Jaunākais izdevums

«Esam patīkami pārsteigti par lielo parka apmeklētāju skaitu, īpaši jau ziemas periodā. Četrās brīvajās Ziemassvētku dienās vien mūs apmeklēja vairāk nekā 700 viesu,» reģionālajam medijam Zemgales Ziņas sacījusi Tērvetes Dabas parka Informācijas centra vadītāja Lilita Kauste.

«Latvijas valsts mežu» (LVM) dabas parku Tērvetē 2015. gadā apmeklējuši 149 tūkstoši tūristu, kas ir lielākais skaits parka pastāvēšanas vēsturē.

Manāmi augusi ne tikai vietējo iedzīvotāju vēlme ceļot, bet arī ārvalstu tūristu interese par atpūtas iespējām LVM dabas parkā. 2015. gadā ārzemnieki veidoja 42 procentus no kopējā apmeklētāju skaita.

Tērvetē pie parka administrācijas ēkas pār Dobeles–Bauskas šoseju izvietots koka tilts, kas tapis Jelgavā – lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju ražošanas eksperimentālajā uzņēmumā «IKTK».

Plašāk lasāms Zemgales Ziņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu «Iepazīsti Zemgali ar velosipēdu», Tērvetes dabas parkā tiks izbūvēta velosipēdu piedzīvojumu taka, informēja biedrības «Tērvetes meža izglītības centrs» valdes priekšsēdētāja Ilona Līduma.

Projekta mērķis ir zaļā tūrisma potenciāla uzlabošana Zemgalē, un tā īstenošanas gaitā tiks izveidots pārrobežu velosipēdu maršruts Tērvete-Žagare, pagarināta Mūšu tīreļa dabas taka Žagares reģionālajā parkā un izbūvēta velosipēdu piedzīvojumu taka Tērvetes dabas parkā. Tāpat paredzēti novatoriski ekoloģiski pakalpojumi tūristiem, izglītojoši un reklāmas pasākumi, lai veicinātu ilgāku apmeklētāju uzturēšanos reģionā.

Pārrobežu projektā apvienojušies vairāki partneri - Žagares reģionālais parks, Tērvetes novada pašvaldība, Biedrība «Tērvetes meža izglītības centrs» un Lietuvas Dabas mantojuma fonds.

«Projekta partneri atrodas tuvu viens otram, kas rosina veidot kopīgu pārrobežu tūrisma produktu. Lai dažādotu saimniecisko darbību pakalpojumu tūrisma nozarē, tiks sākti dažādi pasākumi tūrisma potenciāla attīstībai, izmantojot reģiona kultūras un dabas resursus. Projekta realizācija veicinās cilvēku interesi par reģionu, risinot tūristu apmeklējuma prasības un intereses, palielinot jauniešu zināšanas par saglabātajām dabas un kultūras vērtībām, sekmējot vietējo iedzīvotāju motivāciju un spēju piedalīties tūrisma pakalpojumu sniegšanā,» skaidroja Līduma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetē kopš jūlija vidus darbību uzsācis «Glamping Tervete», kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Namiņš atrodas Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrātuves, kas ir aptuveni piecu minūšu brauciena attālumā no Tērvetes dabas parka un tas atrodas ezera krastā, priežu koku ielokā.

«Pirms vairākiem gadiem mūsu radinieks Vidzemes pusē pie ezera uzcēla savu bērnības sapni - mājiņu kokā. Mājiņa visiem ļoti iepatikās un mēs ar vīru izdomājām, ka arī vīra dzimtajā pusē - Tērvetē varētu uzcelt ko līdzīgu, kur atpūsties brīvdienās un aicināt ciemos draugus. Sākumā gan plānojām namiņu izmantot tikai savām privātām vajadzībām, bet celtniecības laikā radās doma to piedāvāt arī citiem. Namiņa vizuālo tēlu domājām un skicējām paši,» pastāstīja «Glamping Tervete» radītāja Paula Cēsniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS Agrofirma Tērvete īpašnieks Vitauts Paškausks sarunā ar DB pastāstīja, ka jūlija beigās vai augusta sākumā tiks sākta saldējuma ražošana, bet pagaidām vēl notiek iepirkumi un tiek iegādātas nepieciešamās iekārtas. «No Tērvetes piena ražosim saldējumu,» teica V. Paškausks. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un ražotnes plāniem, sakot, ka tas vēl ir pāragri. Tiklīdz būsim ražotni palaiduši, stāstīsim plašāk, piebilda V. Paškausks.

Nonāca izsolē

Šā gada martā saldējuma ražotājas AS Druva food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro iegādājies pērn reģistrētais uzņēmums Tērvete food, kura mērķis ir atsākt ražošanu, iepriekš pavēstīja Druva food maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe. Kā liecina Lursoft dati, Tērvete food ir reģistrēts pērn 2.novembrī Jelgavā un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Uzņēmuma darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tas pilnībā pieder Santai Paškauskai, bet valdes priekšsēdētājs ir alus ražotāja Tērvete AL padomes priekšsēdētājs Niks Paškausks. Agrofirma Tērvete ir lielākais lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, tostarp piena ražotājs. 2016. gadu Tērvete pabeidza ar 12,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, taču agrofirmas zaudējumi pērn pārsniedza vienu miljonu eiro, kas, visticamāk, saistīts ar zemo piena iepirkuma cenu. Pagājušā gada vadības ziņojums Lursoft vēl nav publiskots. Tērvete food šogad martā izsolē ar vienu soli iegādājies Druva food mantas kopību. Ja tiesa apstiprinās izsoles aktu, kompānija samaksās solīto naudu un izpildīsies visi likumā noteiktie nosacījumi, lai Tērvete food kļūtu par Druva food kustamās mantas īpašnieci, iepriekš vēstīja LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas vieta "Glamping Tervete" Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrituma paplašinās un pašreizējā namiņa rezervāciju kalendārs ir aizpildīts līdz pat rudenim.

"Šo tūrisma sezonu plānojam darbīgu, jo interese par namiņu ir pastāvīga. Rezervācijas uz šo sezonu sākām pieņemt jau decembra sākumā, un pašlaik mūsu mājaslapā ir redzams, ka kalendārs līdz pat rudenim ir pilns. Ja kāds datums atbrīvojas, piedāvājam interesentiem," stāsta "Glamping Tervete" radītāja Paula Cēsniece.

Db.lv jau rakstīja, ka Tērvetē kopš 2019.gada jūlija vidus darbību uzsācis "Glamping Tervete", kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Aprīļa mēnesis ir pirmais "Glamping Tervete" šīs sezonas mēnesis. Ņemot vērā esošo situāciju, vairāki viesi piesardzības nolūkos rezervācijas ir atteikuši. Šāds lēmums pilnībā ir saprotams, un atpūtas vietas saimnieki respektē šādu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgā situācija piena tirgū nav ietekmējusi AS Agrofirma Tērvete mērķtiecību ganāmpulka palielināšanā, šogad klāt nākušas 300, bet nākamajā gadā – vēl 600 slaucamas govis, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads AS Agrofirma Tērvete ir bijis visnotaļ veiksmīgs, plānots par 10% procentiem palielināt apgrozījumu, sasniedzot 13 miljonus eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecība un piena lopkopība, tāpat tas nodarbojas ar zirgkopību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Alus zīmols Tērvetes alus ir nodots saistītajam uzņēmumam, sadarbības partnerim AS Tērvetes AL, kas attīsta alus biznesu un ir sācis arī kvasa ražošanu.

2016. gadā Tērvetes darbību nelabvēlīgi ir ietekmējusi būtiskā svaigpiena un elektroenerģijas iepirkuma cenu samazināšanās. AS Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks stāsta, ka piena iepirkuma cenas šī gada astoņos mēnešos noslīdēja līdz 190 eiro par vienu tonnu, savukārt gada sākumā piens tika iepirkts par 230 eiro tonnā. «Šobrīd piena cena ir pieaugusi un tai ir tendence palielināties, kas vieš zināmas cerības, taču paļauties uz cenas pieaugumu nākotnē diemžēl nevar,» atzīst D. Dominieks. Tā kā pēdējos gados ir samazinājusies koģenerācijā no bioloģiskajiem atkritumiem iegūtās elektroeneģijas cena, kas ir piesaistīta dabasgāzes cenai, agrofirmas biogāzes ražotne strādā ar zaudējumiem. 2013. gadā, kad tika atvērta biogāzes ražotne, viena megavatstunda elektroenerģijas maksāja 177 eiro, bet šobrīd tās cena ir samazinājusies līdz 111 eiro, informē D. Dominieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā galvenie pircēji ir ārvalstu tūristi, sasniedzot 70% no kopējā nakšņojumu skaita. Uz reģioniem gadā aizplūst ap 300 tūkst. ceļotāju.

Divi populārākie valsts tūrisma galamērķi aizvien ir Rīga, kas piesaista 77% ārzemju viesu, un stabilu tirgus daļu iemantojusi arī Jūrmala – 8,5%. Bet šoreiz vairāk par to, kur paliek 300 tūkst. atlikušo ārzemnieku ( 14,5%), kuri nenakšņo galvaspilsētā un Jūrmalā. Ar savu vērojumu dalās Vidzemes Augstskolas pētnieks Andris Klepers kontekstā ar prognozēto 2013. gada valsts nozīmes vadlīnijās.

Galvenie reģionālie tūrisma galamērķi, kam izdevies piesaistīt lielāko ārvalstu tūristu skaitu, ir Baltijas jūras piekraste visā tās garumā. Vēl arī Gaujas nacionālais parks, Bauskas un Rundāles novadi pie tranzītceļa Via Baltica. Tāpat jāuzsver starptautiskās lidostas Rīga tiešā tuvumā esošie novadi, īpaši Mārupe. Izceļamas arī lielās pilsētas ar ievērojamāku viesmīlības pakalpojumu koncentrāciju. Visas šīs teritorijas nozīmīgi kāpinājušas kopējo tūrisma apjomu, kas pilnībā atbilst 2013. gadā veidotajai prognozei par tūrisma eksporta konkurētspējīgākajām teritorijām, kas tika publicētas valsts tūrisma attīstības pamatnostādnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzsāk Latvijas tūrisma galamērķu kampaņu Nīderlandē

Ilze Žaime, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šovasar uzsākusi 8 Latvijas tūrisma galamērķu kampaņu Nīderlandē. Rudenī šī kampaņa turpināsies arī Latvijā.

Nīderlandes tūristiem tiek piedāvāts iepazīt 8 Latvijas tūrisma galamērķus, kuri iepriekšējos gados ir uzvarējuši Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN konkursos. Šie galamērķi ietver gan pilsētas, vietas un iespējas, gan tradīcijas, amatniecību un kultūru. To starpā ir: Cēsis - kultūras galvaspilsēta, Latgales kulinārā mantojuma centrs, Liepāja, Līgatnes papīrfabrikas ciems, Jūrmala, Tērvetes dabas parks, Latgales podnieki un Kuldīga.

Kampaņas mērķis ir Latvijā esošo Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu atpazīstamības kampaņas koncepcijas izstrāde un realizācija Nīderlandē un Latvijā, kā arī informēt Nīderlandē dzīvojošus ceļotājus par tūrisma iespējām Latvijas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rēķinām, cik maksā elektrība uz litru alu un govi

Sandris Točs, speciāli DB, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs ilgi pētām rēķinu, lai elektroiekārtas, kuras pērkam, noslogotu optimāli – lai neveidotos jaudas rezerves

Tā intervijā saka Agrofirmas Tērvete energonozares vadītājs Andris Ramons.

Agrofirma Tērvete tiek minēta, kā elektrotīkla jaudu efektīvas izmantošanas un optimizācijas piemērs. Kas pēdējo gadu laikā ir izdarīts?

Pēdējo gadu laikā agrofirmā būtībā ir paplašinājusies ražošana un veikta modernizācija visa veida ražotnēs – 90% gadījumu elektroiekārtas nomainītas pret modernām un jaunām. Uz ko mēs pamatā «spiežam», pirms ieviešam kaut ko jaunu? Mēs ilgi pētām rēķinu, lai elektroiekārtas, kuras pērkam, noslogotu optimāli – lai nav jaudas rezerves. Kādreiz bija tā – alus darītavā stāv lieli, jauni ventilatori, bet reāli tie griežas tikai uz niecīgu slodzi. Elektromotori lieli, būtībā ražojam aktīvo jaudu. Lai nebūtu daudz jāmaksā, pirkām kondensatoru baterijas. Savukārt tagad mums ir aprēķināti jaudu un izmaksu ziņā optimālie sūkņi un ventilatori, kas tiek noslogoti. Tāpat uzliktas modernākas apgaismes iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Agrofirma Tērvete par 2,9 miljoniem eiro pilnveidos piena kompleksu

Žanete Hāka, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Agrofirma Tērvete izsludinātais iepirkums par piena kompleksa pilnveidošanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti sešu pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta SIA Bildberg. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 2,95 miljoni eiro.

AS Agrofirma Tērvete ir daudznozaru lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kas darbojas kopš 1947. gada. Uzņēmumu veido piecas nozares: augkopība; piena lopkopība; zirgkopība; biogāzes ražošana; pārtikas mazumtirdzniecība un ēdināšanas serviss.Uzņēmumā strādā 190 darbinieki, apsaimniekojamā zemes platība - 2972 ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgalē, Tērvetes un Dobeles apkārtnē pēc remontdarbiem šonedēļ ekspluatācijā nodoti trīs valsts autoceļu posmi gandrīz 25 km kopgarumā, kuru atjaunošana izmaksāja 1,6 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Transporta infrastruktūrai Tērvetē ir ļoti nozīmīga loma, jo ik gadu to apmeklē ap 150 tūkstošiem tūristu un viesu. Savukārt sakārtoti ceļi ir būtisks priekšnosacījums jebkuras tautsaimniecības nozares attīstībai. Ikviens valstī salabots vai pilnībā atjaunots ceļš atmaksāsies mums ar uzviju, jo atnesīs atpakaļ katru ieguldīto eiro centu, bet uz Tērveti atvedīs arvien vairāk cilvēkus,» atklāšanas pasākumā norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš piebilda, ka nākamgad ir plānots atjaunot arī valsts reģionālo autoceļu Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža posmā no Tērvetes līdz Žagarei.

Būvdarbus uz reģionālā autoceļa Dobele-Bauska (P103) posmā no Kroņauces līdz Tērvetei (14.-19,52. km) veica SIA Strabag.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā ar zaudējumiem strādājuši deviņi no TOP 100 lauksaimniecības uzņēmumiem, pērn – jau 19; šogad peļņas krituma tendence turpinās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pelnošie uzņēmumi no TOP 100 vidus 2014. gadā nopelnījuši 25,64 milj. eiro, bet gadu iepriekš – 42,31 milj. eiro. Nozares flagmanis a/s Agrofirma Tērvete savu statusu pēc apgrozījuma nezaudēja arī 2014. gadā, lai arī strādāja ar 93 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem. Šo laiku uzņēmums vērtē kā ilgtermiņa dzīvotspējas pārbaudes gadu gan piena krīzes, gan dabas gāzes cenas krituma un nodokļu sloga pieauguma dēļ, iepriekš DB skaidroja Agrofirma Tērvete vadītājs Dainis Dominieks. Arī 2015. gadu tērvetnieki plāno pabeigt ar līdzīgiem rezultātiem. Uzņēmumā šogad veikta alus darītavas rekonstrukcija, kvasa ražošanas līnijas izveide, lielfermas Tērces otrās kārtas un elektroenerģijas ražotnes būve. Daudznozaru uzņēmuma saimnieciskā darbība veidota kā noslēgta cikla lauksaimnieciskā ražošana; jomas viena otru papildina, uzlabojot kopējo rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"” nodevusi riteņbraucēju un gājēju lietošanai gandrīz kilometru garu izgaismotu gājēju un veloceliņu Tērvetē.

Objekta būvdarbi tika uzsākti maijā - nosprausta trase, izzāģēti koki un krūmi, demontēta liekā grunts, izbūvēts sala izturīgs slānis un šķembu pamats, uzstādītas ūdens teknes, kā arī ieklāts asfalta segums un labiekārtota un apzaļumota apkārtne. 131 metra garumā ir uzstādītas ceļa metāla barjeras, bet 313 metru garumā gājēju metāla barjeras.

"Ir skaidrs, ka veloceliņus visā Latvijā turpmāk būvēs arvien vairāk, jo pieprasījums pēc tiem palielinās. Gājēju un veloceliņš Tērvetē "Igatei" nav pirmā šāda veida būve, taču ar katru jaunu objektu tiek uzkrāta pieredze,” uzskata "Igates" izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Būvdarbos kā apakšuzņēmēji tika piesaistīti SIA „IGASSG” (drenāžas tīklu izbūve), SIA „JEF” (apgaismojuma izbūve), SIA "Signum" un SIA "Baltic Trailer Service" (satiksmes organizācijas līdzekļi un metāla barjeru uzstādīšana). Betona atbalstsienas izbūves darbus izpildīja SIA "Igates Betons".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Agrofirma Tērvete ieguvusi 28,01% AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akciju

Žanete Hāka, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Agrofirma Tērvete iegādājusies vēl AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akciju, kā rezultātā tās īpašumā patlaban ir 28,01% uzņēmuma vērtspapīru, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kopējais AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akciju skaits ir 876 tūkstoši, no kuriem 245,5 tūkstoši pieder AS Agrofirma Tērvete.

Kā liecina biržas dati, 42,08% uzņēmuma akciju janvāra beigās piederēja SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība.

AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akcijas biržā sāka kotēt 2004.gadā. Patlaban viena uzņēmuma akcija maksā 1,98 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Miljoni lielizmēra līmēto koka konstrukciju rūpnīcā

Māris Ķirsons, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, SIA IKTK īstenojusi lielizmēra līmēto koka konstrukciju rūpnīcas otro kārtu; ir izstrādāta ražotnes paplašināšanas trešā kārta.

Uzņēmuma jaunajā ražotnē ir aprobēts iekārtu komplekss, kas no sešām pusēm varēs veikt lielizmēra konstrukciju augstas precizitātes apstrādi. Tāda līmeņa pirmo aparatūru Baltijas valstīs, kas sevi pierādījusi testos un eksperimentālās izstrādnēs, nolemts iegādāties uzņēmuma īpašumā. «Tās ir jaunas iespējas, kādu līdz šim nebija,» lakoniski jaunās ražotnes iespējas vērtē SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Tagad ražotnē pēc produkcijas salīmēšanas vairs nevajag ieturēt pauzi, kamēr tiek veikta izgatavotās detaļas pēcapstrāde, tādējādi var būtiski palielināt produktu sortimentu, kāpināt darba ražīgumu. «Jo plašākas iespējas, jo lielāku potenciālo klientu loku varēsim aptvert,» uzsver M. Peilāns. Šobrīd ir jaunas iespējas tādu produktu (inovatīvu un patentētu savienojumu, krāsotu, noapaļotu konstrukciju) ražošanā, kādu līdz tam nebija. «Svarīgākais ir tas, ka šī ražotne būtiski palielina uzņēmuma iespējas veikt liela izmēra līmētās koksnes konstrukciju apstrādi,» uzsver M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu un tādējādi samazinātupiesārņojumu, kā arī fosilās degvielas izmantošanu, Latvijā paredzēts paplašināt elektrouzlādes staciju tīklu, visā Latvijā izbūvējot 235 uzlādes stacijas, informē Satiksmes ministrija.

Šim mērķim kopumā paredzēti 8,34 miljoni eiro, no tiem 7,09 miljoni eiro paredzēti no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, savukārt 1,25 miljoni eiro – no valsts budžeta.

Latvijā paredzēts ieviest divu līmeņu uzlādes infrastruktūru. Pirmā līmeņa – nacionālā – infrastruktūra attieksies uz TEN-T ceļiem, uz kuriem paredzēts izbūvēt 60 uzlādes stacijas. Attālums starp šīm uzlādes stacijām nebūs lielāks par 30 kilometriem.

Savukārt otrā līmeņa infrastruktūra attieksies uz TEN-T ceļus savienojošajiem reģionālajiem autoceļiem, uz kuriem paredzēts izbūvēt 175 uzlādes stacijas, un attālums starp tām būs līdz 50 km. Uz šiem ceļiem paredzēts izbūvēt vienu uzlādes staciju uz katriem 1000 iedzīvotājiem apdzīvotās vietās, kurās iedzīvotāju skaits ir virs 5000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozare: Pasūtījumu trūkums bremzē koka izmantošanu būvniecībā

Māris Ķirsons, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā bremzē ne tikai stereotipi par daudzstāvu koka ēkām, publiskā sektora pasūtījumu trūkums kultūras vai sporta infrastruktūras būvēm no koka, bet arī attiecīgu būvinženieru trūkums

Tādu aina iezīmē diskusija par plašāku koksnes izstrādājumu izmantošanu pašmāju tirgū, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik ir sava veida paradokss, kad Latvijas kokrūpnieki var sekmīgi izgatavot daudzstāvu koka mājas, kuras tiek eksportētas uz Norvēģiju, Lielbritāniju un citām valstīm, bet Latvijā šādu ēku nav. Vēl vairāk, piemēram, Somijā stadionu un estrāžu pārsegu pamatā ir masīvkoka līmētās konstrukcijas, nemaz nerunājot par mazāka izmēra būvēm un objektiem. Skandināvijas valstīs ir lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju izstrādes centri, pērn arī Latvijā (SIA IKTK) tāds ir izveidots. Ne tikai Ziemeļvalstīs, bet arī tepat Lietuvā (kur izgatavots līdz šim Latvijā vienīgais koka lielizmēra tilts) un Igaunijā liekti līmētais lielizmēra tilts nav nekāds jaunums, bet Latvijā izgatavots pagaidām ir tikai viens, kas uzstādīts Tērvetē un paredzēts tikai gājējiem. Līmētās konstrukcijas kā nesošās izmantotas arī vairākās ražotnēs, piemēram, lielizmēra bērza saplākšņa izstrādājumu SIA RSEZ Verems, tomēr tas vairāk ir izņēmums nekā likumsakarība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Agrofirma Tērvete plāno ieguldīt 2 miljonus eiro piena kompleksa pilnveidošanā

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Agrofirma Tērvete izsludinājusi konkursu piena kompleksa pilnveidošanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 2 miljoni eiro un paredzamais līguma izpildes termiņš – šā gada 31.decembris. Kompleksā ietilpst tehnoloģiskā daļa, kūtis un skābbarības bedres.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 18.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Reģionu restorānu topa līderi: Vecpuisis, Goldingen Room un H.E. Vanadziņš

DB, 21.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu

Lelde Petrāne, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Pica Rīga līdzīpašniece Eva Broda – Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Neskatoties uz to, ka ēdināšanas jomā iepriekš nekad nebiju strādājusi, es vienmēr esmu zinājusi, ko vēlos sagaidīt no laba restorāna - zinošu un prasmīgu personālu, sezonālu ēdienkarti, mājīgu atmosfēru, pārdomātu dzērienu karti un dažādus sīkumus, kas spēj mani pārsteigt un justies īpašai.

-Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani iepriecina tas, ka ne tikai Rīgā, bet arī mazpilsētās ir atvērti daudz un dažādi restorāni, kafejnīcas un bāri. Prieks, ka īpašnieki īpaši piedomā pie interjera dizaina un ēdienkartes. Brīvdienās bieži kopā ar vīru aizbraucam pusdienās uz restorāniem, kas atrodas Kuldīgā, Cēsīs vai Tērvetē. Mūsu ikdienu krāsaināku padara dažādas gastronomiskās performances, piemēram, Gundegas Skudriņas rīkotie vakariņu cikli Gadalaiki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetē piektdien, 2.oktobrī tiks atklāts restorāns, viesnīca un alus darītava Zoltners, teikts paziņojumā presei.

Ieguldītās investīcijas pašlaik netiek atklātas.

Restorāna Zoltners ēdienkartē būs svaigi sezonas produkti. Savukārt Zoltners alu, kas darināts turpat jaunatklātajā alusdarītavā, varēs baudīt gan uz vietas, gan iegādāties līdziņemšanai.

Viesnīca Zoltners iekārtota pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados būvētā privātmājā. Tās pirmajā stāvā izvietoti numuriņi, bet ēkas otrajā stāvā ierīkoti divi plašāki apartamenti.

Komentāri

Pievienot komentāru