Finanses

FOTO: Kuru valstu fintech nozare piesaistījusi visvairāk investīciju?

Žanete Hāka, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Laika posmā no 2010.gada līdz 2015.gadā pasaulē investīciju apmērs fintech kompānijās ievērojami pieaudzis, Dienas Biznesa rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja Beļģijas kompānijas Smartfin Capital līdzdibinātājs Jurgens Ingels.

Aktivitāte turpinās arī šajā gadā, un visvairāk investīciju šajā gadā piesaistījusi Lielbritānija. Pētījumā iekļauti darījumi, kuru summa ir vismaz viens miljons eiro.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, cik daudz investīciju Eiropas valstu fintech nozares piesaistījušas šajā gadā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

#1 Kas ir FinTech nozare un kāda ir tās nozīme mūsdienās

Toms Jurjevs, AS 4finance izpilddirektors, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos un IT profesionāļu sarunās arvien biežāk dzirdams vārds FinTech. Lai arī termins bieži lietots, tas nenozīmē, ka daudziem, arī tehnoloģiju ekspertiem un zinošiem uzņēmējiem, tā nozīme pilnībā ir skaidra. Tādēļ reizēm gadās to redzēt lietotu nevietā.

Jauns «modes vārds»

FinTech ir joma, kas krasi maina gan mūsu sabiedrisko, gan biznesa dzīvi. Ar FinTech visbiežāk saprot IT jaunuzņēmumus jeb start-up, kas «sapurina» tādas nozares kā mobilos maksājumus, naudas pārskaitījumus, aizdevumus, līdzekļu vākšanu un pat aktīvu pārvaldību. Start-up uzņēmumi izmanto tehnoloģijas, lai par izdevīgāku cenu piedāvātu jau esošus finanšu pakalpojumus un piedāvātu jaunus, uz tehnoloģijām balstītus risinājumus.(1) Vienlaikus FinTech uzplaukums sniedz jaunas iespējas gan patērētājiem, gan arī uzņēmējiem. Uzņēmumi var piedāvāt nesalīdzināmi lētākus pakalpojumus, bet patērētāju finanšu pakalpojumu izvēles iespējas nekad nav bijušas tik plašas kā tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģijas (fintech) tiek pamatoti uzskatītas par vienu no daudzsološākajām startup nozarēm, kas izaicina un arī jau tuvākajā nākotnē mainīs tradicionālo banku sistēmu. Tāpēc Rietumu Banka sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju ‘Startin.LV’ jau otro gadu rīko Rietumu FinTech Club diskusijas. Tās ir slēgtas un neformālas tikšanās fintech nozares un banku ekspertiem.

21. septembrī Rīgā notiks jau ceturtā Rietumu FinTech Club diskusija. Šoreiz izvēlēta vēl iepriekš neapskatīta tēma “Pieejas maiņa, izmantojot finanšu tehnoloģijas, tradicionālajam biznesa modelim telekomunikāciju, aviopārvadājumu un mazumtirdzniecības nozarē”.

“Latvijas fintech vidē šobrīd lielākoties eksistē tādi biznesi, kuru attīstību ir virzījis tirgus pieprasījums - P2P aizdevumu platformas, datu analīze potenciālajiem kredītņēmējiem, mikromaksājumi par autostāvvietu un biļetēm, kā arī dažādi risinājumi mazumtirdzniecībai. Esam priecīgi, ka šoreiz ekspertu diskusijai pievienosies viena no lielākajām reģiona mazumtirdzniecības ķēdēm un lielākā aviokompānija. Vēlamies dzirdēt uzņēmumu pārstāvju viedokļus par to, kā tehnoloģijas mainīs viņu darba ikdienu – kas būs ieguvumi un zaudējumi. Vai ir kādas jomas, kur tehnoloģijas var palīdzēt korporācijām? Vai ir kādas iespējas sadarboties? Par to spriedīsim šajā kluba diskusijā,” saka Jevgēnijs Djugajevs, Rietumu Bankas vecākais viceprezidents un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

EK iesaistās banku un FinTech cīņā

Zane Veidemane-Bērziņa, partnere, zvērināta advokāte ZAB Kronbergs Čukste Derling, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļuvis zināms, ka Eiropas Komisijas (EK) konkurences tiesību ģenerāldirektorāts oktobra sākumā ir veicis tā saukto «rītausmas reidu» virknē banku un to asociācijās vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Publiski pieejamas informācijas par šo pārbaudi ir salīdzinoši maz, tomēr zināms, ka izmeklēšana uzsākta, jo EK radušās aizdomas, ka bankas un to asociācijas varētu būt rīkojušās ar mērķi ierobežot FinTech uzņēmumu radīto konkurenci bankām. Proti, bankas esot liegušas inovatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi klientu kontu datiem, neskatoties uz pašu klientu sniegto piekrišanu.

Visticamāk, uzsāktās izmeklēšanas centrā ir tā sauktie maksājumu iniciēšanas un kontu informācijas pakalpojumi, kuri saistīti ar screen scraping – banku klienti nodod FinTech uzņēmumiem savus autentifikācijas datus, un FinTech uzņēmumi, izmantojot attiecīgus tehnoloģiskos risinājumus, piekļūst klienta bankas kontam, iegūst tajā atspoguļoto informāciju, kura tiek replicēta FinTech uzņēmuma paša radītajā mobilajā aplikācijā vai interneta vietnē. Rezultātā klients var veikt darbības ar savu bankas kontu, izmantojot sev ērtāko un pievilcīgāko FinTech uzņēmuma radīto mobilo aplikāciju vai interneta vietni.

Rītausmas reids pēc savas būtības ir līdzīgs kratīšanai - tā mērķis ir pārsteigt iespējamos konkurences tiesību pārkāpējus nesagatavotus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk pierādījumu par to veiktajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tomēr, ņemot vērā aizvien pieaugošo spriedzi banku un FinTech attiecībās, nozares ekspertu vidū jau sen nebija jautājumu par to, vai EK spers šādu soli, drīzāk jautājums bija – kad šāds solis tiks sperts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts lielākais konkurss Baltijā startup uzņēmumiem, kas attīsta produktus finanšu tehnoloģiju (FinTech) jomā Rietumu Fintech Challenge 2017.

Sacensības Rīgā notika jau trešo gadu pēc kārtas. Par šī gada konkursa uzvarētāju kļuva Latvijas startup uzņēmums Toneboard, kas saņēma konkursa galveno balvu - 5000 eiro no Rietumu Bankas un bezmaksas biļeti uz London FinTech Week 2017 no Lielbritānijas Starptautiskā tirdzniecības departamenta.

«Bija interesanta diena. Satikām daudz mentoru no dažādām vidēm, kas ir saistītas ar finanšu industriju – juristi, investori, startup dibinātāji. Mēs ieguvām gan vērtīgus kontaktus, gan kritiku. Kopumā esam ļoti apmierināti. Šis ir pirmais nopietnais konkurss, kurā mēs piedalāmies, un mums ir prieks uzvarēt. Protams, biznesa panākumus mēra nevis uzvarās konkursos, bet sociāli vērtīga biznesa uzbūvēšanā. Tāpēc pašlaik mēs ļoti aktīvi strādājam pie sistēmas komercializācijas, pilnveidojam to. Plānojam pabeigt pilotprojektu un sagatavot produktu tirgum, lai to piedāvātu klientiem jau nākamā pusgada laikā,» saka Toneboard uzņēmuma līdzdibinātajs un vadītājs Mārtiņš Vaivars. Toneboard ir balss izvērtēšanas rīks, kas analizē cilvēka runas veidu, palīdzot finanšu iestādēm izvērtēt potenciālā klienta spēju atdot kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lai piesaistītu finansējumu kriptovalūtas formā, jārada uzticība investoros

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ICO (initial coin offering) jeb sākotnējais monētu piedāvājums šobrīd ir modes lieta. Tā ir finansējuma piesaiste kriptovalūtas formā no riska kapitāla investoriem. Latvijā veiksmīgi tas pagaidām izdevies vienam uzņēmumam - Digipulse. Kas ir šīs veiksmes pamatā un kā dabūt uzticību – par to piektajā tikšanās reizē diskutēja Rietumu Fintech Club dalībnieki.

«Esmu saskāries ar situāciju, kad startup uzņēmums saka - ICO ir mana pēdējā iespēja izdzīvot. Taču tā tas nenotiek un šāds uzskats ir pilnīgi aplams,» saka ICO eksperts no Krievijas un ‘Iconic.vc’ dibinātājs Aleksejs Pospehovs (Alexey Pospehov), kurš Rīgā bija ieradies uz Baltijā lielāko e-komercijai veltīto konferenci ‘eCom21’. «Šābrīža aplēses liecina, ka 2018. gada pavasarī visā pasaulē būs 5000 aktīvu ICO kampaņu. Jau šobrīd tas nozīmē gan milzīgus ieguldījumus mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, gan arī ļoti labas zināšanas par kriptovalūtu un blockchain risinājumu tiesskajiem un finanšu aspektiem.»

A. Pospehovs uzsver, ka te neko nenoslēpsi un nevienu nepiemānīsi. Visa informācija ir pieejama digitālajā vidē, un potenciālie investori ļoti rūpīgi izpēta projektus. Ja nav minimāla dzīvotspējīga produkta (MVP, minimum viable product - eng.), bet ir tikai laba ideja vai kampaņa tapusi īsā laika periodā, visticamāk nekas neizdosies. Kriptovalūtas investīciju tīkotājiem ir jābūt gataviem atbildēt dažādiem jautājumiem. Projektam ir jābūt pilnībā caurspīdīgam ar spēcīgu atbalsta grupu, godīgu bonusu sistēmu un redzamām aktivitātēm. Tāpat jārēķinās, ka kampaņas sagatavošana var prasīt laiku līdz pat 7 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Man šķiet, ka daudzi uzņēmumi, un ne tikai finanšu tehnoloģiju jomas spēlētāji, joprojām līdz galam nav aptvēruši gaidāmo pārmaiņu lielumu.»

Jaunās direktīvas PSD2 prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk

Mēs esam lielu pārmaiņu priekšā – maksājumu pakalpojumu direktīva PSD2, kas Eiropas Savienības teritorijā stājusies spēkā šogad, finanšu nozarē izraisīs īstu revolūciju, taču kādas tieši šīs pārmaiņas būs, vēl nav skaidrs, – tā intervijā DB atzīst Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) ES valstīs stājusies spēkā 2018. gada janvārī. Šis dokuments paredz, ka ar klienta piekrišanu bankas pienākums būs licencētiem pakalpojumu sniedzējiem ļaut izmantot finanšu informāciju par konkrētā klienta kontiem, kā arī izpildīt viņa maksājumu uzdevumus. Domājams, šīs prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk. Saņemot piekļuvi bankas datiem, uzņēmumi var piedāvāt klientiem maksājumu pakalpojumus, integrējot tos savās lietotnēs/interfeisos. Daudzi eksperti uzskata, ka šie jaunievedumi būs izdevīgi gan finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumiem, gan arī bankām. Bankām tas pavērs durvis uz inovatīviem pakalpojumiem un dos piekļuvi fintech uzņēmumu tehnoloģijām, savukārt fintech uzņēmumiem – pieeju banku datubāzei. Tāpat PSD2 uzlabos iespējas Eiropas banku klientiem saņemt pakalpojumus. Tajā pašā laikā, pēc konsultāciju uzņēmuma PwC aptaujas datiem, 68% baņķieru uzskata, ka direktīva vājinās Eiropas banku pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad vērojama strauja un augšupejoša fintech nozares attīstība

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā bija vērojama strauja un augšupejoša FinTech nozares attīstība, stāsta Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš.

Virknei Latvijas FinTech uzņēmumu darbības mērogs jau krietni pārsniedz Latvijas robežas. Piemēram, Latvijā radītā savstarpējo aizdevumu platforma Mintos šobrīd ieņem jau trešo vietu kontinentālajā Eiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma platformā izvietotajos kredītos mēneša griezumā, 4finance savu darbību ir izvērsis 17 pasaules valstīs, kas skaidri parāda FinTech nozares augsto nozares eksportspējas potenciālu. 2016. gadā ārpus Latvijas savu darbību izvērsa arī nebanku hipotekāro aizdevumu izsniedzēji West Kredit un Hipocredit. Pozitīvi šajā gadā vērtējams fakts, ka Finanšu sektora attīstības plānā 2017. - 2019. gadam ir iestrādāts atsevišķs finanšu sektora attīstības virziens - FinTech nozares attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech un bankas – kurš kuru vai abi kopā vienotam mērķim?

Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un populārs temats. Lai gan pašas bankas ir vienas no lielākajiem ieguldītājiem modernos tehnoloģiju risinājumos, tipiski ar Fintech apzīmē nebanku uzņēmumus, piemēram, alternatīvā finansējuma vai norēķinu sniedzējus. Tādējādi starp Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ierindo, piemēram, Mintos (savstarpējo aizdevumu platforma), Nordigen (bankas kontu analīze), Capitalia (uzņēmumu finansēšana), Mobily (elektroniski norēķini), un Creamfinance (patērētāju finansēšana), savukārt Latvijā plaši izmantots starptautisks Fintech uzņēmums noteikti būtu minams Revulot (maksājumu kartes).

Bieži vien banku piedāvātie un uz tehnoloģijām bāzētie pakalpojumi nebūt neatpaliek no Fintech uzņēmumu demonstrētā. Par piemēru var minēt, piemēram, Swedbank budžeta un izmaksu plānotāju, SEB automātisko krājkasi vai Citadeles mobilo aplikāciju. Tomēr tipiski banku piedāvātie rīki ir ģeogrāfiski ierobežoti uz savu klientu auditoriju vietējā tirgū. Pretstatā klasiski Fintech jau no sākuma domā un darbojas starptautiski.

Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir jauni un veidoti ar mērķi piedāvāt vienu specifisku finanšu pakalpojumu. Rezultātā tie nav apgrūtināti ar sistēmām, filiālēm, regulējumiem un procedūrām, kas ir bankām. Jā, arī bankas mainās un ir spiestas mainīties līdzi videi, bet mainīt sistēmu noteikti ir grūtāk, nekā izveidot mūsdienīgu struktūru no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā uzņēmīguma loma sabiedrībā pieaug; riskam labvēlīgas ekosistēmas veido gan kompānijas, gan valstis

Jaunuzņēmumu akselerators Start-up Wise Guys Rīgā ir sācis divas akselerācijas programmas – pirmo Baltijā finanšu tehnoloģiju jeb fintech programmu Wise Guys Fintech, kuras uzņēmumi atrodas Swedbank ēkā, un akseleratoru kopdarba telpās Teikums, kas atrodas Jaunās Teikas rajonā. Abu programmu uzņēmumus mentorēt bija ieradies Eiropas korporatīvajā vidē un publiskajā sektorā atzīts inovācijas mentors Dans Toma (Dan Toma).

Pēc divu mentorēšanas dienu novērojumiem Rīgā viņš sarunā ar DB komentē, ka abu programmu dalībnieki ir ļoti atšķirīgi, jo Swedbank telpās akseleratoru veido fintech jaunuzņēmumi, bet Teikuma telpās notiekošais nav ar tik specifisku orientāciju. «Sevišķi fintech programmā ir ļoti spēcīgas komandas – pilnīgi visas, un starp tām noteikti ir nākotnes čempioni. Viena komanda man tur īpaši iekrita prātā, un es apsveru tajā jaunuzņēmumā investēt personīgi,» saka D. Toma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Spriež par iespēju «smilšukastē» testēt inovatīvus finanšu sektora produktus

LETA, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijā patlaban top jaunais finanšu sektora attīstības plāns, un šajā kontekstā notiek arī diskusijas par alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju lomu un vietu.

Viens no virzieniem, par ko tiek diskutēts finanšu sektora attīstības plāna kontekstā, ir tā saucamā smilšukaste, kur varētu veidoties inovatīvi uzņēmumi un kur jau sākumstadijā, diskutējot ar uzraugu, tiktu testēts konkrētais produkts, intervijā pastāstīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Viņš pauda cerību, ka Latvijā valsts politika būs atbalstoša «fintech» nozarei un pēc trim, pieciem gadiem ar lepnumu varēsim redzēt, ka Latvijā izveidojušies spēcīgi fintech uzņēmumi, kuri savus pakalpojumus eksportē un ir zināmi Eiropā.

«Globāli raugoties, tendences ir viennozīmīgas. Ārpusbanku finanšu pakalpojumi ieņem arvien lielāku lomu finanšu sektorā. Pēc trim, pieciem gadiem to īpatsvars būs vēl lielāks. Jau pašlaik jebkurš bankas pakalpojums saņemams kādā fintech uzņēmumā, kura darbība koncentrēta uz konkrēto produktu, kas ir kvalitatīvāks, lētāks un patērētājiem izdevīgāks. Informācijas tehnoloģiju laikmetā cilvēki arvien vairāk pieprasa un izmanto uz tehnoloģijām bāzētus pakalpojumus,» sacīja Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Rietumu Bankas un TechHub Riga sadarbības ietvaros notika otrā diskusija – tikšanās kluba formātā, informē Rietumu bankas pārstāvji.

Tās laikā tika uzsvērta likumdošanas būtiskā loma fintech jomas turpmākajai attīstībai Latvijā. Diskusijā šim jautājumam uzmanību pievērsa Finanšu ministrijas Finanšu sektora vadības nodaļas vadītāja vietniece Dina Buce. Viņa pastāstīja, ka šobrīd tiek veidota likumdošanas bāze, kas atbilstu tiem platformu veidiem, kādi jau darbojas un tuvākajā nākotnē darbosies Latvijā, jo Eiropas Savienības līmenī vienots platformu darbības regulējums pagaidām nepastāv.

«Mēs uzmanīgi izvērtējam šīs nozares jaunos produktus; Latvijā visizplatītākais ir kopīgo aizņēmumu platformu (lending based crowdfunding) modelis, ar to operē jaunās platformas, piemēram, arī labi zināmā TWINO un Mintos. Latvijā cenšamies likumdošanas prasības adaptēt tā, lai tās atbilstu šā brīža inovācijām. Mēs saskatām fintech nozares lielo potenciālu,» diskusijā atzina Finanšu ministrijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Asociācija: Rīgai ir visas iespējas kļūt par Baltijas finanšu centru

Rūta Lapiņa, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajā finanšu centru indeksā Rīga atrodas 45. vietā no 88 pasaules finanšu centriem, nedaudz augstāk ir ierindota Tallina - 42. vietā. Kaut arī konkurence starp abām Baltijas pilsētām ir sīva, Rīgai ir visas iespējas kļūt par reģiona finanšu centru, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Latvijā ir izveidojušies un turpina rasties spēcīgi FinTech uzņēmumi, kas veiksmīgi strādā globālajā tirgū, kā arī mums ir stabils banku sektors. Latvija kontinentālajā Eiropā pašlaik ir pirmajā vietā pēc savstarpējās platformās piesaistīto investīciju apmēra. Savukārt nebanku aizdevēji ir apguvuši Eiropas tirgus, kā arī iegājuši Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā,» stāsta G. Āboltiņš.

Pētījumā «FinTech pulss 2017» secināts, ka FinTech uzņēmumu vadītāji kā Rīgas stiprās puses izceļ izglītotu un zinošu speciālistu pieejamību, modernu IT infrastruktūru un attīstītu banku sektoru.

Aptaujātie kā galvenos pozitīvos ietekmējošos faktorus min arī ciešu sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, sakārtotu valsts finanšu sektora politiku, konkurētspējīgu normatīvo regulējumu, pievilcīgu nodokļu politiku, tāpat arī kā ne mazāk svarīga tiek izcelta Rīgas izdevīgā atrašanās vieta - pilsētai ir ērta starptautiskā satiksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Viedoklis: Īss ieskats maksājumu FinTech pasaulē. Ar ko nodarbojas pasaules vadošie uzņēmumi?

Latvijas Bankas ekonomisti Deniss Fiļipovs un Glens Olivers Andersons, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos, uzņēmēju un informācijas tehnoloģiju (IT) profesionāļu vidē arvien biežāk dzirdam par FinTech uzņēmumiem – jaunuzņēmumiem, kas darbojas tādās finanšu jomās kā maksājumi, kreditēšana, aktīvu pārvaldība un citās, piedāvājot tradicionālajiem banku finanšu pakalpojumiem alternatīvus pakalpojumus. Jau pats nosaukums saka priekšā, ka šī nozare savieno divas nozares - finanšu pakalpojumus ar IT risinājumiem.

Pagaidām šī nozare atrodas savas attīstības sākumposmā un ir maz pētīta, tāpēc nolēmām nedaudz ieskatīties šajā jautājumā. Apzinot attīstības tendences nebanku sniegto maksājumu pakalpojumu jomā, Latvijas Banka augustā un septembrī īstenoja populārāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu produktu un pakalpojumu analīzi. Kopumā no dažādām jomām tika atlasīti un sagrupēti 30 interneta vidē visvairāk pieminētie FinTech uzņēmumi. No tiem padziļinātai izpētei tika izvēlēti 13 uzņēmumi, kas darbojas galvenokārt maksājumu jomā.

Un tagad pie konkrētiem piemēriem. Elektroniskās komercijas īpatsvars iedzīvotāju ikdienas iepirkumos strauji pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas. Tā rezultātā arī lielākā daļa no populārākajiem maksājumu FinTech risinājumiem tiek piedāvāti e-komercijas jomā. Vēl pavisam nesen interneta tirgotājam bija nepieciešami līgumi ar tām bankām, ar kuru internetbankām tirgotājs gribēja veidot sava veikala salāgošanu (t.s. banklink risinājumi) un maksājumu karšu pieņemšanu. Pašlaik situācija ir mainījusies un aktīvi darbojas vairākas pasaules mēroga maksājumu pieņemšanas platformas, kas nodrošina iespēju interneta tirgotājam norēķinos par precēm pieņemt plašu spektru ar maksājumu veidiem, noslēdzot vienošanos tikai ar šo platformu (piemēram, Adyen, Stripe, Klarna, Braintree).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Izsludina projektu konkursu fintech sfērā Rietumu FinTech Challenge 2017

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī Latvijā trešo reizi norisināsies starptautiskais jaunuzņēmumu konkurss Rietumu FinTech Challenge 2017, informē AS Rietumu banka.

Tajā varēs piedalīties nesen dibināti uzņēmumi, kuru mērķis ir mainīt to, kā cilvēki un uzņēmumi ikdienā rīkojas ar naudu – veic pirkumus, apmaksā rēķinus, pārskaita naudu viens otram, iegulda un uzkrāj, kā tiek automatizēta uzņēmumu un banku darbība un kā jaunas finanšu tehnoloģijas iegūst negaidītu pielietojumu. Plānots, ka par labāko atzītais projekts saņems dotācijas uzņēmuma attīstībai.

Konkursa ģenerālpartneris ir Rietumu Banka. Šoreiz uzņēmumu konkurss norisināsies sadarbībā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociāciju StartinLV.

Rietumu Banka pēdējo gadu laikā aktīvi atbalsta ierosmes tehnoloģiju un finanšu saskarnozaru jomas: maksājumus, norēķinus, maksājumu kartes, integrāciju un lietojumprogrammu saskarnes (API), mākslīgo intelektu, datu apstrādi un apkopošanu, personu un uzņēmumu identificēšanu un investīcijas. Iepriekšējā Rietumu FinTech Challenge 2017 galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums Nordigen, kas šobrīd banku un nebanku iestādēm dažādās valstīs aktīvi sniedz kredītņēmēju bankas izrakstu analīzes automatizācijas pakalpojumus šo iestāžu klientu kredītspējas kvalitatīvai izvērtēšanai. Tāpat arī Nordigen savā nominācijā ir iekļuvis Eiropas lielākā jaunuzņēmumu konkursa Slush uzvarētāju divdesmitniekā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektors šobrīd mainās straujāk kā jebkad agrāk, tā attīstība un stabilitāte kā viens no galvenajiem valsts labklājības rādītājiem vienmēr ir bijis nozares pārstāvju diskusiju centrā. To spēcīgi nosaka ne tikai valsts iekšējie un ārējie ekonomiskie procesi, bet arī ģeopolitiskā situācija Eiropas kontekstā. Sektora virzienu nepārtraukti maina arī sabiedrības pieprasījums pēc stabiliem un drošiem finanšu pakalpojumiem, kas jau ir kļuvusi par prioritāti daudziem nozares spēlētājiem.

Tiešraide:

LAIKS UN VIETA

2017. gada 8. maijs, no plkst 8.30 līdz plkst. 17.15

Radisson Blu Latvija Hotel, Elizabetes iela 55, Rīga

Foruma moderators – Mārtiņš Daugulis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

Darba valoda - latviešu/angļu.

Programma

8.30 – 9.00

Reģistrēšanās

9.00 – 9.05

Foruma atklāšana

Līva Melbārzde, laikraksta “Dienas Bizness” galvenā redaktore

Eiropas finanšu aktualitātes + Q&A

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas Priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību

9.30 – 9.50

Moderna finanšu sektora pamats – inovācijas + Q&A

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tehnoloģijas no dažu savdabju aizraušanās ir pāraugušas visas sabiedrības dzīvesveidā un par t.s. jaunuzņēmumiem (start-up) runā ne vien biznesa saietos, bet arī Saeimā, Latvija ir pieteikusi ambīcijas kļūt par reģionālu centru tehnoloģiju jaunuzņēmumu attīstīšanai. Latvijas vārds pasaulē aizvien biežāk izskan saistībā ar sekmīgām biznesa idejām, novembra beigās pieņemts likums, kas piešķir jaunuzņēmumiem īpaši labvēlīgu nodokļu režīmu. Rīga pamazām veidojas par starptautiski atpazīstamu centru, kur notiek e-komercijai, tehnoloģijām, jaunuzņēmumiem un t.s. sadarbīgajai ekonomikai veltīti forumi. Viens no tādiem ir eCom21 – e-komercijas konference, kas šogad notika jau piekto gadu pēc kārtas un pulcēja Rīgā ap 600 šīs nozares profesionāļus.

eCom21 stratēģiskais partneris kopš foruma dibināšanas ir Rietumu Banka, kas pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi iesaistījusies arī jaunuzņēmumu atbalsta kustībā. „Tur nav tūlītējas peļņas, šis ir ilgtermiņa process. Pateicoties tam, mēs sastopam interesantus, ļoti motivētus un gudrus cilvēkus. Prasot no mums piedāvāt kādas jaunas iespējas, risinājumus, viņi mūs attīsta, zināmā mērā „velk“ līdzi tehnoloģiskajai attīstībai,“ skaidro Rietumu Bankas valdes loceklis Jevgēnijs Djugajevs. Viņš lepojas, ka banka ir viena no pirmajām finanšu institūcijām Latvijā, kas apzināti sākusi veidot sadarbību ar t.s. fintech sektoru. “Konkurences vietā mēs saskatījām sadarbības iespējas. Bankas ir un paliek finanšu nozares infrastruktūra, taču parādās aizvien jauna veida pakalpojumu sniedzēji, kas atvieglo un paātrina maksājumu veikšanu, nodrošina e-komercijas darbību, arī uzņemas daļu riska,“ skaidro J. Djugajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

FinTech vadītāji skeptiski par valsts spēju gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti

Žanete Hāka, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) vadītāji ir visskeptiskāk noskaņoti par valsts spēju nākamā gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā.

Šobrīd vien 17% aptaujāto prognozē, ka valdība spēs nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti.

Latvijas uzņēmumiem ir visas iespējas būt vadošajiem Eiropā, tomēr daudz kas ir atkarīgs no valdības politikas. Piemēram, patlaban vien trešā daļa jeb 37% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju prognozē, ka valsts īstenos atbalsta pasākumus jaunu FinTech uzņēmumu attīstībai, komentē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Būtisks vairākums jeb 77% respondentu prognozē, ka ekonomiskā situācija valstī nākamo 12 mēnešu laikā uzlabosies, un 53% aptaujāto paredz tiešo ārvalstu investīciju pieaugumu. Tāpēc likumsakarīgi, ka FinTech uzņēmumu vadītāji ir optimistiski savās prognozēs par bezdarba samazināšanos un atalgojuma pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas reģions ir piedzīvojis apvērsumu alternatīvo aizdevumu segmentā

Žanete Hāka, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē visstraujāk augošās finanšu tehnoloģiju jeb FinTech jomas ir kreditēšana, maksājumi un apdrošināšana, kā arī jaunais uzlecošais RegTech sektors, kas nodarbojas ar regulatoro tehnoloģiju un risinājumu izstrādi, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un H2 Ventures kopīgi veidotais finanšu tehnoloģiju kompāniju TOP100 (FinTech100).

Pētījums liecina, ka investori visā pasaulē arvien vairāk kapitāla iegulda tieši FinTech jaunuzņēmumos. Tostarp pēdējos 12 mēnešos FinTech100 iekļautie uzņēmumi vien ir piesaistījuši 14,6 mljrd. ASV dolāru.

Jūlija Masāne-Ose, KPMG Baltics darījumu konsultāciju direktore: « Ir jūtams, ka FinTech jomā arvien skaļāk sevi spēj pieteikt arī Baltijas valstis. Jo īpaši pamanāmi ir finanšu tehnoloģiju uzņēmumi Latvijā un Igaunijā. Interesanti, ka vislielākais jaunuzņēmumu skaits Baltijas reģionā ir pakalpojumu uzskaites un elektronisko maksājumu segmentā. Savukārt lielākie veiksmes stāsti ārējā finansējuma piesaistes ziņā ir bijuši blokķēdes (blockchain) tehnoloģijas uzņēmums BitFury un naudas pārvedumu kompānija TransferWise. Pateicoties Latvijā bāzētajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Mintos un Twino, viss Baltijas reģions ir piedzīvojis apvērsumu alternatīvo aizdevumu segmentā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku nozare ir mirusi; lai dzīvo banku nozare!*

Krišjānis Bušs - zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināta advokāta palīgs, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

FOTO: Atklāts Baltijā pirmais fintech akselerators

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 5. marta Swedbank uzņems Eiropā vadošā B2B akseleratora «Startup Wise Guys» finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora programmu, informē Swedbank mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska.

«Šī ir pirmā reize Baltijā, kad banka atver savas durvis fintech un ieņem aktīvu lomu kļūt kā tilts, kas savieno inovatīvas idejas ar pieredzi un pieeju starptautiskiem tirgiem,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš atzīmē, ka valdība aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā un likumdošanas pilnveidošanā, lai palīdzētu piesaistīt gan vietējos, gan starptautiskus investorus konkurētspējīgai jaunuzņēmumu izaugsmei. «Man ir prieks redzēt, ka globāli zināmais akselerators «Startup Wise Guys» ir spējis pozicionēt Rīgu kā vietu, kur augt un iegūt atbalstu finanšu jaunuzņēmumiem ambiciozu mērķu sasniegšanā. Šis ir nākamais etaps, kas apliecina uzticības veidošanos starp fintech vidi un lielajām korporācijām, radot platformu abpusēji veiksmīgākai sadarbībai,» atzīmē A. Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar 4finance izpilddirektoru Tomu Jurjevu

Lelde Petrāne, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Esam Latvijas FinTech veiksmes stāsts - no start-up līdz starptautiskam uzņēmumam, kas darbojas 15 pasaules valstīs, nodarbinot tuvu pie 2000 darbiniekiem, to esam sasnieguši 8 gadu laikā.

Mums ļoti patīk dzīvnieki, tādēļ atbalstām Latvijas dzīvnieku patversmes.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk dinamika, kad lietas nestāv uz vietas. Dinamika ir gan šajā uzņēmumā, gan šajā nozarē. Tiešsaistes kreditēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare, tai ir mazāk kā 10 gadi. Man ir bijusi iespēja būt visos uzņēmuma attīstības posmos - no pirmsākumiem, kad bija jāpērk vislētākās pildspalvas, jo citām vienkārši nebija naudas, līdz globālam uzņēmumam, kas darbojas vairākos kontinentos. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, straujš karuselis, bet tieši tas ir interesanti. Nav vienveidības un garlaicības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vēl neapgūtas iespējas tehnoloģiju izmantošanā ir apdrošināšanas nozarē

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse jeb 47% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) vadītāju prognozē, ka skaidras naudas darījumu apjoms trīs gadu laikā samazināsies par 20%. Līdz ar tehnoloģiju pieejamību paredzams, ka iedzīvotāji arvien biežāk iegādāsies preces internetā un izvēlēsies ērtākus risinājumus kā veikt dažādus finanšu darījumus, secināts pētījumā «FinTech pulss 2017».

«Sagaidāms, ka gandrīz puse jeb 40% iedzīvotāju tuvākajā nākotnē veiks finanšu darījumus, izmantojot tehnoloģiju risinājumus. Kā un cik strauji attīstīsies digitālie pakalpojumi, lielā mērā nosaka paši patērētāji, jo uzņēmēji vienmēr piedāvās tādu risinājumu, kam ir pieprasī­jums,» pētījuma datus komentē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Pašlaik 50% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju prognozē, ka pēc trim gadiem elektroniski pirkumus veiks vairums jeb 40 līdz 80% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt vairāk nekā puse jeb 57% paredz, ka pēc trim gadiem 40% personīgie finanšu darījumi tiks veikti, izmantojot telefonu.

«Vēl neapgūtas iespējas tehnoloģiju izmantošanā ir apdrošināšanas nozarē, kur tieši FinTech varētu veicināt būtisku tās attīstības uzrāvienu, piedāvājot daudz vienkāršāku un vienlaikus ātrāku iespēju klientiem attālināti iegādāties apdrošināšanas pakalpojumu. Tāpat tehnoloģiskie risinājumi nepieciešami, lai padarītu ērtāku maksājumu veikšanu starp patērētāju un tirgotāju,» papildina Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Viedoklis: Kā Brexit maina P2P kreditēšanas likmes un ES stratēģiju

SIA Robocash dibinātājs un ģenerāldirektors Sergejs Sedovs, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Brexit no politiskās deklarācijas pārvēršas administratīvajā procesā, kļūst acīmredzamas problēmas finansistiem.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (European Central Bank) ziņojumu, tiem, kas vēlas pārvietot uz ES savas operācijas, pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, būs vajadzīgs laiks, apmēram gads, lai saņemtu licenci. Līdz galam nav skaidra situācija ar ES Vispārīgo Personas Datu aizsardzības regulu (General Data Protection Regulation (EU) 2016/679 (GDPR)), kas stāsies spēkā 2018.gada maijā. Daudz jautājumu ir nodokļu jomā.

Londona – Eiropas vēsturiskais finanšu centrs, tādēļ saišu saraušana ar ES būs sāpīga. Visvairāk neaizsargātas būs fintech kompānijas, kas orientētas uz pārrobežu operācijām. Investorus piesaista britu finansistu augstas kvalifikācijas kombinācija un darba iespējas visā ES teritorijā. Pēc konsultāciju kompānijas FinTech Global datiem, patlaban investīciju apjoms fintech kompānijās, kas bāzējas Londonā, vairākas reizes pārsniedz analoģisku rādītāju citu ES valstu galvaspilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru