FOTO: Kutina nervu galus lielajiem miltu ražotājiem 

Bioloģiskā saimniecība Kaņepītes Kocēnu novadā kutina nervu galus lielajiem miltu ražotājiem

Biznesa Plāns, 01.8.2018
1/18

Foto: Matīss Markovskis

Lai gan Kaņepīšu saimnieki Guntars un Dita Antoniji, kuri nupat nosvinējuši kāzas, graudu pārstrādē izmanto vairāk nekā gadsimtu vecas iekārtas, tomēr salīdzinoši nelielās saimniecības rosība nozarē sacēlusi īstu miltu vētru.

Pirmkārt, kvalitātes dēļ. Pārtikas rūpniecībā kvalitātes jēdziens mūsdienās ir aplam novalkāts, pamatā ar to saprotot industrijas interesēs balstītus faktorus par produkcijas «tīrību» un rutīnā atstrādātu viendabīgumu. Kvalitātes jēdziens vairs neietver tādas industrijai netveramas lietas kā sevišķas garšas īpašības vai produktu enerģētika. Līdz ar to kvalitātes scepteris jēdziena plašākajā nozīmē, nevis tikai no uzraugošās ierēdniecības skatu punkta uz to raugoties, pašlaik ir labāko bioloģisko audzētāju un pārstrādātāju rokās. Tieši ar šo – par nozari atbildīgo dienestu ierēdņu dokumentos neaprakstīto – kvalitāti, kas dažkārt patiešām ir netverama un vienkārši jābauda ēdot, īpaša ir Kaņepīšu produkcija. No tīras zemes nākusi, bez pesticīdiem un mākslīgajiem mēslojumiem nobriedusi, gandrīz arhaiskā veidā sagatavota un bieži pa tiešo pircēju rokās nonākusi.

Ar tarbām un ķeselēm

Saimniecībā uz vietas sevišķi gaidīti ir ēdēji ar savām miltu tarbām vai zirņu ķeselēm, jo viņi tiek apbalvoti ar izdevīgākām cenām, bet pārējie Kaņepīšu produkcijas tīkotāji to var iegādāties tiešās pirkšanas pulciņos, bioloģisko produktu veikalos, Rimi Klētī, lauku labumu tirgotavās internetā.

Cilvēki, kas atbrauc uz vietas, iegūst ne tikai atlaidi, bet arī stāstu par vienu vai citu produktu. Piemēram, par plēkšņu kviešiem, kas ir mūsdienu kvieša priekšteči, dabas krustojums, un zināmi kopš Ēģiptes faraonu laikiem. Guntars stāsta, ka plēkšņu jeb speltas kvieši ir pārāki enerģētiskajā vērtībā, tiem ir augsts sagremojamā proteīna daudzums, turpretī maz glutēna. Zinātnieki strīdoties par to, vai plēkšņu kvieši ir cietgraudu vai nav, bet Ditas pieredze liecina, ka pasta no tiem sanākot pat ļoti laba. Pērn Igaunijā «pie kāda opīša» Guntars ieguvis vasaras plēkšņu kviešus, un tagad Latvijā, iespējams, ir tikai divi saimnieki, Kaņepītes un sociālais ciemats Rožkalni, kam ir šis retums – vasaras šķirne. Ziemas plēkšņu kvieši ir ārkārtīgi salneizturīgi, tik ļoti, ka gads var būt arī pilnīgi pa tukšo, kā liecina arī Kaņepīšu pieredze. «Tā bija totāla mācība, ka nedrīkst no rokām izlaist visu sēklu, obligāti janodrošinās gadam vai diviem uz priekšu,» bilst Guntars.

Bioloģiskais kažoks

Guntars ir lauksaimnieks jau kopš 1992. gada. Viņa tēvs iegādājies gadsimtu vecās Kaņepīšu mājas, «kad ar pēdējo vagonu atbraucu no padomju armijas». Tādējādi Guntars neskaitījās pie Breša zemniekiem. Jaunajam lauksaimniekam bija 22 gadi, kad viņš ar draugu palīdzību iebetonēja saimniecības pamatus un «sākām urķēties». Sākums bija četri teliņi, no kuriem izauga ganāmpulks. Kaņepītēs slauca pienu, tomēr pakāpeniski ekonomisku apsvērumu dēļ sāka dot priekšroku graudkopībai, līdz 2004. gadā pieņemts lēmums pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, sekojot pamudinājumiem un solītajam dāsnajam Eiropas atbalstam. Zīmīgi, ka, tieši pieņemot lēmumu pārmest kažoku uz bioloģisko saimniekošanas veidu, Guntars satika nākamo sievu Ditu.

Visu rakstu Pārslu puteņos lasiet žurnālā Biznesa Plāns. Laikraksta Dienas Bizness abonenti žurnālu saņēma bez maksas, bet tas nopērkams elektroniski: https://www.dbhub.lv/biznesa-plans-vidzeme

Tevi varētu interesēt

Bioloģiskā produkcija ir virziens, kurā ļoti strauji attīstāmies, intervijā Dienas Biznesam stāsta...

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku...

Latvija no 2005. līdz 2016. gadam ir kāpinājusi pesticīdu izmantošanu, esam panākuši...

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 22. martā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa...

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Amerikas latviete Linda Bilsens-Brolis ir pārliecināta, ka urbānajiem dārziem un kompostam tajos...

Zemgales rajona tiesa pieņēmusi lēmumu pagarināt Baltic Dairy Board termiņu tiesiskās aizsardzības...

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā....

Graudu ražotājs un pārstrādātājs AS «Dobeles dzirnavnieks» reģistrējis jaunu komercķīlu,...

AS «Dobeles dzirnavnieks», šodien, 18.jūlijā, uzsācis graudu pieņemšanas sezonu, kā pirmos...

Cūkgaļas cena Latvijā maijā bija vidēji par 23,3% zemāka nekā pirms gada...

Pēdējos desmit gados krūmmelleņu platības Latvijā pieckāršojušās, tām paredz labu potenciālu,...

Bišu dravā LU Botāniskajā dārzā Rīgā šobrīd tiek testēts unikāls autonomās biškopības...

Cūkkopības uzņēmums SIA «Gaižēni» pagājušajā nedēļā pārjaunojis trīs komercķīlas,...

Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem, intervijā...