Jaunākais izdevums

Rīgas pils rekonstrukcija un restaurācija tuvojas noslēgumam, tāpēc pilnsabiedrība SBRE informē par paveikto darbu pils projektā.

Īpaši izceļamas ir četras greznās pils zāles: Sūtņu akreditācijas, Baltā, Ģerboņu un Svētku zāle. Fotogalerijā pilnsabiedrība iepazīstina ar telpu atjaunošanu dažādos darbu posmos, kad tiek atjaunots katrs elements zāļu vēsturiskajā veidolā – ikviens zīmējums, izcilnis un dekors, rekonstruējot to oriģinālo izskatu.

Rīgas pils projektā vidēji tiek nodarbināti 250 strādnieki, un vēl ap 60 - 70 restauratoru strādā dažādās darbnīcās.

No restaurācijas viedokļa viena no sarežģītākajām un atbildīgākajām zālēm ir Sūtņu akreditācijas zāle, kuras lielākais izaicinājums restauratoriem bijis Anša Cīruļa 86 gadus seno sienu gleznojumu atjaunošana. Kā stāsta RE&RE restauratore, polihromijas speciāliste Sandra Priežčiekure, tautisko zīmējumu atjaunošana bijusi patiesi sarežģīta, jo 1929. gadā pabeigtais sienu gleznojums bijis ļoti sliktā stāvoklī. Tomēr vairāku mēnešu ilgais darbs vainagojies ar panākumiem – tika veikta griestu un sienu apdares nostiprināšana, virsmas attīrīšana, lai pēc restaurētiem fragmentiem autentiskā kvalitātē rekonstruētu un restaurētu visu sienu dekoratīvo apdari un restaurētu tautiskā romantisma stilā veidotos A. Cīruļa griestu oriģinālgleznojumus. Telpu rotā arī jau restaurētās bronzas lustras un baltu glazētu podiņu krāsns.

Rīgas pils Baltās zāles interjers ir senākais no minētajām četrām zālēm – tagadējo izskatu tas ieguvis pārbūvē, vēlā klasicisma stilistikā arhitekta Paula Hardenaka uzraudzībā 1860.-1862. gadā. Lai arī 1956. gadā ticis veikts telpas remonts un vienreiz arī tikuši pastiprināti pamati, tie atstājuši ievērojamu ietekmi gan uz telpas konstrukcijām, gan apdari. Līdz ar to paveikts apjomīgs darbs gan ar jumta konstrukcijām un pārseguma siju pastiprināšanu un izbūvi, gan dekoru un apdares atjaunošanu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bijis zudušā griestu un sienu dekora atjaunošana un mākslīgā marmora kolonnu restaurācija.

Nozīmīgs darbs Baltajā zālē paveikts, atjaunojot un apzeltot telpas griestu un sienu dekorus – kopējā zeltīšanas virsma veido 63,83 kvadrātmetrus, ko četru mēnešu laikā veica 15 cilvēku komanda. Atbildīgā speciāliste Inese Ozoliņa (AS Būvuzņēmums Restaurators) stāsta, ka pašai zeltīšanai ir ļoti ierobežots laika sprīdis (aptuveni četras līdz piecas stundas), kurā zelta lapiņas var uzlikt vēl līdz galam nenožuvušajai un tādēļ viegli lipīgajai mikstiona kārtai, tādēļ zeltītājam ir jābūt īstam virtuozam, lai paveiktu savu darbu ātri un kvalitatīvi.

Savukārt Ģerboņu zālē speciālisti no jauna vienu pēc otra uz griestiem zīmējuši Latvijas novadu un pilsētu ģerboņus. Kā valsts reģionālās daudzveidības un vienlaikus arī vienotības idejas nesēji telpas griestos tiek saglabāti polihromi krāsotie četru Latvijas novadu un 72 pilsētu ģerboņi, papildinot kompozīciju ar trūkstošo pilsētu ģerboņiem. Turklāt zālē tiek veidots jauns, vaskots, šahveida vairogparkets no ozolkoka.

Svētku zāle ilgu laiku netika lietota – tā kalpoja par noliktavu –, tāpēc saprotams, ka liela daļa telpas elementu bija diezgan sliktā stāvoklī. Svētku zālē īpaša uzmanība pievērsta vēsturisko griestu gleznojumu uz audekla un kartušu rāmju restaurācijai, kā arī visu koka detaļu atjaunošanai un analogu detaļu izgatavošanai, lai zāle pilnībā atbilstu tās arhitekta Eižena Laubes 1938. gadā izveidotajam interjeram.

Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas projekta I kārta – priekšpils atjaunošana – tuvojas noslēgumam. Jau šā gada nogalē Rīgas pilī atgriezīsies Latvijas valsts prezidents. Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veicējs ir pilnsabiedrība SBRE, bet pasūtītājs – valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēdējā iespēja aplūkot Rīgas pils priekšpili būvdarbu stadijā!

Lelde Petrāne, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas - rekonstrukcijas darbu noslēgšanai atlicis pusgads. Šobrīd sākusies apdares un restaurācijas darbu intensīvā fāze, tika pastāstīts medijiem rīkotajā pasākumā.

Šodiena bija zīmīga tajā ziņā, ka nākamreiz sabiedrība ar mediju palīdzību Rīgas pils priekšpili ieraudzīs tikai pabeigtā stadijā.

Rīgas pils priekšpilī darbi ir izpildīti 70% apjomā. Šobrīd apgūtā summa no kopējās līguma summas ir 25 miljoni eiro.

Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija tiek veikta divās kārtās:

I kārta - Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija, kas uzsākta 2009. gadā un tiks pabeigta 2015. gada nogalē,

II kārta - Rīgas pils kastelas daļas restaurācija un pārbūve, kas tiks uzsākta 2016. gadā un pabeigta 2018. gadā. Šodien bija iespēja aplūkot arī kastelas daļu tādu, kāda tā izskatās patlaban, un tika pastāstīts par to, kādas ir otrās kārtas ieceres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiesa atceļ mantas arestu Rīgas pils ugunsgrēka lietā iesaistītajiem būvuzņēmumiem

LETA, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Db.lv viesojas atjaunotajā VEF Kultūras pilī

Rūta Lapiņa, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: Prezidents iepazīstas ar ekspluatācijā nodoto Rīgas pils Priekšpili

Lelde Petrāne, 22.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 18. decembrī ekspluatācijā tika nodota Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve. Pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi uzdevumā trīs gadu garumā pils atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kuras sastāvā ietilpst divi būvniecības uzņēmumi – SIA RE&RE un SIA Skonto Būve.

Rīgas pils komplekss veidojies secīgu vēsturisku pārveidojumu rezultātā, no Livonijas ordeņa mītnes pārtopot par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.

Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Austrumu piebūves daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darba vietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.

Ar rekonstruēto Rīgas pili svinīgā pasākumā, kas norisinājās 22. decembrī, iepazinās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Projekta autors, pilnsabiedrības Pils projekts projektētājs, arhitekts Artūrs Lapiņš norāda, ka darbs pie izpētes un projektēšanas sācies jau vairāk nekā pirms 10 gadiem un turpinājies visu rekonstrukcijas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu gaitā atklāts jauns objekts. Eksperti lēš, ka tas varētu būt ap 600 gadus vecs pils virtuves pavards jeb krāsns.

Šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, pēc tiem tiks uzsākta padziļināta izpēte, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.

“Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1.vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Valsts prezidenta kanceleja Rīgas pils telpās konstatējusi virkni vizuālo un tehnisko defektu

LETA, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Viņa skaidroja, ka Valsts prezidenta kancelejas darbības atsākšana atjaunotajās Rīgas pils telpās šobrīd ir atkarīga no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Lai arī Rīgas pilsētas būvvalde rekonstruēto Rīgas pili pieņēma ekspluatācijā pagājušā gada 18.decembrī, visu saistību izpildes pieņemšanas un nodošanas akts starp VNĪ ar būvniekiem tika parakstīts tikai 2016.gada februārī.

«Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatēja tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā. Par minētajiem defektiem informējām VNĪ jau 2016.gada februāra beigās,» sacīja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Patlaban nepastāv riski valsts naudas zaudēšanai sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku

LETA, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils atjaunošanas padome (RPAP) šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības, paralēli turpinot virzīt pils būvniecību,informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi».

Padome apstiprināja Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas metodiskās grupas izveidi un uzdeva tai kopā ar PS «Rīgas pils Kastelas projekts» arhitektiem un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ne vēlāk kā līdz maija beigām sagatavot darba plānu un tam atbilstošu finansējuma grafiku pils atjaunošanas darbu veikšanai pa posmiem.

RPAP lēmums sadalīt pils projekta īstenošanu pa posmiem tika pieņemts, ņemot vērā komplicēto uzdevumu - nepieciešamību saglabāt un atjaunot pērn Rīgas pils izpētē atklātās vēsturiskās liecības un vienlaikus virzīties uz priekšu ar pils rekonstrukcijas darbiem. Plānots, ka restaurācija pa posmiem ļaus arī optimizēt būvniecības izmaksas, samazinās būvniecības riskus un neparedzēto darbu rašanās iemeslus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils uzraudzības padomes (RPAP) lēmums pils atjaunošanu sadalīt pa posmiem, lai pēc iespējas labāk saglabātu uzietās vēstures liecības, ir pareizs, atzinis čehu restaurators ar Eiropas pieredzi Jans Voičehovskis (Jan Vojtčechovsky), kurš pēc Latvijas ekspertu uzaicinājuma aprīlī piedalījās konservācijas darbos un to novērtēšanā.

«Ir 21.gadsimts, un izpratne par vēstures liecību saglabāšanu ir mainījusies. Vissvarīgākais, protams, ir oriģināls, taču jebkura laika uzslāņojums pats par sevi arī ir vēsturiska vērtība,» uzskata J. Voičehovskis. Pils kapelā un remterī (senajā ēdamzālē), sākot no 16.gadsimta, ir saglabājusies neskarta sienu apdare no vēlajiem viduslaikiem, renesanses, baroka un klasicisma, kas ir unikāls vēstures liecību apkopojums vienuviet ne vien Latvijas, bet Eiropas kontekstā. Turklāt pētniecībai svarīgi ir arī vēl jaunāku laiku uzslāņojumi.

Patlaban kapelā un remterī tiek veikta pagājušā gada nogalē arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rezultātā atklāto sienu un griestu polihromo gleznojumu atsegumu konservācija, piesaistot J. Voičehovski, kurš specializējies viduslaiku sienu gleznojumu saglabāšanā un vadījis restaurācijas darbus UNESCO aizsardzībā esošos pieminekļos Eiropā. Eksperts uzskata, ka primāri veicama pirmsrestaurācijas stratigrāfiskā (pa slāņiem) apdares slāņu izpēte restauratora izpildījumā visā telpu apjomā (gan griestu, gan sienas daļā), aptverot visus, tostarp jaunākā laika apdares slāņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Papildināta - Deputāti neapmierināti ar Rīgas pils apdrošinātāja atteikumu maksāt; vērsīsies FKTK

BNS, Žanete Hāka, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Lelde Petrāne, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rīgas pils Konventa un Horna bastionā atrastas vēsturiskas liecības

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils atjaunošanas padome pēc ekspertu uzklausīšanas, nolēma atbalstīt Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) ierosinājumu par projekta «Rīgas pils Kastelas (Konventa), Pils laukumā 3, Rīgā, rekonstrukcija» turpināšanu, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

«Horna bastiona arheoloģiskās izpētes darbi ir pabeigti. Līdz 2018. gada marta beigām saņemsim gala ziņojumu, tādējādi mēs varam sākt koriģēt atjaunošanas projektu un veicamos darbus atbilstoši ekspertu secinājumiem par vērtībām, kas atklātas izpētes laikā,» informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis atzīmējot, ka šī gada otrajā ceturksnī plānots izsludināt būvniecības konkursa otro kārtu.

Būvniecības konkurss Rīgas pilī turpināsies, balstoties uz jau esošo pilnsabiedrības «Rīgas pils Kastelas projekts» izstrādāto būvprojektu. Vienlaikus, ievērojot pils izpētē atklāto,VNĪ jau tagad vērtēs nepieciešamās izmaiņas projektā un apjomos. Padomes sēdē VNĪ uzņēmās operatīvi nodrošināt būvniecības darbu organizatorisko pusi, veikt nepieciešamās izmaiņas būvprojektā, nodrošināt ekspertīzi atsevišķām tā daļām, saskaņot izmaiņas ar būvvaldi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iepirkumu komisija ņēma vērā arhitektu un vēsturnieku viedokli un nolēma Rīgas pils 2.kārtas restaurācijas un rekonstrukcijas izpētes darbus nepakļaut papildus riskiem, informē VNĪ.

Izpēte un arheoloģija ir obligāta, pirms uzsākt šī sarežģītā un apjomīgā objekta būvniecības darbus. Tādējādi šodien tiek pārtraukta iepirkuma procedūra Rīgas pils konventa (kastelas) pārbūvei un restaurācijai Pils laukumā 3.

2015.gada 18.septembrī VNĪ izsludināja slēgtu konkursu, lai izraudzītu būvdarbu veicēju Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas 2.kārtai. Tās ietvaros plānota 16.gs. vidū būvētās Rīgas pils daļas renovācija un pārbūve, kas ietver projektā īpaši akcentējamās Kapelas un Remtera telpas, kuras paredzēts atjaunot sākotnējā viduslaiku veidolā, demontējot starpsienas un starpstāvu pārsegumus.

Iepirkuma komisija, izvērtējot pretendentu iesniegto dokumentāciju, konstatēja nepilnības un būtiskas atšķirības piedāvājumos, tādēļ bija nepieciešams uzdot lielu apjomu precizējošu jautājumu pretendentiem un piedāvājumu izvērtēšanā bija jāpieaicina papildu neatkarīgi eksperti. Iesniegtos tehniskos piedāvājumus padziļināti vērtēja arī projekta autors, lai salīdzinātu tajos iekļauto materiālu un risinājumu atbilstību projekta augstajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada 1. novembrim tiks pabeigti plānotie Rīgas pils rekonstrukcijas – restaurācijas darbi, bet līdz šī gada 20. decembrim tiks pabeigti Rīgas pils papildus inženiertīklu sistēmu un atsevišķu arhitektūras risinājumu pielāgošanas darbi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) prasībām, un Rīgas Pilsētas Būvvaldē iesniegts apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE.

Ņemot vērā Rīgas pils vēsturisko un arhitektonisko nozīmi, kā arī tehnisko sarežģītību, būvniecības laikā, vēl pirms objekta nodošanas, VNĪ un SBRE piesaistīja VUGD speciālistus objekta apsekošanai, kuri, pēc apsekošanas izteica iepriekš nedefinētas papildus prasības. Izvērtējot situāciju, VNĪ kopīgi ar Rīgas Pils Atjaunošanas Padomi, Valsts prezidenta kanceleju un SBRE pieņēma lēmumu par būvatļaujas termiņa pagarināšanu, ņemot vērā neparedzētos un tehniskajā projektā neiekļautos darbus. Turklāt, būvniecības laikā no jauna tika atklāta virkne vēsturisku būvdetaļu un būvelementu, kuru atjaunošana un saglabāšana prasīja izmaiņas tehniskajā projektā. Papildus prasības ir saistītas ar ēkas kopējo ugunsdrošības paaugstināšanu, kā ietvaros, piemēram, pils dārza risinājums tika pārprojektēts un pārbūvēts tā, lai tajā būtu iespējams iebraukt VUGD transportam, kas līdz šim nebija iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka trešdien, 17. jūnijā, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Rīgas pilij 500. Monēta ir veltījums Rīgas pilij, kuras siluets Daugavas labajā krastā ir raksturīga galvaspilsētas panorāmas zīme, kas gadsimtiem bijusi varas spēka vai vājuma lieciniece, skaidro centrālā banka.

Monētas mākslinieki ir Ivars Drulle (aversa grafiskā dizaina un monētas plastiskā veidojuma autors) un Ilze Lībiete (reversa grafiskā dizaina autore). Monēta kalta Šveices kaltuvē Faude & Huguenin SA, tās aversā redzami Rīgas pils Konventa vārtu portāla akmens ciļņu – Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga – attēli, bet reversā – stilizēts Rīgas pils atveids skatā no augšas.

Par tagadējās Rīgas pils ēkas uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. gadu, ar ko beidzas teksti zem Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) akmens tēliem virs pils vārtiem un arī rakstiskas liecības par būvdarbu izdevumiem. Pili rīdziniekiem nācās uzcelt pašu nojauktās Livonijas ordeņa mestra rezidences vietā, izpildot kapitulācijas līguma noteikumus pēc sakāves 1491. gadā pie Bukultiem un atzīstot Livonijas ordeņa mestra un Rīgas arhibīskapa virskundzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VEF Kultūras pils rekonstrukciju pabeigs oktobrī

Zane Atlāce-Bistere, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VEF Kultūras pils rekonstrukcija notiek atbilstoši plānam - atjaunotā ēka tiks nodota ekspluatācijā oktobrī un jau valsts svētkos tajā notiks svinīgie pasākumi, pēc iepazīšanās ar darbu gaitu objektā pirmdien atzina Rīgas domes vadība.

«Darbi norit atbilstoši plānam un grafikam. Tagad domājam par tālāko - VEF Kultūras pils apkārtnes labiekārtošanai, kur tiks gan ieklāts bruģis, gan stādīti koki. Ēkas rekonstrukciju organizēja Rīgas domes Īpašuma departaments, bet teritorijas labiekārtošana būs Satiksmes departamenta pārziņā,» norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

DB jau vēstīja, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču augusta sākumā secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

18.augustā Rīgas dome nolēma piešķirt papildu 702 870 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) VEF Kultūras pils remontdarbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever; VVC to sauc par nepieņemamu

LETA;Db.lv, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izsaka pateicību iedzīvotājiem, kuri atsaucās aicinājumam saudzēt Rīgas pils mūri un Lāčplēša dienā novietoja svecītes īpaši tam atvēlētajās vietās.

Pērnā gada nogalē VNĪ noslēdza Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra restaurāciju Daugavas pusē un sadarbībā ar Rīgas pils atjaunošanas padomi uzsāka piemērotākā risinājuma meklēšanu, lai iedzīvotāji Lāčplēša dienā, turpinot tradīciju, varētu nolikt svecītes pie pils mūra, termiski to nebojājot, bet reizē, lai šis risinājums neaizsegtu skatu uz mūri un radītu klātienes sajūtu. Izvērtējot dažādu ekspertu ierosinājumus, tika pieņemts lēmums atbalstīt arhitekta Pētera Blūma ideju, apkārt mūrim izvietot mobilu tērauda aizsargsietu. Rezultātā gar pils mūri 180 m garumā tika uzstādīts tērauda aizsargsiets, uz kura piecos dažādos līmeņos var izvietot līdz pat 10 500 svecītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru