Jaunākais izdevums

Nelielā Nīderlandes dienvidu pilsētā Ossā šovasar tika izveidota pasaulē pirmā reālās dzīves smilšu pils viesnīca.

Tās izveidē izmantots liels daudzums smilžu, kā arī koks. Lai vienu nakti pavadītu šajā brīnumā, jāšķiras no 150 eiro.

Smilšu viesnīcas fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Db.lv viesojas atjaunotajā VEF Kultūras pilī

Rūta Lapiņa, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem un ideāliem

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Lelde Petrāne, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Preiļu pili par 0,49 miljoniem eiro atjaunos SIA Preiļu celtnieks

LETA, 22.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzvarot iepirkumā, tiesības veikt Preiļu pils atjaunošanas pirmās kārtas 1. un 2.posma būvdarbus ir ieguvusi SIA Preiļu celtnieks, informēja Preiļu novada pašvaldībā. Būvdarbu līguma summa ir 492 853 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Preiļu novada domes Attīstības daļas projektu vadītāja Sanita Meļko pastāstīja, ka Preiļu pils renovācijas būvdarbus ieplānots sadalīt vairākos posmos. Pirmajā kārtā paredzēta pils fasādes un jumta renovācija, ieplānota arī pilij piegulošās teritorijas un piebraucamā ceļa labiekārtošana. Iespējams, ka varētu tikt izprojektētas arī pils pirmā stāva telpas, kam finansējums iezīmēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā ar specifisko atbalsta mērķi, kas paredz saglabāt un aizsargāt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus.

Preiļu novada pašvaldība projektā iesaistīsies kopā ar partneriem no Latgales - Daugavpils, Daugavpils novada, kā arī Krāslavas, Ludzas un Aglonas novadu pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils uzraudzības padomes (RPAP) lēmums pils atjaunošanu sadalīt pa posmiem, lai pēc iespējas labāk saglabātu uzietās vēstures liecības, ir pareizs, atzinis čehu restaurators ar Eiropas pieredzi Jans Voičehovskis (Jan Vojtčechovsky), kurš pēc Latvijas ekspertu uzaicinājuma aprīlī piedalījās konservācijas darbos un to novērtēšanā.

«Ir 21.gadsimts, un izpratne par vēstures liecību saglabāšanu ir mainījusies. Vissvarīgākais, protams, ir oriģināls, taču jebkura laika uzslāņojums pats par sevi arī ir vēsturiska vērtība,» uzskata J. Voičehovskis. Pils kapelā un remterī (senajā ēdamzālē), sākot no 16.gadsimta, ir saglabājusies neskarta sienu apdare no vēlajiem viduslaikiem, renesanses, baroka un klasicisma, kas ir unikāls vēstures liecību apkopojums vienuviet ne vien Latvijas, bet Eiropas kontekstā. Turklāt pētniecībai svarīgi ir arī vēl jaunāku laiku uzslāņojumi.

Patlaban kapelā un remterī tiek veikta pagājušā gada nogalē arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rezultātā atklāto sienu un griestu polihromo gleznojumu atsegumu konservācija, piesaistot J. Voičehovski, kurš specializējies viduslaiku sienu gleznojumu saglabāšanā un vadījis restaurācijas darbus UNESCO aizsardzībā esošos pieminekļos Eiropā. Eksperts uzskata, ka primāri veicama pirmsrestaurācijas stratigrāfiskā (pa slāņiem) apdares slāņu izpēte restauratora izpildījumā visā telpu apjomā (gan griestu, gan sienas daļā), aptverot visus, tostarp jaunākā laika apdares slāņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Valsts prezidenta kanceleja Rīgas pils telpās konstatējusi virkni vizuālo un tehnisko defektu

LETA, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Viņa skaidroja, ka Valsts prezidenta kancelejas darbības atsākšana atjaunotajās Rīgas pils telpās šobrīd ir atkarīga no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Lai arī Rīgas pilsētas būvvalde rekonstruēto Rīgas pili pieņēma ekspluatācijā pagājušā gada 18.decembrī, visu saistību izpildes pieņemšanas un nodošanas akts starp VNĪ ar būvniekiem tika parakstīts tikai 2016.gada februārī.

«Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatēja tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā. Par minētajiem defektiem informējām VNĪ jau 2016.gada februāra beigās,» sacīja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils atjaunošanas padome (RPAP) šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības, paralēli turpinot virzīt pils būvniecību,informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi».

Padome apstiprināja Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas metodiskās grupas izveidi un uzdeva tai kopā ar PS «Rīgas pils Kastelas projekts» arhitektiem un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ne vēlāk kā līdz maija beigām sagatavot darba plānu un tam atbilstošu finansējuma grafiku pils atjaunošanas darbu veikšanai pa posmiem.

RPAP lēmums sadalīt pils projekta īstenošanu pa posmiem tika pieņemts, ņemot vērā komplicēto uzdevumu - nepieciešamību saglabāt un atjaunot pērn Rīgas pils izpētē atklātās vēsturiskās liecības un vienlaikus virzīties uz priekšu ar pils rekonstrukcijas darbiem. Plānots, ka restaurācija pa posmiem ļaus arī optimizēt būvniecības izmaksas, samazinās būvniecības riskus un neparedzēto darbu rašanās iemeslus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: Prezidents iepazīstas ar ekspluatācijā nodoto Rīgas pils Priekšpili

Lelde Petrāne, 22.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 18. decembrī ekspluatācijā tika nodota Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve. Pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi uzdevumā trīs gadu garumā pils atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kuras sastāvā ietilpst divi būvniecības uzņēmumi – SIA RE&RE un SIA Skonto Būve.

Rīgas pils komplekss veidojies secīgu vēsturisku pārveidojumu rezultātā, no Livonijas ordeņa mītnes pārtopot par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.

Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Austrumu piebūves daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darba vietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.

Ar rekonstruēto Rīgas pili svinīgā pasākumā, kas norisinājās 22. decembrī, iepazinās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Projekta autors, pilnsabiedrības Pils projekts projektētājs, arhitekts Artūrs Lapiņš norāda, ka darbs pie izpētes un projektēšanas sācies jau vairāk nekā pirms 10 gadiem un turpinājies visu rekonstrukcijas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) ir iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) par regulatīvās smilšu kastes izveidi inovatīviem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem (FinTech). Saskaņā ar Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam regulatīvā smilšu kaste ir jāizveido līdz šā gada beigām.

«Inovatīvi FinTech uzņēmumi regulatora uzraudzībā testē jaunus pakalpojumus. Katrs regulators var noteikt savas prasības – vai tā būtu informācijas atklāšana klientiem par riskiem vai ierobežots klientu skaits un darbības termiņš, vai kādi citi noteikumi. Ieguvēji no šī sadarbības modeļa ir abas puses – finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tā ir iespēja pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, savukārt regulatoram – saprast, vai nepieciešams papildu tiesiskais regulējums,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

LAFPA ir iesniegusi FM un FKTK priekšlikumus par normatīvā regulējuma ietvaru, kas būtu jānosaka, lai regulatīvā smilšu kaste strādātu efektīvi. Asociācijas ieskatā tam jāaptver šādi jautājumi: prasības uzņēmumiem, lai tie varētu kvalificēties regulatīvai smilšu kastei, atbildīgā uzraugošā institūcija, kvalifikācijas procedūra, normatīvo aktu prasību atvieglošana, smilšu kastes darbības termiņi u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) pirmdien parakstīts līgums ar darbu veicējiem par Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšanas un fasādes atjaunošanas darbiem.

Tos turpmāko četru gadu laikā atbilstoši iepirkuma procedūras rezultātiem veiks pilnsabiedrība PST un ARM 4,957 miljonu eiro vērtībā.

Līgumu parakstīja LLU rektore Irina Pilvere un pilnsabiedrības PST un ARMS pārstāvji – AB Panevežio statybos trestas ģenerāldirektors Dalius Gesevičius un SIA ARMS Group valdes priekšsēdētājs Artūrs Sprudzāns.

Šodien Jelgavas pilij ir vēsturisks brīdis, jo vienojamies ar būvdarbu veicējiem par pils energoefektivitātes paaugstināšanas un fasādes atjaunošanas pasākumiem. Tik nozīmīgi ieguldījumi pilī nav bijuši kopš pagājušā gadsimta, kad tai tika mainīts jumts. Sagaidām, ka uz Latvijas valsts simtgades jubileju un Jelgavas pils 280. jubileju varēsim parādīt jau pirmos renovētos pils spārnus – dienvidu un austrumu fasādes, līguma parakstīšanas brīdī teica I. Pilvere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rīgas pils Konventa un Horna bastionā atrastas vēsturiskas liecības

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preiļiem ir ambīcija ieņemt vienu no redzamākajām vietām Latgales tūrismā – jaunie Preiļi dzimst līdz ar vācbaltiešu pils rekonstrukciju.

Attīstot pili ar muižas apbūves kompleksu un parku, Preiļu pašvaldība cer pilsētu padarīt pievilcīgāku tūristiem. Pili nav paredzēts piedāvāt kā statisku apskates objektu, bet gan nodot biznesam – lai vecā ēka strādā un pelna. Paralēli Preiļi attīsta arī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas tūrisma pakalpojumus. Pašvaldība iegādājusies veco baseina ēku Liepājas ielā, kurā veido veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksu ar viesnīcu, ko pēc būvdarbiem izsoles kārtībā nodos uzņēmējiem. «Preiļi būs reāla alternatīva atpūtai Jūrmalas sanatorijās. Mums ir ekoloģiska vide, pils, keramikas darbnīcas, vīngliemežu audzētava, vīna darītava, aktīvās atpūtas iespējas. Kādi tur vairs Vaivari? Preiļi – restarts dzīvei!» novada tūrisma potenciālu saredz Preiļu novada uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece. «Un būtiski, ka mums ir labākā dzemdību nodaļa Latgalē,» viņa piebilst. «Vēlamies tūristam nodrošināt pilnu servisu,» piebilst Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Meļko. Tomēr pils ir tūrisma attīstības stratēģijas pirmais un arī galvenais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pilī no šā gada 16. maija durvis no jauna ver izstāde "Cēsu pils stāsts", kas ļauj apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus astoņu gadsimtu garumā un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Pērn piecos mēnešos izstādi noskatījās liels skaits apmeklētāju - 40 tūkstoši cilvēku.

Izstādes veidotājs ir Digitālais izstāžu nams "Lumiere", kas specializējies multimediālo izstāžu veidošanā Latvijā. Ieskatu multimediālā izstādē var gūt: klikšķinot šeit.

Ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Saturiski muzeja apmeklētājs atrodas telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projecētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Singapūra, lai paplašinātos, importē smiltis, taču tās dabūt kļūst aizvien grūtāk

Žanete Hāka, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzas valstis importē naftu, metālus un lauksaimniecības produktus, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem enerģētiku un pārtiku, bet smilšu iegāde vairumam no tām nav starp būtiskākajām importa izejvielām, raksta portāls 24/7 Wall St.

Taču Singapūra ir izņēmums, un valsts kļuvusi par lielāko smilšu importētāju pasaulē. Singapūrai sāk pietrūkt vietas jaunu dzīvojamo un biroju ēku, kā arī ražotņu būvniecībai, tādēļ tai nepieciešamas smiltis, lai spētu paplašināt teritoriju.

Singapūra ir trešā visapdzīvotākā valsts pasaulē, sekojot Makau un Monako. Tā bieži vien ieņem pirmās vietas, vērtējot pēc blīvākajām pilsētām pasaulē, taču tajā pašā laikā ir starp valstīm, kur iedzīvotāji dzīvo visilgāko mūžu.

Kopš kļūšanas par neatkarīgu valsti 1965.gadā Singapūra savu teritoriju ir palielinājusi par 24%. Bez smilšu ievešanas tas būtu neiespējami, taču nākotnē apjomi varētu samazināties, jo kļūst aizvien grūtāk atrast smiltis. Saskaņā ar Business Times informāciju, Singapūras lielākie smilšu piegādātāji, tostarp, Indonēzija un Vjetnama, samazinājuši eksporta apjomus saistībā ar bažām par ietekmi uz vidi un politiskiem apsvērumiem. Arī Kambodža apturējusi smilšu eksportu uz Singapūru, un augošās smilšu importa cenas liek domāt, ka Singapūrai kļūst aizvien grūtāk paplašināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsākta vērienīga vēsturiskā Siguldas pils kompleksa rekonstrukcija

Lelde Petrāne, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī vērienīgi rekonstrukcijas darbi uzsākti Siguldas pils kompleksā, kurā ietilpst vairākas vēsturiskās ēkas, tostarp Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunā pils ar muižas ēkām un dārzu. Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas laikā tiks pārbūvēta muižas koka māja, pils kompleksa dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kurās kapitālais remonts nav veikts vairākus gadu desmitus.

Tuvāko gadu laikā, piesaistot līdzekļus ERAF no Emisijas kvotu izsoļu finanšu instrumenta, pārbūve skars arī Siguldas Jauno pili, kurai šobrīd norisinās pārbūves un restaurācijas būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Kopējās Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas izmaksas varētu sasniegt vairākus miljonus eiro un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, to plānots pabeigt 2018.gadā, lai vēsturiskais komplekss nākotnē varētu pārtapt par radošo kvartālu un vietu, kur veiksmīgi attīstīties uzņēmējdarbībai, radot vairāk nekā 90 jaunas darba vietas.

Pils kompleksa muižas koka mājai (saukta arī par Vasaras pili), kas uzskatāma arī par vecāko koka ēku Siguldā, nav veikti kapitāli remontdarbi un pārbūves vismaz kopš 1993.gada, kad kompleksā ietilpstošās ēkas tika iekļautas pašvaldības bilancē. Šobrīd 19.gadsimtā klasicisma stilā celtās ēkas ārējās un iekšējās konstrukcijas atrodas avārijas stāvoklī un ēka ir pilnībā neizmantojama. Ēkā esošo kultūrvēsturisko vērtību situācija arvien vairāk pasliktinās mitruma un nestabilās gaisa temperatūras dēļ. Ēku pēc pārbūves paredzēts izmantot gan radošām darbnīcām, gan kā konferenču un semināru centru, akcentējot kņazu Kropotkinu dzimtas stāstu un viņu paveikto Siguldas attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Alūksnes viduslaiku pilī atjaunots Dienvidu tornis

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils atjaunošanas padome pēc ekspertu uzklausīšanas, nolēma atbalstīt Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) ierosinājumu par projekta «Rīgas pils Kastelas (Konventa), Pils laukumā 3, Rīgā, rekonstrukcija» turpināšanu, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

«Horna bastiona arheoloģiskās izpētes darbi ir pabeigti. Līdz 2018. gada marta beigām saņemsim gala ziņojumu, tādējādi mēs varam sākt koriģēt atjaunošanas projektu un veicamos darbus atbilstoši ekspertu secinājumiem par vērtībām, kas atklātas izpētes laikā,» informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis atzīmējot, ka šī gada otrajā ceturksnī plānots izsludināt būvniecības konkursa otro kārtu.

Būvniecības konkurss Rīgas pilī turpināsies, balstoties uz jau esošo pilnsabiedrības «Rīgas pils Kastelas projekts» izstrādāto būvprojektu. Vienlaikus, ievērojot pils izpētē atklāto,VNĪ jau tagad vērtēs nepieciešamās izmaiņas projektā un apjomos. Padomes sēdē VNĪ uzņēmās operatīvi nodrošināt būvniecības darbu organizatorisko pusi, veikt nepieciešamās izmaiņas būvprojektā, nodrošināt ekspertīzi atsevišķām tā daļām, saskaņot izmaiņas ar būvvaldi.

Komentāri

Pievienot komentāru