maiznīca - Fazer Bakeries. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums ir Fazer maiznīcas Druva, vēlāk 2005. gadā tas tiek pārdēvēts par Fazer maiznīcām, bet 2012. gada 27. martā uzņēmuma jaunais nosaukums ir Fazer Latvija. No 2010. gada Fazer Latvija pārņem Fazer saldumu tirdzniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fazer ražošanas konsolidācijas projekts Baltijā ir sekmīgi pabeigts, un notikusi visu ražošanas līniju pārnešana uz Ogres un Kauņas maiznīcām.

Projekta ietvaros Fazer maiznīcā Ogrē ir paplašināta ražotne, pārveidojot esošās līnijas un uzstādot jaunu porciju maižu līniju. Tikmēr darbi turpinās – aktīvi norit jaunās saldēto kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecība, kas ir pēdējo gadu vērienīgākais Fazer attīstības projekts Baltijas valstīs. Kopumā Fazer ceptuvē un jaunajā ražotnē Ogrē tiks izveidotas papildu 40 jaunas darba vietas, un plānoto investīciju apjoms pārsniedz 5 milj. eiro.

«Esam paveikuši ļoti nozīmīgu darbu, lai nostiprinātu pozīcijas maizes tirgū Latvijā un citu Baltijas valstu tirgos ilgtermiņā. Vienlaikus jāsaka, ka tikpat liels darbs veicams, lai uzsāktu saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanu un eksportu jau šā gada rudenī. Pašreiz meklējam papildu jaunus darbiniekus gan maiznīcai, gan jaunajai ražotnei, kur nepieciešamas zināšanas un pieredze konditorejas izstrādājumu ražošanā,» komentē Mindaugas Snarskis, Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Fazer Latvija” investēs jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē Ogrē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība.

Ņemot vērā biznesa vidē valdošo konkurenci un "Fazer Group" korporatīvo politiku, konkrētu investīciju apjomu uzņēmums neizpauž.

Lai arī viens no maizes ražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir arvien krītošais maizes patēriņš, “Fazer Latvija” tirgus daļa aizvadītajā gadā ir bijusi 20%, norāda uzņēmumā.

“Analizējot patērētāju ieradumus, aizvadītajā gadā kopumā tirgū novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet arī dara labu mūsu ķermenim un liek mums justies labi. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, no dažādajiem maizes izstrādājumu segmentiem, pircēji ir arvien vairāk iecienījuši tieši tostermaizi. Kā rezultātā tostermaizes segments aizvadītajā gadā kļuva par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība palielinājās par 16%, savukārt šī segmenta patēriņa apjoms pieauga par 14%,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītājs Klāvs Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Fazer Latvija apgrozījums palielinājies par 29%

Žanete Hāka, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas Fazer Latvija apgrozījums 2015. gadā sasniedzis 21,59 miljonus eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2014. gadā, informē uzņēmums.

Pērn Fazer Grupa pabeidza Baltijas ražošanas konsolidācijas projektu - paplašināja maiznīcu un uzbūvēja jaunu kūku ražotni Ogrē, investējot vairāk nekā 5 miljonus eiro un izveidojot vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Savukārt Fazer Grupas apgrozījums 2015. gadā sasniedza 1,58 miljardus eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa ir palielinājusies un sasniedza 44,9 miljonus eiro.

Fazer Grupas prezidents Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum) komentē: «Mēs strādājam, lai nostiprinātu Fazer konkurētspēju un rentabilitāti. Pēdējo trīs gadu laikā Fazer ir investējis aptuveni 100 milj. eiro Somijā un nākamo trīs gadu laikā mēs plānojam investēt tikpat, veicinot eksportu un radot jaunas darba vietas». Vienlaikus 2015. gadā Fazer Grupa vairāk nekā 22 milj. eiro ir investējusi citās valstīs, kur kā nozīmīgākie projekti ir maiznīcas Ogrē paplašināšana un industriālās virtuves izveide Kavlingē (Kavlinge) Zviedrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Fazer iegādājas zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala

Lelde Petrāne, 29.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fazer Group iegādājusies zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Ar šo zīmolu pārņemšanu Fazer nostiprina tirgus pozīcijas cepumu tirgū un saskata lielu potenciālu tālākai attīstībai.

Fazer paplašina savu cepumu sortimentu, no uzņēmuma Mondelez iegādājoties cepumu zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Minēto zīmolu pārņemšana ir turpinājums 2012. gadā veiktajai cepumu ražošanas pārņemšanai no uzņēmuma Kraft Foods (šobrīd Mondelez) Somijas pilsētā Vantā. Domino ir atzīts par vērtīgāko zīmolu cepumu kategorijā Somijā.

Fazer ir ilglaicīga pieredze cepumu biznesā - cepumi tika ražoti laikā no 1929. līdz 1995. gadam. Cepumi Domino sākti ražot 1953. gadā, Jaffa – 1969. gadā, bet Fanipala – 1997. gadā.

Šā gada septembrī apritēs 125 gadi, kopš zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Fazers (Karl Fazer) atvēra savu franču–krievu kafejnīcu Helsinku centrā. Šobrīd Fazer ir viens no Somijas pazīstamākajiem uzņēmumiem. Fazer cepumu ražotne atrodas Vantā (Vantaa), un tajā strādā ap 80 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Fazer kefīra baltmaize

Kristīne Stepiņa, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top kefīra baltmaize Fazer ceptuvē Ogrē.

«Fazer kefīra baltmaizei ir bērnības garša,» saka Fazer Latvija ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

2018. gada nogalē Fazer Latvija un SKDS veiktais pētījuma par maizes ēšanas paradumiem Latvijā parādījis, ka 76% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd katru dienu, tostarp kviešu maizi. Nemainīgi maizes ēdājiem galvenais kritērijs izvēloties ir garša, to norādījuši 79% vīriešu un 75% sieviešu.

Fazer kefīra baltmaizi ēd arī Lietuvā un Igaunijā. «Ik mēnesi mēs izcepam mazliet vairāk nekā 100 tonnas šīs baltmaizes, apmēram puse paliek Latvijas ēdājiem, bet otra puse – Igaunijas un Lietuvas pircējiem,» informē K. Fjodorovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot starptautisko stratēģiju, «Fazer Group» iegādājies vadošo smūtiju zīmolu Ziemeļvalstīs – «Froosh». Šis zīmols ir tirgus līderis savā segmentā Somijā un Zviedrijā, kā arī ieņem stabilu otro vietu Dānijā un Norvēģijā. Iegādājoties «Froosh» zīmolu, «Fazer» piesaka savu darbību jaunā kategorijā un paplašina savu klātbūtni mazumtirdzniecībā. «Froosh» izpilddirektors Brendans Hariss (Brendan Harris) ir iecelts par «Fazer Lifestyle Foods» izpilddirektoru.

«Froosh» iegāde atbilst «Fazer» stratēģiskajiem nākotnes izaugsmes un internacionalizācijas plāniem, atbalstot paplašināšanos un plašāku produktu klāstu tirdzniecībai pašreizējos un jaunajos tirgos. «Froosh» būs daļa no «Fazer Lifestyle Foods» biznesa virziena, kas ir platforma veselīgu, uz augļu–bāzes veidotu produktu piedāvājumam.

«Veselība un labklājība vienlaikus ar ilgtspējīgu dzīvesveidu ir vadošās patērētāju tendences globālā mērogā, un mēs redzam lielu potenciālu šajā jomā. «Froosh» pārņemšana ir daļa no izaugsmes plāna, īpaši ņemot vērā to, ka smūtiju tirgus pieaugs par 10%+ gadā,» komentē Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum), «Fazer Group» prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. jūnijā Fazer Latvija saņēmusi Ogres novada pašvaldības Ogres būvvaldes apstiprinājumu par jaunās Fazer saldēto produktu ražotnes telpu nodošanu ekspluatācijā. Savukārt, 3. jūlijā ir saņemts Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par ražotnes atbilstību normatīvajām prasībām. Jaunajā ražotnē ir izveidotas 20 jaunas darba vietas, informē uzņēmumā.

Pašlaik jaunā ražotne Ogrē strādā testa režīmā, lai šī gada rudenī uzsāktu saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanu. Testa režīmā tiek izmēģinātas jaunās ražošanas līnijas, pārbaudītas receptūras un sagatavota atbilstošā dokumentācija. Vienlaikus notiek darbinieku apmācību process. Jaunā ražotne ir pilnībā integrēta uzņēmuma vienotajā infrastruktūrā. Sākotnēji visa saražotā produkcija tiks eksportēta uz Somiju.

Kopumā jaunās ražotnes izveidē un esošās maiznīcas paplašināšanā Ogrē Fazer Grupa investējusi vairāk nekā 5 miljonus eiro. Šis ir Fazer Grupas pēdējo gadu vērienīgākais attīstības projekts Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Karl Fazer šokolāde

Anda Asere, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Fazer Bakery Baltic» rīkotājdirektora amatā un «Fazer Bakery» biznesa jomas vadības komandas locekļa amatā no novembra darbu sāks Klāvs Bērziņš, informē uzņēmumā.

«Pēdējo gadu laikā «Fazer» bizness Baltijas valstīs ir veiksmīgi attīstījies. Es esmu pārliecināts, ka Klāva pieredze un zināšanas, strādājot kopā ar Baltijas vadības komandu, ļaus veiksmīgi vadīt mūsu biznesu un sasniegt vēl labākus rezultātus nākotnē», komentē «Fazer Bakery» biznesa jomas rīkotājdirektors Petri Kujala.

«Kad man bija iespēja pievienoties «Fazer», es nekavējoties piekritu, jo uzņēmuma vērtības sakrīt ar manām vērtībām. Esmu priecīgs pievienoties «Fazer» komandai», komentē K. Bērziņš.

Kā liecina «Fazer Bakery Baltic» sniegtā informācija, tad K.Bērziņam ir starptautiska pieredze un zināšanas FMCG biznesa jomā. Viņš ir 19 gadus strādājis dažādos amatos un valstīs uzņēmumā «Philip Morris International». Pašreiz Bērziņš strādā Šveicē un ir atbildīgs par uzņēmuma pārdošanas stratēģiju pasaulē. Pirms tam viņš ir bijis «Philip Morris International» tirdzniecības direktors Polijā un rīkotājdirektors Zviedrijā un Islandē, kā arī strādājis kā mārketinga vadītājs Baltijā un uzņēmuma vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Fazer Latvija apgrozījums samazinājies

Žanete Hāka, 27.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Fazer Latvija apgrozījums sasniedza 16,79 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 8% mazāk nekā 2013. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Samazinājums skaidrojams gan ar to, ka joprojām Latvijā, tāpat kā citās Baltijas valstīs, turpinās maizes tirgus samazināšanās, un vienlaikus saasinās konkurence. Uzņēmums ar mērķi palielināt efektivitāti un rentabilitāti ilgtermiņā, īstenoja strukturālas reformas, izveidojot vienotu uzņēmumu Baltijā un pārnesot visu ražošanu uz Ogres un Kauņas maiznīcām.

Vienlaikus 2014. gada rudenī tika uzsākts vērienīgākais Fazer attīstības projekts Baltijā – saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecība Ogrē. Jaunā ražotne darbu sāks 2015. gada septembrī. Kopējās Fazer investīcijas Ogrē pārsniedz 5 miljonus eiro, tiks izveidotas aptuveni 40 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Fazer Bakery Baltic» vadītājs Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis) paziņojis par došanos projām no uzņēmuma, izmaiņām uzņēmuma vadībā stājoties spēkā šā gada jūlija beigās.

Viņš ir pieņēmis piedāvājumu turpināt savu profesionālo izaugsmi citā uzņēmumā.

«Ņemot vērā 2017. gadā sasniegtos labos rezultātus un veiksmīgi uzsākto 2018. gadu, esmu pārliecināts, ka komanda turpinās nostiprināt »Fazer Bakery Baltic« pozīcijas tirgū. Savukārt man šis ir piemērots brīdis doties tālāk pretī jauniem profesionālajiem izaicinājumiem,» gaidāmās pārmaiņas komentē Mindaugs Snarskis.

Kopš 2014. gada maija Mindaugs Snarskis kā rīkotājdirektors vadījis «Fazer» maiznīcu biznesa struktūrvienību Baltijā. Viņa vadības laikā uzņēmums ir paplašinājies, izveidojot jaunas darba vietas jaunizveidotajā kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnē Ogrē un sausmaizīšu ražotnē Kauņā. Pēdējo gadu laikā uzņēmums ir nostiprinājis savas pozīcijas maizes tirgū visās Baltijas valstīs. 2017.gadā «Fazer Latvija» ieguva starptautiski atzītus sertifikātus pārtikas drošības un energoefektivitātes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas produktu ražotāja SIA «Fazer Latvija» līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Marko Kristians Bergholms pēc amatā pavadītiem sešiem gadiem to atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelta Maria Katarīna Firstena. Viņa SIA «Fazer Latvija» valdē pievienosies valdes locekļiem Petri Sakari Kujala un Jarmo Olavi Lappi, kuri turpinās darboties kā līdz šim.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 1.oktobrī.

SIA «Fazer Latvija» dibināta 2000.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 17 182 671 eiro un tas pilnībā pieder Somijas kompānijai «Fazer Bakeries Ltd.».

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 25,322 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 801 tūkstotis euro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 317 darbiniekus, un tā kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā bija 2,429 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas produktu ražotāja SIA «Fazer Latvija» valdes priekšsēdētāja Marija Katarīna Firstena atstājusi amatu pēc nepilniem četriem tajā pavadītiem mēnešiem, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Viņa par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tika iecelta tikai 2018.gada 1.oktobrī.

Tagad par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju kļuvis Santtu Tuomas Kallionpā. Viņš SIA «Fazer Latvija» valdē pievienosies valdes locekļiem Petri Sakari Kujala un Jarmo Olavi Lappi, kuri turpinās darboties kā līdz šim.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas šī gada 16.janvārī.

SIA «Fazer Latvija» dibināta 2000.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 17 182 671 eiro un tas pilnībā pieder Somijas kompānijai «Fazer Bakeries Ltd.».

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 25,322 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 801 tūkstotis euro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 317 darbiniekus, un tā kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā bija 2,429 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Maiznīca: Kefīra baltmaize ir piemērs tam, ko mūsdienās vēlas patērētāji

Lelde Petrāne, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas Fazer Latvija apgrozījums 2016. gadā veidojis 24,23 miljonus eiro, kas ir par 12,23% vairāk salīdzinājumā ar 2015. gadu.

Uzņēmums sasniedzis galvenos izvirzītos mērķus - uzlabot rentabilitāti, nostiprināt pozīcijas maizes tirgus segmentos ar pievienoto vērtību un nodrošināt eksporta apjomus uz Somiju un pārējām Baltijas valstīm.

Maizes tirgus Baltijā, tostarp arī Latvijā, turpina samazināties, norāda uzņēmumā. Vienlaikus pircēji arvien vairāk izvēlas maizi mazākās porcijās un maizi ar augstāku pievienoto vērtību. Arī veikalos rīkoto cenu akciju spiediens joprojām ir liels. Lai sekmīgi attīstītos, uzņēmumiem ir jāpiedāvā maizei jaunas garšas un formāti. Fazer Kefīra baltmaize «ir piemērs tam, ko mūsdienās vēlas un sagaida patērētāji».

«Uzņēmuma mērķis 2017. gadā ir turpināt strādāt šajā virzienā, piedāvājot to, ko sagaida pircēji – jaunus produktus, kas atbalsta veselīguma tendences,» komentē Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm

Lāsma Vaivare, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Senais teiciens ciešās konkurences apstākļos maizes un konditorejas tirgū Fazer praksē piepildās burtiski

Maizes tirgus attīstās abos virzienos – gan uz dārgu ar amatniecības metodēm gatavotu maizi, gan iepriekš apceptiem saldētiem produktiem, saka Fazer Group vecākais viceprezidents Petri Kujala.

Latvieši ir ļoti lepni par savu maizi. Vai šo gadu laikā, kamēr Fazer ir Latvijā, ir mainījies tas, ko mēs saprotam ar maizi?

Maizes patēriņā un maizes cepšanas industrijā tiešām notiek pārbīde, bet tā nav tikai Latvijā. Visos mūsu tirgos ap Baltijas jūru cilvēki no tradicionālas lētas baltmaizes pāriet uz maizi ar lielāku pievienoto vērtību – ar sēklām, dažādām garšām un īpatnībām. Tā ir iezīme arī pārtikas industrijā vispār – cilvēki vairāk domā par veselību un labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltic Restaurants sāk nodrošināt ēdināšanu uz prāmjiem Igaunijā

Ilze Žaime, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «BR Group» ēdināšanas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia», sākot ar šā gada oktobri, sācis nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus arī uz prāmjiem, kas veic pārvadājumus no Igaunijas sauszemes uz divām salām - Sāremā un Hījumā.

Darbības uzsākšanas investīciju apmērs šobrīd esot sasniedzis 150 tūkst. eiro apmēru, taču paredzams, ka līguma darbības laikā investīciju summa varētu pieaugt, informē «Baltic Restaurants» valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Līgums par sadarbību ir noslēgts uz septiņiem gadiem.

Divus minētos Igaunijas prāmju maršrutus apkalpo četri prāmji, kas gadā pārvadā apmēram trīs miljonus pasažieru. Lai nodrošinātu maltīšu pagatavošanu un prāmju pasažieru apkalpošanu, uzņēmumā izveidotas 70 jaunas darbavietas. Uz prāmjiem Igaunijas grupas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia» izmantos zīmolu «TakeOff».

«Jau vairākus gadus mūsu uzņēmums eksportē zināšanas un pakalpojumus uz Igauniju, taču sadarbība ar Igaunijas prāmju operatoriem mums būs pavisam jauna pieredze un arī izaicinājums. Ēdināšana uz prāmja pieprasa apgūt jaunas darba metodes, kas ļauj nodrošināt raitu klientu apkalpošanu un augstu pakalpojuma kvalitāti,» norāda A. Kaugars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta galerija - Mainās pircēju paradumi un maize tiem līdzi

Anda Asere, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Helium, IR Wood, More Than Knitwear, MIZO, LuckyMe nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 08.05.2018

«Helium» sniedz pasākumu dekorēšanas pakalpojumus ar baloniem fiziskām un juridiskām personām.

Zīmola «Helium» ideja par noformējuma veidošanu no baloniem radās, kad uzņēmuma vadītāja Laura Keršule saprata to, ka nespēj atrast savām prasībām pielāgotu piedāvājumu tirgū. Nosaukums neradies līdz ar ideju, tomēr tas nāca dabiski un organiski. «Helium» ir ķīmiskā elementa nosaukums, tā ir gāze, kas ceļ augšup balonus, un tādā veidā svētku noskaņojumu un atmosfēru. L. Keršule atzīst, ka ieiešana tirgū ir mazāk grūts process, nekā līderpozīciju noturēšana, ko var nodrošināt izcils serviss, konstanta publicitāte un aizvien jauni, neredzēti risinājumi.

Kā panākumu atslēgu L. Keršule uzskata iepriekšējo pieredzi reklāmas un mārketinga jomā.

«Par panākumiem finansiālā ziņā noteikti runāt būtu pāragri, jo pagaidām (uzņēmums dibināts 2016. gada jūlijā) vēl ieguldītais nav nesis atdevi, tomēr, runājot par atpazīstamību un iegūto uzņēmuma reputāciju, esam apmierināti un ar drosmīgu skatu raugāmies nākotnē,» komentē L. Keršule.

Zīmolam «Helium» ir ambiciozi nākotnes plāni, paaugstinot 2 līdz 3 reizes uzņēmuma apgrozījumu un darbinieku skaitu, koncentrējot savu darbību uz pasākumu noformēšanu.

«Es domāju, ka ir iestājies zināms inovatīvu ideju vakuums. Inovatīvas idejas ir tādas, kas arī pasaules līmenī ir inovatīvas. Noteikti tas atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas - ir jomas, kas sevi ir izsmēlušas un ko jaunu piedāvāt ir praktiski neiespējami, tad pat idejai ir otršķirīga nozīme, galvenais ir servisa vai preces kvalitāte, kas nodrošina pozitīvu pieredzi un atkārtotu pirkumu vai pakalpojuma izmantošanu,» akcentē L. Keršule.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmoli «Helium», «IR Wood », «More Than Knitwear», «MIZO», «Lucky Me» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bitenosaukumi

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada novembra K. Bērziņš ir iecelts par Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektoru un Fazer Bakery biznesa jomas vadības komandas locekli. Bērziņam ir ilggadēja vadītāja pieredze starptautiskajā ātrās aprites patēriņa preču biznesa vadībā. Kā vienu no iemesliem piedāvājuma pieņemšanā K. Bērziņš min uzņēmuma vērtību sakrišanu ar paša vērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru