Jaunākais izdevums

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, ir veiksmīgi noslēdzies, un ēka ir nodota ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Teātris jau šobrīd uzsācis pārvākšanās procesu uz savu vēsturisko mājvietu un skatītājus ar pirmajām izrādēm atjaunotajās telpās gaidīs šī gada 15. decembrī.

“Rekonstrukcijas darbi Latvijas Leļļu teātrī ir sekmīgi noslēgušies un ēka ir nodota ekspluatācijā, par ko mums ir patiess prieks. Ēkas nodošanas procesā bija jāveic nelieli uzlabojumi un precizēšanas darbi, lai nodrošinātu ēkas atbilstību visiem regulējošajiem standartiem un nodrošinātu Leļļu teātra mazajiem skatītājiem drošu un patīkamu vidi. Šobrīd sākusies teātra pārvākšanās uz vēsturisko mājvietu Kr. Barona ielā. Ēkas atslēgas teātrim plānots nodot 2023. gada 1.decembrī, kad arī tiks uzsākta pašas ēkas ekspluatācija un jau 15. decembrī tiks rīkota teātra atklāšana ar pirmajām izrādēm,” atzīmēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Šī ir simboliska dāvana bērniem Lāčplēša dienā! Būvniekiem šis ir beigu punkts paveiktajā darbā, bet mums šis ir nākamais ceļa posms ceļā pie mūsu skatītāja. Mūs sagaida darbīgs mēģinājumu process, jo dažas no plānotajām izrādēm, kā piemēram režisora Edgara Kaufelda iestudējumu “Sivēnam pa pēdām”, varam mēģināt tikai mūsu vēsturiskajā mājvietā Kr. Barona ielā. Savukārt atklājot teātri, skatītājus sagaidīsim ar režisora Rūdolfa Gediņa jauniestudējumu “Riekstkodis un Žurku ķēniņš”,” norāda Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis Mārtiņš Eihe.

Rekonstrukcijas projekts tika veidots ar mērķi paaugstināt energoefektivitāti un uzlabot energovadību Latvijas Leļļu teātra ēkā, vienlaikus uzlabojot tās estētisko un tehnisko stāvokli, lai tā organiskāk iekļautos pilsētvidē.

Sākotnēji plānotais energoefektivitātes projekts izvērtās krietni lielākā ēkas pārbūves un rekonstrukcijas projektā, jo jumta nomaiņas procesā atklājās, ka daļa ēkas nesošo konstrukciju ir avārijas stāvoklī. Līdz ar jauno darbu nepieciešamību, sākotnēji plānotais nodošanas termiņš Leļļu teātra ēkai no 2022.gada 27. novembra tika pagarināts par gandrīz 1 gadu ieplānotās ēkas rekonstrukcijas veikšanai.

Rekonstrukcijas darbu ietvaros tika veiktas vairākas būtiskas pārmaiņas un uzlabojumi, iekļaujot siltināšanu ārsienās, cokolā, bēniņos un jumtā, jaunu logu un ārdurvju uzstādīšanu, esošā siltummezgla modernizāciju, apkures sistēmas pārbūvi un modernizāciju, kā arī esošās ventilācijas sistēmas rekonstrukciju. Tika veikta mazās zāles pārbūve, iekļaujot griestu paaugstināšanu un arīdzan ēkas un izrāžu zāļu pielāgošana skatītājiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Uzlabojumi atjaunotajā ēkā ne tikai palielinās komforta līmeni Latvijas Leļļu teātra telpās, bet arī ievērojami samazinās izmantotās siltumenerģijas daudzumu. Tas nozīmē, ka teātrim būs iespēja ietaupīt līdzekļus, maksājot mazāk par komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi veicinot finansiālu ilgtspēju. Rekonstrukcijas darbu rezultātā Latvijas Leļļu teātra darbinieki gūs labvēlīgāku darba vidi, un skatītāji baudīs patīkamāku izrāžu apmeklējumu. Tāpat teātra ēkas jaunie risinājumi sniegs iespējas radīt jaunas un inovatīvas izrādes.

Latvijas Leļļu teātra ēka Krišjāņa Barona ielā 16/18 ir svarīgs kultūras un vēsturisks piemineklis, kas atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonā. Šī ēka tika uzcelta 1911. gadā un ir bijusi daļa no Rīgas pilsētas dzīves. Projekta būvdarbu izmaksas sasniedza 4,13, miljonus eiro bez PVN, un tas tika finansēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējumu, saskaņā ar Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifisko atbalsta mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā, veiksmīgi tuvojas noslēguma posmam.

Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes projektu izstrādājusi SIA “Livland Group”, būvdarbus veic pilnsabiedrība “P un P BŪVNIECĪBAS GRUPA”, līgumcena 3,8 miljoni eiro bez PVN.

Līdz šim jau veikta virkne ievērojamu pārmaiņu un uzlabojumu procesu, lai saglabātu ēkas vēsturisko vērtību un nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošus risinājumus, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viena no nozīmīgākajām izmaiņām bijusi jaunās ventilācijas un apkures sistēmas ieviešana, kas palīdzēs teātra telpās nodrošināt optimālu komfortu un enerģijas efektivitāti. Lai aizsargātu ēkas vēsturisko fasādi, īpaša uzmanība pievērsta iekšējās siltināšanas procesam. Savukārt Leļļu teātra mazajā zālē, kas piedzīvojusi lielas pārmaiņas, pacelti griesti, un tās funkcionalitāte pielāgota, lai līdzinātos “black box”, kas piedāvās jaunas un inovatīvas iespējas izrāžu veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dailes teātra ēku ieguldīs teātra kā valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā

Db.lv, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi Dailes teātra ēkas nodošanu no Finanšu ministrijas Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Šāds lēmums nodrošinās iespēju teātra pamatkapitālā ieguldīt valstij piederošo Dailes teātra ēku (Brīvības ielā 75, Rīgā) un tās teritoriju, lai uzlabotu teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, kā arī, lai teātris spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā, un piesaistīt investīcijas.

Dailes teātra turpmākai attīstībai nepieciešama Mazās zāles pārbūve. Teātrim kā valsts kapitālsabiedrībai, pašam uzņemoties savas ēkas pārbūves īstenošanu, tiks nodrošināts teātra vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts. Valsts kapitālsabiedrībai būs iespēja gan precīzāk definēt darbu apjomu un specifikācijas, gan uzraudzīt būvdarbu izpildes atbilstību pašu attīstības iecerēm. Turklāt visas administratīvās procedūras norisināsies ātrāk un efektīvāk, nenoslogojot Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) administratīvos resursus. Dailes teātrim ir plašākas iespējas piesaistīt finansējumu ēkas attīstībai arī no sponsoriem vai atbalstītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.

3,7 miljoni eiro Dailes teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tostarp 40 236 eiro paredzēti minimālās algas palielināšanai šogad līdz 700 eiro, 132 573 eiro paredzēti, lai nodrošinātu aktieru amatalgu ne mazāk kā 1593 eiro, 192 491 eiro paredzēti, lai no gada sākuma nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru darbinieku atalgojumu, palielinot pārējiem darbiniekiem mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%. Tāpat 66 281 eiro paredzēti Dailes teātra dārza uzturēšanai un apskaņošanas tehnikai, 31 020 eiro iezīmēti dienas naudu izmaksu segšanai izrādes "Rotkho" viesizrādēm Odeon teātrī Parīzē, Francijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Drāmas teātra (VDT) renovācijas projekts turpina virzīties uz priekšu - Black Box zālē, kas ir viens no galvenajiem VDT uzlabojumiem, darbi ir pabeigti apmēram 90% apjomā, atlikušie darbi - grīdas seguma ieklāšana un jauno iekšdurvju montāža, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Black Box zāle ļaus pielāgot telpu dažādiem izrāžu veidiem un eksperimentiem. Šī zāle ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām un elastīgu skatuvi, kas atvieglo dažādu žanru un stilu izrāžu ieviešanu un sniedz teātra ansamblim plašas iespējas radošam darbam.

“Esam gandarīti, ka lieliem soļiem tuvojamies vēl vienas Latvijas kultūras ēkas sakārtošanai un, novērojot būvniecības procesa progresu, prognozējam, ka šī gada vasarā teātra personāls varēs pilnībā atgriezties renovētajā mājvietā un atsākt darbu uzlabotās, modernās un energoefektīvās telpās, kas priecēs ne vien teātra kolektīvu, bet arī apmeklētājus,” norāda Jeļena Gavrilova.

Kopumā objektā šobrīd pabeigta virkne darbu un rekonstrukcijas projekts norit paredzētajā tempā. Pabeigti ēkas fasādes izbūves darbi, atklājot atjaunoto teātra siluetu gar Lāčplēša ielu. Pilnā apmērā pabeigti arī pamatu, fasāžu un jumta siltināšanas un izbūves darbi, nodrošinot ēkā augstu energoefektivitāti. Kā arī pilnībā pabeigti fasāžu stiklošanas darbi, tostarp, jaunā apjoma daļas fasādes konstrukcijas - lameļu uzstrādīšanas darbi, kā arī veikti visi jauno ārdurvju montāžas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodots Valmieras teātris. Jaunajā sezonā tas uzņems skatītājus atjaunotajās telpās, un oficiālais nodošanas pasākums paredzēts šī gada rudenī, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Valmieras teātra ēka, kas pirms rekonstrukcijas saskārās ar vairākām tehniskām un estētiskām problēmām, jau šobrīd paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns simbols pilsētas kultūras dzīvei.

Galvenais būvprojekta mērķis bija uzlabot ēkas energoefektivitāti un enerģijas pārvaldību. Pēc padziļinātās pārbūves, kas ietvēra vairāku tehnisko sistēmu un ēkas struktūras modernizāciju, teātris tagad ir pilnībā gatavs atsākt radošo darbību.

Būvniecības procesu sarežģīja vairāki faktori, ieskaitot nepieciešamību saglabāt teātra darbību arī būvdarbu laikā.

Kopumā ēkas jaunais plānojums un paplašinātās zāles dos iespēju telpas izmantot organiskāk, norobežojot apmeklētāju un teātra darbinieku plūsmu. Projekta ietvaros tika veikta Lielās zāles skatītāju zonas daļēja pārbūve, ietverot gan jaunu sienu, gan grīdu izbūvi. Lai uzlabotu skatītāju redzamību un ērtības, vecās ložas un tribīnes tika demontētas, to vietā izveidojot papildu sēdvietu rindas. Šie uzlabojumi nodrošina ne tikai nedaudz lielāku skatītāju skaitu, bet arī modernāku un komfortablāku vidi izrāžu baudīšanai. Savukārt, jaunizveidotā Black Box tipa zāle, kas papildinās teātra mākslas pasākumu klāstu, nodrošinās jaunas iespējas māksliniekiem, un jaunas emocijas teātra baudītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pēc apjomīgas rekonstrukcijas atklāts Jaunais Rīgas teātris

Zane Atlāce-Bistere, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pērn VNĪ no valstij piederošo nekustamo īpašumu atsavināšanas guvis 8,7 miljonus eiro

Db.lv, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni puse (52%) finanšu līdzekļu jeb 2,1 miljons eiro, kuri palikuši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīcībā pēc valstij piederošu īpašumu atsavināšanas 2023.gadā, ir ieguldīti dažādu ar kultūru saistītu objektu sakārtošanā, tostarp Leļļu teātra, VDT atjaunošanā un kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” izveidē, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Viens no mūsu darbības mērķiem ir uzturēt optimālu valstij piederošu nekustamo īpašumu portfeli. Tādēļ valstij piederošos īpašumus, kuri nav izmantojami publiskā sektora vajadzībām, pārdodam, daļu no iegūtajiem līdzekļiem novirzām vai nu iepriekš plānotiem remontdarbiem vai attīstības projektiem, vai arī ārkārtēju situāciju risināšanai. Ar kultūras funkciju saistīti objekti vai kultūrvēsturiski īpašumi ir viena no mūsu prioritātēm,” skaidro Vārna.

No valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ienākumiem nekustamo īpašumu sakārtošanai 2023.gadā pavisam novirzīts 4,1 miljons eiro. Tie ieguldīti, piemēram, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kāpņu atjaunošanā un elektroinstalācijas sakārtošanā, Tautas frontes muzeja ēkas kultūrvēsturiskajā izpētē, arī atsevišķos attīstības objektos, tostarp Leļļu teātra un Valmieras drāmas teātra atjaunošanā, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” tapšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra telpās šodien plkst.14 notiks teātra kafejnīcu telpu mutiskā izsole ar augšupejošu soli, liecina informācija Dailes teātra tīmekļvietnē.

Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu kā nomas maksas zemāko robežu, izsoles nosacītā nomas maksa un izsoles sākumcena par izsoles objekta nomu mēnesī ir 6 eiro par kvadrātmetru bez pievienotās vērtības nodokļa. Minimālais izsoles solis ir 50 centi.

Kā liecina informācija izsoles nolikumā, iznomāšanas termiņš ir pieci gadi no līguma parakstīšanas brīža. Līgums jāparaksta ne vēlāk kā līdz 2024.gada 12.augustam, un tas būs spēkā līdz 2029.gada 11.augustam.

Izsoles nolikumā skaidrots, ka pretendentam būs jāsniedz ēdināšanas pakalpojumi teātra apmeklētājiem, piedāvājot demokrātisku cenu līmeni un izvēles iespējas. Tāpat pretendentam būs jāveic telpu vizuālā noformēšana, un pielāgošana kafejnīcas darba vajadzībām kafejnīcas telpās, gan citur teātra telpās pasākumu norises laikā, kā arī āra pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa pārbūve un rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei: ir atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam - defektu novēršana, tad jau JRT varēs sākt domāt par pārcelšanos uz atjaunotajām telpām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir bijis viens no sarežģītākajiem projektiem, ar kuriem mums ir nācis strādāt. Patiesi priecājos, ka izdevās pārvarēt lielos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties visu būvniecības laiku. Šobrīd varam būt diezgan droši, ka JRT ēku komplekss tiks nodots ekspluatācijā vēl šogad, un jau varam sākt domāt par tālākajiem soļiem. Tostarp, teātra darbinieku tehniskajām apmācībām, pārcelšanās organizēšanu,” skaidro Gavrilova.

“JRT atgriešanās Lāčplēša ielā ir ilgi gaidīts notikums visā kultūras nozarē. Priecājos par to, ka ēkas atjaunotājiem ir izdevies saglabāt būtiskus celtnes oriģinālos elementus, cienot tās vēsturisko nozīmi. Esam optimistiski noskaņoti par to, ka JRT nākamo sezonu varēs uzsākt pienācīgi atjaunotā celtnē,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.

Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras drāmas teātra vērienīgie pārbūves darbi strauji tuvojas noslēgumam. Šobrīd gandrīz 95% no projektā paredzētajiem darbiem ir paveikti, un teātris jau septembrī sagaidīs savus apmeklētājus atjaunotajās telpās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Teātrim veikti būtiski uzlabojumi, kas skar ne tikai estētiskos un arhitektoniskos aspektus, bet arī tehnisko un energoefektivitātes nodrošinājumu. Administratīvās ēkas modernizācijas darbi ir pabeigti - izvietotas jaunas inženiertehniskās komunikācijas, veikta grīdu, sienu, durvju, griestu izbūve un apdare, kā arī izbūvēti trīs lifti. Ēkas pārējās daļas renovācija norit pilnā sparā. Tiek veikti izbūvēto inženiertehnisko sistēmu un komunikāciju testēšanas darbi, kā arī sienu, grīdu un griestu izbūve un apdare, savukārt ēkas priekšpagalmā gar Lāčplēša ielu aktīvi norisinās labiekārtošanas darbi. Svarīgs solis bija liftu izbūve, kas nodrošinās piekļuvi teātrim arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,” norāda J. Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureāti

Db.lv, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) saņēmusi apstiprinājumu no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta - Vāgnera teātra ēkas būvprojekts ir akceptēts un ir saņemta būvatļauja.

Šī gada sākumā RRVB ziņoja, ka uzsākts darbs pie Rīgas Vāgnera teātra tehniskā projekta izstrādes, un tagad, novembra beigās, saņemts apstiprinājums no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta par būvatļaujas saņemšanu.

Ēka jau ir nodota galvenā būvnieka, pilnsabiedrības "SBSC" rīcībā - šobrīd norisinās demontāžas darbi, tiek demontēta līdzšinējā siltumtrase, starpsienas, saudzīgi tiek demontēti logi, durvis, citi interjera elementi, ko nodos restaurācijai. Galvenie būvdarbi, kas sāksies ar pamatu nostiprināšanu, tiks uzsākti 2024.gada janvārī. Līdz februārim turpināsies projekta detalizētā izstrāde - telpu interjera un restaurācijas darbu plānošana. Būtiski, ka Rīgas dome pieņēmusi pozitīvu lēmumu par ceļa elementu nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kas ir svarīgs pienesums projekta īstenošanā, jo būvdarbu veikšanas laikā tiks izmantotas un daļēji aizņemtas tuvākās ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstības un apsaimniekošanas uzņēmums “Galio Group” ir paziņojis par plāniem sākt būvēt otro no trim plānotajām biznesa centra “Gustavs” ēkām Rīgā, Gustava Zemgala gatvē. Šis projekts papildinās Rīgas biroju tirgu ar 14 400 m2 kvalitatīvu un energoefektīvu iznomājamu platību.

Par nomas partneri ekskluzīvai īrnieku piesaistei “Galio Group” ir izvēlējusies starptautisko nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmumu “Newsec”.

Db.lv jau vēstīja, ka pērn pavasarī ekspluatācijā tika nodota biznesa centra “Gustavs” pirmā ēka, kuras kopējā platība ir apmēram 20 700 kvadrātmetri. Ēkas enkurnomnieks ir “SEB Global Services”, kas nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetrus.

Ekspluatācijā nodota biznesa centra Gustavs pirmā ēka 

Ekspluatācijā nodota jaunā un modernā biznesa centra “GUSTAVS” pirmā ēka Gustava Zemgala...

Projektam noslēdzoties, biznesa centrs “Gustavs“ būs triju ēku komplekss ar kopējo iznomājamo platību 41 000 kvadrātmetru platībā un 1000 autostāvvietām.

"Galio Development" valdes loceklis Latvijā Kaspars Beitiņš stāsta, ka šis ēku komplekss tiek veidots kādreizējā industriālā teritorijā, kas pamazām pārtop par dinamisku, dzīvei, darbam un atpūtai piemērotu pilsētvidi. “Mūsu mērķis ir panākt, lai topošais darījumu centrs kļūtu par unikālu daļu no šīs vēsturiski bagātās un prestižās Rīgas apkaimes, kas atrodas tikai desmit minūšu attālumā no pilsētas centra,” saka K. Beitiņš.

Pirmās ēkas celtniecība tika pabeigta jau pagājušajā gadā, un šobrīd tajā strādā vairāk nekā 1100 darbinieku. Enkurnomnieks ir “SEB Global Services”, pārējie nomnieki – “Prenta” un “iLunch”.

Otrajā biroju ēkā būs seši stāvi, 14 400 kvadrātmetrus liela biroju kopplatība, 403 autostāvvietas divlīmeņu pazemes autostāvvietā, kur atradīsies arī elektromobiļu uzlādes stacijas, elektrisko skūteru uzlādes punkti un velosipēdu glabātuve.

“Projektējot un būvējot ēkas, mēs īpašu uzmanību pievēršam ilgtspējībai, lai tās atbilstu augstākajām BREEAM Jaunās būvniecības izcilības (BREEAM New Construction Excellent) sertifikācijas prasībām. Pirmā biroju centra “Gustavs” ēka bija pirmā ēka Latvijā, kas saņēma BREEAM Excellent Fully Fitted sertifikātu. Tas ir būtisks ieguldījums mūsu nākotnē,” atzīmē Kaspars Beitiņš.

Jaunu biroju ēku būvniecība Rīgā ir aktivizējusies tikai pēdējā laikā, novērojis starptautiskais nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums “Newsec“. Vēl pirms dažiem gadiem Rīga varēja piedāvāt maz brīvu un kvalitatīvu, mūsdienu prasībām atbilstošu biroju telpu, un uzņēmumiem bija jāstrādā vecās, neefektīvi projektētās ēkās ar zemu energoefektivitātes līmeni. Ir labi, ka tādi uzņēmumi kā “Galio Group” uzņēmās iniciatīvu un izstrādāja vairākus augstas klases ilgtspējīgu biroju ēku projektus, kas tagad ļauj vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem paplašināt savu darbību un pārcelties uz mūsdienīgām telpām. “Galio Group” ēkas, kas tiek projektētas ar rūpēm par vidi, nodrošinot ekoloģiskus un energotaupīgus tehniskos risinājumus, būvējot saules paneļus un koncentrējoties uz darbinieku komfortu, atbilst “Newsec” vērtībām, tāpēc mēs esam ļoti priecīgi par šo sadarbību”, stāsta Dace Priede, “Newsec Latvia” biroju risinājumu vadītāja Latvijā.

Kā uzsver D. Priede, kvalitatīvas darba vietas pievienotā vērtība ir viens no faktoriem, kas pēc straujā attālinātā darba popularitātes Covid-19 pandēmijas laikā tagad ļauj atgriezt darbiniekus birojos. “Nākotnē biroju darbā dominēs hibrīdmodelis, sadalot darba laiku starp mājām un biroju, un kvalitatīvas biroju telpas ir viens no svarīgiem priekšnoteikumiem rūpēm par darbinieku labbūtību,” uzskata D. Priede.

Kompleksa “Gustavs” attīstītājs ir Lietuvas nekustamo īpašumu uzņēmums “Galio Development”, kas Lietuvā īstenojis projektus 212 000 m2 platībā. Ekskluzīvu sadarbību ar starptautisko nekustamo īpašumu konsultācijas uzņēmumu “Newsec”, kas darbojas septiņās Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, “Galio Development” izvēlējusies pēc rūpīgas vairāku potenciālo sadarbības partneru izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecību publiskajā sektorā ietekmē gan pieaugusī nenoteiktība un cenas, gan būvnieku spēja pildīt uzņemtās saistības

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni desmit gadu ilgas stabilitātes mēs atkal mācāmies dzīvot un attīstīties daudz lielākas nenoteiktības un augstāku cenu apstākļos.

Lielajos būvniecības (attīstības) projektos tas nozīmē daudz lielāku elastību projekta īstenošanas termiņos, nepieciešamajā finansējumā un, iespējams, arī papildu vērtēšanas kritēriju ieviešanu būvniecības iepirkumos.

VNĪ ikdienas pieredze liecina, ka apjomīga attīstības projekta īstenošanai, sākot no idejas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešami aptuveni 4-5 gadi. Pirms kovida salīdzinoši stabilā ekonomiskā vide, kad cenu izmaiņas (inflācija) bija nelielas, bet nauda - ļoti lēta, lielu projektu īstenošanu bija padarījusi daudz vieglāk prognozējamu gan nepieciešamo finanšu, gan izpildes termiņu ziņā. Taču šāda dzīve ir beigusies uz ilgiem laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti būvdarbi vēsturiskās noliktavas ēkas Vecpilsētas ielā 7, Rīgā atjaunošanai, pielāgojot to VSIA “Latvijas proves birojs” vajadzībām.

Saskaņā ar lietotāja vajadzībām ēkā tiks izbūvētas gan apmeklētāju pieņemšanai atbilstošas telpas, gan telpas darbam, kā arī specifiski drošības risinājumi, ķīmiskās testēšanas laboratorijas un seifi, kas piemērotas dārgmetāla izstrādājumu pieņemšanai, uzglabāšanai un testēšanai. Ēkas atjaunošanas projekta izstrādi veicis projektēšanas uzņēmums SIA CMB. Par būvdarbu veikšanu noslēgts līgums ar SIA “KUUM’’ par 2,27 miljoniem eur.

“Soli pa solim, bet mērķtiecīgi veicam vēsturisko ēku atjaunošanu un esam gandarīti, ka vēl viens īpašums Vecrīgā ir atradis sev pielietojumu un tajā sev jaunu mājvietu radīs Latvijas proves birojs, tādēļ, veicot atjaunošanu, ēka tiks pielāgota lietotāja vajadzībām. Esam veikuši ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, secinot, ka tās ārējā veidolā ir saglabājamas vērtības, tādēļ ēkas atjaunošana un pārbūve notiks saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādēm,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. Namu plānots atjaunot gada laikā, ja izmaiņas neradīs pārbūves gaitā radušies neparedzēti apstākļi vai atklājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Teātra telpās gandrīz burtiski ir jūtams tas, ka būvniecība tuvojas noslēgumam un līdz darbu pilnīgai pabeigšanai vairs nav atlicis daudz,” informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Kopumā viss notiek bez lielām novirzēm no nosacījumiem, par kuriem šā gada martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Mēs joprojām rūpīgi uzraugām kvalitāti, proti, pārbaudām paveikto, meklējam un fiksējam defektus, izvērtējam, kuri no tiem būtu jānovērš vēl līdz nodošanai ekspluatācijā, kurus var likvidēt mazliet vēlāk,” stāsta J.Gavrilova.

JRT kompleksā patlaban ir paveikti aptuveni 95% būvdarbu, tostarp uz ēkas fasādes un iekšpagalmā jau ir atgriezušies uzraksti “Jaunais Rīgas teātris”. Tāpat notiek gatavošanās noslēdzošajām ugunsdrošības pārbaudēm, ko veic VUGD, kā arī Veselības inspekcijas un Būvniecības valsts kontroles biroja BVKB pārbaudēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzticēto valstij nozīmīgo attīstības un uzturēšanas projektu skaits un investīciju apjoms 2023.gada laikā audzis par 17% - no 88 projektiem 355 miljonu apmērā gada sākumā līdz 2024.gadā īstenošanā esošiem 110 projektiem, kopējām investīcijām sasniedzot 410 miljonus eiro.

Uzņēmuma apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 46,02 miljonus eiro, saglabājot to 2022.gada līmenī.

VNĪ vadībā pērn pabeigti ēku uzturēšanas projekti 2,16 miljonu eiro vērtībā un attīstības projekti 48,08 miljonu eiro vērtībā - Rīgas pils konventa atjaunošana, Dailes teātra skvēra labiekārtošana, Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā ēkas atjaunošana Briselē, kā arī Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga sauszemes žoga posms 112 km garumā.

Patlaban viena no uzņēmuma prioritātēm ir Latvijas - Baltkrievijas un Latvijas - Krievijas ārējās robežas žoga un infrastruktūras izbūve. Robežas žogu ar Krieviju prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām, taču atsevišķu, īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28 km) turpinās vēl 2025.gadā. Baltkrievijas pusē robežas žoga būvniecība atlikušajā daļā gar publiskajām upēm tiks pabeigta līdz jūlija beigām. Finiša taisnē ir arī tādi VNĪ vadībā īstenoti projekti kā Valmieras drāmas teātra pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, kultūras un radošo industriju atbalsta centra TAB FAB izveide Miera ielā 58a, Rīgā, Prototipēšanas darbnīca "Riga Makerspace", A. Briāna ielā 13, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvieta Mārstaļu ielā 6, Rīgā, kur būvdarbus plānots noslēgt līdz rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministre Agnese Logina pieņēmusi lēmumu atkāpties no ministres amata, informē Kultūras ministrija.

Ministre beigs pildīt amata pienākumus 17. jūnijā.

‘’Nozarē esam uzsākuši svarīgas reformas, un man bija liels gods un atbildība kalpot Latvijai un tās iedzīvotājiem. Šo laiku raksturoja kā sarežģīti brīži, tā panākumi, un esmu lepna par paveikto un drosmīgi pieteikto. Personīgu iemeslu dēļ esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties no kultūras ministra amata. Vēlos pateikties saviem kolēģiem par viņu nenogurstošo darbu un atbalstu, kā arī visiem, kas ticēja mūsu kopīgajam darbam. Es turpināšu kalpot labākas, saliedētākas, drošākas sabiedrības attīstībai,’’ uzsver Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Logina.

Agnese Logina stājās kultūras ministres amatā 2023. gada 15. septembrī. Ministrija šajā posmā ir izveidojusi Mediju politikas pamatnostādnes un uzsākusi sabiedrisko mediju apvienošanas procesu. Papildu finansiālais atbalsts sniegts bērnu un jauniešu kultūrizglītības programmām, mākslinieku un kolektīvu atalgojumam, kā arī sabiedrisko mediju kapacitātes celšanai un reģionālā satura izveidei. Ministrija veicinājusi drošas mācību vides veidošanu un pārvaldības kultūras maiņu kultūrizglītības iestādēs. Pieņemti vairāki īpaši nozīmīgu ēku atjaunošanas projekti, tai skaitā Jaunā Rīgas teātra ēka, Latvijas Leļļu teātra ēka, kā arī Rīgas pils pirmā kārta, kur drīzumā jau atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, un arī atrisināts gadiem iestrēgušais Stūra mājas nākotnes jautājums, lai nodrošinātu, ka ekspozīcijas darbs netiek traucēts. Ir iesākts darbs Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai. Tāpat pieņemts gala lēmums Rīgas filharmonijas metu konkursā, kā arī sperti soļi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja institūcijas izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot ēkas augtākā būvniecības punkta sasniegšanu, projektam “Dreiliņu priedes” Baltinavas ielā, Dreiliņos nosvinēti spāru svētki.

Db.lv jau rakstīja, ka projektā plānotas investīcijas 14 miljonu eiro apmērā.

Pillar investēs 14 miljonus eiro dzīvokļu būvniecībā Dreiliņos 

Turpinot energoefektīvu mājokļu attīstību Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar uzsācis...

Jaunais daudzdzīvokļu projekts sastāv no trim ēkām – vienas deviņstāvu un divām četrstāvu ēkām. Projektā kopumā būs pieejami 122 divu, trīs un četru istabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari platībā no 47 līdz 86 kvadrātmetriem. Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada vasarā.

Dreiliņu priedes ir jau otrais Pillar attīstītais A+ klases energoefektivitātes daudzdzīvokļu ēkas projekts Rīgā, kuram sekos vēl citi dažādās Rīgas apkaimēs – Dārzciemā, Čiekurkalnā un citviet.

Ekspluatācijā nodota pirmā Pillar attīstītā daudzdzīvokļu ēka Mežciemā  

Ekspluatācijā nodota pirmā Pillar attīstītā energoefektīvā daudzdzīvokļu ēka Mežciemā...

Septembra beigās ekspluatācijā nodota pirmā Pillar attīstītā energoefektīvā daudzdzīvokļu ēka Mežciemā Sergeja Eizenšteina ielā. Projekts Pillar Mežciema mājas atrodas tieši blakus Biķernieku mežam, ēkā pieejami 79 dzīvokļi platībā no 45 līdz 87 kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta un ekspluatācija nodota pirmā no astoņām Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvatļaujām, tostarp pirmā būve – transformatoru apakšstacija. Jaunā apakšstacija jau šobrīd apgādā Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju ar elektrību, nodrošinot modernākas un drošākas inženierkomunikācijas.

Tāpat pabeigtās būvatļaujas ietvaros projekta dienvidu pusē no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai veikta uzbēruma un infrastruktūras demontāža, visā projekta zonā pabeigti apjomīgie apakšzemes komunikāciju un inženiertīklu pārbūves darbi.

Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls kā “projektē un būvē” (design&build) projekts ir sadalīts astoņās dažādas intensitātes, funkcionalitātes un novietojuma būvatļaujās. Oficiāli pabeigta un februārī ekspluatācijā nodota pirmā no tām. Būvprojekti ir atsevišķi nodalītas Rīgas Centrālā mezgla projekta daļas, kuras tiek projektētas, saskaņotas un izbūvētas neatkarīgi viena no otras, lai izmaiņas vienā no posmiem neaizkavētu un neietekmētu citu projekta posmu īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksā ir pabeigtas abas jaunās “Black box” zāles un patlaban jau ir iespējams novērtēt tehnoloģiskās iespējas, kas ļaus izpausties režisoru radošajām fantāzijām. Savukārt Lāčplēša ielas pusē ir atsegta teātra ēkas restaurētā fasāde, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Esam apņēmības pilni darīt visu, kas no mums atkarīgs, lai JRT jau nākamā gada pirmajos mēnešos varētu atgriezties savās mājās un iepazīt jaunās iespējas, ko sniedz modernais teātra aprīkojums. Augustā notikušajā uzraudzības komitejas sēdē pilnsabiedrība “SBSC” mums apliecināja, ka uzņēmumam nav problēmu ar apgrozāmajiem līdzekļiem darbu pabeigšanai un nav būtisku risku, kas varētu kavēt projekta pabeigšanu plānotajos termiņos,” stāsta Griškevičs.

“Black box” zālēm raksturīgo “nekurienes” sajūtu JRT nodrošina neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas. Savukārt abu zāļu gaismas un skaņas sistēmas, to digitālais un analogais vadības tīkls ir veidots tā, lai brīvi varētu mainīt konfigurāciju atbilstoši konkrētā uzveduma vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru