FOTO: Kutina nervu galus lielajiem miltu ražotājiem 

Bioloģiskā saimniecība Kaņepītes Kocēnu novadā kutina nervu galus lielajiem miltu ražotājiem

Biznesa Plāns, 2018. gada 01. augusts plkst. 12:20

Lai gan Kaņepīšu saimnieki Guntars un Dita Antoniji, kuri nupat nosvinējuši kāzas, graudu pārstrādē izmanto vairāk nekā gadsimtu vecas iekārtas, tomēr salīdzinoši nelielās saimniecības rosība nozarē sacēlusi īstu miltu vētru.

Pirmkārt, kvalitātes dēļ. Pārtikas rūpniecībā kvalitātes jēdziens mūsdienās ir aplam novalkāts, pamatā ar to saprotot industrijas interesēs balstītus faktorus par produkcijas «tīrību» un rutīnā atstrādātu viendabīgumu. Kvalitātes jēdziens vairs neietver tādas industrijai netveramas lietas kā sevišķas garšas īpašības vai produktu enerģētika. Līdz ar to kvalitātes scepteris jēdziena plašākajā nozīmē, nevis tikai no uzraugošās ierēdniecības skatu punkta uz to raugoties, pašlaik ir labāko bioloģisko audzētāju un pārstrādātāju rokās. Tieši ar šo – par nozari atbildīgo dienestu ierēdņu dokumentos neaprakstīto – kvalitāti, kas dažkārt patiešām ir netverama un vienkārši jābauda ēdot, īpaša ir Kaņepīšu produkcija. No tīras zemes nākusi, bez pesticīdiem un mākslīgajiem mēslojumiem nobriedusi, gandrīz arhaiskā veidā sagatavota un bieži pa tiešo pircēju rokās nonākusi.

Ar tarbām un ķeselēm

Saimniecībā uz vietas sevišķi gaidīti ir ēdēji ar savām miltu tarbām vai zirņu ķeselēm, jo viņi tiek apbalvoti ar izdevīgākām cenām, bet pārējie Kaņepīšu produkcijas tīkotāji to var iegādāties tiešās pirkšanas pulciņos, bioloģisko produktu veikalos, Rimi Klētī, lauku labumu tirgotavās internetā.

Cilvēki, kas atbrauc uz vietas, iegūst ne tikai atlaidi, bet arī stāstu par vienu vai citu produktu. Piemēram, par plēkšņu kviešiem, kas ir mūsdienu kvieša priekšteči, dabas krustojums, un zināmi kopš Ēģiptes faraonu laikiem. Guntars stāsta, ka plēkšņu jeb speltas kvieši ir pārāki enerģētiskajā vērtībā, tiem ir augsts sagremojamā proteīna daudzums, turpretī maz glutēna. Zinātnieki strīdoties par to, vai plēkšņu kvieši ir cietgraudu vai nav, bet Ditas pieredze liecina, ka pasta no tiem sanākot pat ļoti laba. Pērn Igaunijā «pie kāda opīša» Guntars ieguvis vasaras plēkšņu kviešus, un tagad Latvijā, iespējams, ir tikai divi saimnieki, Kaņepītes un sociālais ciemats Rožkalni, kam ir šis retums – vasaras šķirne. Ziemas plēkšņu kvieši ir ārkārtīgi salneizturīgi, tik ļoti, ka gads var būt arī pilnīgi pa tukšo, kā liecina arī Kaņepīšu pieredze. «Tā bija totāla mācība, ka nedrīkst no rokām izlaist visu sēklu, obligāti janodrošinās gadam vai diviem uz priekšu,» bilst Guntars.

Bioloģiskais kažoks

Guntars ir lauksaimnieks jau kopš 1992. gada. Viņa tēvs iegādājies gadsimtu vecās Kaņepīšu mājas, «kad ar pēdējo vagonu atbraucu no padomju armijas». Tādējādi Guntars neskaitījās pie Breša zemniekiem. Jaunajam lauksaimniekam bija 22 gadi, kad viņš ar draugu palīdzību iebetonēja saimniecības pamatus un «sākām urķēties». Sākums bija četri teliņi, no kuriem izauga ganāmpulks. Kaņepītēs slauca pienu, tomēr pakāpeniski ekonomisku apsvērumu dēļ sāka dot priekšroku graudkopībai, līdz 2004. gadā pieņemts lēmums pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, sekojot pamudinājumiem un solītajam dāsnajam Eiropas atbalstam. Zīmīgi, ka, tieši pieņemot lēmumu pārmest kažoku uz bioloģisko saimniekošanas veidu, Guntars satika nākamo sievu Ditu.


Visu rakstu Pārslu puteņos lasiet žurnālā Biznesa Plāns. Laikraksta Dienas Bizness abonenti žurnālu saņēma bez maksas, bet tas nopērkams elektroniski: https://www.dbhub.lv/biznesa-plans-vidzeme

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 22. marts plkst. 7:25

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 22. martā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa...

2018. gada 22. marts plkst. 6:07

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas...

2018. gada 27. februāris plkst. 16:13

Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

2018. gada 14. februāris plkst. 11:55

Bijušajam iekšlietu ministram Māris Gulbim, kurš pirms diviem gadiem pievērsies ārstniecības augu...

2018. gada 12. februāris plkst. 8:30

Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem.

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2018. gada 01. augusts plkst. 11:14

Amerikas latviete Linda Bilsens-Brolis ir pārliecināta, ka urbānajiem dārziem un kompostam tajos...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 15:08

Zemgales rajona tiesa pieņēmusi lēmumu pagarināt Baltic Dairy Board termiņu tiesiskās aizsardzības...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 11:05

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā....

2018. gada 19. jūlijs plkst. 16:20

Graudu ražotājs un pārstrādātājs AS «Dobeles dzirnavnieks» reģistrējis jaunu komercķīlu,...

2018. gada 18. jūlijs plkst. 15:18

AS «Dobeles dzirnavnieks», šodien, 18.jūlijā, uzsācis graudu pieņemšanas sezonu, kā pirmos...

2018. gada 16. jūlijs plkst. 16:41

Cūkgaļas cena Latvijā maijā bija vidēji par 23,3% zemāka nekā pirms gada...

2018. gada 16. jūlijs plkst. 8:04

Pēdējos desmit gados krūmmelleņu platības Latvijā pieckāršojušās, tām paredz labu potenciālu,...

2018. gada 12. jūlijs plkst. 11:49

Bišu dravā LU Botāniskajā dārzā Rīgā šobrīd tiek testēts unikāls autonomās biškopības...

2018. gada 12. jūlijs plkst. 8:37

Cūkkopības uzņēmums SIA «Gaižēni» pagājušajā nedēļā pārjaunojis trīs komercķīlas,...

2018. gada 11. jūlijs plkst. 9:18

Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem, intervijā...