Jaunākais izdevums

Pašlaik par zaļāko dēvētā Rīgas biroju kompleksa “Verde”, kas top Skanstes un Hanzas ielas krustojumā, pirmās ēkas būvniecība norit pēc plāna un noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Būvniecības process sasniedzis pusi – izbūvēta pazemes autostāvvieta, karkass pieciem no 11 pirmās ēkas stāviem, kā arī uzsākti pirmā stāva fasādes darbi un inženiertehniskie darbi, kas norit paralēli pārējā apjoma izbūvei. Vienlaikus norit aktīvs darbs ar potenciālajiem nomniekiem, ļaujot tiem iepazīt būvniecības aizkulises.

“Atsevišķi darbi pat apsteidz jau tā ļoti saspringto būvniecības grafiku par spīti apgrūtinātai būvniecības materiālu piegādes ķēdei un pieaugošajām būvniecības materiālu cenām, kas ir šī brīža tirgus realitāte. Plānojam darbus pie “Verde” pirmās ēkas noslēgt jau nākamā gada jūnijā. “Verde” projekta būvnieks “Velve” vienlaikus veic gan lielizmēra konstrukciju un plātņu betonēšanas darbus, gan nultā un pirmā stāva fasādes montāžu un inženiertehniskos darbus, objektā lielu uzmanību vēršot gan darba drošībai un veselībai, gan objekta tīrībai un kārtībai,” informē uzņēmuma komercdirektore Iveta Lāce.

Plānots, ka divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 65 miljonus eiro, jaunajos birojos 30 000 m2 platībā (kopējā platība ar pazemes autostāvvietām – 45 000 m2) strādās vairāk nekā 3000 cilvēku. Tiek prognozēts, ka vairāk nekā puse no nomniekiem būs starptautiski uzņēmumi, kuri aktīvi meklē ilgtspējīgus, videi nekaitīgus, enerģētiski efektīvus birojus, kas ir pielāgoti jaunās paaudzes darbinieku vajadzībām.

“Vienlaikus intensīvai “Verde” pirmās ēkas būvniecībai norit aktīvs darbs ar potenciālajiem nomniekiem. Viņiem tiek dota iespēja pašiem aplūkot un izzināt projekta tapšanas procesu ekskursijā uz būvlaukumu kopā ar celtniecības ekspertiem. Jau pirmajās nomnieku vizītēs novērojama nepieciešamība pret biroja telpām, kas atklāj jaunas klātienes darba priekšrocības. Tās lielākoties saistītas ar vidi, kura atbalsta gan kopradi, gan individuālu produktīvu darbu, un atbilst augstākiem labklājības standartiem, kā arī vietu, kura atrodas tuvu nomnieku dzīvesvietām un aktīvajam pilsētas centram,” papildina I. Lāce.

Starptautiskie ilgtspējības eksperti piešķīruši topošajam kompleksam BREEAM “Excellent” sertifikātu, kas apliecina, ka “Verde” biroji tiks būvēti, ievērojot visaugstākos ilgtspējības standartus. Ēkā tiks izmantota augstākā standarta apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (HVAC) sistēma, ko vada iekštelpu klimata pārvaldības pieeja, izmantojot BMS (ēku vadības sistēma) un telpas termostatus. Turklāt, lai radītu pēc iespējas tīrāku gaisu, tiks uzstādītas tādas funkcijas kā gaisa mitrināšanas sistēmas, dzesējamās sijas (chilled beams) un CO2 sensori. Komplekss atbildīs gandrīz nulles enerģijas ēku jeb nZEB (nearly Zero Energy Building) standartam.

Katrā “Verde” biroju kompleksa ēku piektajā stāvā tiks ierīkotas 600 m2 plašas zaļās terases ar simtiem augu un pat vairākiem 5m augstiem kokiem. Terasēs un zaļajā pagalmā, kas būs teju no auto brīvs, būs ierīkotas āra darba vietas. “Verde” kompleksā automašīnām, elektroauto un videi draudzīgiem transporta līdzekļiem – velosipēdiem un skrejriteņiem – paredzēta plaša pazemes stāvvieta ar piekļūšanu no Roberta Hirša ielas.

“Verde” biroju kompleksa būvniecībā tiks investēti vairāk nekā 65 miljoni eiro, no kuriem 22 miljonus eiro kredītu piešķīra Eiropas Investīciju banka (EIB), kas apstiprināja finansējumu no cīņai ar klimata pārmaiņām paredzēto investīciju paketes. Projekta attīstītājs un investors ir uzņēmums "Capitalica Asset Management", kas ietilpst Lietuvas lielākajā daudznozaru uzņēmumu grupā "SBA Group".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds (BInF) ir parakstījis vienošanos pārdot Energia Verde – uzņēmumu, kas Rīgas reģionā darbina biomasas koģenerācijas staciju (BKS) – Ziemeļeiropas zaļās enerģijas kompānijai Gren.

Uz darījumu attiecas parastie darījumu noslēgšanas nosacījumi.

BinF 2018. gadā iegādājās Energia Verde kapitāldaļu vairākumu, aptuveni gadu pēc tam, kad elektrostacija bija sākusi savu darbību. Kokskaidu koģenerācijas stacija ir aprīkota ar 18 MW HoSt Bio-Energy iekārtu, augstspiediena ūdens cauruļu tvaika katlu un 3,98 MW tvaika turbīnu. Stacija ražo elektroenerģiju un nodrošina siltumu Rīgas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

“Pēdējos trīs gados Energia Verde ir bijis lētākais siltuma ražotājs Rīgas centralizētajā siltumapgādes sistēmā. Tas bija ārkārtīgi svarīgs mūsu sociālās atbildības programmas faktors papildus tam, kā šis aktīvs ietekmē CO2 emisijas. Energia Verde siltuma ražošana ir pieejama arī, pateicoties pastāvīgajam regulējošajam atbalstam atjaunojamās enerģijas nozarē, jo īpaši korporatīvi piederošajā siltuma un elektroenerģijas ražošanā,” norāda BaltCap infrastruktūras fonda partneris Šarūnas Stepukonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Lietuvas ekonomika ievelk Latviju savā orbītā?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru