Jaunākais izdevums

Ar Liepājas SEZ pārvaldes un ostas Kapteiņdienesta atbalstu 12. un 13. jūnijā veiksmīgi norisinājās Latvijas uzņēmuma "Aerones" darbi, lai testētu īpašu robotizētu ierīci, kas paredzēta vēja ģeneratoru sazemējuma kontrolei uz ūdens pirms došanās strādāt Ziemeļjūrā.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka šis ir lielisks piemērs, ka vēja enerģijas nozare rada iespējas Latvijas zinātniekiem, ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem attīstīt jaunas tehnoloģijas, pakalpojumus, radīt jaunas darbavietas gan vēja parku būvniecības laikā, gan to apkalpošanā.

“Aerones” ir jauns un strauji augošs uzņēmums, kas nodarbojas ar vēja turbīnu apkopi visā pasaulē, izmantojot robotus. Kā norāda uzņēmuma vadošais inženieris Egils Gēcis, gan tehnoloģija, gan programmatūra, gan paši roboti ir tapuši Latvijā, strādājot pašmāju inženieru komandai. Pieprasījums pēc saules un vēja parku apkopes pieaug, un tas ļauj strauji attīstīties uzņēmumam, pastāvīgi meklējot jaunus darbiniekus. “Aerones” darbojas 25 valstīs - 45 komandās, katrā no tām ir vairāki roboti.

Līdz šim “Aerones” strādāja uz sauszemes, bet tagad nolēmis savus spēkus izmēģināt uz ūdens, apkalpojot vēja ģeneratorus jūrā. Liepājas ostā tika veikti testi ar viedajām iekārtām, kas aizvieto cilvēkus ļoti bīstamā darbā. Plašā Liepājas ostas piestātne bija piemērota, lai izmēģinātu jauno robotu un tehnoloģiju.

“Aerones” vadošais inženieris Egils Gēcis uzsver, ka pasaulē ir arvien vairāk turbīnu, un nav tik viegli atrast cilvēkus, kas tos apkalpotu. “Šeit palīgā nāk roboti. Piestātnē ir viens no daudzajiem "palīgiem", ko uzņēmums izstrādājis šim nolūkam. Liepājas SEZ pārvaldes un ostas vadība deva mums iespēju pārbaudīt savu tehniku, pārbaudīt, kā tā ir piemērota darbam uz ūdens. Mums ir enkuru sistēma, tie jānovieto ar kuģa palīdzību, caur tiem var izvilkt virves, pateicoties kurām jūs varat kontrolēt robotu. Šodien mēs testējām visu dienu, viss izrādījās ļoti labi. Tālāk mēs dosimies uz Skotiju."

Vēja turbīnu uzturēšana gan uz sauszemes, gan jūrā nav vienkārša. Tās ir jāpārbauda, jātīra un periodiski jālabo. Parasti to dara cilvēki, bet tas ir ļoti bīstami, tādēļ izstrādājam robotus un tos izmantojam. "Unikāli ir tas, ka mēs to visu darām ar robotiem, attālināti kontrolējot tos. Tas ir ātrāk, efektīvāk, un nav risku cilvēkiem," sacīja Egils Gecis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerones ir atzīts par galvenās - Zelta godalgas ieguvēju šī gada Vācijas-Baltijas Biznesa balvu pasniegšanas ceremonijā, kas šā gada 18.aprīlī norisinājās Rostokā, Vācijā.

Vācijas uzņēmējdarbības balvu "Zaļais inovators 2024" šogad saņem Latvijas robotizētās vēja turbīnu apkopes uzņēmums Aerones. Otrajā vietā ierindojās Latvijas nanopārklājumu un citu jauno materiālu izstrādātājs zaļā ūdeņraža ražošanai "Naco Technologies", bet trešajā vietā – Lietuvas biotehnoloģiju uzņēmumam "Nando".

Balva tiek piešķirta Baltijas valstu uzņēmumiem, kas demonstrē izcilu iniciatīvu un inovācijas zaļo, videi draudzīgo tehnoloģiju un ilgtspējības jomās.

Balvai pieteiktos uzņēmumus un to inovācijas vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā bija augsta ranga nozares pārstāvji no Vācijas, kas pārstāvēja tādus uzņēmumus kā Bayer, DHL, Schwenk, Siemens un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tranzīta nozares pārkārtošanās aizņems vairākus gadus

Juris Matvejevs,"Liepāja Bulk Terminal" valdes priekšsēdētājs, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielgabarīta stiklšķiedras konstrukciju ražotnē Liepājā investē 2,5 miljonus eiro

Db.lv, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, LSEZ AS Norplast Piemare jaunās ražotnes pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Tajā tiks ražotas lielgabarīta stiklšķiedras konstrukcijas un tā ir vēl viena rūpnīca Liepājas SEZ teritorijā un vēl viena ražotne Liepājas ostā.

Jaunā ražotne atradīsies Liepājas ostas 64. Piestātnē, Atslēdznieku ielā 37, Liepājā. Jaunās ražotnes platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu un Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis Entec Grupā ietilpstošā uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” savā uzrunā pauda Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā būvēs atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu terminālu

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu atkrastes vēja enerģijas nozares attīstību Baltijas jūrā, viena no vadošajām nozares kompānijām Van Oord plāno izveidot pasaules klases atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu terminālu Liepājas ostā.

To paredz starp Van Oord un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvaldi noslēgtais teritorijas rezervācijas līgums.

Noslēgtā divu gadu rezervācijas līguma laikā Van Oord veiks sagatavošanās darbus, kas sevī ietver izpēti, rentabla biznesa plāna izstrādi, projektēšanu un nozarē strādājošo partneru piesaisti. Plānots, ka atkrastes vēja atbalsta bāzes būvniecību Liepājas ostas Priekšostā Nīderlandes uzņēmums uzsāks 2026. gadā, lai jau 2027. gada vidū to nodotu ekspluatācijā.

Jaunais termināls risinās vēja parku izbūvei Baltijas jūrā nepieciešamās ostu infrastruktūras kapacitātes trūkumu. Papildus tam paredzēta arī citu lielgabarīta kravu apkalpošana un ražošanas attīstība. 55 hektāru plašā teritorija tiks izveidota, uzskalojot jaunas sauszemes platības, tādējādi izveidojot jaunu daudzfunkcionālu kravu pārkraušanas infrastruktūru un arī dodot iespēju tajā izvietot jaunus ražošanas un/vai komplektēšanas kompleksus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas stividorkompānijas 2024. gada četros mēnešos pārkrāvušas 2,54 milj. tonnu dažādu kravu, kas ir līdzvērtīgi 2023. gada 4 mēnešiem.

Ostas darbības stabilitāti nodrošina kravu veidu dažādība un jau tradicionālais uzsvars uz vietējās izcelsmes kravām. Šā gada 4 mēnešos apkalpoti 479 kuģi, pārvadāti 24 691 pasažieri, bet ar prāmi pārvadāto pašgaitas/ bez dzinēja ro-ro vienību skaits bija 31 945 un konteineru vienības - 1 967.

Vietējās izcelsmes kravu apjoms Liepājas ostā veido vairāk nekā 50 %. Labībai un labības produktiem, kokmateriāliem, šķeldai, cementam, kā arī ar prāmja līnijā pārvadāto kravu apjomam, ko nodrošina pašmāju rūpniecības uzņēmumi, pavasara mēnešos pievienojas arī Latvijā, Kurzemē iegūta kūdra. Liepājas ostas stividorkompānija “Mols L” jau ceturto gadu veiksmīgi sadarbojas ar SIA BaltBio”, kura pamatdarbība ir kūdras ieguve un transportēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā šogad plāno piestāt 66 kruīza kuģi, kas ir nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka Rīgas ostā kruīza sezona atsāksies aprīļa beigās, kad ostā ienāks šogad pirmais kruīza kuģis, un kopumā šogad sezona gaidāma līdzīga kā pagājušajā gadā.

Zeltiņš minēja, ka šogad Rīgas ostā plāno piestāt 66 kruīza kuģi, tostarp 13 kuģi Rīgu apmeklēs pirmo reizi. Tāpat šogad vairāki kuģi ostā paliks pa nakti.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks arī atzīmēja, ka pagājušajā gadā ar kruīza kuģiem Rīgā ieradās apmēram 80 000 pasažieru un līdzīga situācija varētu būt arī šogad.

2023.gadā Rīgas ostu apmeklēja 62 kruīza kuģi, piebilda Zeltiņš.

Vienlaikus Rīgas ostas publiskotā informācija liecina, ka 2023.gadā ostā tika uzņemts kopumā 81 681 kruīza kuģu pasažieris, kas ir par 7,9% vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Tostarp lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Izstrādāts tipveida būvprojekts 78 slaucamo govju fermai

Db.lv, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu piena lopkopības nozarē strādājošo mazo uzņēmumu un saimniecību zināšanas par iespējami ekonomisku fermas tehnisko risinājumu, kā arī pielietotajiem materiāliem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Inženiertehniskā nodaļa sagatavojusi tipveida būvprojektu slaucamo govju fermai ar ietilpību līdz 78 slaucamām govīm.

Latvijā ir vairāk nekā 2000 nelielu saimniecību, kuras plāno paplašināšanos. Šāda ferma ar vienu slaukšanas robotu ir labs sākums, lai saimniecība kļūtu pašpietiekama un iekļautos vidusslāņa saimniecību apritē.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: "Jau ilgāku laiku strādājām pie šāda tipveida būvprojekta parauga izstrādes, kas nu, pateicoties Zemkopības ministrijas atbalstam, ir tapis un pieejams zemniekiem. Projektā galvenās tehniskās lietas ir atrisinātas, saimniekiem atliek pielāgot nianses, kas ir specifiskas konkrētai vietai. LLKC Inženiertehniskās nodaļas eksperti nodrošinās šo pielāgošanu, un tās arī būs vienīgās izmaksas saimniekiem. Zinām, ka šāda projekta izstrāde, ja tiek veikta pie individuāliem projektētājiem, maksā vidēji 10 000 eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karjera robotizācijas laikmetā: kur sagaidāms uzplaukums nākotnes darba tirgū

Andrejs Cinis, uzņēmumu vadības konsultants, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas ostā plāno izbūvēt atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli

Db.lv, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pievienoto vērtību no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumi ir izveidojuši SIA "CIS Liepāja" projektu vadības komandu, kuras mērķis ir veikt nepieciešamos pētījumus un izveidot atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli Liepājas ostā t.sk. ūdeņraža ražotni.

Liepājas SEZ pārvalde ar SIA “CIS Liepāja” ir noslēgusi rezervēšanas līgumu uz diviem gadiem.

Projekta vadošais partneris Clean Industrial Solutions Holding AS par savu galveno darbības mērķi ir izvirzījis investīcijas inovatīvos un ilgtspējīgas attīstības risinājumos, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku. Plānotais atjaunojamo energoresursu komplekss ar termināli Liepājas ostā ir projekts, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam ar mērķi veikt būtiskas pārmaiņas ekonomikā un enerģētikā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.

Clean Industrial Solutions AS vadītājs Tors Arne Pedersens uzsver, ka kopējais plānotais investīciju apjoms ražotnes un termināla izveidei ostas teritorijā var sasniegt apmēram miljardu eiro. Plānota ražotne ar 1000 MW jaudu, nodrošinot iespēju saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Latvijas ostu dienu ietvaros Liepāja un Lībeka 11.jūlijā parakstīja četrpusēju sadarbības memorandu, kas nosaka divus galvenos mērķus – CO2 izmešu samazināšanu un infrastruktūras attīstību, nodrošinot nepieciešamo ostas termināļu efektīvu funkcionalitāti un modernu, ilgtspējīgu darbību, lai atbalstītu kravu plūsmas un pasažieru pārvadājumu objektīvu pieaugumu.

Tas ietver lielāku kuģu izvietošanu, tādējādi samazinot CO2 emisijas uz vienu kravas vienību.

Memorandu parakstīja Liepājas un Lībekas pašvaldību vadītāji un Lībekas ostas un Liepājas SEZ pārvaldnieki.

“Sadarbības memorands ar Lībekas pilsētu un ostu ir vēl viens Liepājas solis ceļā uz aizvien zaļāku, videi draudzīgāku pilsētu, kas iet roku rokā ar Eiropā uzņemto zaļās ekonomikas kursu. Jūras savienojums starp Liepāju un Lībeku jau vēsturiski ir bijis būtisks ūdens ceļš, ko tagad esam apņēmušies attīstīt arī kā videi draudzīgu kuģošanas koridoru, lai nodrošinātu piegādes ķēdes visā Eiropā,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Kā būtiska memoranda komponente ir vienošanās par sadarbību, lai turpinātu Liepājas ostas 46. piestātnes rekonstrukciju, lai nodrošinātu drošu pietauvošanos un prāmju satiksmi ar lielākiem kuģiem. Piestātnes rekonstrukcija palielinās Liepājas-Travemundes maršruta konkurētspēju un atbalstīs nākotnes maršrutu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētījums: Ventspils osta var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem

Db.lv, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas ostā izbūvēti vairāki infrastruktūras objekti militārās mobilitātes stiprināšanai

Db.lv, 08.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vēja enerģijas konferences "Wind Works" laikā uzņēmums ostu un atkrastes vēja parku būvniecībā "Van Oord" paziņojis par sadarbības līgumu ar starptautisko ostu operatoru "Euroports" un tērauda konstrukciju ražotāju "Smulders" par konsorcijas izveidi, lai izveidotu Liepājas ostā atkrastes vēja enerģijas centru Baltijas jūrā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārstāvji.

Jaunais termināls Liepājas ostā risinās vēja parku izbūvei Baltijas jūrā nepieciešamās ostu infrastruktūras kapacitātes trūkumu. Papildus tam paredzēta arī citu lielgabarīta kravu apkalpošana un ražošanas attīstība. 55 hektāru plašā teritorija tiks izveidota, uzskalojot jaunas sauszemes platības, tādējādi izveidojot jaunu daudzfunkcionālu kravu pārkraušanas infrastruktūru un arī dodot iespēju tajā izvietot jaunus ražošanas un/vai komplektēšanas kompleksus.

"Euroports" ir viens no lielākajiem ostu infrastruktūras uzņēmumiem Eiropā ar 50 termināļiem un loģistikas platformām visā pasaulē, kas stratēģiski izvietotas galvenajos tirdzniecības maršrutos Eiropā un Ķīnā. Katru gadu "Euroports" pārkrauj vairāk nekā 70 miljonus tonnu šķidro, beramkravu un konteinerkravu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas osta parakstījusi sadarbības deklarāciju ar Kartahenas ostu Spānijā, Triestes un Monfalkones ostu Itālijā un Ziemeļjūras ostām Beļģijā un Nīderlandē, lai stiprinātu ostu darbu ilgtspējas, enerģētikas, digitalizācijas un Eiropas transporta jomā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Tādējādi Rīgas osta kļuvusi par vienu no četru jūru ostu apvienības dibinātājām, bet apvienība ir atvērta, un tai var pievienoties arī citas ostas.

Paredzēts, ka ostas apmainīsies ar zināšanām, pieredzi un labās prakses piemēriem enerģētikas jomā, tostarp atjaunojamo energoresursu ražošanā un izmantošanā ostās, kā arī vides pārvaldībā un ilgtspējīgā ostu apsaimniekošanā. Tāpat kopējā ostu tīklā stiprinās katras ostas konkurētspēju, veicinot kravu plūsmu starp ostām un daloties zināšanās par ostas procesu digitalizāciju, ostas kopienas sistēmām (PCS) un satiksmes vadību.

Brīvostā norāda, ka vēl viens svarīgs mērķis ir sadarbība finansējuma piesaistē un kopīga piedalīšanās Eiropas projektos, īpaši ilgtspējas, enerģētikas, viedo tehnoloģiju un Eiropas transporta tīkla jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “LNK Industries” Klaipēdas ostā ir īstenojis trīs nozīmīgus attīstības projektus - divu mola konstrukcijas atbalsta sienu izbūvi un enkurošanas sistēmas izveidošanu, kas kļuva par Dienvidu mola rekonstrukcijas noslēdzošo etapu.

Tika izbūvēti vairāk nekā 300 metri zemūdens sienas, kas veidota no viļņlauža konstrukcijā ieurbtām tērauda caurulēm, kā arī uzstādīta atbalstsienas zemūdens enkurošanas sistēma vairāk kā 120 metru garumā. Darbi tika veikti ostas vārtu akvatorijā no peldošajām platformām 24 stundas diennaktī un tika pabeigti noteiktos termiņos.

Trīs realizēto projektu kopējā līgumu summa veido nedaudz vairāk kā 24 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savstarpēji saslēgto tērauda cauruļu atbalstsienas kopējais garums ir 325 metri. Šāda grunts necaurlaidīga konstrukcija izveidota ieurbjot kanāla gruntī, 28 metru dziļumā līdz pat 30 metru garas tērauda caurules. Urbšana veikta caur esošā mola uzbērumu – granīta akmeņiem un betona blokiem. Šajā projektā tika pielietota Skandināvijas valstīs izplatīta DTH tehnoloģija, kas caur cietajiem iežiem ļauj ieurbt liela izmēra pāļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt savā pirmajā vizītē Rīgas ostā ieradies vācu kruīza līnijas AIDA Cruises kuģis AIDAdiva. Uz tā ir 2384 tūristi no 19 pasaules valstīm, visvairāk no Vācijas, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

AIDAdiva ir 251 metru garš, 32 metru plats, tam ir 14 klāji un vairāk nekā 1000 pasažieru kajītes (kuģa maksimālā ietilpība – 2500 pasažieru). Kuģis iekārtots, lai nodrošinātu viesiem plašu izklaides un atpūtas iespēju klāstu – teātra izrādes, koncertus, kino seansus, deju klubus, SPA procedūras, uz tā ir arī fitnesa centrs, sporta laukumi un baseini. Uz kuģa pieejami septiņi restorāni.

Rīga ir pirmā no deviņām kruīza kuģa pieturvietām divu nedēļu ilgajā AIDAdiva jūras ceļojuma maršrutā. Tālāk tas apmeklēs Tallinu, Helsinkus, Stokholmu, kā arī vairākas ostas Norvēģijā, 8.jūnijā noslēdzot savu jūras kruīzu Varnemundi – Rostokas ostā, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mangāna rūdas kravu apturēšana nerada lielu robu Rīgas ostas kopējā darbībā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Komentējot Eiropas Savienības aizliegumu pārkraut mangāna rūdas kravas, Šteins uzsvēra, ka pēdējās mangāna rūdas kravas ir atstājušas Rīgas ostu un jaunas nav plānotas."Šis pasākums ir beidzies," viņš atzīmēja.

Šteins skaidroja, ka pērn šo kravu tranzīta apmērs bija ap pusmiljonu tonnu, kas nav nekas liels un būtiski neietekmē ostas kopējo darbību.

Rīgas brīvostas vadītājs arī skaidroja, ka ostā lielāko ietekmi ģeopolitiskā situācija ir atstājusi uz ogļu, degvielas un naftas produktu, citām energoresursu kravām, kur novērojami lielākie kritumi, tādēļ tās ir jākompensē ar kaut ko citu.

"Ja skatāmies uz pārējo kravu sadaļu, kas ir kokmateriāli, lauksaimniecības kravas, konteinerkravas, tad to apmērs gadu no gada aug," minēja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdens attīrīšanas sistēmu ražotājs “Aquaphor International” paplašina savu starptautisko veikalu klāstu, atklājot pirmo uzņēmuma veikalu Latvijā.

Jaunā “Aquaphor International” veikala koncepts Rīgā ir veidots tā, lai tas piedāvātu risinājumus no vienkāršām ūdens filtru krūzēm līdz pat sarežģītām sālsūdens atsāļošanas sistēmām.

Raugoties nākotnē ar mērķi nodrošināt drošu ūdeni ikdienas patēriņam visā Latvijā, “Aquaphor International” plāno piedāvāt ūdens analīzes pakalpojumus un paplašināt savu klātbūtni, atverot jaunus veikalus gan Rīgā, gan citos Latvijas reģionos. Arī sadarbība ar HoReCa nozari ir izvirzīta par prioritāti – uzņēmums ir izstrādājis risinājumus kafejnīcām, restorāniem, SPA centriem, viesnīcām un veļas mazgātavām.

“Aquaphor International” nodrošina darba vietu vairāk nekā 600 cilvēkiem Igaunijā un pāri par 2000 cilvēkiem visā pasaulē, tostarp Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā un Anglijā. Lielākā daļa strādā lielākajā ūdens attīrīšanas iekārtu ražotnē Eiropā, kur, pateicoties pieaugošam pieprasījumam, tiek ražotas ūdens attīrīšanas un jūras ūdens atsāļošanas iekārtas. Papildu uzņēmumam ir patentēti dažādi ūdens attīrīšanas risinājumi, tostarp, filtri, kas ir piemēroti visa filtrēšanai, liekā dzelzs, organisko vielu un cietības noņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT LATVIJA" (YIT) attīstītajā projektā “Silvas nami” 5.namā ir pabeigta lielākā daļa no veicamajiem būvniecības darbiem, kā rezultātā projekta realizācija tiks īstenota ātrāk nekā sākotnēji iecerēts - jau šī gada rudenī.

Šajā pavasarī “Silvas nami” 5.ēkā tika atzīmēti Spāru svētki, noslēdzot ēkas karkasa izbūves darbus. Šobrīd ēkā pabeigti elektroapgādes, vājstrāvas tīklu izbūves darbi, savukārt ģipškartona sienu izbūves darbi visos stāvos tiks pabeigti maija beigās. Projektā jau uzsākti un daudzos stāvos gandrīz pabeigti apdares darbi, kā arī pusē ēkas veikti flīzēšanas darbi sanmezgliem un uzsākti fasādes apdares darbi. Tāpat ir uzsākta arī teritorijas labiekārtošana.

YIT valdes loceklis Andris Božē uzsver, ka projektā “Silvas nami” veiksmīgi izmantota būvniecības procesa digitalizācija, sākot no iespējām, ko sniedz BIM sistēma, kā arī būvniecības realizācijā izmantoti moderni būvdarbu plānošanas rīki, piemēram, Takt Planning un LEAN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzīta kravu apjoms, kas nāca no austrumiem vai arī tika nosūtīts uz austrumiem, sarūk; Latvijas ostas pamatā apkalpos Latvijas un Baltijas reģiona kravas.

Tādu atzinumu pauž Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš. Viņš uzsver, ka tā, kā bija, tā vairs nebūs. Iemesls ir jaunā ģeopolitiskā realitāte – jauna dzelzs priekškara nolaišanās uz Latvijas austrumu robežas, kura iemesls ir Krievijas invāzija Ukrainā un tam sekojošo starptautisko sankciju ieviešana pret Krievijas un Baltkrievijas precēm, tām slēdzot Eiropas Savienības (un ne tikai) tirgu, kā arī liedzot daudzu Eiropā (un ne tikai) ražoto preču ievešanu uz šīm valstīm. Pēc dažu nozares uzņēmēju domām, tranzīta sapnis Latvijā ir teju pilnībā izbeidzies, un tas savu ietekmi atstās ne tikai uz ostām un tajās strādājošajiem, bet arī transportu, jo īpaši dzelzceļu, kas bija galvenais tranzīta kravu pārvadātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ik gadu ir plānots saražot aptuveni 30 "Patria" bruņumašīnu, informē Aizsardzības ministrijā (AM).

SIA "Defence Partnership Latvia" ražotnē jauno bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana tiks uzsākta šī gada maijā, kā rezultātā pirmais transportlīdzeklis testu veikšanai būs gatavs ne ātrāk kā šī gada jūlijā. AM ir identificējusi vairākus iespējamos risinājumus, lai jauno bruņumašīnu testi varētu notikt tepat Latvijā.

Bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana ir nozīmīgs solis pašmāju militārās industrijas attīstībā, norāda ministrijā, jo kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tik plaša mēroga militāro transportlīdzekļu ražošana mūsu valstī neesot īstenota. Latvijā ik gadu ir iecerēts saražot aptuveni 30 "Patria" bruņutransportierus, kas ir būtiski ne tikai militārās industrijas nodrošināšanai, bet arī nacionālās industrijas attīstībai un stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas ūdens atklājis vairāk nekā 13 miljonus vērto kanalizācijas sūkņu staciju

Db.lv, 12.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rīgas ūdens" ceturtdien Daugavgrīvas ielā 101 atklājis jauno, vairāk nekā 13 miljonus vērto kanalizācijas sūkņu staciju, informē uzņēmuma pārstāvis Sandris Vanzovičs.

Kanalizācijas sūkņu stacija ir 8,7 metrus augsta dzelzsbetona ēka, bet objekta pazemes daļas dziļums ir 10,8 metri. Objekta būvniecība tika sākta 2021.gada pavasarī, to veica būvfirma SIA "Velve", būvdarbu līguma kopējā summa - 13,4 miljoni eiro.

Vecā un tagad jau nojauktā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 darbojās vairāk nekā 30 gadus, un tā bija savu laiku nokalpojusi gan tehniski, gan morāli.

No ekonomijas viedokļa lielākais ieguvums no jaunās stacijas esot tehnoloģiskā ūdens un elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Ja vecās stacijas iekārtu dzesēšanai gadā bija nepieciešami aptuveni 300 000 kubikmetri ūdens, tad jaunajā stacijā ūdens dzesēšanai nav jāizmanto vispār, bet elektroenerģijas patēriņu, salīdzinot ar veco staciju, plānots samazināt par aptuveni 2,5 miljoni kilovatu jeb 55% gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru