FOTO: Būvē prāmjus ūdenssatiksmei starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru 

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas, kursējot starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru, risinātu transporta problēmu Rīgā.

Zane Atlāce - Bistere, 2019. gada 17. maijs plkst. 6:53

Pirmā prāmja būvniecību plānots pabeigt sešu mēnešu laikā. Pasažieru prāmis būs 24metrus garš un 6 metrus plats. Katrā prāmī būs vietas 130 pasažieriem un 50 velosipēdiem. Viena brauciena izmaksas tiek lēstas 4,50 eiro apmērā, par velosipēda pārvadāšanu papildus jāmaksā nebūs.

«Ideja radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad sākām domāt, kā savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja teritorijas. Izpētot situāciju, secinājām, ka šim projektam diemžēl nav komerciāla pamatojuma, jo šo divu reģionu transporta izolācijas gados ir zaudētas visas sociālās saites. Pirms vairāk nekā 90 gadiem, kad Daugavgrīvas šoseja vēl neeksistēja, komunikācijai bija pieejams tikai upju transports, apkaimes iedzīvotāji abos Daugavas krastos bija ļoti tuvi, strādāja un atpūtās kopā, veidoja ģimenes. Pētījuma rezultātā sapratām, ka pilsētai nav nepieciešams tikai savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja krastus, bet gan vajadzīga jauna transporta sistēma, kas ļautu savienot abus upes krastus visā pilsētas garumā. Tā sākās darbs pie maršruta izstrādes un izpētes, tika nolemts sadalīt pilsētu ziemeļu un dienvidu daļās, kurām būtu kopīgi krustošanās punkti Vanšu tilta rajonā,» stāsta SIA BIC valdes priekšsēdētājs Igors Mitrofanovs.

Sastrēgumu vietā saullēkts

Lai nodrošinātu nepārtrauktu prāmju satiksmi, intervāliem starp tiem nevajadzētu pārsniegt 30 minūtes. Ņemot vērā maršrutu garumu, nolemts, ka ziemeļu daļā kursēs 4 prāmji, bet dienvidu daļā 2 prāmji, jo šis maršruts ir īsāks. «Izstrādājot optimālus maršrutus, saskārāmies ar tādu problēmu kā tiltu augstums, īpaši Kundziņsalas dzelzceļa tilta, kura augstums ir nedaudz virs diviem metriem. Tā izrādījās liela problēma, jo kuģa augstumam, kura ietilpība ir 130 cilvēki, virs ūdens līmeņa jābūt ne vairāk kā 1,90 m. Lai atrisinātu šo problēmu, tika piesaistīti pieredzējuši projektētāji no Nīderlandes, bet arī viņiem šis uzdevums izrādījās ļoti liels izaicinājums. Gadu ilgajā projektēšanas laikā kuģa korpuss tika pārveidots trīs reizes. Katru reizi, nesasniedzot nepieciešamos rādītājus, mēs sākām no jauna, cenšoties atrast optimālu risinājumu atbilstoši mūsu tehniskajam uzdevumam,» stāsta I.Mitrofanovs.

Rezultātā izdevies izveidot, viņaprāt, uzticamu ledus klases kuģi, kas spēs strādāt arī ziemas periodā. Kuģa būvi uzrauga starptautiskā kompānija Lloyd's Register of Shipping. Sēdvietas plānots izvietot zemūdens līmenī, velosipēdiem paredzētas vietas uz klāja prāmja priekšgalā un aizmugurē.

I.Mitrofanovs uzskata, ka šis projekts ļaus lielā mērā mazināt pilsētas satiksmes slodzi un daļēji mainīt apkaimes iedzīvotāju attieksmi pret sevi un savu veselību. «Vēlamies iedrošināt iedzīvotājus savu steidzīgo ikdienu un piespiedu nīkšanu sastrēgumos iemainīt pret piecpadsmit minūšu ilgu braucienu līdz darbam, baudot saullēktu ar kafijas tasi rokās,» savu vīziju stāsta I.Mirtofanovs.

Prāmju būvniecība tiek veikta par BIC aluminium līdzekļiem. Konkrētu summu atklāt pašlaik esot pāragri – tā būšot zināma vēlāk.

Tiesa, ir daļa darbu, kas ir atkarīgi no pilsētas un ostas, piemēram, attīrīšanas un padziļināšanas darbi Zunda kanālā - Āzenes upē, kā arī prāmju stāvvieta un tehniskās apkopes punkts Rīgas Brīvostas teritorijā, Bolderājā, kur uzņēmēji ļoti cer uz attiecīgo organizāciju atbalstu.

Bonusā ietaupītais laiks

Brauciens varētu maksāt aptuveni 4,50 (ar PVN). «Zinu, ka braucot šo maršrutu ar automašīnu, cilvēks tērē aptuveni 180 eiro mēnesī. Man šķiet, ka cilvēki ar nopietnu darbu 4,50 var atļauties. Jā, tas ir dārgāk nekā ar autobusu, bet bonusā ir ietaupītais laiks,» uzskata Igors. Viņaprāt, cilvēkam ir izvēle nīkt sastrēgumos vai piemaksāt mazliet vairāk, apsēsties uz prāmja un, baudot skatu, ātri un ērti nokļūt vajadzīgajā vietā. «Es pats esmu no Bolderājas un labi zinu, ka cilvēkiem šis ir nepieciešams. Un es varu to izdarīt, redzu – kā, un gribu to pabeigt. Ja kāds mums palīdzēs un piedalīsies, labi. Bet ja ne – arī nekas,» piebilst idejas autors. Viņš ar savu ieceri vairākkārt vērsies arī Rīgas domē, kura uzņēmējam atbildējusi tikai uz trešo vēstuli, norādot, ka no Rīgas satiksmes puses iebildumu šādam projektam neesot. Igors teic, ka šīs īsti neesot biznesa projekts ar mērķi gūt peļņu: «Mēs vienkārši gribam to īstenot un ja tas neprasīs naudu pēc tam, tad tas būs ideāli. Būvējam par savu naudu. Lielus ieņēmumus no šī pasākuma neplānojam, vienkārši ir ambīcija to īstenot».

Ūdenssatiksmes iedzīvināšanas nepieciešamību nesen aktualizēja arī Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, taču BIC Aluminium projekts nav ar to saistīts.


Viedoklis

Daugavas potenciāls līdz šim nav aptverts

Fricis Vilnis, arhitektu biroja Vilnis Mičulis arhitekts:

Rīgā ūdens infrastruktūra un ūdens publiskās telpas pieejamība pēc būtības šobrīd nav risināta. Daugavas jeb ūdens telpas izmantošanas lielais potenciāls vēl īsti nav pat aptverts, līdz ar to šīs pilsētas telpas izmantošanā esam krietni iepalikuši. Daudzviet, t.s. Rietumeiropā ūdens fronte tiek izmantota gandrīz tikpat aktīvi kā parki un ielas iekšpilsētā, jo pilsētas iedzīvotājam sniedz citu pieredzi, sajūtas un emocijas, kas savukārt ir ļoti būtiskas kopējai sabiedrības labsajūtai. Viens no ūdens telpas izmantošanas veidiem, protams, ir arī ūdenssatiksme, kura var ne tikai veicināt tūristu nokļūšanu attālākās Rīgas apkaimēs, bet arī atvieglot sabiedriskā transporta noslodzi. Tā vietā, lai dažbrīd izbaudītu pusstundu ilgu braucienu pāri Akmens tiltam, vai divtik ilgu braucienu maršrutā Centrs – Bolderāja, daļa sabiedrības noteikti izmantotu ūdenssatiksmes priekšrocības. Nākamie jautājumi, savukārt, būs atbilstošas infrastruktūras izveide, piekļuves nodrošināšana, labiekārtošana u.tml. Jācer, ka spēsim mācīties, jo šīs zināšanas nav jaunas, un to integrēšana mūsu pilsētvidē un sabiedrībā lielākoties saistīta vien ar ieradumu maiņu.


Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 16. maijs plkst. 11:04

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Scandinavian Airlines (SAS) noslēgušas vienošanos par sadarbības...

2019. gada 16. maijs plkst. 9:32

Avio ceļojumu kompānija AirHelp publicējusi 133 pasaules lielāko lidostu novērtējumu, nosakot gan...

2019. gada 16. maijs plkst. 8:41

Ar 100 milj. eiro investīcijām nākamajos piecos gados Sirin Development mērķē uz...

2019. gada 16. maijs plkst. 8:12

Lēnāk nekā citviet Eiropā, tomēr arī Latvijā uz ielām biežāk manāmi elektriskie...

2019. gada 15. maijs plkst. 11:19

Taksometru pārvadātāju nozares darba devēju organizācijas rīkotajā piketā, iebilstot pret Satiksmes...

2019. gada 15. maijs plkst. 9:07

Japāna sākusi testēt pasaules ātrāko vilcienu, kas var sasniegt 400 km/h, raksta...

2019. gada 13. maijs plkst. 8:36

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) piekrastē divi Saūda Arābijas tankkuģi tikuši pakļauti «sabotāžas...

2019. gada 10. maijs plkst. 17:53

Privatizācijas aģentūras (PA) ieskatā VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētāja...

2019. gada 10. maijs plkst. 17:00

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars...

2019. gada 10. maijs plkst. 15:11

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteiktie pārmetumi AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdei...