Tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas cena aizvadītajā nedēļā saruka par 1,7%, taču tas netraucēja uzņēmumam noturēt šā gada visstraujāk augošās Dow Jones Industrial Average akcijas pozīcijas, raksta 24/7 Wall St.

Kopš jūnija beigām Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība ir augusi par 7,2%, kas ir labāks rezultāts nekā Standard&Poor’s 500, kas audzis par 5,8% un Nasdaq Composite – par 5,3%. Kopš gada sākuma Dow Jones Industrial Average vērtība pakāpusies par 4,4%, Standard&Poor’s 500 – par 6,5%, bet Nasdaq Composite – par 12,8%.

Kopumā no 30 Dow indeksā iekļautajām akcijām vērtība šogad augusi 16 akcijām.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuru Dow Jones Industrial Average indeksā iekļauto akciju vērtība šogad ir pieaugusi visstraujāk!

Dow šogad strauji bruģējis ceļu uz 30 tūkstošu punktu atzīmes sasniegšanu

Dažas dienas pēc tam, kad ASV Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pirmo reizi vēsturē pārsniegusi 24 tūkstošu punktu atzīmi, ASV akciju uzpircēji, šķiet, paņēmuši nelielu pauzīti. Kopumā tas gan, šķiet, nav mazinājis pārliecību par to, ka šī indikatora vērtība turpinās aizsniegties līdz arvien jauniem apaļiem līmeņiem. Aiz kalniem Dow indeksam vairs nav 25 tūkst. punktu atzīme – lai to sasniegtu, tam no šā brīža līmeņa būtu jāpieaug vairs tikai par 3,4%. Līdz šā gada beigām tas gan nozīmētu varenu cenu pieaugumu, lai gan šajā tirgū nekas nav neiespējams.

Dow indeksam, lai tas no 23 tūkst. punktu aizsniegtos līdz 24 tūkst. punktu, bija nepieciešamas vien 30 tirdzniecības sesijas. Tas tādējādi bija trešais ātrākais kāpums no vienas apaļas 1000 punktu atzīmes līdz otrai vēsturē. Dow indekss šogad apaļām 1000 punktu atzīmēm spējis pārsoļot pāri veselas piecas reizes. Vēsturiski Dow indeksam kāpumus par 1000 punktu atzīmēm no viena apaļa līmeņa līdz otram gada laikā bija izdevies veikt vien maksimums divas reizes.

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

ASV akciju cena, ja vērtē lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa izmaiņu, šonedēļ trīs tirdzniecības sesiju laikā (līdz šai piektdienai) palēkusies vairāk nekā par 20%.

Tas tik īsā periodā ir milzīgs kāpums un, ja vērtē plašāk pieņemtas formālas definīcijas, nozīmē, ka jau atkal pienācis jauns tā saucamais buļļu tirgus. Proti, akciju cena kopš saviem nesenajiem zemākajiem punktiem pieaugusi par 20%. Tāpat tas nozīmē, ka aktuālās pandēmijas cenu krituma tendence jeb lāču tirgus (cenu kritums kopš nesenajām augstienēm vismaz par 20%) bijis visīsākais, lai gan šajā pašā laikā - visasākais, šāds krituma periods vēsturē. Sanācis, ka ASV Dow Jones indekss cenu krituma stadijā atradās vien 11 tirdzniecības sesijas. Piemēram, "Northern Trust Wealth Management" eksperti klāsta, ka parasti tirgum, lai tas atkoptos no 20% krituma nepieciešams pusotrs gads.

#Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā.

Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā

Pasaules lielākajos akciju tirgos janvāra beigas un februāra sākums atnesis pamatīgu cenu kritumu. Tas noticis pēc visai ilga piezemētu cenu svārstību perioda, kas daudziem šo izpārdošanu licis salīdzināt pat ar 1987. gada oktobra vienas dienas akciju vērtību sabrukumu. Piemēram, ziņu virsrakstos tika teikts, ka ASV akciju tirgus Dow Jones Industrial Average vērtība punktu ziņā sarukusi visvairāk vēsturē, kas tā arī bija. Tiesa gan, jāņem vērā, ka Dow indeksam kāds kritums vai kāpums par 1000 punktiem vairs nekādā ziņā nav tas pats kas agrāk, un tādējādi kādi salīdzinājumi ar slaveno 1987. gada finanšu tirgu «melno pirmdienu» izskatās nevietā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien kritās, tirgiem turpinot reaģēt uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā tuvojas stingrākas monetārās politikas noteikšanai.

Galvenie Eiropas biržu indeksi saruka robežās no 1,5% līdz 1,9%, bet Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās par 1,6%, ko noteica enerģētikas un finanšu uzņēmumu akciju cenu samazināšanās. "Dow Jones Industrial Average" nedēļas gaitā krities par 3,4%, kas ir straujākais vienas nedēļas kritums kopš oktobra.

FRS trešdien saglabāja labvēlīgu monetāro politiku, bet paaugstināja inflācijas un izaugsmes prognozes un lika saprast, ka tagad ir gaidāma procentlikmju celšana jau 2023.gadā, nevis 2024.gadā. FRS Sentluisas nodaļas prezidents Džeimss Balards gan prognozēja, ka pirmā procentlikmju pacelšana var notikt jau 2022.gada beigās.

FRS arī sāka diskusijas par obligāciju uzpirkšanas tempa maiņu, kas pašlaik ir 120 miljardi dolāru mēnesī.

Volstrītas indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss «Dow Jones Industrial Average» samazinājās, savukārt eiro vērtība turpināja kristies pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes.

Investorus maz uztrauca paziņojums par ASV pretmonopola izmeklēšanas uzsākšanu pret lielajām tiešsaistes platformām un bijušā īpašā prokurora Roberta Millera liecība Kongresā.

«Tā ir pazīme, ka tirgus vienkārši turpina atrast iemeslus kāpumam, jo to atbalsta zemākas procentlikmes,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Kompāniju akciju cenu ievērojamās palielināšanās pēc labas peļņas atspoguļoja pārliecību, kas robežojas ar pašapmierinātību, teica O'Hērs.

«Nasdaq Composite» jaunais rekords bija sevišķi uzkrītošs pēc ASV Tieslietu ministrijas paziņojuma, ka tā sāks pretmonopola izmeklēšanu pret lielajām tiešsaistes platformām, vai tās nav ierobežojušas konkurenci.

Pasaules finanšu tirgos pēdējās dienas, maigi sakot, bijušas vētrainas. No alas beidzot iznāca un pilnībā sevi parādīja lācis.

Proti, faktiski visu vadošo pasaules akciju tirgu galveno cenu indikatoru vērtība kopš iepriekšējām augstienēm nu ir sarukusi vismaz par 20%, kas pēc mūsdienās daudzu pieņemtās definīcijas raksturo tā saucamā lāču tirgus atnākšanu (cenu krituma stadijas iestāšanos).

Turklāt šis dzīvnieks pēc rekordilgās tā hibernācijas izskatās ļoti dusmīgs un izsalcis – ceturtdien vien no ASV akcijām (ja vērtē Dow Jones Industrial Average indeksa izmaiņu) tas nokoda 10%, kas vienas sesijas laikā bija visvairāk kopš 1987. gada cenu kraha. Kopumā – šī nedēļa finanšu tirgus vēsturē ieies kā viena no pašām asiņainākajām. Tagad to pašu ASV akciju cena atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Novembra otrā puse pasaules finanšu tirgos vēsturē ieies ar to, ka pirmo reizi leģendārā ASV akciju indeksa Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība uz brīdī pārsoļoja pāri apaļajai 30 tūkst. punktu atzīmei.

Nozīmīgu psiholoģisko barjeru pārsniegšana parasti nozīmē lērumu jaunus skaļus ziņu virsrakstus, kas var raisīt pat vēl papildu interesi un naudas plūdināšanu vērtspapīru virzienā. Investoru spekulācijas uz vakcīnu fona par drīzāku atgriešanos pie “normālā”, šķiet, iet uz urā.

Kopš tā saucamajiem Helovīniem minētā ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju indikatora vērtība palēkusies par 13%, kas ir visa gada cienīgs sniegums. Atsevišķu kompāniju vērtību pieaugums uz pandēmijas fona ir gluži vai kosmisks. Piemēram, Tesla akcijas cena šogad palielinājusies par 550%.

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Divi no trim ASV biržu indeksiem ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, valdot optimismam par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu, kas gaidāma šomēnes.

Indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 27 000 punktu atzīmes, un jaunu rekordu sasniedza arī indekss «Standard & Poor»s 500", tomēr nedaudz samazinājās indekss «Nasdaq Composite», kas bija pieaudzis līdz jaunam rekordam trešdien.

FRS vadītājs Džeroms Pauels noslēdza sava pusgada ziņojuma ASV Kongresam otro dienu, kurā viņš uzsvēra ekonomiskos riskus izteikumos, kas tika plaši interpretēti kā signāls par gaidāmu procentlikmju pazemināšanu.

Jaunos rekordus atzinīgi novērtēja ASV prezidents Donalds Tramps, kurš bija atkārtoti kritizējis Pauelu par viņa monetāro politiku. ««Dow» nupat pirmo reizi sasniedza 27 000!» tviterī rakstīja Tramps.

#ASV biržu indeksi otrdien pieauga, peļņas tīkotājiem uzpērkot akcijas Volstrītā un apturot kritumu, kas bija radījis paniku investoru vidū.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga, peļņas tīkotājiem uzpērkot akcijas Volstrītā un apturot kritumu, kas bija radījis paniku investoru vidū.

Vadošie Eiropas biržu indeksi tomēr saruka.

«Noskaņojums tirgū ir atvieglojums,» sacīja «FTN Financial» galvenais ekonomists Kriss Lovs, piebilstot, ka indeksa «Dow Jones Industrial Average» straujais kritums pirmdien vēl kādu laiku netiks aizmirsts.

«Tas man atgādina pazīstamos dziļā okeāna jūrniekus. Viņiem tas patīk, tomēr viņi arī to respektē un bīstas,» teica Lovs.

Iepriekšējās divās tirdzniecības sesijās piedzīvotais indeksu kritums ASV akciju tirgos bija atgriezis nestabilitāti, kas gandrīz vispār nebija novērojama 2017.gadā un šī gada pirmajās nedēļās, kurās biržu indeksi pieauga īpaši strauji, valdot optimismam par Savienoto Valstu Kongresa decembrī pieņemto un prezidenta Donalda Trampa parakstīto nodokļu reformu.

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

ASV un Eiropas naftas cenas saruka par aptuveni 4%, un "Saudi Aramco" lēmums ietekmēja arī enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

"Aramco" paziņojumā teikts, ka tā plāno pazemināt jēlnaftas cenas klientiem Āzijā par diviem ASV dolāriem uz barelu.

"Tas viss pastiprina bažas, ka globālais tirgus slīkst naftā, kas nav pietiekami ātri izmantojama, pat ja cenas ir pievilcīgas patērētājiem," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

"Nav šaubu, ka pašreizējais ģeopolitiskais saspīlējums Tuvajos Austrumos novērš vēl straujāku naftas cenu krišanos," viņš piebilda.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par 0,6%, neraugoties uz aviobūvnieka "Boeing" akcijas cenas krišanos par 8% pēc tam, kad ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) sestdien aizliedza aviosatiksmē izmantot daļu no lidmašīnām "Boeing 737 MAX 9", kamēr tās netiks pārbaudītas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien palielinājās.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, pieaugot optimismam par ASV ekonomikas perspektīvām.

Prognozes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nesamazinās procentlikmes tik ātri, kā daudzi investori cerējuši, tomēr nemazināja optimismu pirms ASV uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas šonedēļ.

Starp šiem uzņēmumiem ir ''United Airlines'', ''Procter & Gamble'', ''Tesla'' un ''Netflix''.

Investori arī vēros ASV ekonomikas izaugsmes 4.ceturkšņa datus, ko paredzēts publiskot ceturtdien, jo tie var dot mājienu par to, kad FRS sāks procentlikmju pazemināšanu.

Naftas cenas pieauga bažās par iespējamiem piegāžu traucējumiem Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par recesiju ASV ekonomikā, savukārt zelta cenas bija tuvu visu laiku augstākajam līmenim.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" saruka, jauniem ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās saīsinātā pirmssvētku nedēļā. Āzijas biržu indeksi saruka.

"Tirgi dreifē, kamēr investoru domas sāk pievērsties situācijas nopietnībai, jo palielinās recesijas iespējamība ASV ekonomikā šogad," sacīja tirdzniecības firmas "Interactive Investor" tirgu vadītājs Ričards Hanters.

Investori uzskata recesiju par ticamāku pēc vairāku ASV ekonomikas datu publicēšanas, tostarp par to, ka ASV privātajā sektorā martā radīti 145 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, un par ASV pakalpojumu sektora aktivitātes samazināšanos.

Eiropas akciju cenas otrdien pieauga, ko sekmēja cerības uz ekonomikas atkopšanos, bet Volstrītā akciju cenas mainījās dažādos virzienos, investoriem fokusējoties uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas sanāksmi šonedēļ.

Ziņas, ka vairākas Eiropas valstis ir apturējušas Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma "AstraZeneca" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu sakarā ar ziņām par trombozes gadījumiem Eiropā, maz ietekmēja investoru noskaņojumu Eiropā.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) otrdien paziņoja, ka ir "stingri pārliecināta" par to, ka ieguvumi no "AstraZeneca" vakcīnas atsver potenciālo blakņu riskus.

Volstrītas indekss "Nasdaq" nedaudz pieauga, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās pēc iepriekš sasniegtiem rekordiem.

Somijas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijas "Nokia" akcijas cena pieauga par mazāk nekā 0,1% pēc kompānijas paziņojuma, ka tā divu gadu laikā likvidēs līdz 10 000 darbavietu jeb 11% no kopējā darbavietu skaita.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, jo «Huawei» finanšu direktores aizturēšana Kanādā atjaunoja bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Kanādā tika aizturēta Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei Technologies» finanšu direktore Mena Vaņdžou, kuras izdošanu pieprasa ASV aizdomās par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kritās arī Volstrītas indeksi, bet to kritums samazinājās pēc ziņas, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu ieturēt pauzi procentlikmju celšanā. Indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» – ar mērenu pieaugumu.

Investoru noskaņojumu ietekmēja šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina panākto tirdzniecības pamieru, un tās padziļināja «Huawei» finanšu direktores aizturēšana.

Akciju cenas pasaulē otrdien pieauga, neraugoties uz vilšanos par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps nav nodrošinājis jaunas pozitīvas pazīmes par tirdzniecības konfliktu risināšanu.

Tramps ļoti gaidītā runā sacīja, ka tirdzniecības vienošanās ar Ķīnu ir «tuvu», tomēr viņš arī draudēja vēl vairāk pacelt muitas tarifus, ja nekāda vienošanās netiktu panākta.

Tramps arī neatlika muitas tarifu noteikšanu Eiropā būvētām automašīnām, bet termiņš šāda lēmuma pieņemšanai beigsies trešdien.

Volstrītas indeksi mēreni pieauga, bet indeksa «Dow Jones Industrial Average» pieaugums bija niecīgs.

Tramps «sniedza mazāk komentāru, nekā bija gaidīts, par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Tomēr, kamēr pazīmes ir pozitīvas, vilcināšanās ar vienošanās noformēšanu var arī nebūt nelabvēlīga riska aktīviem un patiesībā var pat būt atbalstoša,» teica Heilings.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien maz mainījās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publicēšanu un izvērtējot ASV banku pārskatu, kas liecināja par piesardzīgāku ASV banku politiku.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss kritās, Parīzes biržas indekss pieauga, bet Londonas biržas indekss nemainījās, jo Lielbritānijā bija brīvdiena saistībā ar karaļa Čārlza III kronēšanu nedēļas nogalē.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) publicētais banku pārskats liecināja par stingrāku kreditēšanas standartu noteikšanu gada pirmajos mēnešos, un ir gaidāms, ka bankas turpinās šādu politiku līdz gada beigām.

Pārskats publicēts laikā, kad finanšu sektorā pastāv bažas par noguldījumu aizplūšanu pēc krīzes, kuru izraisīja "Silicon Valley Bank" un "Signature Bank" krahs martā.

ASV biržu indeksi trešdien kritās, tālāk atkāpjoties no pirmdien sasniegtajiem rekordiem, un īpaši krasi saruka rūpniecības, transporta un enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

Samazinājās arī Eiropas biržu indeksi, savukārt britu mārciņas vērtība stabilizējās pēc otrdienas krituma līdz divu gadu zemākajam līmenim.

Pēc Volstrītas indeksu palielināšanās līdz jauniem rekordiem analītiķi bija brīdinājuši, ka akciju cenām varētu būt sarežģīti turpināt kāpumu, jo ir gaidāmi pieticīgi 2.ceturkšņa uzņēmumu peļņas rādītāji.

Noskaņojumu ietekmēja arī vāji ASV mājokļu tirgus dati, kā arī bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktu.

«Investori ir skaidri satraukti par to, ka tirdzniecības konflikta turpināšanās starp ASV un Ķīnu var kaitēt ekonomikas izaugsmei un prasīt monetārās politikas atvieglošanu drīzāk tagad, nevis vēlāk,» Forex.com piezīmē konstatēja analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) norādīja uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

"Mēs redzam spēcīgas izaugsmes turpināšanos, spēcīgu darbaspēka tirgu un progresa turpināšanos inflācijas samazināšanā," FRS vadītājs Džeroms Pauels paziņoja ASV Senāta Banku komitejai, otro dienu liecinot ASV Kongresā.

FRS šī gada gaitā var un sāks samazināt procentlikmes, "ja ekonomika attīstīsies pa šo ceļu", sacīja Pauels.

"Tirgus tiešām uztvēra Pauela izteikumus pozitīvi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš piebilda, ka FRS ir gatava procentlikmju pazemināšanai un varētu to sākt gada vidū.

ASV un Eiropas akciju tirgos pirmdien bija kritums, ko noteica vāji ASV ekonomikas dati un ziņa, ka ASV atjaunos muitas tarifus Argentīnas un Brazīlijas precēm.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņš atjaunos muitas tarifus tēraudam un alumīnijam no Argentīnas un Brazīlijas. Viņš apsūdzēja šīs valstis "savu valūtu masveidīgā devalvācijā", kas kaitējusi ASV lauksaimniekiem.

"Nav jābūt ģēnijam, lai uzminētu, kā reaģēja investori," sacīja "Spreadex" analītiķis Konors Kempbels.

"Eirozonas [biržu] indeksi pēc sākotnēja kāpuma kritās, un tiem sekoja [Ņujorkas biržas indekss "Dow Jones [Industrial Average]," atzīmēja Kempbels.

"Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins sacīja, ka Trampa rīcība pret Argentīnu un Brazīliju "satricināja" tirgu, jo tā tieši saistīja tarifus ar valūtas kursu maiņām.

Akciju cenas Ņujorkas biržā otrdien noslēdza ceturksni ar vēsturiska apmēra kritumu, savukārt Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga, sekojot Ķīnas ekonomikas datu uzlabojumam.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien saruka par 1,8%, bet ceturkšņa gaitā piedzīvoja kritumu par vairāk nekā 23%, kas ir straujākais tā kritums kopš 1987.gada.

"Lai gan akcijas šonedēļ nostabilizējās pēc vairāku nedēļu mežonīgām svārstībām, galvenie tendenču indikatori vēl arvien norāda uz cenu samazināšanos, un cenu līmeņi var kristies līdz jauniem minimumiem tuvākajās nedēļās," brīdināja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

Eiropas akciju tirgos kāpumu veicināja spēcīgi Ķīnas rūpniecības dati, kas norādīja uz atdzimšanas pazīmēm pēc tam, kad liela daļa Ķīnas ekonomikas bija slēgta jaunā koronavīrusa dēļ, bet tagad šādā stāvoklī ir citu valstu ekonomikas.

Tuvojoties gada noslēgumam, parasti tiek apkopota informācija par gada labākajiem rezultātiem dažādās jomās, taču MarketWatch apkopojis arī datus par akcijām, kas pēdējā desmitgadē uzrādījušas iespaidīgu atdevi.

ASV akciju tirgū bijus lieliska desmitgade. Laika posmā no 2009.gada decembra beigām līdz šim brīdim Dow Jones Industrial Average atdeve bijusi 165%, bet Standard&Poor’s indeksa atdeve - 244%. Šajā gadā Dow Jones Industrial Average atdeve bijusi 10,2%, bet Standard&Poor’s atdeve - 13,2%.

Eksperti apkopojuši indeksā Standard&Poor’s 500 ietilpstošās akcijas, kuras desmit gadu laikā uzrādījušas vislabākos rezultātus. No 500 akcijām 46 indeksā ir tirgotas citādākā veidā, nekā patlaban vai nav tirgotas, tādēļ tās no indeksa izslēgtas.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras indeksā ietilpstošās akcijas uzrādījušas augstāko atdevi un cik liels bijis pieaugums (ieskaitot reinvestētās dividendes)!