Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa šī gada 22. jūnijā kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva kriminālprocesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā valstij nodarīts kaitējums 696 595 eiro apmērā, informē VP.

Par aizdomās turētiem šajā lietā atzītas trīs personas.

2017. gada jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas – par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Veicot nepieciešamās izmeklēšanas darbības, likumsargi noskaidroja, ka aizdomās turētās personas, mantkārīgu motīvu vadītas, nelikumīgi izveidoja un uzglabāja atkritumus Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, laika posmā no 2016. gada maijam līdz sadegšanas brīdim. Šo darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiālais zaudējums aptuveni 700 000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka izgāztuvē esošie atkritumi tika atvesti no Zviedrijas.

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Bijušās Rīgas atkritumu izgāztuves Kleisti vietā patlaban paceļas 13 metrus augsts apzaļumots pakalns, kas patlaban izskatās pēc oāzes uz pelēcīgo Spilves pļavu fona, informē Rīgas dome.

«Ir pabeigts vēl viens labs projekts. Bijušās atkritumu izgāztuves vietā tagad ir izveidojusies ne tikai vizuāli pievilcīga ainava, bet pats galvenais ir novērsta gruntsūdeņu tālāka piesārņošana. Rekultivācijas noteikumi paredz, ka piecus gadus šeit neko nedrīkst darīt. Pa šo laiku aicinu iedzīvotājus izteikt savas idejas kalna izmantošanai,» aicina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš trešdien, 25. novembrī, kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu un atbildīgajiem speciālistiem bija ieradies novērtēt rekultivācijas gaitā paveikto.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā piespriedusi trīs gadus ilgu nosacītu cietumsodu trim personām, kuras bija apsūdzētas par nelegālas atkritumu izgāztuves izveidi Jūrmalā, kurā pērn izcēlās ugunsgrēks, liecina publiski pieejamais anonimizētais tiesas spriedums.

Bez nosacītā cietumsoda personām arī solidāri valstij jāatmaksā 617 614,34 eiro, kas radušies materiālajos zaudējumos.

Visas trīs personas noslēgušas vienošanos ar prokuratūru par vainas atzīšanu pēc Krimināllikuma 99.panta otrās daļas par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Spriedumā skaidrots, ka visas trīs personas laika posmā līdz 2017.gada 18.jūnijam bez atļaujas, neatbilstoši noteikumiem ierīkotā vietā, uzglabāja lielos apjomos šķirotus polimēra atkritumus. Tiesa norādījusi, ka atkritumu uzglabāšana šajā vietā bija nelikumīga, jo nebija saņemta atļauja atkritumu apsaimniekošanai, kā arī uzglabāšanas vieta neatbilda spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2015.gada rudenī Latvijas mērniecības uzņēmuma Metrum speciālisti veica galējos kontrolmērījumus, noslēdzot Augusta Deglava ielas galā esošās kādreizējās pilsētas izgāztuves rekultivācijas projektu, ko īstenoja būvsabiedrība Merks.

Uzņēmums projekta ietvaros, gatavojot konkursa piedāvājumu, veica pārvietojamā apjoma aplēses un precizējošos aprēķinus. Vēlāk, jau projekta realizācijas gaitā, Metrum speciālisti veica ikmēneša kontrolmērījumus, piegādājot būvkompānijai detalizētus mērījumus un ortofoto (fotokarti). Projekta noslēgumā tika veikti pēdējie kontrolmērījumi, kā arī sagatavoti gala situācijas ortofoto (fotokarte) un aerofoto materiāls.

Projekta realizācijas gaitā Metrum pielietoja topogrāfiskos uzmērījumus, aerolāzerskenēšanu un aerofotografēšanu, izmantojot bezpilota lidaparātu un lidmašīnu.

Būvkompānijas Merks realizētajā rekultivācijas projekta īstenošanas laikā tika pārvietoti 0,93 miljoni kubikmetri zemes, kas atbilst 75 tūkstošiem lielo autokravu, tika izveidots kalns gandrīz 36 metru augstumā, sakopta gandrīz 21 hektāru lielā izgāztuves platība, atbrīvojot vietu arī turpmākai apkārtesošās infrastruktūras attīstībai, kā arī tika īstenoti pasākumi vides piesārņojuma mazināšanai.

Nelegālajā Jūrmalas izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 000 tonnu atkritumu, informēja Valsts vides dienestā (VVD).

Dienesta darbinieki norāda, ka uzņēmums Prima M nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un, līdz ar to, darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām.

VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1.jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24.jūlijam.

Dienesta pārstāvji sacīja, ka ugunsgrēks vakar radīja gaisa kvalitātes pasliktināšanos gan Jūrmalā, gan Rīgā, bet uzsver, ka šobrīd iedzīvotājiem nav pamata uztraukties par savu un savu tuvinieku veselību, jo vējš turpina kliedēt dūmu radīto piesārņojumu. Vienlaikus VVD vērtē videi nodarītos zaudējumus.

Noslēgusies Rīgā apjomīgākās būvgružu izgāztuves likvidēšana, kas veikta atbilstoši iepriekš noslēgtajam atkritumu izvešanas līgumam ar SIA Clean R. Nelegālie būvgruži no lidostas Spilve teritorijas ir aizvākti un nogādāti šķirošanas poligonos. Kopumā izvesti ap 4000 m3 būvgružu, kā arī šķirotie atkritumi, informē SIA Rīgas nami pārstāvis Edgars Arnītis.

Kā apliecināja nolīgtā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs, pierādījās iepriekšējās aizdomas, ka nelegālās izgāztuves vaininieki meklējami starp būvgružu izvedējiem, jo šķiroto atkritumu starpā atklājās daudz būvniecības materiālu atlieku, ēku un interjera paliekas, vecas mantas un sadzīves lietas, kas visticamāk izmestas, veicot mājas remontu.

Sakopšanas darbu laikā tika atrastas daudz dažādas personiskas mantas un liecības no to iepriekšējiem saimniekiem, tai skaitā dokumenti, līgumi un pat universitātes diplomi. Cerot uz izmeklēšanas uzsākšanu un pārkāpēju saukšanu pie atbildības, SIA Rīgas nami vērsušies ar iesniegumu policijā un nodevuši kompetentajām iestādēm izgāztuvē atrastos dokumentus. Šāda izmeklēšana noteikti varētu būt nepatīkams pārsteigums arī tām privātpersonām, kas, meklējot lētākas atkritumu izvešanas iespējas, bija uzticējušās šaubīgiem atkritumu izvedējiem, neiedomājoties, ka vēlāk viņu mantas nonāks lidostas Spilve pļavās.

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Iepakojuma ražotāji ir pirmie, kuri redz ekonomikas attīstību valstī. Tendence ir augšupejoša. Mainot stratēģiju, pieprasījums pēc iepakojuma arvien pieaug, pauž SIA Smurfit Kappa Baltic izpilddirektors Jānis Vilmanis.

«Mēs attīstāmies līdz ar citiem uzņēmumiem. Daudziem uzņēmumiem pieaug eksporta apjomi. Mēs to jūtam, jo mēs ražojam iepakojumus viņiem. Ja citiem aug pieprasījums, arī mums tas pieaug,» skaidro J. Vilmanis.

Kopumā visa Smurfit Kappa grupa saražo aptuveni 9,2 miljardus kvadrātmetru iepakojuma katru gadu, aptuveni 87% no tiem Eiropā un 13% Latīņamerikā. Kopumā Smurfit Kappa grupai ir vairāk nekā 370 ražotnes Eiropā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un vairāk nekā 95% no uzņēmuma produktiem tiek izgatavoti ekskluzīvi klientiem un atbilst to konkrētajām prasībām.

«Mēs pārsvarā ražojam gofrētā kartona iepakojumus. Mūsu uzņēmuma mērvienība ir kvadrātmetri. Ja, piemēram, skatāmies, kā tieši mums ir veicies kopš 2007. gada, kad tika atklāta Smurfit Kappa Baltic ražotne Jelgavā, tad redzam, ka no 250 tūkstošiem kvadrātmetru mēnesī 2017. gadā mēs spējam saražot jau 900 tūkstošus. Šis skaitlis būtiski ir pieaudzis, un mēs ar to lepojamies,» pastāstīja J. Vilmanis.

Izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā SIA Komunāltehnika Z īpašniekam Zigmāram Alksnim liek pārdomāt, vai turpināt darboties būvgružu izvešanas jomā

Tas ir viens no uzņēmuma darbības virzieniem. Tiek veikti dažāda gabarīta kravu pārvadājumi Baltijā un Skandināvijā, kā arī sniegti traktortehnikas pakalpojumi.

Pēc tam, kad ugunsgrēks lietoto autoriepu izgāztuvē izgaismoja problēmas atkritumu apsaimniekošanā, normatīvos veiktas izmaiņas. Tās paredz, ka uzņēmumiem, kas veic sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, nepieciešams iesniegt Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Šogad garantijas summas vai apdrošināšanas prēmijas apjoms nevar būt mazāks par 43 tūkst. eiro, nākamgad – par 50 tūkst. eiro. «Tagad jāskatās, ko apdrošinātāji piedāvās. Ja piedāvājumi nebūs mums pa spēkam, iespējams, ar būvgružu izvešanu vairs nenodarbosimies,» atzīst Z. Alksnis. Viņš norāda, ka šāds papildu nosacījums nelieliem uzņēmumiem nav pa spēkam un mazinās konkurenci lielajām kompānijām. Taču tieši atkritumu apsaimniekošana savulaik bija Komunāltehnikas Z dibināšanas mērķis. Z. Alksnis tolaik strādāja SEB bankā un kopā ar kolēģi Māri Reinbergu nolēma izveidot firmu un piedalīties iepirkumu konkursā pilsētā. «Mārim bija sētnieki, viņi slaucīja, un mēs tos gružus vedām prom,» atceras uzņēmējs. «Sākām kā zemnieku saimniecība. Kad apgrozījums pārsniedza desmit tūkstošus latu gadā, bijām spiesti dibināt SIA.»

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to apsaimniekošanai.

Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā, visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm, ko veicam.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība – tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām, bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.

Līdzās jaunākajām un inovatīvākajām nākotnes tehnoloģijām, Somija savā Astana EXPO 2017 paviljonā lepojas arī ar savām valsts sociālajām garantijām – bezmaksas izglītību un rūpēm par jaunajām ģimenēm. Atvēlētais izstādes laukums sadalīts vairākos mazākos – katrs no tiem veltīts savai tēmai.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Nacionālās dienas ietvaros Somijas prezidents Sauli Nīniste uzsvēra abu valstu ilggadējo sadarbību dažādos projektos, kā arī abu valstu sinerģiju tirdzniecībā. Saskaņā ar prezidenta sacīto Kazahstāna ir Somijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā, savukārt Somija ir Kazahstānas lielākais biznesa partneris Ziemeļeiropā.

Somijas paviljons sadalīts vairākos mazākos un katrs no tiem veltīts savai tēmai – tīrā enerģija, gudrais ciems Oulu, tīrais ūdens, kā arī izglītībai un sociālajām garantijām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Rīgā iecerēts īstenot pirmo dzīvojamā mājas pārbūvi pēc aprites ekonomikas principiem, šodien žurnālistus informēja SIA "Rīgas nami".

Projekta laikā 1969. un 1970.gadā būvēta kopmītņu ēka Ziepju ielā 11 tiks pārbūvēta par īres namu, kurā būs divi dienas centri un tam apkārt būs labiekārtota ārtelpa.

Piecstāvu nama atjaunošanu plānots veikt kā pilotprojektu un paraugu padomju laika daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, izmantojot aprites ekonomikas principus.

Kā pasākumā norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps (LA), mājokļu jautājumu risināšana ir viens no aktuālākajiem un svarīgākajiem jautājumiem pašvaldības dienaskārtībā.

Viņš informēja, ka 1.novembrī Rīgā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājum risināšanai bija reģistrētas 1924 ģimenes.

Savukārt SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže uzsvēra, ka šī nama pārbūve ir nozīmīga visiem būvniecības jomā iesaistītajiem Latvijā, jo šajā projektā tiks pārbaudīta aprites ekonomikas principu ieviešana un īstenošana.

Valsts vides dienests (VVD) uzdeva SIA Prima M līdz 22. jūnijam iesniegt rakstisku pasākumu plānu rīcībām videi radīto tiešo kaitējuma draudu novēršanai. SIA Prima M iesniedza vēstuli, kurā informēja, ka šādu plānu neiesniegs nepietiekamo finanšu resursu dēļ, kā arī tādēļ, informē VVD.

Turklāt uzņēmums aizvien vēl uzsver, ka teritorijā atradušies nevis atkritumi, bet izejvielas.

Uzņēmuma valdes locekle Lūcija Uzkliņģe aģentūrai LETA apstiprināja šādu informāciju. «Mēs esam finansiālās grūtībās, mūsu peļņas avots ir nodedzis,» viņa norādīja. Taujāta par teritorijas attīrīšanas izmaksām, Uzkliņģe sacīja, ka tās varētu sasniegt ap 500 000 eiro.

Jau vēstīts, ka VVD saņēmis inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Tiesa, uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, šādu iespējamību noliedz.

Ik gadu apkārtējā vidē nonāk līdz pat 100 tūkstošiem tonnu būvgružu. Tā vietā, lai tiktu nodoti pārstrādei vai nogādāti tuvākajā atkritumu poligonā, tie slepus tiek izgāzti mežos, pļavās un citās nomaļās vietās. Iespējams, apjomīgākā no tām šobrīd atrodas vēsturiskajā lidlaukā Spilve, informē SIAS Rīgas nami pārstāve Liene Pētersone.

Saskaņā ar Rīgas domes Administratīvās inspekcijas datiem, Rīgā katru gadu tiek uzietas aptuveni 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Līdzīga aina ir arī Pierīgā un no galvaspilsētas attālākos reģionos. «Lielākie situācijas ķīlnieki ir uzņēmēji un zemes īpašnieki, kas pēc tam spiesti par saviem personīgajiem līdzekļiem būvgružotāju izpostītās teritorijas sakopt,» uzskata SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Pērn par būvgružotāju interešu objektu kļuva arī SIA Rīgas nami apsaimniekotā 100 ha lielā, vēsturiskā lidostas Spilve teritorija, kur šobrīd izveidota vairāk nekā 4100 kvadrātmetru liela būvgružu izgāztuve. «Atkritumu šķirošana un izvešana mums izmaksās gandrīz 50 000 eiro,» atklāj V.Verika, uzsverot, ka daļu no zaudējumiem veido arī izmaksas, kas radušās vairāk nekā pusgadu cīnoties ar nelegālajiem piemēslotājiem. Viņus neaizkavējot ne visā teritorijā izvietotās aizlieguma zīmes, ne novērošanas kameras, ne dzelzbetona konstrukcijas uz iebraucamajiem ceļiem, un pat ne fiziska apsardze, kas uz laiku tika nolīgta, cerot noķert ļaunprātīgos piesārņotājus. «Mēslošana tika pārtraukta vien tad, kad pilnībā pārrakām visus ceļus, kas veda uz izgāztuvi un ierīkojām tur 3 metrus augstus, nepārbraucamus vaļņus», stāsta SIA Rīgas nami vadītāja. Šobrīd tiek organizēti darbi, lai jau tuvāko nedēļu laikā uzsāktu vērienīgās būvgružu izgāztuves utilizāciju.

Ugunsgrēkā cietušās Jūrmalas atkritumu glabāšanas vietas sakārtošanai un saistītajiem darbiem valsts varētu atvēlēt līdz 700 000 eiro, pirmdien žurnālistiem pēc šī jautājuma apspriešanas koalīcijas partiju sanāksmē sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Paredzēts, ka otrdien, 27.jūnijā, valdība varētu atbalstīt attiecīgu lēmumprojektu, pēc kura tiktu sākta sarunu procedūra par iespējamajiem uzņēmējiem attiecīgo darbu veikšanai. Ministrs norādīja, ka darbus vietas sakārtošanu uzreiz pēc vienošanās ar uzņēmējiem panākšanas.

Pēc tam attiecīgos līdzekļos plānots piedzīt no atbildīgajiem īpašniekiem.

Kā ziņots, 18.jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez Valsts vides dienesta atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība.

Ugunsgrēka izcelšanās iemesli tiks skaidroti izmeklēšanā. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu.

Latvija varētu lūgt Zviedrijai aizvākt atkritumus no nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā, kā arī segt izdevumus ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai, pirmdien žurnālistiem pēc Krīzes vadības padomes sēdes pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) priekšniece Inga Koļegova.

Viņa informēja, ka VVD darīs visu, lai noskaidrotu atkritumu apsaimniekošanas vājās vietas. Jūrmalas gadījums šobrīd ir pirmais un vienīgais Latvijā, un VVD darīs visu, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

Koļegova skaidroja, ka sadzīves atkritumu kustība ES notiek saskaņā ar regulas prasībām, un šie atkritumi tiek pārvietoti tikpat brīvi, kā preces.

«Tajos gadījumos, kad ir runa par nelietīgām darbībām šo atkritumu pārvadāšanā, atbilstoši regulai nosaka arī nosūtošās valsts pienākumu, vai nu uzņemt šos atkritumus atpakaļ vai arī segt izdevumus,» norādīja Koļegova.

Ja nebūtu izcēlies ugunsgrēks, atkritumi būtu aizvest atpakaļ uz Zviedriju, teica VVD vadītāja.

Krievijas valdība apstiprinājusi ievest aizliegto pārtikas produktu iznīcināšanas kārtību - jebkādā likumdošanā paredzētajā veidā - un tos iznīcinās visā valsts teritorijā.

Līdz šim tika domāts, ka pārtikas produktus iznīcinās uz robežas, jo galvenā kontrabandas daļa valsts iekšienē nonāk tranzītkravu izskatā.

Kā pavēstīja Krievijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Rosseļhoznadzor) vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko, ar aizliegto produktu meklēšanu uz robežas nodarbosies Federālais muitas dienests, bet Krievijas uzraudzības dienests patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības jomā (Rospotrebnadzor) meklēs aizliegto pārtiku veikalu plauktos un noliktavās.

Atbildīgās iestādes jau paziņojušas, ka pārtikas produktus iznīcinās divos veidos - dedzinot krāsnīs vai sabojājot iepakojumu un pēc tam nogādājot izgāztuvē.

No Jūrmalā degušās nelegālās atkritumu glabātavas mēneša laikā izvestas 12 500 tonnas atkritumu, kas valstij pašlaik izmaksājis aptuveni 550 000 eiro, preses konferencē sacīja SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Valdība teritorijas attīrīšanai piešķīra 700 000 eiro, ko pēc tam paredzēts piedzīt no uzņēmuma SIA Prima M, kas saimniekoja šajā teritorijā.

Levics skaidroja, ka zemākas izmaksas saistītas ar to, ka teritorijā atradies mazāks atkritumu daudzums nekā iepriekš aprēķināts. Lielākā daļa atkritumu jeb 7500 tonnas nodoti uzglabāšanai Getliņu poligonā, kur tie tiks pārstrādāti kurināmajā, un nodoti cementa rūpnīcai Cemex.

Darbu laikā arī secināts, ka aptuveni ceturtā daļa no atkritumiem ir pārāk sadeguši, tādēļ nav derīgi pārstrādei. Tāpat konstatēts, ka aptuveni pus procentu no kopēja atkrituma skaita sastāda bīstamie sadzīves atkritumi - dažādas baterijas kabeļi, elektronikas pārpalikumi un citi slikti sašķirotie atkritumi, kas jānoglabā poligonā.

Swedbank ir parakstījusi līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību SIA Piejūra par kopumā 1,7 miljonu eiro piešķiršanu, informē bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

505 000 eiro piešķirti kā investīciju kredīts Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekta 2.kārtai. Savukārt 1,2 miljoni eiro piešķirti kā kredītlīnija minētā projekta naudas plūsmas stabilitātei.

Piejūras reģionā ietilpst Jūrmala, Tukuma novads, Kandavas novads, Engures novads, Jaunpils Novads, Talsu novads, Dundagas novads, Rojas novads, Mērsraga novads. Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra ir viens no 11 centralizētajām pašvaldību īpašumā esošajiem atkritumu poligoniem. Papildus tai ir vēl 4 atkritumu apstrādes centri, kuros ir viss nepieciešamais bioloģisko atkritumu uzglabāšanai. Uzņēmumam ir arī īpašs aprīkojums - konteineri visā reģionā, kas paredzēti šķirojamu atkritumu savākšanai (manuālā šķirošana), kas tiek savākti atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem.

Uzņēmums SIA Metarex sola aizvākt 178 tonnas bīstamo atkritumu no nelegālās izgāztuves Ozolnieku novada Stigmās, aģentūrai LETA sacīja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Viņa skaidroja, ka uzņēmums VVD iesniedzis pasākumu plānu bīstamo atkritumu izvākšanai no teritorijas. Šobrīd teritorijā ir veikta telpu norobežošana un noslēgšana, lai ierobežotu nepiederošu personu piekļuvi, kā arī uzstādītas brīdinājuma zīmes. Tāpat komersants līdz 1.septembrim objektā plāno ierīkot signalizāciju.

Uzņēmums bīstamo atkritumu aizvākšanā plāno iesaistīt SIA RV Eko, kam būs jāveic atkritumu inventarizācija, sapakošana, noliktavu sakārtošana, analīžu veikšana atkritumu bīstamības noteikšanai un iespējamo pārstrādes veidu noteikšana.

Komersants dienestam atzinis, ka ir zinājis par dažāda veida atkritumu atrašanos īpašumā, bet viņa rīcībā nav bijusi informācija par to bīstamību.