Jaunākais izdevums

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Tēlniekiem tiek nodrošināts ledus, ko iegūst mākslīgi saldējot. Salīdzinot ar dabīgo ledu, tas ir daudz dzidrāks un noturīgāks, jo tajā nav gaisa burbulīšu, kas sasilstot paātrina ledus kušanu. Dažādu ledus objektu, kā, piemēram, bērnu slidkalniņa un labirinta būvniecībā izmanto ledu no Jelgavas un Madonas puses ūdenskrātuvēm.

Ledus skulptūru festivāls norisināsies šajā nedēļas nogalē, no 8.līdz 10.februārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadiona pārbūvei nozāģētos kokus kompensēs ar dižstādiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās sasilšanas dēļ Antarktikas ledāji tagad kūst apmēram sešas reizes straujāk nekā 1979.gadā, novedot pie aizvien augstāka ūdens līmeņa pasaules jūrās, brīdina zinātnieki pirmdien publicētā pētījumā.

Antarktikas ledus kušana no 1979. līdz 2017.gadam paaugstināja ūdens līmeni jūrās par 1,4 centimetriem, teikts pētījumā ASV žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences» (PNAS).

Ir gaidāms, ka straujais ledus kušanas temps turpmākajos gados novedīs līdz katastrofālam jūras ūdens līmeņa kāpumam, uzskata pētījuma vadošais autors Ēriks Rinjo no Kalifornijas Universitātes ģeosistēmas zinātņu katedras.

«Antarktikas ledum turpinot kust, mēs paredzam jūras ūdens līmeņa celšanos par daudziem metriem nākamo gadsimtu gaitā,» sacīja Rinjo.

Jūras ūdens līmeņa kāpums par 1,8 metriem līdz 2100.gadam visļaunāko scenāriju gadījumā izraisīs daudzu piekrastes pilsētu applūšanu, kurās dzīvo miljoniem cilvēku, konstatēts iepriekš veiktos pētījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grenlandē neierasti agri sācies ledus kušanas periods – aizvadītajā nedēļā vienas dienas laikā sala zaudēja teju divas gigatonnas ledus.

Ledāju kušana jūnijā ir diezgan neparasta parādība, jo parasti straujākās kušanas posmi ir jūlijā, vēsta CNN.

Tikmēr Dānijas Meteoroloģijas institūta pētnieks Stefens Olsens, pētot ledus kušanu Grenlandē, fotogrāfijā (skatīt galerijā) iemūžinājis iespaidīgu ainu – suņu pajūgs pārvietojas nevis pa ierasto ledu, bet ūdeni.

Žurnāls Nature publicējis pētījumu, kurā atklāts, ka pasaules ledāji laikā no 1961.gada zaudējuši vairāk nekā deviņus triljonus tonnu ledus, pasaules jūras līmeni paaugstinot par 27 milimetriem.

Pētījumā secināts, ka ledāji laikā no 1961. līdz 2016.gadam zaudējuši 9625 gigatonnas ledus.

Vislielākie ledus zudumi bijuši Aļaskā, kas seko ledāji Grenlandes ledus segas malā un ledāji Andu dienvidos. Ievērojams daudzums ledus zudis arī ledājos Arktikā Kanādā un Krievijā, kā arī Svalbārā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnieki konstatējuši, ka Grenlandes ledus sega, kas šobrīd ir lielākais jauna ūdens avots okeāniem, kūst bezprecedenta ātrumā.

No ledus segas izplūstošā ūdens apjoms ir par 50% lielāks nekā pirms industriālās revolūcijas un par 33% lielāks nekā 20 gadsimtā, teikts žurnālā «Nature» publicētajā ASV un Nīderlandes universitāšu zinātnieku pētījumā.

Grenlandes ledus segas biezums dažviet sasniedz 1,6 kilometrus un tā satur pietiekami daudz ledus, lai pasaules jūras līmeni paceltu par septiņiem metriem.

«Grenlandes ledus sega pēdējās desmitgadēs kūst daudz straujāk nekā jebkurā brīdī pēdējos 350 gados un, visticamāk, vairāk nekā pēdējos 7000-8000 gados,» pavēstīja pētījuma vadošais zinātnieks Lūks Trasels. «Grenlande šodien ir daudz jūtīgāka pret temperatūras izmaiņām nekā pirms tikai dažām desmitgadēm. Sasilšanai ir lielāka nozīme nekā jebkad agrāk.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daugavas stadiona ledus halles būvniecība izmaksās vairāk nekā 10,3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 17.septembrī, Daugavas stadionā tika parakstīts līgums ar personu apvienību «ARMS», kura ieguva līguma slēgšanas tiesības atklāta konkursa iepirkumā par Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību.

«Sarežģītais ledus halles būvniecības iepirkuma process, kas ilga vairāk nekā sešus mēnešus, nu ir galā un esam parakstījuši līgumu ar būvnieku personu apvienību «ARMS», kura sastāv no dalībniekiem SIA «ARMS Group» un igauņu uzņēmuma OÜ «RTS Infraehitus». Būtiski, ka līgumu noslēdzām pieejamā finansējuma ietvaros par summu 10 320 000 eiro (bez PVN 21%). Mūsu galvenā uzmanība tiks veltīta līgumā noteikto termiņu ievērošanai un kvalitatīvai darbu izpildei, lai ledus halle tiktu nodota ekspluatācijā līdz 2021.gada Pasaules čempionātam hokejā. Būvniekam sešu mēnešu laikā no līguma parakstīšanas ir jāizstrādā un Rīgas pilsētas būvvaldē jāsaskaņo būvprojekts, kā arī jāsaņem būvatļauja par projektēšanas nosacījumu izpildi. Kopējais līguma izpildes termiņš ir 18 mēneši, kas nozīmē, ka ledus halle ir jāuzbūvē gada laikā», norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Guntis Zālītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija nogalē iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole" darbu atsākusi Ledus arēna.

Ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus, kas jāīsteno sporta norišu vietās ārkārtas situācijas laikā, darba dienās slidotavā notiks hokeja un daiļslidošanas treniņi, bet brīvdienās tā būs pieejama tikai publiskajai slidošanai.

Tāpat kā visā iepirkšanās un izklaides centrā, arī "Akropoles" Ledus arēnā tiek īstenoti drošības pasākumi. Lai rūpētos par apmeklētāju veselību un drošību, slidošana būs iespējama tikai ar iepriekšēju pierakstu "Akropoles" informācijas centrā, zvanot +371 68304353 vai piesakoties klātienē, taču drīzumā reģistrēšanos varēs veikt arī "Akropoles" mājaslapā, kur ir pieejama arī informācija par publiskās slidošanas laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī, Ledus ielā 5, sākta lielveikala «Lidl» būvniecība.

Pilsētas būvvalde būvniecības ieceri akceptēja jau pērnā gada decembra sākumā. Veikalam paredzētā teritorija ir iežogota, un tajā sākti sagatavošanās darbi tirdzniecības vietas ierīkošanai. Informatīvā plāksne pie objekta liecina, ka būvniecības ierosinātājs ir SIA «Lidl Latvija», bet būvdarbus nodrošina SIA «Jēkabpils PMK». Veikalu plānots izbūvēt 2019.gada beigās.

Pašvaldības būvvaldē aģentūrai LETA neapstiprināja, ka dota atļauja tieši «Lidl» būvniecībai, informējot vien par to, ka Ledus ielā 5 tiešām atradīsies veikals. Būvdarbiem ir izsniegta būvatļauja, un objekts būs novietots starp pilsētas nozīmes - Ledus un Kļavu - ielām.

Jau vēstīts, ka veikalu «Lidl» plānots būvēt arī Liepājā, Ganību ielā 182. Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls stāstīja, ka izraudzītajā teritorijā plānots būvēt tirdzniecības ēku 2324 kvadrātmetru platībā un autostāvvietu 3526 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinot cilvēkus aizdomāties par mediķu lomu sabiedrībā, otrdien pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Rīgā atklāta tēlnieka Aigara Bikšes izgatavota vērienīga skulptūra "Mediķi pasaulei".

Sešus metrus augstajā skulptūrā attēlota mediķe, kura izgājusi no procedūru telpas un aizvērtām acīm mazliet izstaipās, sagatavojoties nākamajam darba cēlienam. Objekts novietots tā, lai interesenti varētu pienākt pie skulptūras un, pastiepjoties uz augšu, pieskarties mediķes rokai. Tādējādi pieaugušie varēs uz mirkli sajusties kā mazi bērni, kad tie skatās uz saviem vecākiem - aprūpētājiem un dzīvības sargātājiem.

"Pandēmijas varoņi ir veselības aprūpes speciālisti, kuri riskēja ar savu dzīvību, rūpējoties par cilvēces veselību. Lai sabiedrība būtu vesela, nepieciešama kopīga, atbildīga rīcība. Tas nozīmē, ka cilvēki ievēro ārstu norādījumus - ietur distanci un mazgā rokas, un mediķi ārstē saslimušos. Man ir prieks, ka Latvijas sabiedrība apzinās šo atbildību un esmu patiesi gandarīta, ka cilvēki novērtējuši mūsu darbu," par skulptūras izveidošanu priecājas Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan spodrināt tēlu, gan piesaistīt potenciālos darbiniekus

Dažādos TOP nokļuvušie uzņēmumi uzsver, ka uzvarēt nav to pašmērķis, tai pat laikā nenoliedz, ka gozēšanās uzvarētāju pulciņā ir patīkama. Un tas ir saprotami, jo atzinība, kas vainagojas ar nokļūšanu kādā labāko sarakstā, būtībā ir smagā darba augļi. Un kuram tad nepatīk iekosties saldā, sulīgā ābolā un uz mirkli sajust laimes pielietu brīdi? Tiesa, ar gozēšanos vien ir par maz, jo pēc iekļūšanas kādā no TOP tas ir prasmīgi jāpasniedz plašākai sabiedrībai, bet PR speciālisti mudina pārāk neiekarst, jo pārlieku liela lielīšanās var radīt arī negatīvas emocijas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem maziem un jauniem uzņēmumiem ir iegūt autoritāti. Laba pozīcija nozares TOP vai konkursā sūta skaidru ziņu, ka uzņēmums ir vērā ņemams spēlētājs un eksperts savā jomā. TOP un konkursi palīdz izcelties starp citiem nozares spēlētājiem, vairo uzticamību uzņēmuma kompetencei un pakalpojumu kvalitātei. «Tie var būt vērtīgs mārketinga instruments, taču ar nosacījumu, ka ir atpazīstami, respektēti un uzņēmums pats māk izmantot šos TOP sevis virzīšanai. Arī Deep White pirmsākumos nozares konkursi bija pozicionēšanās instruments un platforma, kur par mūsu pieeju kampaņu veidošanai uzzināja mūsu nākotnes klienti. Paši esam izjutuši, kā auga uzticība mūsu idejām, kad konsekventi ar savām kampaņām ieguvām labas pozīcijas gan vietējos, gan starptautiskos TOP,» uzsver komunikācijas aģentūras Deep White dibinātāja Egle Klekere. Laikā, kad cīņa par talantiem uzņēmumu vidū ir ļoti intensīva, vēl viens būtisks ieguvums no atzinības ir iespēja celt darbinieku pašapziņu un vēlēšanos piederēt uzvarētāju komandai. Tas arī ļauj uzņēmuma darbiniekiem apliecināt savas kā profesionāļu spējas. Tāpat laba pozīcija TOP vai uzvara konkursā var būt atgādinājums arī esošajiem klientiem, ka uzņēmums tiecas pēc izcilības, kas īpaši nozīmīgi var būt B2B (bizness biznesam) jomā. Turklāt atzinība pakalpojuma sniedzējam, piemēram arhitektu birojam, būvniekam, reklāmas aģentūrai utt., pozitīvi atsaucas arī uz pasūtītāju, kura objekts vai kampaņa ir tikusi izcelta, viņa turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pļavu garša iziet pasaulē

Monta Glumane, 24.10.2019

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis un pārtikas tehnoloģe Una Ozoliņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atbalstīta Daugavas stadiona apbūves koncepcija

Zane Atlāce - Bistere, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) ir iepazinusies ar piedāvāto Daugavas stadiona apbūves attīstības priekšlikumu un virzījusi to izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, kura lēmusi konceptuāli atbalstīt telpiskā zonējuma un attīstības vīzijas tālāko virzību.

Daugavas stadiona apbūves attīstības koncepcijā ietverts visas kopējās teritorijas perspektīvais telpiskais apbūves risinājums, plānotā sportistu, publikas un transporta plūsma ikdienas, nelielu sporta pasākumu laikā, kā arī masu pasākumu, kā piemēram, Dziesmu un Deju svētki, norises laikā. Vienlaikus, kopējā teritorijas attīstības koncepcijā ir risināts jautājums par teritorijas revitalizāciju un tās atvēršanu iespējami plašam apmeklētāju lokam. Tādējādi, Kultūras sporta kvartāla Daugavas stadions plānojumā un objektu kopējā attīstībā tiks izmantots vienots redzējums par teritorijas attīstību – teritorijā paredzamajiem objektiem, to apjomiem, izvietojumu, sportistu, transporta un gājēju plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cilvēki pasākumos vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt iesaistīti

Kristīne Stepiņa, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki vēlas apmeklēt tādus sarīkojumus, kur vienuviet var iegūt lielāku pieredzi, piemēram, klausīties mūziku, apmeklēt lekcijas, izmēģināt jaunākās tehnoloģiju iespējas un nepieciešamības gadījumā satikties arī ar potenciālajiem darba devējiem, klāsta Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Ideju institūts valdes loceklis Guntis Ērglis-Lācis.

Turklāt cilvēki vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt tajā iesaistīti, viņš piebilst.

Kāds šis gads solās būt nozarei? Vai nav gaidāms apgrozījuma kritums pēc valsts simtgades zīmē pavadītā gada?

Jāatzīst, ka 2018. gads nozarei bija ļoti blīvs, tāpēc bija pamatots uztraukums, kā būs šogad. Runājot ar tehniskajām kompānijām, nākas secināt, ka šogad nav gaidāms apgrozījuma kritums. Šī ir bijusi piesātināta, smaga un grūta vasara, kas nozīmē, ka bizness ir gājis labi, darba nav trūcis.

Pagājušais gads tika pavadīts, organizējot simtgades pasākumus un Dziesmu svētkus, bet šovasar bija dažādi lielkoncerti, piemēram, Eda Šīrana un grupas Rammstein uzstāšanās. Ir pieaudzis dažādu netradicionālo formu festivālu apmeklētāju skaits, piemēram, sarunu festivālam Lampa un pludmales festivālam Summer Sound. Vienīgais šāda tipa pasākums, kas šogad piedzīvoja apmeklētāju skaita samazināšanos, bija Positivus. Tāda drūmā bezcerība, kādu mēģināja prognozēt Twitter «eksperti», ka visi nozares uzņēmumi mirs badā, nav iestājusies. Šī nozare, tāpat kā visas citas, ļoti tieši korelē ar valsts ekonomikas izaugsmi. Ja cilvēkiem parādās vairāk naudas un ticības valstij, viņi ir gatavi vairāk tērēt to dažādiem pasākumiem. Pēc krīzes, kuru piedzīvojām 2009. gadā, bija vajadzīgi astoņi gadi, lai cilvēki psiholoģiski būtu gatavi maksāt par izklaidi. Šobrīd Maslova piramīdā kultūrai un izklaidei ir stabila vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Mūzikas instrumentus rada pat no caurulēm un tukšiem gāzes baloniem

Monta Glumane, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Starptautiskajam 3D mākslas festivālam «Rīgas ilūzijas», kas norisināsies kultūras un atpūtas parkā «Mežaparks», festivāla organizators – SIA «Rīgas meži» ir izvietojis parkā neparastu fotografēšanās sienu ar optiskām ilūzijām.

Objekts ir izvietots parka galvenajā alejā, kas ved no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Ostas prospektu.

Foto siena piedāvā parka apmeklētājiem kļūt par divu sižetu dalībniekiem. Pirmais sižets ir veltīts meža un dzīvnieku tēmai, savukārt otrajā sižetā redzama režisora Roberta Zemecka kulta filmas «Atpakaļ nākotnē» («Back to the Future») aina.

Nostājoties konkrētā punktā, cilvēks var kļūt par 3D zīmējumā attēlotās ainas dalībnieku. Skatoties uz 3D attēliem caur telefona vai fotokameras objektīvu, zīmējums rada telpiskas realitātes ilūziju un attēlotais šķiet «dzīvs» - reāls.

Foto sienas optisko ilūziju autori ir 3D mākslinieki no Sanktpēterburgas – Viktors Puzins un Marija Kudaševa. Kā informē SIA «Rīgas meži, tad par stenda apgleznošanu mākslinieki nesaņēma honorāru, bet uzņēmums iegādājās stendu izgatavošanai nepieciešamos materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Gimlet Nordic: Šis ir iespēju laiks

Monta Glumane, 09.04.2020

"Gimlet Nordic" kokteiļbāra saimnieki Edgars Grišulis (no kreisās) un Ilmārs Munkevics.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Komentāri

Pievienot komentāru