Finanses

FOTO: DB rīkotās konferences «Publiskie iepirkumi 2016» norise

Žanete Hāka, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 26.maijā, notiek izdevniecības Dienas Bizness un Kļaviņš Ellex zvērinātu advokātu biroja rīkotā konference «Publiskie iepirkumi 2016».

Konferences laikā eksperti atzina, ka iepirkumu jomā aizvien pastāv daudz problēmu - gan pasūtītāju, gan izpildītāju pusē, jo nereti tiek rīkoti iepirkumi, kuru kritēriji atbilst kādam konkrētam uzņēmumam, tāpat bieži vien piedāvājumus iesniedz savstarpēji saistīti uzņēmumi.

Konferences pirmās daļas norisē iespējams ielūkoties galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ šogad plāno ar būvniecību saistītos iepirkumus par 22 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Pavisam 2019. gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Abiem augstākminētajiem projektiem, kuri plānoti 4,4 – 4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un uzlabo tur esošo organizāciju darba apstākļus.

«Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps TabFab kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka šo organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu to iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,» teica Janvāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karteļus aizvien biežāk palīdz atklāt pašu iepirkumu rīkotāju ziņojumi, Dienas biznesa un Kļaviņš Ellex rīkotajā konferencē «Publiskie iepirkumi 2016» sacīja Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite-Antoņenko.

2015.gadā KP piecas lietas noslēdzās ar lēmumu, ar kuru tika konstatēts aizliegtas vienošanās pārkāpums un attiecīgi piemērots naudas sods, un visas aizliegtās vienošanās konstatētas publisko iepirkumu ietvaros.

Pēc ekspertes teiktā, karteļi konstatēti tādos iepirkumos, kas attiecas uz: būvniecību, medicīnas preču un datortehnikas preču iegādi, kā arī 2 gadījumos pārkāpumi tika konstatēti ar mežsaimniecību saistītos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP aizrāda NVA par paviršu iedziļināšanos publisko iepirkumu pretendentu vērtēšanā

Db.lv, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.

Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.

Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.

Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atsevišķiem lieliem būvniecības projektiem līgumi noslēgti, tomēr kopumā nozare joprojām ir nogaidošās pozīcijās, tiesa, šīs gaidas ir ievērojami optimistiskākas, nekā pērn, otrdien raksta Dienas Bizness.

«Šis gads solās būt veiksmīgāks par iepriekšējo, jo ir cerība, ka beidzot aizies ES projekti. Lai gan pagaidām darba tāpat trūkst un nekādi publiskie iepirkumi būvniecībā vēl nav bijuši. Es domāju, ka labākajā gadījumā iepirkumi varētu sākties tikai jūlijā. Ņemot vērā krasās būvniecības svārstības, mēs aizvien vairāk orientējamies uz ražošanu, jo tas ir daudz stabilāks un prognozējamāks bizness,» atzīst SIA Jēkabpils PMK valdes loceklis Arnis Putniņš. Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, pērn dramatiski samazinājās – no 14,2 milj. eiro tas nokrita līdz 5,7 milj. eiro. Nebija darba, jo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu trūkuma dēļ nebija arī publiskā sektora pasūtījumu, viņš skaidro. «Vienīgais, kas mūs glābj šajā situācijā, ir tas, ka mums ir sava ražošana, kura dod ienākumus un tādējādi mēs varam noturēt arī savus darbiniekus,» turpina Jēkabpils PMK valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dod iespēju jaunajiem juristiem uzzināt vairāk par savu profesionālo nākotni

Lelde Petrāne, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā attīstīt jaunos talantus zvērinātu advokātu birojs Eversheds Bitāns organizē jurisprudences maģistrantūras studentiem meistarklasi, kurā studentiem ir iespēja tuvāk uzzināt par to, kā darbojas komerctiesību advokātu birojs. Laikā no oktobra līdz maijam trešo gadu pēc kārtas dalībnieku zināšanas papildināt ļāva biroja vadošie advokāti.

Labākais students iegūst iespēju piedalīties Eversheds jauno juristu vasaras skolas programmā Lielbritānijā, un šogad šo balvu par centīgu darbu ieguvusi Laura Marta Zobova. Savukārt Marats Golovkins un Elviss Lapiņš ieguva iespēju iziet apmaksātu praksi Eversheds Bitāns birojā.

Meistarklase norisinās kopš 2013. gada, un šajos trīs gados programmu absolvējuši 67 jaunie speciālisti. Katru gadu tiek uzņemti ne vairāk kā 25 studenti.

«Mūsu meistarklase pulcē tikai mērķtiecīgus jaunos juristus, kuri gatavi darīt vairāk nekā citi, paralēli studijām reizi mēnesī mācoties pie mums. Tā ir pozitīva enerģijas apmaiņa, un jāsaka, ka arī mēs mācāmies kopā ar programmas dalībniekiem,» stāsta biroja vecākais partneris, LU pasniedzējs Agris Bitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu karteļi ir starp Latvijas konkurences vides būtiskākajām problēmām. Arī paši uzņēmumi atzīst, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi, uzsver Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Pagājušajā gadā KP pieņēmusi kopumā 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodīti astoņi uzņēmumi kopumā uzliekot 104 tūkst. eiro lielus naudas sodus.Valsts budžetā pērn ieskaitīt KP iepriekš piemērotie naudas sodi vairāk nekā 445,61 tūkst. eiro apmērā.

Pagājušajā gadā KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Atklājās, ka trīs meliorācijas uzņēmumi: SIA Limbažu melio, SIA Bauskas meliorācija un SIA Meliorācijas eksperts ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta (LAD) cenu aptaujās. Savukārt biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA Tomega un SIA BTK.LV konkurenci kropļoja vairākos iepirkumos. Abi uzņēmumi rīkojušies pēc līdzīgas shēmas – saskaņoja konkursos iesniedzamās tāmes, vienojās par noteikumiem, kā arī par uzvarētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu veic kratīšanas Latvijas lielākajās būvfirmās

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārkāpumi publiskajos iepirkumos – gan no pasūtītāju, gan pretendentu puses, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Publisko iepirkumu process ir dārgs un sarežģīts, tādēļ daļa uzņēmumu izvēlas nestartēt konkursā, izdevniecības Dienas bizness un Kļaviņš Ellex zvērinātu advokātu biroja rīkotajā konferencē «Publiskie iepirkumi 2016» atzina eksperti. Kaut arī patlaban tiek mēģināts vienkāršot publisko iepirkumu procesu, visi pieņemtie grozījumi to sarežģī vēl vairāk.

Konferences laikā vairākkārt no uzņēmēju – pasūtītāju puses izskanēja viedoklis, ka atbildīgās un kontrolējošās institūcijas neizprot reālo situāciju, kāda valda publisko iepirkumu jomā, un tās sakārtošanai vēl būs nepieciešams ilgs laiks. Savukārt atbildīgo institūciju pārstāvji novērojuši, ka situācija uzlabojas, taču aizvien vērojami daudz pārkāpumu gan pasūtītāju, gan piegādātāju jomā, kas radušies gan negodīgas, gan nejaušas rīcības vai nezināšanas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu KNAB veic kratīšanas arī būvfirmā Merks

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai jaunais publisko iepirkumu likums veicinās inovācijas un ilgtspēju?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības nozare, kurā darbojas apsardzes uzņēmumi, ir vairāku izaicinājumu priekšā, un galvenie no tiem ir saistīti tieši ar ēnu ekonomikas apkarošanu

Drošības nozaru kompānijas asociācija (DNKA) strādā pie vairākām izmaiņām likumos un komersantu reģistra izveides. Par to, kādēļ darbs rit ļoti lēni un par Valsts policijas korporatīvajām saitēm ar apsardzes uzņēmumiem intervijā DB stāsta DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar aktuālo. Būvniecības nozare ir noslēgusi nozares ģenerālvienošanos. Tāda iecere bija aktuāla arī drošības nozarei. Cik tālu ir tikts? Vai sekosiet būvniekiem?

Mums tā vairs nav prioritāte, jo pēdējie grozījumi Darba likumā nosaka, ka virsstundu apmaksu iespējams samazināt līdz 50% tikai tad, ja ar ģenerālvienošanos noteiktais minimālās algas kāpums ir vismaz par 50%, salīdzinot ar minimālo algu valstī. Mēs sapratām, ka nevaram to īstenot. Jā, to var izdarīt četri lielākie uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Taču pārējie uzņēmumi tāpat maksās to pašu, ko līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Medicīnas iekārtu tirgotājiem par aizliegtu vienošanos piemēro 80 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt divus medicīnas iekārtu tirgotājus SIA Optika&Dentika un SIA KJ Serviss, kas īstenoja aizliegtu vienošanos kopumā četros iepirkumos, informē KP.

Par konkurences tiesību normu pārkāpumu abiem uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā gandrīz 80 tūkstošu eiro apmērā.

Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka medicīnas iekārtu tirgotāji no 2013. līdz 2015. gadam saskaņojuši darbības par dalību vienā SIA Salaspils veselības centrs, vienā Smiltenes tehnikuma un divos SIA Ogres rajona slimnīca rīkotajos iepirkumos. Uzņēmumiem vienojoties par dalības nosacījumiem, iepirkumu rīkotāji nesaņēma piedāvājumus, kas gatavoti patiesas konkurences apstākļos.

KP secina, ka SIA Optika&Dentika dalība iepirkumos bija formāla, lai nodrošinātu pietiekamu dalībnieku skaitu minētajos iepirkumos. Savukārt SIA KJ Serviss pārstāvji faktiski sagatavoja iepirkumos iesniedzamos dokumentus un noteica abu uzņēmumu piedāvātās cenas, kamēr SIA Optika&Dentika šādu rīcību akceptēja un pret to neiebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aicina pieteikt nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei publiskajos iepirkumos

Db.lv, 01.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei - 2020", kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos, informē Konkurences padome.

Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu.

Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.

"Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas motivē godīgi strādāt," komentē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvnieks: Apakšnieks un ģenerālis spēlē it kā vienu spēli, taču pēc dažādiem noteikumiem

Rūta Kesnere, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem uzņēmumiem, kas strādā reģionos, grūtības rada gan neizdevīgie, soda sankcijām pārpilnie līgumi ar ģenerāluzņēmējiem, gan pašvaldību aizvien pieaugošās prasības publiskajos iepirkumos

Par to, ar kādām problēmām saskaras apakšuzņēmēji, intervijā DB stāsta būvniecības uzņēmuma Preiļu celtnieks komercdirektors Egils Stikāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir galvenās būvniecības nozares problēmas no apakšuzņēmēja skatu punkta un kā vispār jūtas apakšuzņēmējs pašreizējā būvniecības tirgū?

Lielākā problēma ir publiskie iepirkumi, kuros dominē zemākā cena, tāpat arī projektu un būvdarbu specifikācijas kvalitāte, lielā birokrātija un darbu izpilde. No pasūtītāja trīs vēlmēm – ātri, kvalitatīvi un lēti – vajag izvēlēties vienu. Tāpat grūtības rada tas, ka tirgus dalībniekiem ir atšķirīgi spēles noteikumi. Citā terminoloģijā runājot, apakšnieks un ģenerālis spēlē it kā vienu un to pašu spēli, taču diemžēl pēc dažādiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kapitālismu lamāt ir lieki

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārajā sociālās žurnālistikas izdevumā Medium kāds ražīgs autors ir izkritizējis ka­pitālismu laukā no panckām – ka tas ir no­vecojis, jo nespēj atrisināt tādas cilvēcei ek­sistenciālas problēmas kā lēta, tīra enerģija, vispārējā izglītība, pieejama veselības aprūpe utt.

Kā pierādījumu kapitālisma anahronismam autors piesauc Francijā bāzēto Starptautisko kodoltermisko ekspe­rimentālo reaktoru jeb ITER, kas ir vērienīgs starp­valstu projekts, lai padarītu kodolsintēzi par drošu un videi draudzīgu enerģijas avotu. Arguments ir – lūk, šādu globāli eksistenciālu mērķi sasniegt nav apņē­mies, teiksim, McDonald’s ar Apple, bet gan starpval­dību konsorcijs.

Uzreiz jānorāda, ka arguments ir pievilkts aiz matiem, jo saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas informāciju (Latvijas zinātniskās institūcijas arī piedalās šai pro­jektā) ITER cita starpā kalpo arī kā prototips nākotnes komerciālajiem reaktoriem. Tas nozīmē, ka tīro, drošo enerģijas tehnoloģiju jau sākotnēji nav paredzēts patu­rēt kā publisku monopolu, bet gan nodot brīvā tirgus jeb kapitālisma ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Iestāties par kapitālisma vērtību – konkurenci

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) ir piemērojusi vairāk nekā 70 000 eiro sodu trīs meliorācijas uzņēmumiem par dalību kartelī – tā ir viena no jaunākajām ekonomikas aktualitātēm, kas kārtējo reizi liek domāt par tirgus nepilnībām.

Proti, neoliberālajā pasaules skatījumā visu sakārto tirgus neredzamā roka un nekāda iejaukšanās nav nepieciešama. Tajā pašā laikā, kā liecina KP darbs, konkurence brīvajā tirgū, kas it kā ir tik dabiska un pašsaprotama, ja netiek uzraudzīta un nodrošināta, draud pārvērsties monopolos, oligipolos un vienkārši koruptīvos darījumos. Īpaša riska zona ir publiskie iepirkumi, kuros godīgu konkurenci kropļo ne tikai negodīgas amatpersonas, bet arī paši uzņēmēji.

Saskaņoti cenu piedāvājumi publiskajos iepirkumos nav nekāds izņēmuma gadījums, diemžēl KP šad un tad ziņo par atklātiem karteļiem. Tas nozīmē, ka mantkārīgos nolūkos paši uzņēmēji ir gatavi ierobežot konkurenci. Turklāt tas notiek ne tikai publiskajos iepirkumos. Pērn KP sodīja būvmateriālu piegādātājus par aizliegtu vienošanos par būvmateriālu cenām mazumtirdzniecībā. Šie piemēri liecina, ka brīvais tirgus nav nekāda panaceja, ka brīvais tirgus vienmēr nenodrošina godīgu konkurenci un lielāku labumu patērētājam. Bieži ir piemēri, kad brīvais tirgus, piedodiet, bet izvirst dažādos monopolos vai oligopolos vai kādu nozari pārņem aizliegtas vienošanās sērga. Turklāt karteļi nav kāda postpadomju valstīs izplatīta parādība, ar to cīnās visa Rietumu pasaule. Tas tikai liecina, ka brīva un godīga konkurence nav kaut kas tirgus ekonomikai dabiski piemītošs, nē, tā ir vērtība, par kuru ir jācīnās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētā «Skanstes tramvaja» pirmā posma būvniecības iepirkumi tiks izsludināti pavasarī, aģentūrai LETA pastāstīja būvprojekta izstrādātāju SIA «BRD projekts» pārstāvis Jānis Bidzāns.

Uzņēmums atbild par jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūves un esošās tramvaja līnijas pārbūves un autoruzraudzības būvprojekta izstrādi. Pēc Bidzāna teiktā, visām piecām plānotajām izbūves kārtām ir izstrādāti būvprojekti minimālajā sastāvā un divi no tiem jau ir saskaņoti būvvaldē.

«Tas nozīmē, ka jau pavasarī varēsim sludināt būvniecības iepirkumu pirmajiem diviem posmiem, kas paredz pieturvietu pielāgošanu zemās grīdas tramvajiem un kontaktīklu pārbūvi jau esošajās tramvaja līnijās pie Centrāltirgus un gar Vecrīgu. Posmiem, kas paredz izbūvēt jaunu tramvaju līniju, projekta izstrāde ilgs vēl visu nākamo gadu,» norādīja pārstāvis.

Šis projekts aptver arī Pērnavas ielu, kur plānots izbūvēt tramvaja savienojumu ar Krišjāņa Barona ielu un vides aktīvistus vairākkārt satraukušas ziņas, ka līdz ar būvdarbiem, tiks nozāģēti arī vairāki Pērnavas ielā augošie kastaņi. Lai gan iepriekš SIA «Rīgas satiksme» solīja, ka meklēs iespēju kā kokus glābt, Bidzāns apstiprināja, ka tas izdosies tikai daļēji. «Aptuveni 10 kastaņas, kas aug raugoties no Brīvības ielas uz Krišjāņa Baronu, būs jānozāģē, bet tur vēlāk plānojam sastādīt arī jaunus kokus,» sacīja eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās nozarēs, kurās ir publiskie iepirkumi, pastāv arī slēptās vienošanās, jo visiem šķiet, ka iepirkumos ir viegli «shēmot»

Tā, izvērtējot aizvadīto gadu, secinājusi Konkurences padome (KP), ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nepieļaujot dažāda veida pārkāpumus, Konkurences padome valstij novērsusi aptuveni 150 milj. eiro zaudējumus. Tie novērsti, ņemot vērā pēdējo trīs gadu Konkurences padomes (KP) lietvedībā esošās lietas. Pērnais gads KP bijis diezgan ražīgs, piemēram, valsts budžetā ieskaitīti iepriekš uzliktie naudas sodi vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Visu rakstu Mēģina shēmot visās nozarēs lasiet 18. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas satiksme ir nobremzējusi finansējuma piešķiršanu Skanstes tramvaja līnijas projektam un par tā turpmāko nākotni lems pēc starptautiskā audita veikšanas, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Matīss norādīja, ka uzņēmums patlaban izvērtējot starptautisko audita aģentūru piedāvājumus un tuvākajās dienās varētu ar kādu no tām noslēgt sadarbības līgumu.

Tikai tad, kad būsim ieguvuši pārliecību, ka visi iepirkumi un procedūras notikušas atbilstoši likumiem, tikai tad runāsim par projekta turpmāko attīstību un mēģināsim uzrunāt Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Arī mēs neplānojam nevienam neko maksāt, pirms nebūs pabeigta pārbaude, sacīja Matīss.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka par šo projektu neviens būvniecības iepirkums nav pat izsludināts, kur nu vēl noslēgts. Līdz šim ir noslēgts projekta būvprojekta izstrādes līgums ar SIA BRD projekts. Uzņēmums saņēmis visu piecu posmu būvatļaujas no Rīgas pilsētas būvvaldes, taču, pēc Matīsa teiktā, arī aktīva projektēšana tiks apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES fondu projektu lielākie klupšanas akmeņi - publiskie iepirkumi

Žanete Hāka, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotās Eiropas Savienības (ES) fondu un finanšu instrumentu sistēmas darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektu ieviešanā joprojām ir publiskie iepirkumi.

Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestāde (RI) ir iesniegusi Ministru kabinetā (MK) informatīvos ziņojumus par ES fondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2015. gada revīziju rezultātiem. MK iesniegtie informatīvie ziņojumi atspoguļo pārbaužu apjomus, auditu rezultātā konstatēto un kopējos secinājumus par veiktajām pārbaudēm, informē FM.

«Kopumā izveidotā ES fondu un EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas darbojas, taču ir nepieciešami uzlabojumi,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane.

Viņa norāda, ka auditori sistēmas darbību vērtē četru baļļu skalā, un esošo sistēmu vērtējums gan ES fondiem, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir divi, kas kopumā ir uzskatāms par labu. Ar atzīmi viens kontroles sistēma tiek novērtēta tikai tad, kad tā ir pilnīga un bez kļūdām, bet tas ir visai rets gadījums ES dalībvalstu vidū. Savukārt zemāks vērtējums var signalizēt par nepieciešamību apturēt investīcijas nacionālā līmenī līdz sistēmas darbības uzlabošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru