AB “Linas Agro Group” ir pabeigusi vienu no lielākajiem biznesa iegādes darījumiem Lietuvas vēsturē.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums iegādājies AB “Kauno Grūdai”, AB “Kaišiadorių Paukštynas”, AB “Vilniaus Paukštynas” un saistīto uzņēmumu kontrolpaketi, kas kopā darbojas kā “KG Group”. Pēc pušu vienošanās darījuma summa netiek atklāta.

Šī darījuma rezultātā AB “Linas Agro Group” iegādājās kontrolpaketi kopumā 34 uzņēmumos, kas darbojas mājputnu, graudu, miltu, ātri pagatavojamo produktu, barības un premiksu ražošanas un veterināro produktu tirdzniecības jomās. Uzņēmumi ir reģistrēti un darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Baltkrievijā, Krievijā un Nīderlandē. Darījuma finansēšanai AB “Linas Agro Group” saņēma sindicēto aizdevumu no trim bankām - Luminor, Swedbank un SEB bankas.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupu "Linas Agro Group" paredzēts pārdēvēt par "Akola Group", paziņojis uzņēmums.

Par nosaukuma maiņu "Linas Agro Group" akcionāri lems 27.oktobrī.

Lēmums mainīt nosaukumu pieņemts pēc tam, kad pēdējo gadu laikā "Linas Agro Group" iegādājusies vairākus uzņēmumus un paplašinājusi darbību, norādīja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

"Mūsdienās mūsu darbība aptver pārtikas ražošanas ķēdi no lauka līdz galdam, tāpēc mēs vēlamies, lai mūsu nosaukums būtu universāls un aptvertu mūsu darbības plašo spektru," sacīja Zubs.

Ar jauno nosaukumu grupa plāno turpināt paplašināt darbību ārvalstīs.

"Mēs saskatām arvien lielākas perspektīvas pārtikas ražošanas attīstībā, jo īpaši jaunu pārtikas produktu un zīmolu izstrādē un to ieviešanā Rietumeiropas un citu valstu tirgos," teica Zubs.

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas un tirdzniecības holdings "Linas Agro Group" pārdod uzņēmumus Krievijā un Baltkrievijā "Vitomek" un "Belfidagro", piektdien paziņoja kompānija.

7,5 miljonus eiro vērtais darījums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei.

Kompāniju kurās strādā 240 cilvēku, pārdošanas līgumi tika parakstīti 25.jūlijā. Kompāniju pircēji ir reģistrēti Krievijā, bet vienošanās paredz, ka tie netiks publiskoti.

"Sarunas un pārdošanas detaļu izstrāde prasīja laiku, tādēļ priecājamies, ka beidzot šis sarežģītais posms ir noslēgts," paziņoja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

Maskavā un Tveras apgabalā strādājošais "Vitomek" un Baltkrievijā strādājošais "Belfidagro" ražo un vairumtirdzniecībā pārdod lauksaimniecības barības piedevas, kā arī barību un tās ražošanai nepieciešamās izejvielas.

Abas kompānijas "Linas Agro Group" ieguva pērn, kad no Lietuvas uzņēmēja Tautvīda Baršta pārņēma lauksaimniecības produkcijas ražošanas grupu "KG Group".

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupa "Linas Agro Group" pārdēvēta par "Akola Group", un ir palielināts tās reģistrētais pamatkapitāls, Viļņas biržu otrdien informēja uzņēmuma pārstāvji.

Grupas valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs norāda, ka grupa tuvāko gadu laikā visās uzņēmējdarbības jomās - gan pārtikas rūpniecībā, gan pakalpojumu lauksaimniekiem sniegšanā - plāno pastiprināt pozīcijas Baltijas valstīs. Zīmols "Akola" apvienos putnkopības, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atzarus.

Tāpat kompānijā min, ka īstenotā 6,1 miljona jaunu akciju emisija ir ļāvusi grupas reģistrēto pamatkapitālu palielināt par 1,76 miljoniem eiro - līdz 48,5 miljoniem eiro.

Iepriekš grupā skaidroja, ka "Akola" ir investoriem pazīstams zīmols, un Dānijā reģistrētais uzņēmums "Akola" ir "Linas Agro Group" lielākais akcionārs ar 68,23% akciju.

"Linas Agro Group" akcijas kotē "Nasdaq" Viļņas biržas oficiālajā sarakstā.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupas "Linas Agro Group" jaundibinātais sēklu ražošanas uzņēmums "Dotnuva Seeds" plāno Iecavā būvēt jaunu sēklu sagatavošanas rūpnīcu, investējot 7,4 miljonus eiro.

"Dotnuva Seeds" valdes priekšsēdētājs Jons Bakšis informēja, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc sēklām, ko galvenokārt veicina pārdošanas apmēra pieaugums Latvijā un Igaunijā, kā arī eksporta uz citām Eiropas valstīm kāpums.

"Līdz šā gada beigām mēs sāksim jaunas sēklu sagatavošanas rūpnīcas būvniecību Iecavā," viņš sacīja, piebilstot, ka jaunā rūpnīca ne tikai apmierinās pieprasījumu pēc sertificētām sēklām Latvijas un Igaunijas tirgū, bet arī ļaus uzņēmuma produkcijai ātrāk nonākt pie Latvijas zemniekiem un garantēs efektīvāku loģistiku uz Igauniju.

Ražotnes jauda būs 20 000 tonnu sēklu gadā ar iespēju jaudu palielināt līdz 30 000 tonnām, paziņoja Bakšis.

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

AS “Putnu fabrikas Ķekava” ir uzsākusi juridisku procesu, lai dokumentāli pabeigtu apvienošanos ar uzņēmumiem SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Procesu iecerēts pabeigt šī finanšu gada laikā jeb līdz 2024. gada jūlijam.

"Plānojot tālāku uzņēmumu attīstību, skaidri redzējām nepieciešamību stiprināt mūsu konkurētspēju un turpināt eksporta apjomu palielināšanu, tāpēc tika pieņemts lēmums radīt jaunu, starptautiskai videi piemērotu nosaukumu “Ķekava Foods”. Uzņēmuma apvienošanā saglabāsim visas darba vietas abos uzņēmumus, taču vairāki iekšējie procesi tiks efektivizēti. Apvienojot uzņēmumus, mēs samazināsim izmaksas, atmetīsim liekus darījumus uzņēmumu starpā, ietaupīsim laika resursus, kā arī samazināsim valsts institūciju prasīto birokrātisko procedūru apjomu. Turklāt pēdējo gadu laikā gan Covid-19 pandēmija, gan energoresursu straujais cenu kāpums, lai arī radīja zaudējumus, bija spēcīgs impulss attīstīt uzņēmumu produktivitāti, kas mūs ir padarījis stiprākus," stāsta AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi atļaujošu lēmumu Lietuvas Republikā reģistrētai sabiedrībai AB "Linas Agro Group" paplašināt darbību un iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Republikā reģistrētām sabiedrībām UAB "TABA Holding", AB "Kauno grūdai", AB "Vilniaus paukštynas", AB "Kaišiadoriu paukštynas", UAB "Kormoprom invest", AB "Zelve".

KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

Holdingkompānijas AB "Linas Agro Group" kontrolē ir vairāki uzņēmumi, kuri veic saimniecisko darbību arī Latvijā un kuru pamatdarbība ir mājputnu audzēšana, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, mājputnu šķirņu selekcija, gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, lauksaimniecības izejmateriālu piegāde, loģistikas pakalpojumi un lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība.

UAB "TABA Holding" un UAB "Kormoprom Invest" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība, savukārt AB "Vilniaus paukštynas" pamatdarbība ir mājputnu gaļas ražošana un konservēšana, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. AB "Kaišiadoriu paukštynas" nodrošina mājputnu audzēšanu, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, mājputnu šķirņu selekciju, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanu, savukārt, AB "Zelve" nodarbojas ar mājputnu audzēšanu. Tikmēr AB "Kauno grūdai" pamatdarbība saistās ar dažādu lopbarības, miltu produktu, ātri gatavojamo pārtikas produktu ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī mēslojuma un augu aizsardzības produktu vairumtirdzniecība, graudu elevatoru pakalpojumu nodrošināšanu un veterināro medikamentu vairumtirdzniecību, mājdzīvnieku barības ražošanas un vairumtirdzniecību, kā arī dezinfekcijas, deratizācijas un kvēpināšanas pakalpojumiem.

Uzņēmumu grupas, kurā ietilpst AS "Putnu fabrika "Ķekava"", SIA "Lielzeltiņi", SIA "Broileks" un SIA "Cerova" zaudējumi energoresursu cenu kāpuma ietekmē gada laikā varētu veidot deviņus miljonus eiro, pauda kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka 2022.gadā energoresursu sadārdzinājums ir ārkārtējs un iepriekš nepieredzēts.

Zaļais kurss inflācijas graujošo ietekmi trīskāršos 

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir...

"Līdz šim tik lielas cenu izmaiņas tirgū nekad nav novērotas. Dabasgāze un elektroenerģija ir sasniegušas arī vēsturiski augstākos rādītājus. Mūsu uzņēmumā cena par gāzi ir pieaugusi par vairāk nekā 600% salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, savukārt elektrības cena ir pieaugusi turpat par 200%. Balstoties uz šī brīža energoresursu sadārdzinājumu, esam veikuši aptuveno zaudējumu aprēķinu - 12 mēnešu periodā grupas uzņēmumu zaudējumi būs ap deviņiem miljoniem eiro," teica Pranckevičs.

Viņš norāda, ka elektroenerģijas krīzes saasināšanās būtiski apgrūtina visu mājputnu nozari, jo enerģijai putnu mītnēs ir tieša un būtiska ietekme uz putnu audzēšanu, novietņu ventilāciju un gaisa kvalitāti.

"Elektroenerģijas vai dabasgāzes slodzes samazināšanas risinājumi mūsu uzņēmumā nav iespējami. Ja notiek slodzes samazināšana, tiek ietekmēta visa olu inkubācijas, putnu audzēšanas, ražošanas un loģistikas ķēde. Jebkura slodzes samazināšana ietekmē visu ražošanas ciklu, tostarp galaprodukta kvalitāti un apjomu. Elektroenerģijas un dabasgāzes samazināšanas draudi ir cieši saistīti ar bioloģiskās drošības riskiem, apdraudot putnu veselību un viennozīmīgi ietekmējot arī kopējo biznesa procesu," sacīja Pranckevičs.

Viņš skaidroja, ka putnu šķirne, kuru uzņēmums audzē, paredz noteiktu temperatūras režīmu ievērošanu katrā audzēšanas posmā - no 34 grādiem cikla sākuma posmā līdz 19 grādiem cikla noslēgumā. Temperatūras režīms ir nemainīgs visa gada garumā un tā izmaiņas tiešā veidā ietekmētu putnu augšanu.

"Esam izvērtējuši savas iespējas turpināt ražošanu un esam sākuši projektēšanas darbus, lai piesaistītu ekonomiski izdevīgākos energoresursu risinājumus, tomēr nav paredzams, vai tuvākajā laikā iespējama šo projektu realizēšana. Dabasgāzes samazināšana bez alternatīviem risinājumiem ir līdzvērtīga uzņēmuma darbības izbeigšanai," pauda kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka uzņēmums attīsta saules paneļu parka izveidi, kas ne tikai ļaus būs ilgtspējīgiem, bet ļaus arī nākotnē veiksmīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar neatkarīgu energoresursu avotu. Tāpat vēl šosezon uzņēmums cer pabeigt sašķidrinātās propāna gāzes rezerves krātuvi, kas nodrošinātu putnu mītņu apsildi, ja kaut kādu iemeslu dēļ dabasgāze nebūtu pieejama.

Pranckevičs atzīmēja, ka straujais energoresursu un barības cenu sadārdzinājums atsauksies uz visas Eiropas putnkopjiem, un tā lielākā ietekme ir gaidāma 2022./2023. gada ziemā. "Būs jārēķinās ar cenu pieaugumu gāzes un citu energoresursu cenu pieauguma dēļ, tas var nozīmēt arī mazākus pārdošanas apjomus. Neviens nevar prognozēt notikumu attīstību, tāpēc tirgū saglabājas nenoteiktība un ar to saistītie riski," viņš sacīja.

Tāpat uzņēmuma vadītājs norādīja, ka "Putnu fabrika "Ķekava"" cenas ceļ minimālā līmenī, lai nosegtu izejvielu sadārdzinājumu. "Situācijā, kad aptuveni 80% ražošanas izmaksu aug gaismas ātrumā, citas iespējas, kā palielināt pārdošanas cenu, nav. Tomēr vēlamies akcentēt, ka mēs kā ražotājs ceļam cenas tikai absolūti minimālā līmenī, lai nosegtu izejvielu sadārdzinājumu, tālāk gala cenu uz plaukta veidu lielveikalu uzcenojums un pievienotās vērtības nodoklis," pauda Pranckevičs.

Jau ziņots, ka "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 30.jūnijam, strādāja ar 72,994 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās 2,7 reizes un bija 2,199 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 18,928 miljoni eiro. Kompānijas "Putnu fabrika "Ķekava" akciju kontrolpakete pieder Lietuvas holdingam "Linas Agro Group", kurā ietilpst arī "Lielzeltiņi", "Broileks", "Cerova" un "PFK Trader".

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

CARGOSON - Transporta pārvaldības sistēma[TMS] uzņēmumiem (ražošanas, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, lauksaimniecības un lielākiem e-komercijas uzņēmumiem).

Loģistikas biznesā laiks ir nauda, un Cargoson ļauj ietaupīt abus. Šī inovatīvā TMS viegli un ērti pārvaldāmā tiešsaistes platformā ļauj operatīvi salīdzināt cenas, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, rezervēt pakalpojumus, izsekot sūtījumus un efektivizēt kravu pārvadājumu pārvaldību.

Cargoson sistēmā visu pārvadājumu uzskaite ir vienkopus ērti pārskatāma vienā informācijas panelī, kur pieejami arī visi cenu piedāvājumi. Sev izdevīgāko piedāvājumu iespējams izvēlēties gan pēc cenas, gan uzkraušanās/piegāžu laikiem, CO2 izmešu daudzuma un citiem parametriem.

TMS sistēmas ieguvumi

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

"Prognozes par Covid-19 ietekmi uz Latvijas mājputnu tirgu bija sliktākas nekā pašreizējie dati rāda," atzīst Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Mūsu pārdošanas rezultāti apjoma ziņā šā gada jūnijā jau pārsnieguši pērnā gada jūnija rezultātus par 12% Latvijā un 4% Baltijā. Lai arī daudz cilvēku pašlaik dzīvo ar samazinātiem ienākumiem, kopumā, ārkārtas stāvoklim beidzoties, cilvēki šķiet atgriezušies pie ierastajiem patēriņa paradumiem. Vienlaikus esmu piesardzīgs un domāju, ka Covid-19 ietekmi izjutīsim vēl tuvākos sešus mēnešus, ja ne ilgāk," stāsta A. Pranckevičs.

Pašlaik "Putnu fabrikas Ķekava" mazumtirdzniecības veikalos iegādātās svaigās un gatavās produkcijas proporcija esot izlīdzinājusies pirmskrīzes līmenī. Pulcēšanās ierobežojumiem kļūstot brīvākiem, cilvēki vairāk laika pavada kopā ar ģimeni un draugiem un, kā ik gadu maijā un jūnijā, ievērojami aug pieprasījums pēc grila produktiem.

Putnu gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā gadā investējis 4,5 miljonus eiro biodrošības pasākumu ieviešanā, informē uzņēmumā.

Pērn augsto biodrošības standartu nodrošināšanai tika ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, savukārt kopējais investīciju apjoms, tai skaitā Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai un papildu drošības pasākumu ieviešanai, bija 4,5 miljoni.

"Biodrošība ir mūsu prioritāte numur viens, tādēļ darām visu iespējamo, lai mūsu putnus pasargātu no jebkuriem infekciju riskiem. Jebkura veida investīcijas, ko veicam, lai vēl vairāk paaugstinātu drošības standartus, vienlaikus sekmējot efektīvus un ilgtspējīgus ražošanas procesus, uztveram kā ieguldījumu konkurētspējā. Divtik būtiski šie drošības jautājumi ir laikā, kad visā pasaulē ierasto ikdienas ritmu ikvienā jomā ir izjaucis Covid-19, savukārt pie mums, Latvijā, arvien vairāk citu mājputnu saimniecību cīnās ar putnu gripas uzliesmojumu. Esmu gandarīts, ka kopš aizvadītā gada janvāra visi mūsu broileri gan “Putnu fabrikā Ķekava”, gan “Lielzeltiņos” ir izauguši veseli – to augšanas procesā nav izmantotas antibiotikas," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.