Šis uzdevums ir bijis aktuāls jau sen, un augsta servisa līmeņa nodrošināšana ir viens no izaugsmes dzinuļiem. Apmierināts klients ir laimīgs klients, un laimīgs klients ir lojāls klients! Jo vairāk lojālu klientu, jo lielāka stabilitāte un ienākumu garantija.
Būtu vērts aizdomāties, vai iegūt klientu lojalitāti bija vieglāk pirms digitālo komunikācijas kanālu rašanās vai tagad.
Senās Romas impērijas laikā, 1. gadsimtā p. m. ē., Mongoļu Impērijā 13. gadsimtā, Čingishana valdīšanas laikā, vai pirmā Krievijas cara Ivana Bargā laikā, pēc 1547. gada, šie valdnieki vai tiem tuvu stāvošas personas būtu klienti, un, visticamāk, slikta servisa gadījumā piegādātājs varētu zaudēt pat dzīvību… Otras iespējas nebija!
Mēs dzīvojam daudz labākos laikos: zaudējam klientu lojalitāti, un viņi maina pakalpojuma sniedzēju. Neapmierinātākie sūdzas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, veido melnā PR kampaņu sociālajos tīklos vai zvana uz raidījumu „Bez tabu”. Ar ko tas beidzas? Ar zaudētu klientu? Nē! Ar daudziem zaudētiem klientiem, jo darbojas likumsakarība: labu ziņu viens cilvēks pastāsta tālāk trijiem saviem paziņām, bet sliktu ziņu — vismaz 12 (!) paziņām. Ja rēķināmies, ka mūsdienās liels palīgs informācijas izplatīšanā ir sociālie tīkli un katrs no tiem 12 pastāstīs nākamajiem 12, un katrs nākamais darīs to pašu, tad slikto ziņu dažu stundu vai dienu laikā uzzinās, minimums, desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Kā ir labāk? Palikt bez galvas vai dzīvot ar kaunu?