Vide

FOTO: Dod otru iespēju plēvēm un maisiem

Elīna Pankovska, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Lai palielinātu jaudas un efektivizētu ražošanu, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums SIA Nordic Plast plāno veikt aptuveni trīs miljonu eiro lielas investīcijas.

Lietotas polietilēna LDPE plēves un HDPE cietās plastmasas izstrādājumu pārstrādātājs SIA Nordic Plast ir ticis pāri grūtībām un sakārtojis iekšējos procesus. Uzņēmuma vadītājs Andris Trumars norāda, ka pagājušais gads uzņēmumam bija tāds kā reinkarnācijas gads pēc salīdzinoši neveiksmīgā 2016. gada. Problēmu pamatā bijis tas, ka kopš 2015. gada bijušas salīdzinoši augstas izejmateriālu cenas. Tas turpinājies un, līdz ar to nācies daudz eksperimentēt ar izejmateriāliem, lai varētu saražot atbilstošas kvalitātes produkciju. Viņš atzīst, ka ne visi eksperimenti bijuši veiksmīgi. Pagājušajā gadā palīdzējis tas, ka Ķīna slēdza savu tirgu atkritumu ievešanai, līdz ar to nokritās izejmateriālu cenas, radās lielākas iespējas variēt un saražot augstākas kvalitātes produkciju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Mēs pārstrādājam iepakojumu un dažādas ražošanas atlikumu plēves, kā arī tādas plēves, kas tiek savāktas no iedzīvotājiem dalītajos atkritumu konteineros, tāpēc tās ir ar bioloģijas un citiem piejaukumiem. Tāpat pārstrādājam tā saucamos lielmaisus, kas pārsvarā tiek izmantoti lauksaimniecībā zemes uztura bagātinātāju uzglabāšanai. Pārstrādājam arī šampūnu pudeles, kanniņas un citus cietās plastmasas izstrādājumus. Pārstrādes rezultātā rodas granulas, kuras pēc tam var izmantot jaunu gala produktu ražošanā. Piemēram, pūst plastmasas maisiņus, taisīt celtniecības plēves, veikt dažādus produktu lējumus utt. Klāsts, ko pēc tam ar granulu var iesākt, ir ļoti plašs,» stāsta A. Trumars.

Viņš arī skaidro, ka granulas atšķiras atkarībā no izmantotā izejmateriāla. Piemēram, ja izejmateriāla plēve ir krāsaina, tad radīsies pelēcīga granula. No caurspīdīgas plēves būs caurspīdīgas granulas. Mēnesī rūpnīcā tiek saražotas aptuveni 650 tonnas dažādu granulu. Gadā aptuveni septiņi tūkstoši tonnu.

Visu rakstu Dod otru iespēju plēvēm un maisiem lasiet piektdienas, 9.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vienreizlietojamās plastmasas ierobežošana dos signālu ražotājiem domāt ilgtspējīgāk

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 24.oktobrī, Eiropas Parlaments lems par priekšlikumu no 2021.gada aizliegt plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu u.c. vienreizlietojamo priekšmetu tirdzniecību.

Baltijā lielāka vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa «Eco Baltia grupa» uzskata, ka pozitīvs lēmums dos nepieciešamo stimulu iepakojuma un citu plastmasas produktu ražotājiem pāriet uz videi draudzīgāku materiālu izmantošanu, samazinot to atkritumu apjomu, kas nav derīgi pārstrādei un nonāk poligonos.

Iepakojuma industrija ļoti strauji attīstās un savās pārstrādes rūpnīcās praksē redzam visdažādāko ķīmisko savienojumu izstrādājumus, kuru patēriņš ir milzīgs, bet pārstrādes iespējas ir ierobežotas. Plastmasas pudeles tiek apvilktas ar dažādām plēvēm, iepakojumi ir nevajadzīgi daudz slāņos, tiek aplīmēti ar līmēm, kuras nevar nomazgāt pat speciālajās iekārtās, sveramos produktus ietin neskaitāmos maisiņos un plēvītēs, kas viss sagādā problēmas pārstrādātājiem. Pat gribēdami to visu nevaram šobrīd pārstrādāt, jo nav tādu tehnoloģiju. Tāpēc pozitīvs Eiropas Parlamenta lēmums būtu apsveicams solis, jo dos signālu un arī motivāciju plastmasas izstrādājumu ražotājiem domāt ilgtspējīgi un maksimāli izmantot tādus materiālus, ko var pārstrādāt un kas ir draudzīgāki arī to lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi SIA Apply īstenotie mākslīgā intelekta un mašīnmācības projekti ir saistīti ar efektivitātes paaugstināšanu

Piemēram, Nordic Plast ražotnei uzņēmums izstrādājis prototipa sistēmu, kas veic automatizētu kvalitātes kontroli.

«Tā sevi lieliski pierādīja, un Nordic Plast gatavojas šādu sistēmu ieviest ražošanā. Šobrīd ražotnē ir manuāla kvalitātes kontrole, tāpēc nereti kaut kas tiek palaists garām un saražotais ir jāpārstrādā vai jārealizē par zemāku cenu. Savukārt Conelum gadījumā sadarbības laikā tiek izstrādāta jau trešā mikroskopa paaudze, un tagad pārbaudei vajadzīgais laiks samazināts no 40 stundām līdz 15 minūtēm. Jau 40 stundas bija milzīgs paātrinājums salīdzinājumā ar piecām līdz septiņām dienām, kā tas notika agrāk. Taču, lai to paveiktu, vajadzīgs gadiem ilgs darbs,» stāsta Agnis Jakubovičs, SIA Apply vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja pašvaldībā ir uzņēmēji, būs arī iedzīvotāji

Kaspars Fogelmanis - AS PET Baltija valdes priekšsēdētājs, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no karstākajām diskusijām jau vairāk nekā desmit gadus ir par to, vai un kā novērst Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, ko īpaši skaudri izjūt reģionu novadu pašvaldības. Statistiķi aprēķinājuši, ka no 1991. līdz 2017. gadam darba un labākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukuši 600 000 iedzīvotāju. Tāpēc ir pamatoti jautājumi, vai un kāda ir valsts un arī pašvaldību loma tajā, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt tepat, Latvijā.

Lai būtu darbavietas, nepieciešami uzņēmēji, kuri tās var radīt un nodrošināt arī konkurētspējīgu atalgojumu. Mūsdienīgā sabiedrībā, sevišķi aizbraucēju kontekstā, nebūtu jāskaidro, cik liela nozīme arī pašvaldību izaugsmē ir vietējiem uzņēmumiem un to radītajām darbavietām. Taču ik pa laikam Latvijā dzirdam par gadījumiem, kad uzņēmēji netiek tālāk par pašvaldību durvju priekšu, jo to iniciatīvas, visticamāk, bailēs no nezināmā tiek jau saknē nokautas. Pieņemu, ka tas daļēji saistīts ar to, ka svarīgāks ir nākamo vēlēšanu rezultāts, nevis visa novada ilgtermiņa attīstība.

PET Baltija, kas ir Eco Baltia grupas uzņēmums, jau kopš 2003. gada nodarbojas ar PET pudeļu pārstrādi. Šobrīd PET Baltija strādā 200 darbinieku, un mūsu pārstrādes jauda ir aptuveni 39 000 tonnu PET pudeļu gadā. Turklāt visu saražoto produkciju eksportējam. Mēs, nenoliedzami, esam veiksmes stāsts, taču to nav veidojusi kāda mistiska apstākļu sakritība. Manuprāt, viens no iemesliem, kas palīdzējis PET Baltija kļūt par konkurētspējīgu Eiropas otrreizējo izejvielu tirgus spēlētāju, ir arī veiksmīgā sadarbība un mijiedarbība ar pašvaldību, no kā ieguvēji ir visi. Ja ir sapratne un atbalsts no pašvaldības, tad uzņēmējs var veiksmīgāk strādāt. To mēs redzam arī citas Eco Baltia grupas rūpnīcas Nordic Plast darbībā. Tā atrodas Olainē, kur no pašvaldības puses arī ir izpratne par uzņēmējdarbības nozīmi visa novada attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirmajos darbības mēnešos strauji kāpina realizācijas apmēru.

Ģimenes uzņēmums Kitty Time sācis inovatīvu kaķu tualešu ražošanu. Produktu bija grūti izgudrot, ražot, jo tas ir daudzslāņu produkts, bet izmantot ir viegli, saka firmas īpašnieks Toms Gendriksons.

Pirmie eksperimenti lietošanā ērtu kaķu tualešu izveidē sākās pirms diviem gadiem. Smeļoties iedvesmu pašu pieredzē, Nikola un Toms Gendriksoni saredzēja jaunu biznesa nišu. «Mums pašiem bija divi kaķi un apnika visu laiku mazgāt viņu tualeti, smaka nebija patīkama, tāpēc sākām domāt, kā šo procesu padarīt ērtāku pašiem un citiem,» stāsta N. Gendriksone.

Rezultātā tapis pavisam jauns produkts – vienreizlietojama kaķu tualete, ko nepieciešams nomainīt reizi mēnesī. Tagad vairs nav smakas, nav nepieciešama kastītes mazgāšana, līdz ar to ietaupās gan laiks, gan līdzekļi uz ūdens patēriņa rēķina. Vienīgais, kas jādara – regulāri jāizņem fekālijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar Tet Rīgas maratonu pieteicis pirmo «Zaļo punktu», kurā maratona dalībnieki šogad skrējiena laikā varēs atveldzēties un spēkus atjaunot dabai draudzīgā veidā.

Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts» ir solis pasākuma ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanā – aicinājums skrējējiem ikdienā aktīvāk ieviest zaļo dzīvesveidu, šķirot atkritumus, gādājot par videi draudzīgāku maratona norisi, lai tuvāko gadu laikā kļūtu par vienu no ilgtspējīgākajiem lielpilsētu maratoniem starptautiskā mērogā.

Pirmais Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts», ko nodrošinās Latvijas Zaļais punkts, tiks noformēts un iekārtots tikai no dabai draudzīgiem, atkārtoti pārstrādājamiem un vairākkārt izmantojamiem materiāliem. Aptuveni 29 000 skrējējiem jeb pilnīgi visu distanču dalībniekiem, kuri pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izvietotajā punktā atveldzēsies, ūdens un izotoniskie dzērieni tiks pasniegti glāzēs no atkārtoti pārstrādāta kartona, kas bioloģiski noārdās. Izlietotās glāzes un arī augļu pārpalikumi tiks nodoti biodegradācijas šūnās, lai iegūtu biogāzi. Šajā punktā 34 000 glāžu uzpildīšanai ūdens pudeļu vietā tiks izmantotas ūdens cisternas (4770 litri ūdens un 330 litri izotoniskā dzēriena). Savukārt glāžu starplikas, ko izmanto, lai glāzes varētu izkārtot vairākos stāvos, pēc tam tiks nogādātas pārstrādei «Nordic Plast» rūpnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmums AS "Eco Baltia" ar privātā kapitāla investoru - "INVL Baltic Sea Growth Fund" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas - atbalstu ir panākusi vienošanos par pirkuma darījumu, kas paredz Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Ecoservice" vismaz 85% akciju iegādi, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Ecoservice" akciju iegāde no privātā investīciju fonda "BaltCap Private Equity Fund II" tiks pabeigta tad, kad būs saņemts Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājums.

"Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsvēra, ka šis ir jauns posms "Eco Baltia" attīstībā, kas palīdz stabilākiem soļiem virzīties starptautiskajā tirgū. "Ar šo apvienošanos vērtēts, ka grupas kopējie ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, sasniedzot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Apvienojot savus un "Ecoservice" resursus, mēs spēsim klientiem piedāvāt jaunas produktu līnijas un pakalpojumus gan Latvijā, gan Lietuvā. Tā kā aprites ekonomika Baltijas reģionā un visā Eiropas Savienībā ieņem arvien būtiskāku lomu, "Eco Baltia" ir teicamā pozīcijā, lai spertu nākamos soļus tās veicināšanā, kā arī uzņēmumu grupas izaugsmē," skaidro M.Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia 2020. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,95 miljoniem eiro, kas, neraugoties uz pandēmijas ietekmi starptautiskajos tirgos, tostarp otrreizējo izejvielu cenu svārstībām, ir par 6% vairāk nekā 2019. gadā.

Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bijusi 10,1 miljons eiro.

"Kamēr pērn sekmīgi esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī Latvijas novados, Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja mūsu pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti. Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā, turklāt pandēmijas laiku izmantojot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai, kas jau tagad ļauj mums raudzīties tālākos attīstības scenārijos, vienlaikus mērķtiecīgi," teic AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru