Nekustamais īpašums

FOTO: Igauņi saskata Rīgas nekustamā īpašuma tirgus potenciālu

Monta Glumane, 26.02.2019

(No kreisās) Igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja). Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

«Rīga ir interesanta vieta investīcijām. Redzam, kā Tallinā ir sākušas pieaugt nekustamā īpašuma cenas, un tirgus tur ir kļuvis aktīvs. Krīze skāra Latviju vairāk, tāpēc nepieciešams ilgāks laiks, lai ekonomika atkoptos. Turpmākajos 7 līdz 10 gados redzam šeit lielu potenciālu. Mēs vairāk fokusējamies uz vietējiem pircējiem vecumā no 20 līdz 30 gadiem, un bieži vien tas ir viņu pirmais nekustamā īpašuma pirkums,» biznesa portālam db.lv stāsta Ulo Adamsons, «Estera Development» vadošais partneris.

Viņš norāda, kā atšķirīgi no Rīgas tiek sakārtots daudzdzīvokļu māju segments Tallinā: «Piemēram, Rīgā šobrīd ir daudz ēku, kuras nav mainījušās pēdējos 20 gadus. Man šķiet, ka šīm vecajām ēkām ir liels potenciāls un tās būtu jārenovē. Tallinā to var redzēt daudz aktīvāk nekā Rīgā.»

Tāpat viņš novērojis, ka Latvijas iedzīvotāji retāk aizņemas naudu bankās nekustamo īpašumu darījumiem. «Mēs nevēlamies aicināt jaunus cilvēkus ņemt lielus kredītus. Tomēr bieži vien īrēt īpašumu ir daudz dārgāk nekā to iegādāties kredītā. Galu galā, maksājot bankai, ir reāls ieguvums, bet īrējot tāda nav. Ja salīdzinām ar Tallinu un Viļņu, Rīgā ir ļoti zemas nekustamā īpašuma cenas,» uzskata U.Adamsons.

Igauņu uzņēmēji akcentē, ka arī, izmantojot pūļa finansējuma platformu «Crowdestate», viņiem jāsadarbojas ar bankām, lai nodrošinātu projekta attīstībai nepieciešamo finansējumu. U.Adamsons spriež, ka līdz šim ar «Crowdestate» saistītie projekti Igaunijā un Latvijā bijuši pozitīvi. Bijušas gan reizes, kad kādu iemeslu dēļ aizkavējusies investīciju atmaksa ieguldītājiem. Viņaprāt, pirms ieguldījuma veikšanas svarīgi ir iegūt informāciju par projektu attīstītājiem, to līdzšinējo pieredzi un piesaistītā finansējuma plānoto izmantošanu. U.Adamsons ir pārliecināts, ka nepieciešams regulējums, lai pārliecinātos par naudas piesaistītāju godaprātu un abām pusēm būtu skaidri spēles noteikumi. «Šī ir jauna veida finansējuma piesaiste un regulējums vēl ir jāsakārto,» uzsver U.Adamsons. «Pūļa finansējuma piesaistīšana ir laba iespēja iekustināt projektu. Ir interesanti vērot, kā jauni cilvēki īsteno trakas idejas,» komentē «Estera Development» pārstāvis A. Oja.

«Domāju, ka Latvijā šis finansējuma piesaistes veids šobrīd ir agrīnā stadijā un pieprasījums pēc tā pieaugs. Cilvēkiem ir līdzekļi, kurus investēt, un šāda veida platformas dod šo iespēju. Protams, tas nevar aizstāt ierastos finansēšanas veidus. Ja šī joma tiks regulēta, tā, iespējams, augs straujāk un par to kā vienu no alternatīvām būs lielāka interese. Normatīvajos aktos būtu jāparedz, ka investīciju piesaistes procesā investoriem sniegtā informācija ir precīza un patiesa. Ja investori tiek maldināti ar nepatiesi sniegtu informāciju, tad atbildīgās personas ir jāsauc pie atbildības,» komentē A.Oja.

«Tallina pēc krīzes attīstās ātrāk, tāpēc mēs jau esam pieredzējuši, kas strādā un kas nē. Nākamajos 7 līdz 10 gados īpašumu cenas Latvijā celsies un būs arvien vairāk attīstītāju ar jauniem projektiem, kā arī nekustamā īpašuma tirgū būs liela aktivitāte,» pārliecināts A.Oja. Viņaprāt, attīstot projektus Latvijā, noteikti nevajadzētu kopēt citu valstu piemērus. «Var nokopēt idejas no Zviedrijas un Dānijas, kurās ir ļoti augsts dzīves līmenis, bet, uzbūvējot šo projektu Latvijā, cenas būs pārāk augstas. Produktam jābūt pieejamam,» uzskata A.Oja. Viņš kā piemēru min to, ka projektā «Mākoņkalns» trīsistabu dzīvoklis maksās aptuveni 120 000 eiro, bet četristabu - no 140 līdz 160 000 eiro. «Kad mēs šeit uzsākām pirmo projektu, visi teica – Latvija ir citādāka. Sākumā mums teica, ka latviešiem nepatīk atvērtā tipa virtuves. Tāpat teica, ka grūti pārdot tos dzīvokļus, kuri ir pilnībā iekārtoti. Tomēr daudzas idejas, ar kurām esam strādājuši Tallinā, varam īstenot šeit. Un esam pārliecināti, ka tās šeit izdosies,» uzskata U.Adamsons. Abi igauņu uzņēmēji ir pārliecināti, ka pēc kāda laika Rīgas nekustamā īpašuma tirgus pat apsteigs Tallinu un Viļņu.

«Tas ir, ņemot vērā gan Rīgas izmēru, gan atrašanās vietu. Es esmu ļoti optimistisks attiecībā uz Rīgu. Šeit vēl veidosies daudzas jaunas kompānijas, darba vietas, cilvēki turpinās pārcelties no reģioniem, lai studētu un strādātu Rīgā, ekonomika augs un arī algas sākušas pieaugt. Tas varētu būt viens no iemesliem, lai cilvēku, kuri ir pametuši Latviju, šeit atgrieztos. Rīgu sagaida lieliska nākotne,» teic U.Adamsons.

KOMENTĒ «Crowdestate»

Jāizvērtē platforma un projekts

Kā norāda «Crowdestate» partneris Latvijā Edgars Ivanovs, aizdevuma drošību garantē divi galvenie faktori: konkrētās platformas darbības principi un rādītāji, uzņēmējdarbības un klientu naudas līdzekļu nošķirtība, piemēram, «Crowdestate» klientu līdzekļi ir nošķirti no «Crowdestate» uzņēmuma līdzekļiem atsevišķā Igaunijas komercbankas kontā, līdz ar to klientiem ir pilna kontrole pār saviem līdzekļiem. Kā arī platformas darbības ilgums un pieredze - cik projekti ir finansēti kopumā un kādi ir rādītāji tiem projektiem, kur finansējums ir atgriezts, platformas pārvaldošā uzņēmuma finanšu stabilitāte un neatkarība, platformas darbības noteikumi.

E.Ivanovs uzsver, ka par darījumu drošību liecina arī konkrētā aizdevuma projekta rādītāji: aizņēmēja - nekustamā īpašuma attīstītāja - pieredze, finanšu rādītāji, komandas kompetence. Kā arī konkrētā projekta riska līmenis - attīstības projekti ir riskantāki par naudas plūsmas projektiem, konkrētā projekta kapitāla struktūra - cik daudz līdzekļu iegulda pats attīstītājs un cik daudz aizdevēji, kā arī aizdevuma nosacījumi - vai tas ir nodrošināts ar ķīlu uz nekustamo īpašumu vai arī nenodrošināts.

«Crowdestate» partneris Latvijā skaidro, ka Igaunijā pūļa finansēšanas platformas šobrīd netiek regulētas ar likumu (Crowdestate.eu plaforma ir reģistrēta Igaunijā), bet tiek nodrošināta nozares pašauzraudzība caur nevalstisko organizāciju Finance Estonia, kuras vairāk nekā 100 dalībnieku vidū ir gan pašas platformas un citi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, gan Igaunijas Finanšu, Ārlietu un Ekonomikas ministrija, gan lielākās auditorkompānijas un juridiskie biroji. Viņš norāda, ka tuvākajā laikā gaidāms vienots pūļa finansēšanas nozares regulējums visai Eiropai, līdz ar to bieži vien valstu nacionālā līmenī ar jauna regulējuma pieņemšanu tiek nogaidīts.«Crowdestate» plāno pieteikties licencei, tiklīdz šāds regulējums būs spēkā Igaunijā.

E.Ivanovs stāsta - ņemot vērā, ka attiecības starp aizdevējiem un aizņēmējiem regulē noslēgtais līgums, atbildība par līguma pārkāpumiem ir aizņēmējam (nekustamā īpašuma attīstītājam). Lai mazinātu risku, ka negodprātīgi attīstītāji izmanto pūļa finansējumu ārpus projekta mērķiem, «Crowdestate» komanda rūpīgi analizē katru projekta pieteikumu un attīstītāju. Specifiskos jautājumos, kas saistīti ar projektiem, «Crowdestate» sadarbojas ar nozares juridiskajiem birojiem un vērtēšanas uzņēmumiem, piemēram, Latio, Arco Real Estate.

Līdz šim vairāk nekā 95% projektu ir atteikta iespēja piesaistīt pūļa finansējumu Crowdestate.eu platformā. Visbiežākie iemesli ir: uzņēmēja pieredzes trūkums nozarē, nepietiekams attīstītāja paša kapitāls, biznesa plānu neatbilstība tirgus situācijai, juridiski šķēršļi. «Crowdestate» uz pilnvarojuma pamata pārstāv aizdevēju intereses un nodrošina visu iespējamo, lai aizdevēju intereses tiktu ievērotas strīdu gadījumā. «Crowdestate» izpratnē finansēšanas projekts ir noslēgts tikai tad, kad aizdevēji ir saņēmuši atpakaļ savu naudu.

No tiem projektiem, kas ir finansēti, «Crowdestate» ir bijusi pieredze tikai ar vienu negodprātīgu attīstītāju Igaunijā. Pagaidām šis konkrētais strīds tiek iztiesāts, līdz šim visi lēmumi ir bijuši labvēlīgi aizdevējiem un tuvākajos mēnešos plānota ķīlas izsole, no kuras iegūtie līdzekļi būs pietiekami gan pamatsummas atgriešanai, gan procentu un soda naudu samaksai, komentē E.Ivanovs.

KOMENTĒ FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS KOMISIJA

Kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Dace Jansone, pašlaik neviena institūcija neuzrauga pūļa finansējuma platformas un to darbību Latvijā, vienlaikus, ja, kāds vēlas piedāvāt sniegt pūļa finansējumu tā klasiskajā izpratnē, tad primāri FKTK vērtē, vai plānotais biznesa modelis neatbilst kādam no FKTK licencējamiem darbības veidiem, piemēram, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai, ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbībai. Gadījumā, ja plānotais biznesa modelis tomēr atbilst, tad būtu jāsaņem attiecīga atļauja darbības veikšanai.

Pašlaik Latvijā nav specifiska regulējuma pūļa finansēšanas platformām. Plānotais kopfinansējuma pakalpojumu likums, kuru izstrādā Finanšu ministrija, un ES plānotā Regula pūļa finansējuma piesaistei uzņēmumiem, būs tas speciālais regulējums, saskaņā ar kura prasībām Latvijā varēs sniegt pūļa finansējuma pakalpojumus nākotnē, komentē FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Veic priekšlaicīgu atmaksu pūļa finansēšanas platformas Crowdestate investoriem

Lelde Petrāne, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Estera Development paziņojis par priekšlaicīgu līdzekļu atmaksu projekta «Liepziedi» attīstībā piesaistītajiem «Crowdestate» investoriem. Investīciju apjoms no investoriem veidoja 750 00 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) ir 987 187 eiro.

Pūļa finansējuma piesaiste ēku komplekasam «Liepziedi» bija viens no pirmajiem projektiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar pūļa finansēšanas platformas «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta «Liepziedi» attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem.

Pirmā nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas kampaņa Latvijā

Projektam pie Mežaparka Crowdestate piesaistījis 662 100 eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv ielūdz apmeklēt Atvērto durvju dienas maratonu, kad vienā dienā un laikā 13 jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko City24.lv organizē sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem, norisināsies sestdien, 15.septembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgū ļoti pieprasīts un aktīvs ir jauno mājokļu projektu segments. Tirgū parādās daudzi jauni, interesanti un vietējā pircēja iespējām piemēroti projekti, kā arī daudziem esošajiem tiek veidotas nākamās kārtas. Turklāt, rosība novērojama ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī tās apkārtnē. Tajā skaitā, arī Jūrmalā, kur, piemēram, pavisam nesen tapis prestižajai kūrortpilsētai neierasts ekonomiskās klases projekts, kurā par zemām cenām iespējams iegādāties dzīvokļus jūras krasta pirmajā līnijā.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus no šiem projektiem un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli. Pasākuma laikā būs iespējams arī uzzināt un izmantot īpašo SEB bankas piedāvājumu mājokļa kredītam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā sākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr 2017.gadā tika sākti 53 jauni investīciju projekti, secināts auditorkompānijas «EY» investīciju piesaistes pētījumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā pērn par 40% samazinājies jaunu ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits - no 2690 jaunām darba vietām 2017.gadā līdz 1078 jaunām darba vietām pagājušajā gadā.

Atbilstoši EY pētījumam Baltijas valstīs visvairāk jaunu investīciju projektu pagājušajā gadā bija Lietuvā - 83, kas ir par deviņām vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt Igaunijā pērn sākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par desmit mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to Lietuvā jaunie investīciju projekti arī radījuši visvairāk jaunu darba vietu - 5023, kamēr Igaunijā - 949.

«EY» partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols stāstīja, ka ārvalstu investīciju projektu skaita kritums Latvijā pagājušajā gadā vēl nenorāda uz būtiskām ilgtermiņa sekām, taču tas ir brīdinājuma signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ārvalstu investoru padome: Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Mārtiņš Panke.

Viņš norādīja, ka Latvija jau ilgstoši ārvalstu investīciju piesaistes jomā atpaliek no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijā uzkrāto investīciju apmērs veido 23,7 miljardus eiro, Lietuvā - 18 miljardus eiro, bet Latvijā - 16,1 miljardu eiro.

Panke arī minēja, ka Baltijas valstis būtiskākajās lietās, kas ietver nodokļu sistēmu, ekonomikas attīstības tempu, tirgus lielumu, cilvēku resursu pieejamību un kvalitāti, ir samērā līdzīgas, lai gan, protams, Lietuvā iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks un līdz ar to arī šīs valsts ekonomikas mērogs ir nedaudz lielāks.

Tapā pašā laikā viņš norādīja, ka investīciju piesaistē svarīgs faktors ir Igaunijas un Somijas tuvās attiecības, kas ļāvis Igaunijai piesaistīt investīcijas no Somijas un citām Ziemeļvalstīm, kamēr Lietuvai ir ciešas attiecības ar tās kaimiņvalsti Poliju, kas arī sekmējis ārvalstu investīciju piesaistīti. «Tad pa vidu ir Latvija. Mēs esam centušies darboties visos virzienos,» pauda Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Skolēni ar zinātniski pētnieciskajiem darbiem iziet Eiropā

Natālija Poriete, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika ES jauno zinātnieku konkurss "European Union Contest for Young Scientists" (EUCYS). 150 dalībnieki no 39 valstīm prezentēja 100 zinātniski pētnieciskus darbus (ZPD), to starpā arī trīs no Latvijas. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija 19 augsti kvalificēti zinātnieki un inženieri.

Galvenās balvas, kur katra bija 7000 eiro vērtībā, ieguva darbi no Dānijas, Vācijas, Īrijas un ASV. Četras otras un četras trešās vietas balvas, attiecīgi, 5000 eiro un 3,500 eiro vērtībā saņēma projekti no Dienvidkorejas, Spānijas, Gruzijas, Somijas, Austrijas, Polijas, Šveices un Baltkrievijas. Populārākā zinātnes sfēra starp uzvarējušiem projektiem bija inženierzinātne. No katrās valsts EUCYS varēja piedalīties trīs projekti, kas tika izvirzīti ES konkursam caur nacionālo projektu atlasi. Projektu varēja pārstāvēt komanda no ne vairāk ka trim jauniem zinātniekiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

«Bija jābūt veiksmīgai kombinācijai – īstais skolēns īstajā laikā, pareizais darba vadītājs ar atbilstošām iespējām un idejām, un skolēna iekšējā motivācija kaut ko sasniegt. Šeit atklājas izziņas gars – vai skolēns grib uzzināt par pētāmo problēmu kaut ko vairāk. Eiropas līmenī konkursam tiek izvirzīti tikai tie skolēni, kuri pētāmo problēmu ir «rakuši līdz saknēm». Te ir labākie skolēni no dažādām valstīm un universitāšu pasniedzēji ar viņiem var līdzvērtīgi runāt par viņu izstrādātām tēmām,» stāsta Liepājas universitātes pētnieks un Latvijas delegācijas EUCYS konkursa loceklis Uldis Žaimis, uzsverot, ka pēc viņa domām, tiem skolniekiem, kas grib izstrādāt savu darbu Eiropas līmenī, būtu vēlams uzreiz vērsties universitātēs, kur pētnieki var identificēt problēmas risinājumu ceļus un zinās aktuālas tendences pasaulē. Pie tam, aktuāla var būt jebkura zinātniski pētniecisko darbu tēma. Uldis Žaimis ir pārliecināts, ka galvenais, lai ZPD piedāvā labāku risinājumu, nekā bijis līdz šim, jo aktuālas izpētes tēmas ir arī labākiem Latvijas skolēnu darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora ēku renovācija: kas uzvar – lētākā cena vai kvalitāte un pieredze?

Zane Kriķe - SIA ARBO Windows direktore, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir pārmaiņu gads ēku renovācijas kontekstā. Galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības piešķirtā līdzfinansējuma termiņi tuvojas beigām. Tomēr tas nenozīmē, ka ēku renovācijā un jaunu ēku būvniecībā viss apstāsies.

Mainīsies fokuss – valsts sektora pasūtījumiem mazinoties, intensīvāki kļūs privātā sektora finansētie projekti, kas ierobežotās darbaspēka pieejamības apstākļos šobrīd nereti spiesti gaidīt savu kārtu.

Nenoliedzami, pēdējās piecgades vērienīgākie projekti lielākoties bijuši valsts sektora finansēti – Rīgas Franču licejs, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, VEF Kultūras pils, tikko Ventspilī atklātā koncertzāle «Latvija» u.c. Tagad to skaits sarucis par vismaz 70%, tomēr kopējais darba apjoms būvniecības sektorā strādājošajiem nesamazinās. Ekonomikai turpinot augt, top jaunas ēkas, cilvēkiem nemainīgi nepieciešamas jaunas mājas un darba vietas. Tāpat privātajā sektorā rodas iespējas un resursi koncentrēties uz eksporta tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzdzīvokļu namu projekta Āgenskalna melodijas otrajā namā Sentimento nule kā nosvinēti spāru svētki, informē projekta attīstītāji.

Plānots, ka šā gada rudenī tiks pabeigts pirmais demo dzīvoklis. Sentimento projektā būs 2 vienistabas, 14 divistabu, 8 trīsistabu un 4 četristabu dzīvokļi. Ceturtdaļa dzīvokļu pašlaik jau esot rezervēti.

Db.lv jau vēstīja, ka maijā spāru svētki tika atzīmēti Āgenskalna melodiju projektam Legato, ko plānots nodot ekspluatācijā līdz gada beigām.

Kopumā Āgenskalna melodijas projektos līdz 2020. gadam plānots ieguldīt vismaz 10 miljonus eiro.

Projekta realizācijā piedalās trīs dalībnieki. Ivanovs Investments nodrošina investīciju projektu vadību, mārketingu un pārdošanu. Attīstības projekta vadību nodrošina SIA Hepsor – igauņu nekustamo īpašumu attīstītāja Hepsor OU meitas uzņēmums Latvijā. Projekta sākotnējās investīcijas piesaistītas Crowdestate pūļa finansēšanas platformā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna melodijas jaunajā projektā Legato nule kā nosvinēti spāru svētki, informē attīstītāji.

Baložu ielā 7 namdari jau darina dabīgā koka ēkas fasādi un jumiķi sāk valcēt jumtu. Līdz šī gada beigām ēku plānots nodot ekspluatācijā.

Db.lv jau rakstīja, ka ar zīmolu Āgenskalna melodija dažādās zaļās un radošās Pārdaugavas rajona apkaimes vietās tiks radīti vairāki ar vēsturisko apbūvi saskanīgi nekustamā īpašuma projekti, informēja Ivanovs Investments pārstāvis Edgars Ivanovs.

Kopējās investīcijas Legato projektā ir ap 2 miljoniem eiro, bet kopumā Āgenskalna melodijas projektos līdz 2020. gadam plānots ieguldīt vismaz 10 miljonus eiro, norādīja E.Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 2 miljonus eiro, norisinās jauna dzīvojamā nama Legato celtniecība.

Kā informēja Ivanovs Investments pārstāvis Edgars Ivanovs, Āgenskalnā topošā daudzdzīvokļu ēka Legato būs trīsstāvu dzīvojamā māja ar koka apdari. Tajā kopumā būs pieejami 18 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 40,8 līdz 80,7 kvadrātmetriem. Divistabu dzīvokļu cena plānota no 92 līdz 104 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem - no 133 līdz 164 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem - no 157 līdz 190 tūkstošiem eiro. Visiem dzīvokļiem paredzēti balkoni, bet pirmā stāva apartamentiem iekšpagalmā - terases. Katram dzīvoklim būs noliktavas telpa ēkas pagrabstāvā, bet slēgtā iekšpagalmā būs pieejamas autostāvvietas. Tiks ierīkots arī iekšpagalms ar bērnu laukumu, saglabājot vēsturiskos kokus. Šobrīd norisinās 3. stāva mūrēšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads mājokļu tirgū būs ar plusa zīmi, nav pamata gaidīt cenas samazinājumu; ja būvniecības izmaksas kāps strauji, liels jauno dzīvokļu skaita pieplūdums diez vai gaidāms.

Tas savukārt varētu nozīmēt, ka attiecība starp sērijveida dzīvokļiem un jaunajiem projektiem varētu mainīties, proti, akcents no jaunajiem projektiem pārvirzīsies uz Rīgas centra neremontētajiem un sērijveida dzīvokļiem mikrorajonos, pieļauj SIA Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Banku faktors

Tikmēr 2018. gadā mājokļu tirgus attīstījies divos dažādos virzienos. No vienas puses, cena lielākajā daļā mājokļu segmentu ir palielinājusies, savukārt darījumu aktivitāte pērn bijusi mazāka nekā 2017. gadā.

«Aktivitāte visos segmentos ir bijusi zemāka. Jautājums – kāpēc tā, jo dzirdam, ka vidējā darba samaksa ir palielinājusies diezgan strauji, IKP ir augstāko pieauguma rādītāji pēdējos septiņos gados,» viņš akcentē. Viens no iemesliem saistīts ar banku kreditēšanas politiku. Ir daudz gadījumu, ka cilvēki pasūta īpašuma vērtējumu, bet kredīti netiek doti, it sevišķi – ārpus Rīgas, viņš stāsta. Piemēram, Olainē ir mazģimeņu ēkas, kas, banku ieskatā, neskan labi, taču tur ir dažas ēkas, kas tiek lieliski apsaimniekotas, daudz labāk nekā vairums dzīvojamo māju Rīgā, taču banku nostāja – dzīvokļu iegādi šādās mājās nekreditē nekādā veidā. Tas pats ir attiecībā uz koka ēkām, savukārt Jūrmalai ir raksturīgas apartamentu ēkas – tās arī ne. Ārpus Rīgas tiek prasīts, lai ēkas atrastos noteiktu kilometru attālumā līdz pilsētai. «Tas bieži ir absurdi. Protams, bankas šobrīd izjūt spiedienu. Tomēr sevišķi laukos ir skumji redzēt, ka cilvēki izvēlas nebanku kreditētājus – kāpēc jāpārmaksā? Tas ir viens no tirgus attīstību kavējošiem apstākļiem,» spriež M. Laukalējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Grantu programmā (ie)dvesma saņemtas 55 biznesa idejas par gandrīz 450 tūkstošiem eiro

Db.lv, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, kā arī Ķekavas, Olaines, Mārupes un Siguldas novadu kopīgi rīkotās grantu programmas (ie)dvesma otrajā sezonā saņemti 55 pieteikumi par kopumā gandrīz 450 tūkstošiem eiro, informē bankas pārstāvji.

Šogad jaunajiem uzņēmējiem pieejamais finansējums pieaudzis līdz 60 tūkstošiem eiro un maksimālā summa vienam grantam ir 10 tūkstoši eiro.

Visaktīvākie bijuši Siguldas novada jaunie uzņēmēji, kas iesnieguši 20 projektus. No Olaines novada saņemtas 10 biznesa idejas, no Jūrmalas un Mārupes 9 pieteikumi, bet Ķekavas iedzīvotāji iesnieguši septiņas biznesa idejas.

Uzņēmēju iesniegtie projekti ir saistīti ar dažādām nozarēm – piemēram, sporta pasākumu rīkošanu, bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas produktu ražošanu, bērnu izglītību, tehnisko mērierīču ražošanu un citām jomām. Vairums ideju fokusētas uz Latvijas tirgu, taču vairāki biznesa projekti plāno savus produktus vai pakalpojumus eksportēt uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Siguldas, Ropažu, kā arī Stopiņu novada kopīgi rīkotās grantu programmas «(ie)dvesma» trešajā sezonā saņemts 51 pieteikums. Šogad jaunajiem uzņēmējiem pieejamais finansējums pieaudzis līdz 80 tūkstošiem eiro un maksimālā summa vienam grantam ir 10 tūkstoši eiro.

Visaktīvākie bijuši Jūrmalas novada jaunie uzņēmēji, kas iesnieguši 13 projektus. No Siguldas novada saņemtas 11 biznesa idejas, no Mārupes - 9, Olaines un Ķekavas - 6 pieteikumi. Savukārt no Ropažu novada iedzīvotājiem iesniegtas trīs biznesa idejas, bet Stopiņiem - 2.

Uzņēmēju iesniegtie projekti ir saistīti ar dažādām nozarēm - piemēram, veselības pakalpojumu attīstību, bioloģisku produktu ražošanu, kosmētikas ražošanu, izglītību, tehnisko mērierīču ražošanu un citām jomām. Vairums ideju fokusētas uz Latvijas tirgu, taču vairāki biznesa projekti plāno savus produktus vai pakalpojumus eksportēt uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem.

Saņemtie pieteikumi tiks atlasīti četrās kārtās, izvērtējot gan to atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2018.gada decembra cenu indikators tika izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, Balsts. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalns jeb Jaunais Mežaparks nostiprinās prestižo rajonu sarakstā

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada novembra cenu indikators izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas "Ober Haus", "Latio", "1 Partner". Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī noslēgusies pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana Latvijā pirmo reizi izveidotajos publiskajos jaunuzņēmumu akcelerācijas fondos.

Trīs fondu pārvaldnieki Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor saņēmuši vairāk nekā 600 pieteikumus, kas ir vērtējama kā ļoti liela interese un pārsniedz sākotnējās gaidas, informē Altum.

Pirmajā uzņemšanā trīs akcelerācijas fondiem pieteicās 641 uzņēmums un startup komandas, nepilni 30 no tiem jau ar pirmo mēģinājumu ieguvuši vietu akcelerācijas programmā un varēs pretendēt uz preseed jeb pirmssēklas investīciju. Vienlaikus uzņemšana turpināsies līdz 2021. gadam – katrs fonda pārvaldnieks izsludinās piecas uzņemšanas akcelerācijas fondu programmās, kurās kopumā varēs piedalīties 150 uzņēmumi un startup komandas.

Akcelerācijas fondiem, kurus publiskā atlasē aizvadītajā gadā izraudzījās Attīstības finanšu institūcija ALTUM, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda paredzēti 15 miljoni eiro. Papildus tam fondu pārvaldnieki ir veiksmīgi piesaistījuši vēl 1,35 miljonus eiro no privātajiem investoriem, kopumā izveidojot ieguldījumu fondus 16,35 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to šis ir lielākais jebkad Latvijā pieejamais riska kapitāls agrīnās stadijas biznesa projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus pērn uzņemtie apgriezieni turpina augt un šobrīd jauno mājokļu segmentā vērojama liela aktivitāte. Pieprasījums pēc jauniem un moderniem mājokļiem ir augsts - gandrīz katrā mikrorajonā ir uzcelts kāds jauns mājokļu projekts un vairāki ir būvniecības vai plānošanas procesā.

Pētījumi liecina, ka jauna mājokļa tīkotāji jūtas arvien stabilāk un pārliecinātāk par savu finansiālo situāciju. Nozīmīgu artavu kopējā procesā sniedz arī ALTUM programmas, ko atbalsta un realizēt piedāvā lielākās bankas Latvijā.

Lai ikviens varētu ērti meklēt, pārskatīt un salīdzināt šobrīd pieejamos mājokļu piedāvājumus Rīgā un Pierīgā, nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv īpaši veidotā portāla sadaļā piedāvā vienuviet apskatīt dažādās Rīgas apkaimēs iegādei pieejamos jaunos dzīvokļu projektus, mājas un apbūves zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru