Janvāra beigās sākta vēsturiskās Rīgas cirka ēkas jaunā kupola montāža no CLT (Cross Laminated Timber) jeb krusteniski līmētajiem koka paneļiem, ko veic SIA Nordberg Construction.

Tiek plānots, ka paneļu uzstādīšana tiks pabeigta līdz marta vidum. No CLT paneļiem izgatavotā cirka kupola nesošā konstrukcija, iespējams, būs pirmais šāda veida projekts pasaulē, jo līdz šim nav izdevies atrast analogus.

Rīga cirka kupols ir viena no svarīgākajām 1888. gadā celtās cirka ēkas sastāvdaļām – tam ir gan simboliska un arhitektoniska nozīme, gan praktisks pielietojums, jo kupolu izmanto gaisa akrobāti un vingrotāji. Iepriekšējā cirka kupola konstrukcija bija veidota no dzelzceļa sliedēm, tagad tā atradīsies zem jaunā kupola kā dekoratīvs, vēsturisks elements.

Jauno kupolu kopā veidos 64 CLT paneļi, kas izkārtoti divos līmeņos – gan apakšējā, gan augšējā katrā pa 32. Katrs apakšējā līmeņa panelis sver ap 1,7 tonnas, bet otrajā līmenī izvietotie paneļi katrs sver ap vienu tonnu. CLT ir industriāli ražoti masīvkoka paneļi, ko veido plaknē vairākās kārtās salīmēti perpendikulāri viens otram novietoti dēļi. Cirka kupolam paredzētos paneļus veido septiņas dēļu kārtas. CLT paneļiem ir augsta strukturālā stiprība un stabilitāte, ko apliecina arī cirka kupola plānotā nestspēja 70 tonnas.

Jelgavas masīvkoka paneļu ražotnei SIA “Cross Timber Systems” notikusi īpašnieku maiņa, un 67,04% uzņēmuma daļu šobrīd pieder SIA “CLT Profi”.

Līdz šim galvenais ražotnes daļu turētājs bija holdinga kompānija “Skonto Group”. Iegādes procesu konsultēja revīzijas un biznesa konsultāciju uzņēmums “KPMG Baltics” un darījumam nepieciešamo finansējumu nodrošināja aizdevējs “BluOr Bank”.

“CLT Profi” nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Uzņēmums ir lielākais masīvkoka paneļu eksportētājs Latvijā, ārvalstīs realizējot 99% produkcijas. Jau līdz šim uzņēmums nodrošināja lielāko daļu ražošanas apjoma “Cross Timber Systems” ražotnē, kuras darbība tika uzsākta 2015. gadā. Ražotnes kopējā platība aizņem 10000 m2 un uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 60 darbinieki.

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Prefab" pabeidzis darbu pie būvkompānijas "Merks" projekta Piņķos, kur top starptautiskā koledža ar dienesta viesnīcas funkciju trīs stāvos.

Projekts atbilst jaunākajām būvniecības ilgtspējas tendencēm. Būves konstrukcijas veidotas no CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām, kas Latvijā tik apjomīgā daudzumā un publiskā objektā izmantoti pirmo reizi. "Skonto Prefab" koledžai ražoja CLT konstrukcijas, piegādāja līmētas koka sijas jeb Glulam un sniedza CLT/ Glulam montāžas konsultācijas.

Merks Piņķos būvēs jaunu koledžu ar dienesta viesnīcu  

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta...

"Materiālu ražošanu un piegādi īstenojām īsā termiņā un ir gandarījums, ka tik apjomīgs projekts realizēts Latvijā. Būtiski pieminēt, ka "Skonto Prefab" ir ļoti elastīga pieeja darbam, projektā mainoties montāžas secībai, operatīvi spējām pielāgot ražošanu un piegādes. Kopā projektam piegādājām 2060 kubikmetru CLT materiālu un 190 kubikmetru jeb 6 kravas mašīnas ar līmētām sijām. Projektā ir ļoti daudz līmēto kolonnu un siju savienojumu, kas montāžas darbu padarīja izaicinošu, taču ne neiespējamu," stāsta "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Projektā izmantotais dabas atjaunojamais kokmateriālu resurss būtiski samazina vides piesārņojumu. CLT materiālu izmanto, jo tas ir patīkamāks, draudzīgāks videi, atstāj mazāku CO2 pēdas nospiedumu. Šī materiāla konstrukcijas ir vieglākas, līdz ar to arī efektīvāk transportējamas un arī montāžas ātrums ir lielāks. Turklāt koks ir viens no resursiem, kas ir plaši pieejams Latvijā.

"Starptautiskā koledža būtībā ir hibrīdbūve, kas pasaulē ir atzīts kā ilgstpējīgas domāšanas koncepts, - pielietotas plānotajam apjomam visatbilstošākās konstrukcijas un būvniecības paņēmieni, liekot uzsvaru uz pilnkoka (CLT un Glulam) konstrukcijām, izstrādājot projektu BIM platformā un lielāko daļu no būvniecības elementiem saražojot "off-site" tehnoloģijā. Šādi paņēmieni saīsina būvniecības laiku un palielina kvalitāti par aptuveni 30%, kā arī ļauj ātrāk panākt ēkas hermētiskumu, nodrošinoties pret nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi," stāsta Andris Bišmeistars "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

Starptautiskās koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro un kopējā ēkas platība ir 7011 m2. Koledža darbu plāno uzsākt jaunajā mācību gadā, tajā vienlaicīgi var mācīties 500 audzēkņi, bet dienesta viesnīcā var izmitināt 100 personas.

"Skonto Prefab" ir uz eksportu vērsts būvniecības pakalpojumu uzņēmums, kas specializējas dzelzsbetona, metāla un krustām līmētu koka (CLT) konstrukciju projektēšanā, ražošanā, piegādē un montāžā. Uzņēmums ir daļa no Latvijā vadošās būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro 

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto...

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Pērn grupā ietilpstošie uzņēmumi darbaspēka nodokļos Latvijā iemaksāja vairāk nekā 14 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. "Merks" Latvijā ir uzbūvējis vairāk kā 120 dažādus objektus, tai skaitā - sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, un vairāk kā 1500 dzīvokļu. Būvkompānija "Merks" ietilpst Baltijas būvniecības tirgus līdera "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada tiek kotētas Tallinas Nasdaq biržā.

Mūsdienās uzsvars vairs nav tikai uz to, kādas ir būvmateriālu siltumizolācijas īpašības, bet tiek vērtēta arī materiāla ietekme uz veselību un vidi, saka paneļu un moduļu māju ražošanas uzņēmuma Wigo Group valdes loceklis Sergejs Ippolitovs.

Piemēram, putupolistirola ražošanā ne tikai izmanto naftas produktus, bet arī tā ražošanas procesā izdalās liels daudzums CO2, kas silda atmosfēru un veicina globālo sasilšanu. Turpretī dabiskie būvmateriāli ir draudzīgāki cilvēkiem un klimata pārmaiņu nomocītajai pasaulei.

Nafta un formaldehīds pret dabu

Wigo Group Limbažos gatavojas sākt ražot krusteniski līmētos koka paneļus (CLT) eksportam. Īpašus tos padara izturības rādītāji – koksne, līmējot krusteniski, veido ārkārtīgi izturīgu materiālu. Vētru vai seismiskās aktivitātes gadījumā tie ir izturīgāki par betonu, jo koks ir plastiskāks. Arī ugunsdzēsības testos CLT paneļi uzrāda labas īpašības – paneļi tikai apdeg. Lai gan koks ir ekoloģisks materiāls un var izmantot arī ekoloģisku siltinājumu, CLT paneļu ražošanā tiek izmantota līme. Kā stāsta Sergejs, jebkura līme ir videi nedraudzīga, taču tagad pieejamas līmes ar kaitīgā formaldehīda nulles emisiju. CLT iekārtu vada dators, tāpēc bez modernas projektēšanas iemaņām šīs iekārtas faktiski ir metāllūžņi. «Projektēt mācījāmies piecus gadus,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

“Skonto Group” uzņēmums “Skonto Prefab” nepilnos četros mēnešos pabeidzis darbu pie būvkompānijas “Backe Rogaland AS” projekta Norvēģijas pilsētā Stavangerā.

Tā ietvaros “Skonto Prefab” veica ēkas nesošo konstrukciju projektēšanu, CLT paneļu ražošanu Jelgavā, piegādi un montāžu. Ēkas konstrukcijas veidotas no apkārtējai videi un cilvēkiem draudzīgiem materiāliem - CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām jeb Glulam. Šī projekta posma izmaksas bija 1,25 miljoni eiro.

“Esam gandarīti, ka tik lielu projektu mums izdevās realizēt tik īsā laikā – 14 nedēļās. Jo īpaši tādēļ, ka tajā bija savs izaicinājums. Klients vēlējās, lai iekštelpu apdarē paliek CLT koka paneļi, tādēļ mums vajadzēja pievērst papildu uzmanību tam, kā materiāls tiek pakots, krauts, uzglabāts un montēts, lai tas būtu ne tikai funkcionāls, bet arī vizuāli labi izskatītos,” norāda "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto gadu noslēdza ar 50,38 miljonu eiro lielu apgrozījumu, no tiem 89% jeb 44,89 miljonus eiro veidoja sniegtie būvniecības pakalpojumi ārvalstīs.

Galvenie eksporta tirgi "Skonto Prefab" arī pērn bija Skandināvijas valstis, Vācija un Lielbritānija.

"Aizvadīto gadu kopumā vērtējam pozitīvi - darbības apjoms bija atbilstošs uzņēmuma kapacitātei. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apgrozījums ir samazinājies par 3,18 miljoniem eiro, tomēr tas saistīts ar projektiem, kuri pārskata periodā tika iesākti un tika noslēgti tikai šī gada sākumā. Pērn uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē īstenojām lielāko projektu "West Side Solna", Stokholmā uzstādot konstrukcijas dzīvojamo ēku projektam ar 250 dzīvokļiem. Īstenojām arī pirmo projektu Islandē," uzsver "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis.

"Skonto Prefab" vadība norāda, ka arvien lielāks pieprasījums, īpaši Skandināvijas valstīs, tiek novērots pēc industriāli ražotiem masīvkoka paneļiem. "Šobrīd strādājam pie dzīvojamo ēku kompleksa Zviedrijā - "Gråalen". Tas būs lielākais koka ēku projekts Ziemeļeiropā. Šobrīd ir uzsākta pirmā kārta ar 8 ēkām, kurās būs 143 dzīvokļi. Četras ēkas tiek būvētas no saliekamā dzelzsbetona elementiem, savukārt atlikušās četras no koka konstrukcijām un līmētām koka sijām. Kopumā projektā paredzēti 400 dzīvokļi," skaidro M.Ķeņģis.

Jelgavas jaunuzņēmums Manta North novembrī tiešsaistē pārdevis rūpnieciski ražoto māju, kas ceļos pie pircēja Vācijā, netālu no Berlīnes.

Kopumā uzņēmums 2020. gadā saražojis teju 20 mājas eksportam uz Nīderlandi, Dāniju, Portugāli, Islandi un citām valstīm.

Vīrusa Covid-19 pandēmija radījusi apstākļus, kas sekmējusi iepirkšanos internetā, un interese par māju iegādi tiešsaistē šogad būtiski augusi, atklāj Manta North vadītājs Raimonds Gusarevs.

Rūpnieciski ražotās un pilnībā nokomplektētās mājas iespējams pārvietot un savstarpēji savienot. Manta North ēku konstrukcijā izmanto industriāli izgatavotus vairāku slāņu masīvkoka paneļus (CLT), ko veido ražošanas procesā plaknē perpendikulāri salīmēti dēļi.

CLT koka paneļu un līmētu koka siju izmantošana būvniecībā arvien pieprasītāka 

“Skonto Group” uzņēmums “Skonto Prefab” nepilnos četros mēnešos pabeidzis darbu pie būvkompānijas...

“2020. gads radījis būtisku pagrieziena punktu biznesam. Priecājamies klientus satikt klātienē, tomēr novērtējam, ka pandēmijas laikā varam turpināt ražošanas procesus un pārdot mājas tiešsaistē. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, cilvēks var iepazīties ar māju līdz pat sīkākajām detaļām,” stāsta R. Gusarevs. “Tāpat pasaulē pieaugoša tendence ir izvēlēties mājas no ekoloģiskiem un videi draudzīgiem materiāliem. Sekojot līdzi pieprasījumam, Manta North plāno nākamgad būtiski paplašināt moduļu māju eksporta tirgu.”

Pēc igauņu projekta Latvijā top solārās mājas 

Latvijā, Smiltenes pagasta "Lejas Varicēnos" un Papes dabas parka teritorijā tapuši divi...

Manta North ražotne atrodas 2500 m2 plašās, modernās telpās, Jelgavas Biznesa Parkā, kas ir viens no lielākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā un strauji attīstījies pēdējo pāris gadu laikā, radījis ražošanai draudzīgu vidi, pulcējot vienkopus progresīvus un inovatīvus uzņēmumus.

Manta North ražotnē strādā vairāk nekā 20 darbinieki, lielākā daļa ir vietējie iedzīvotāji no Jelgavas rajona. Ražotne darbojas no 2018. gada.

Ekziperī Starptautiskās skolas vecāko klašu audzēkņu mācību un dzīvojamajā mītnē Piņķos beigušies būvdarbi un objekts ir nodots ekspluatācijā, informē būvkompānija SIA "Merks".

Projekts īstenots nepilna gada laikā, izmantojot "design&build" principu, kur "Merks" vadīja gan objekta projektēšanas, gan būvniecības darbus. Šis princips sekmē vēlamā rezultāta sasniegšanu pasūtītāja vēlamajā termiņā un budžetā. Jaunajā vidusskolā - koledžā vienlaicīgi varēs mācīties vairāk kā 500 audzēkņu, savukārt dzīvojamajā ēkā būs iespējams izmitināt līdz 100 personām. Ēkas kopējā platība ir 6766,8 kvadrātmetru.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro.

"Jaunā vidusskolas - koledžas ēka seko pasaules būvniecības tendencēm un atbilst augstākajām mūsdienu kvalitātes un energoefektivitātes prasībām. Projekta konstrukcijas veidotas no līmētiem koka jeb CLT paneļiem, kas ir videi draudzīgāks risinājums, izmantojot dabas atjaunojamos kokmateriālu resursus. Mums bija izaicinājums pirmo reizi CLT paneļus izmantot tik apjomīgā būvē, ko veiksmīgi realizējām," stāsta "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Rīgas cirka ēkas pārbūves energoefektivitātes darbi iegājuši noslēguma fāzē. Nupat pabeigta kupola konstrukcijas CLT paneļu (septiņās kārtās krusteniski līmētas 250 milimetrus biezas koksnes) montāža, līdz ar to cirka kupols ir pārsegts, būtiskākā rekonstrukcijas daļa ir paveikta un ēkas augstākajā punktā tiek kārts spāru svētku vainags.

Spāru svētki ir sena būvniecības tradīcija, kas simboliski iezīmē brīdi, kad būve ir sasniegusi augstāko punktu – jumta nesošā konstrukcija un lielākie būvdarbi ir pabeigti.

Kopš rekonstrukcijas sākuma izbūvētas galvenās nesošās konstrukcijas ar jaunu pamatu plātni, uz kuras caur kolonām ir uzbalstīts dzelzsbetona rīģelis un uz kura ir uzmontēts kupols. Šobrīd tiek veikti visu veidu inženierkomunikāciju izbūves darbi, kā arī ir uzsākti jumta izbūves un apdares darbi.

Rīgas cirka valdes locekle Māra Pāvula ir gandarīta par paveikto: “Pieredzēt šo brīdi, kad cirka ēku atkal pārsedz kupols, ir ārkārtīgi aizkustinoši – šis ir ne tikai fizisks, bet arī simboliskis jumts, kas cirka nozarei sniedz drošību un vietu, kur attīstīties. Vēlos pateikties ikvienam, kas savu roku pielicis cirka atjaunošanas darbos – lai arī varbūt izskatās, ka šeit vienkārši top ēka, taču patiesībā tiek būvēta cirka nozares nākotne.”

AS "Latvijas finieris" ieguldījis 3,3 miljonus eiro uzņēmuma rūpnīcas "Furniers" lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Rīgā, informē uzņēmumā.

Vairāk nekā 3750 kvadrātmetru lielās noliktavas būvniecība sākta 2021.gada pavasarī, un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. Noliktavas ēku projektēja SIA "REMM" arhitekte Inga Bērziņa, bet būvdarbus veica SIA "Castor Construction".

Lai turpinātu aktualizēt ar koka būvniecības veicināšanu saistītos jautājumus, "Latvijas finieris" sadarbībā ar biedrību "Zaļās mājas" jaunās noliktavas ēkas atklāšanas dienā 18.augustā rīkos semināru "Koka būvniecība Latvijā".

Latvijas Finieris uzsāk pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu Latgalē 

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems"...

Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā ēkā izmantoti gandrīz 400 kubikmetru koksnes. Noliktavas konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

Apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, "Latvijas finieris" pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Verems" attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā "Kohila Vineer" Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā, kā arī koksnes produkti plaši izmantoti virknē apjoma ziņā mazāku būvniecības un renovācijas projektu.

2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana. "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijā "Verems", 100% kapitāldaļu SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un 50% - SIA "SELF loģistika".

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Šobrīd vēsturiskās Rīgas cirka ēkas atjaunošana atrodas saudzīgās demontāžas fināla taisnē. Šajā būvniecības fāzē ar pietāti pret vēsturiskajām vērtībām tiek demontēti dažādu laikmetu uzslāņojumi, ir atsegti un daļēji izbūvēti ēkas pamati, kā arī tiek gatavotas konstrukcijas jaunā kupola uzstādīšanai.

Turpmāk, laikā līdz 2022. gada augustam, paredzēta arēnas pārbūve, izveidojot kupola balsta konstrukcijas un gaisa akrobātikas iekares punktus. Vēsturiskās konstrukcijas tiks saglabātas kā pastāvoša vēstures liecība. Tuvākajos mēnešos tiks veikti energoefektivitātes, siltumizolācijas un ventilācijas darbi, tostarp arēnā izbūvēta siltā grīda. Paredzēta arī daļēja fasādes atjaunošana.

“Rīgas cirka vēsturiskajai ēkai šogad aprit 133 gadi – sasniegts cienījams vecums publiskai ēkai, kurā ilgu gadu garumā ik dienu plašai publikai izrādīta ne vien cirka māksla, bet arī kino, notikuši koncerti un citi publiski pasākumi, tostarp pat valdības ierēdņu kopsapulces. Gadu laikā arēnas ēka bija nolietojusies, un tā pirms darbu sākšanas vairs neatbilda nedz estētiskajām, nedz mūsdienīga cirka, nedz arī drošības prasībām. Pēc valsts īpašumtiesību jautājuma sakārtošanas uz Rīgas cirka ēkām Kultūras ministrija šeit darbus 2017. gada sākumā sāka ar vēsturiskās ēkas fasādes nostiprināšanu, Merķeļa ielas ieejas zonas sakārtošanu un starptautiska metu konkursa rīkošanu ēkas atjaunošanai un teritorijas attīstības vīzijas noskaidrošanai. Kultūras ministrija ir izmantojusi katru iespēju, lai piesaistītu finansējumu šīs vēsturiskās ēkas atjaunošanai, kas ir unikāla ne vien Baltijā, bet visas Eiropas valstu mērogā,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Piecstāvu koka konstrukciju biroja ēku Zelt 1200 m2 platībā varētu sākt būvēt 2022. gadā, lai jau 2023. gadā tajā varētu ierasties pirmie nomnieki.

Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju.

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss.

Ekspluatācijā nodota Rīgas cirka vēsturiskā ēka Merķeļa ielā 4, Rīgā. Šobrīd no arhitektu biroja NRJA izstrādātā cirka pārbūves projekta veikta pirmā būvdarbu kārta, kuras galvenais uzdevums bija ēkas energoefektivitātes celšana.

Pārbūves laikā arī uzlabota ēkas integrācija pilsētvidē. Jau decembrī un janvārī ēkā paredzētas Ziemassvētku izrādes ģimeņu auditorijai.

Laikā no 2021. gada maija līdz 2022. gadam būvuzņēmējs PS “AIDACO GROUP” veica energoefektivitātes uzlabošanas darbus. Virs vēsturiskās kupola metāla kontrukcijas ārtelpas virzienā izbūvēta jauna kupola konstrukcija no pašnesošiem CLT paneļiem, nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens ārējās sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve.

Ēkas interjerā apvienots arhitektu birojam NRJA raksturīgais industriālais lakonisms ar vēsturiskā mantojuma siltumu, bet ēkas fasādes siluets pietuvināts ēkas sākotnējam vēsturiskajam veidolam. Pārbūves rezultātā cirka arēna padarīta transformējama un pielāgojama mūsdienu cirka vajadzībām.

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Ar jaunu standartu energoefektīvu koka konstrukciju būvju celtniecībā atklāta Ogres Centrālā bibliotēka.

Ēka būvēta ar līmētā koka konstrukciju tehnoloģiju, kas to ierindo kā vienu no pirmajām ar šādu metodi celtajām sabiedriskajām ēkām Latvijā.

Divstāvu celtne ir tā dēvētā pasīvā ēka jeb ēka ar nulles enerģijas patēriņu. Ēku nesošās konstrukcijas ir izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

Jaunajā ēkā ierīkots apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot līdz pat 80 procentiem dabiskā apgaismojuma. Izmantojot pieejamos resursus un apliecinot energoefektivitāti, tiks darbināta rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkā izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu, kurpretim ātrijā izveidota zaļā augu siena, kuras apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni.

Degvielas tirgotājs Neste atver Latvijā pirmo pašapkalpošanās veikalu, tādējādi ienākot jaukta sortimenta pārtikas preču tirdzniecības jomā.

Neste Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās pieredzes fokusā ir tehnoloģiski inovatīvs un ilgtspējīgs risinājums, kas piedāvā rūpīgi piemeklētu ēdienu un dzērienu piedāvājumu Latvijā līdz šim nebijušā veidā. Kopumā Latvijā darbosies pieci veikali – divi Rīgā, savukārt pārējie Salaspilī, Ogrē un Tīnūžos. Kopējais investīciju apjoms unikālā koncepta veikala ieviešanā ir 500 000 eiro.

“Pērnais gads Covid-19 vispasaules pandēmijas ietekmē ir strauji mainījis cilvēku iepirkšanās paradumus un uzvedību kopumā. Vienlaikus tas ir bijis arī straujš tehnoloģiju uzplaukuma laiks. Neste Easy Deli iemieso gan ilgtspējīgus risinājumus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas ir svarīgas mūsdienīgam pircējam, gan arī drošā vidē sniedz iespēju iegādāties veselīgu maltīti ikvienam, kas ir ceļā. Jaunā koncepta veikals – tā būs jauna, ātra, droša un pavisam vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā cauru diennakti, turklāt preču sortiments ir īpaši piemeklēts, lai būtu saskaņā ar Neste ilgtspējas standartiem,” stāsta Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Uzlabojot pašapkalpošanās veikala Easy Deli iepirkšanās pieejamību, turpmāk ieeja tajos iespējama ne tikai ar Neste mobilo aplikāciju, bet arī ar bankas maksājumu karti.

“Esam ieklausījušies savos klientos un tieši tādēļ arī esam veikuši šo uzlabojumu. Ja līdz šim Easy Deli pircēji varēja veikala durvis atvērt tikai, izmantojot Neste aplikāciju, tad turpmāk to varēs izdarīt arī ar bankas maksājumu karti, tādējādi atvieglojot ikviena pircēja iepirkšanos mūsu pašapkalpošanās veikalos,” komentē Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Neste Easy Deli ir būvēts, izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš ir samazināts jau būvniecības posmā. Veikala koncepta pamatā ir ātra, droša un vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā visu diennakti.

Neste Easy Deli darbojas Rīgā, Ogrē, Salaspilī un Tīnūžos.

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate Būve - ir izveidojušu jaunu zīmolu Zaza Timber un mainījuši nosaukumus.

IKTK jaunais nosaukums ir Zaza Timber Production, Rodentia - Zaza Timber Engineering, Igate Būve - Zaza Timber Construction.

Uzņēmumi darbojas Latvijā un citās Eiropas valstīs ar līmētās koksnes būvkonstrukciju ražošanu, projektēšanu un koka ēku būvniecību. To klienti ir arhitekti, būvinženieri un būvnieki Latvijā un citur Eiropā.

“21. gadsimtā pasaule atgriežas pie koka būvniecības. Pateicoties tam, mums ir iespēja augt, strādāt ar starptautiskiem klientiem un aizraujošiem projektiem. Jaunais Zaza Timber zīmols šajā situācijā ir vajadzīgā zīme, ka mūsu ražošanas, projektēšanas un būvniecības uzņēmumi ir “zem viena jumta”, labi sadarbojas un būvprojekta īstenošanā cits citu spēj papildināt. Klientiem varam būt arī vienas pieturas aģentūra projekta īstenošanā un palīdzēt īstenot sarežģītas un drosmīgas ieceres,” skaidro Māris Peilāns, Zaza Timber grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta viesnīcu izbūvi Piņķos, Jaunā ielā 10, Babītes novadā, informē «Merks».

Līgums paredz «design&build» principa īstenošanu - «Merks» vadīs gan objekta projektēšanas, gan būvniecības darbus.

Ēku arhitektonisko konceptu izstrādājis arhitekts Juris Lasis (arhitektu birojs«8 A.M.») un to paredzēts veidot divās nosacītās daļās – koledžas daļa un dienesta viesnīcas daļa. Koledžas daļa ir izvietota ēkas pirmajā un otrajā stāvā, bet dienesta viesnīca – pirmajā, otrajā un trešajā stāvā. Ēkas tehniskās telpas tiks izbūvētas uz jumta.

«Mēs patiešām priecājamies atgriezties Piņķos, kur pirms trim gadiem rekordīsā termiņā uzcēlām blakus esošo Exupéry International School ēku. Ejot kopsolī ar jaunākajām būvniecības tendencēm pasaulē, šajā projektā konstrukcijas veidosim no līmētiem koka jeb CLT paneļiem. Tas ir mūsdienīgs, ekoloģisks un ilgmūžīgs materiāls, un mūsu izaicinājums būs to pirmo reizi izmantot tik apjomīgā būvē,» sacīja «Merks» valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Degvielas tirgotājs Neste atver jau otro Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās veikalu Rīgā, Teikā, informē uzņēmumā.

Jau vēstīts, ka pirmais šāda tipa veikals tika atvērts jūlija beigās Lielirbes ielā.

Populārākie produkti, ko līdz šim pircēji ir iegādājušies pašapkalpošanās veikalā, ir kafija, svaigā pārtika, saldējums un dažādi šokolādes batoniņi.

Neste Easy Deli ir būvēts, izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš jau ir samazināts būvniecības posmā. Jaunā veikala koncepts ir vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā visu diennakti.

Jaunā veikala koncepta pamatā ir tehnoloģiski advancēts, RFID (Radio Frequency Identification jeb radiofrekvenču identifikācijas) tehnoloģijā balstīts bezkontakta pašapkalpošanās risinājums, kas skenē visus klienta pirkumus vienlaikus, piemēram, caur iepirkumu maisu vai somu.

Būvfirma "Merks" apsver iespēju būvēt īres namus, intervijā sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

"Merks" vadītājs informēja, ka patlaban ir liela interese par šo segmentu, īpaši gada sākumā ir parādījušies jauni interesenti no Lietuvas un Igaunijas. Latvijā gadā būtu nepieciešams uzbūvēt apmēram 500 īres dzīvokļu, kā tas tagad notiek Lietuvā un Igaunijā.

"Šajā segmentā mēs varētu sevi realizēt, mums ir pietiekami daudz savas zemes, un vērtējam šādas iespējas. Tas nebūs mūsu pamatvirziens, bet, ja būs labas iespējas, mēs apsvērsim arī īres namu būvniecību," teica Bišmeistars.

Viņš piebilda, ka "Merks" kopš 2020.gada, kad sākās Covid-19 pandēmija, mainīja darbības fokusu, vairāk koncentrējoties uz saviem projektiem, tostarp ir izveidots zīmols "Merks mājas", kas nodarbojas ar dzīvokļu tirdzniecību un attīstību. Ja iepriekš gada laikā "Merks" pārdeva 100-120 dzīvokļu, tad pagājušajā gadā tika pārdoti 300 dzīvokļu.

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.