Arhitektu biroja Vilnis Mičulis dibinātāji un arhitekti Fricis Vilnis un Kārlis Mičulis ārvalstīs iegūto pieredzi, zināšanas un vērtības atveduši uz Latviju.

Lai gan ieguvuši attīstītāju uzticību, viņi atzīst, ka Latvijā trūkst darba vides kultūras un nozarē pieklibo savstarpējā komunikācija un pat vīzija, kādu vēlamies redzēt un kur virzās Rīga.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums.

Jūs esat jaunās paaudzes arhitekti. Iepazīstiniet, lūdzu, ar sevi!

Fricis Vilnis: Mums gribētos sevi asociēt ar zināmā mērā jaunās kultūras ieviesējiem, aizstāvjiem, varbūt pat pamatlicējiem, ja tā drīkst teikt. Kārlis savu galveno praksi ir ieguvis Šveicē, es - Nīderlandē. Abi strādājām lielos, starptautiskos birojos, kur ieguvām divas svarīgas lietas. Pirmais – izpratni, un mēs redzējām, kā strādā liels birojs, kas ir bāzes lietas, sākot no tā, ka ir svarīga biroja struktūra līdz pat mazākajām detaļām. Redzi, kā strādā liela struktūra, kas tajā ir efektīvs un kas mazāk. Iepriekš studējām un strādājām Latvijā, un uzreiz var redzēt, kā šeit pietrūkst, kādas lietas Latvijā būtu uzlabojamas, kā ārzemēs strādā lielie biroji, kuriem tradīcijas ir daudz senākas un izkoptākas. Brīdī, kad atgriezāmies Latvijā, skaidri zinājām, kādas tradīcijas un vērtības vēlamies ieviest mūsu jaunajā praksē.

Attīstītājiem izpārdodot pabeigtos projektus, mājokļu tirgū atgriežas pārliecība, kas atspoguļojas jaunu projektu uzsākšanā un plānošanā. Pircēji savukārt kļuvuši prasīgāki un lēmumus pieņem daudz pārdomātāk, īpašu uzmanību pievēršot kvalitātei, energoefektivitātei un īpašuma uzturēšanas izmaksām. Cenas turpina lēnām, bet mērķtiecīgi pieaugt, jo īpaši premium segmentā, kur piedāvājums aizvien ir diezgan ierobežots, lai gan šogad pēc piecu gadu pārtraukuma ekspluatācijā tiks nodoti vairāki premium klases projekti.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

“Es domāju, ka visā var atrast kaut kādu odziņu, bet tas automātiski nenozīmē, ka tam ir jābūt dārgam vai ekskluzīvam. Interesantu arhitektūru var panākt arī ar ļoti pieejamu budžetu un ļoti vienkāršiem materiāliem,” uzskata arhitektu biroja Outofbox vadošais arhitekts Pēteris Bajārs.

Viņam svarīgi veidot uz cilvēku orientētu arhitektūru. Vai tas būtu gadsimtiem sens namiņš vecpilsētā vai moderna jaunbūve.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums

Sāksim sarunu par pēdējiem projektiem, pie kuriem esat strādājis. Pastāsiet, kas tie ir un ar ko tie ir īpaši!

Mums šis sanāca ražas ievākšanas gads, kurā vienlaicīgi finišējām faktiski trīs projektus – Rakstniecības un mūzikas muzeja interjeru un daļu ekspozīcijas, divas Magdelēnas kvartāla biroju ēkas un tāpat arī biroja ēku Barona ielā. Visiem šiem objektiem finišs bija vienā brīdī, bet starti bija dažādi. Tas, kas, manuprāt, visiem bija zīmīgs, - tie visi bija izaicinoši projekti. Muzejs – tie ir pieci gadi no projekta līdz realizācijai. Barona iela līdzīgi. Savukārt Magdelēnas kvartāla konkurss notika 2017. gadā, un tikai 2025.gada maijā mēs ēku nodevām ekspluatācijā. Šie trīs objekti savā ziņā ir arī atbilde uz to, kāpēc mēs aizvien vairāk darbojamies ārpus Rīgas. Lai kādi būtu zaļie koridori, ātrākas izskatīšanas, bet vēl joprojām es gribu teikt, ka slīkstam pamatīgā birokrātijā. Departamenti savā starpā nerunā un pat nedraudzējas, institūcijas izdod pretrunīgus nosacījumus. Pēc šiem trim ilgajiem projektiem bija sakāpis tik ļoti, ka es negribēju neko par Rīgu dzirdēt, tāpēc mēs ļoti apzināti un aktīvi meklējām iespējas darboties ārpus Rīgas. Darbojāmies Valmierā, Cēsīs. Manuprāt, Cēsīs šobrīd ir visredzamākais un apjomīgākais projekts – Konrāda kvartāls, kas ir četru ēku komplekss. Tas mums arī ir izaicinošs projekts, bet šoreiz ne birokrātijas dēļ, bet tādēļ, ka katra no četrām ēkām ir atšķirīga un unikāla. Mums ir 17.gadsimta mūra ēka, tā paša laika koka māja, pavisam maza, nezināms, cik sena vēsturiskā ēka, jaunbūve un zem tā visa vēl apakšā ir Cēsu viduslaiku pils mūris. Tas, kas šobrīd apjož pili, nemaz nav īstais mūris, jo tas ir tapis pirms gadiem 100-200, bet, veicot arheoloģiju, mēs atklājām īsto, oriģinālo 13.gadsimta mūri, un tas kļūs par daļu no visa apbūves kompleksa. Faktiski tā būs multifunkcionāla pasākumu telpa, kuras vidū ir šī atraktā, saglabātā un eksponētā viduslaiku mūra siena. Tas ir lielais ieskicējums par to, ko mēs darām.

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks. Uzņēmums ir uzaudzējis gan pieredzi, gan paplašinājis tehnoloģiskās spējas, lai īstenotu vēl sarežģītākus projektus.

Fragments no intervijas

Uzņēmumam ir jau 25 gadu pieredze, apgrozījums 63 miljoni eiro un vairāk nekā 580 darbinieki. Uzņēmumam ir divas dzelzsbetona ražotnes – viena Liepājā, otra Daugavpilī. MB grupā ietilpst Dzelzsbetons MB, Daugavpils Dzelzsbetons, Transportbetons MB, Betona pētījumu centrs un Inerto materiālu serviss. Liepājā, top elementi ražotnē, kas tiek vesti uz objektiem. Tāpat gatavojam arī lielu daļu no inertiem materiāliem, pārvaldām karjerus, ražojam šķembas, smiltis un līdz pat pašam betonam. Vēl viena svarīga sastāvdaļa ir betona pētījumu centrs, kas nodrošina betona un minerālmateriālu testēšanu, rezultātu analīzi, kā arī jaunu produktu receptūru izstrādi. Ražojam ļoti plaša spektra betonu no tradicionāli zināma, sala izturīga līdz arī dekoratīvam, kam nepieciešamas pildvielu kombinācijas, piemēram, terrazzo. Spektrs, ko mēs nosedzam, ir konstrukciju elementi, piemēram, sienas, pārsegumi, kāpnes, balkoni. Otra sadaļa ir produkti, kuriem ir augstāka pievienotā vērtība, galvenokārt tās ir fasādes. Mūsu reģionā ļoti izplatīts ir trīsslāņu sienu produkts – vienā sienas elementā ir divas kārtas betona un pa vidu siltumizolācija. Tas ir ļoti efektīvs produkts, jo tas vienlaikus kalpo kā nesošā konstrukcija. Ēku būvējot, tas ir nesošs, tajā ir siltumizolācija, un tad ir klāt arī dekoratīvs ārslānis. Klienti to novērtē, jo ļoti daudz darba tiek pārnests uz rūpnīcu, nav jāveic apdare, jāliek logi, kā arī nav nepieciešama ārējā piekļuve, un tas ir svarīgi augstceltnēs vai ēkām ar apgrūtinātu piekļūšanu. Rezultātā attīstītājam ēka top jau no gataviem elementiem. Vēl no produktiem piedāvājam sienas ar dekoratīviem risinājumiem. Tāpat produkts, pie kura strādājam, ir GRC – stiklašķiedras cementa kompozīts. Tas ir atsevišķs elements, plāna čaula, bet ar to var izveidot gan formas, gan reljefus uz fasādēm. Ja runā par pašu virsmu, tad betonu var iepigmentēt, piemēram, no pelēka radīt to sarkanu. Tāpat ir grafiskā betona tehnoloģija. Mums ir svarīgs ilgtspējas virziens, tāpēc visiem galvenajiem produktiem izdota vides produktu deklarācija. Tas parāda, cik ir CO2 izmešu daudzums uz katru saražoto produktu apjomu. Mēs mācāmies no skandināvu klientiem, viņu prasībām, tāpēc es teiktu, ka Zviedrija ir visai Eiropai priekšā. Viņi uzstāda augstas un skaidras prasības katram ēkas kvadrātmetram, cik viņi vēlas redzēt izmešus.

Rīdzinieki Agija un Mārtiņš Tiknusi Cēsīs radījuši jaunu kultūrvietu – Gaujas ielas kvartālu – un teju pašu spēkiem to soli pa solītim iedzīvina.

Pāris meklējis kādu investīciju objektu, arī Rīgā, kur bijis ļoti mazs piedāvājums, taču daudzus nevarēja finansiāli atļauties. Arī abu lauku māja atrodas Cēsu pusē, tāpēc pirms muižas iegādes apsvēra šo atrašanās vietu. Meklējot sludinājumus, iekrita acīs šis īpašums, gana simpātisks, gana liels un izaicinošs – Zeklera muiža Cēsīs. “Skatījāmies viesmīlības virzienā, komercvirzienā, jo sākumā arī domājām attīstīt lauku tūrismu. Vasarās un brīvdienās dzīvojam pie Bērzkroga, sanāca šeit iet garām, un Agija teica: jocīgi, ka šādai ēkai ir tāds tornītis. Tad mēs ieraudzījām šo ēku sludinājumā,” atceras M.Tiknuss. Ēkas izpētē pēc tam noskaidrots, ka tornītis ir ļoti tipisks Latvijas muižām un tam, kā izrādās, ir arī praktiska nozīme – tajā ir kāpņutelpa.

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi izsoli īpašumam Lāčplēša ielā 106, Rīgā. Īpašums nosolīts par 2,43 miljoniem eiro.

Nekustamo īpašumu nosolījusi juridiska persona. Īpašumā Lāčplēša ielā 106, Rīgā, ietilpst zeme 5597 m2 platībā un būves 6198,4 m2 apjomā. To vidū ietilpst 1964. gadā celta piecstāvu dienesta viesnīca 3374,6 m2 platībā un 1970. gadā celts četru stāvu mācību korpuss 2408,7 m2 platībā. Īpašumā iepriekš atradās Rīgas 13. arodvidusskolas mācību korpuss un dienesta viesnīca. Īpašuma izsoles sākuma cena bija 2,420 miljoni eiro.

Vienlaikus Labklājības ministrijai piederošais nekustamais īpašums Kapseļu ielā 18, Rīgā netika izsolīts. Īpašums sastāv no zemes 3781 m2 platībā un būvēm 1476,2 m2 apjomā. Lielākā no nekustamajā īpašumā esošajām būvēm ir bērnu – bāreņu nama ēka 1163 m2 platībā. Nekustamais īpašums atrodas Āgenskalna apkaimē, Pārdaugavā. Šim nekustamajam īpašumam tiks izsludināta atkārtota izsole 2026.gadā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinās pieteikšanos nekustamā īpašuma Teātra ielā 9, Rīgā, izsolei. Nekustamais īpašums sastāv no zemes 435 m2 platībā un administratīvās piecstāvu ēkas ar mansardu 1891,4 m2 platībā.

Eklektiski dekoratīvā jūgendstila nama un piegulošās zemes izsoles sākuma cena būs 2,71 miljons eiro.

Izsolei piedāvātais īpašums Teātra ielā 9, Rīgā, ir viena no Vecrīgas jūgendstila pērlēm. Eklektiski dekoratīva jūgendstila celtne, kuras īpašnieks bija grāmatu un senlietu tirgotājs K. Zihmanis. Nama fasādi rotā eklektismam raksturīgi dekori - gliemežvāku un augu vītņu motīvi, vairāki atlanti, kas balsta izvirzīto balkonu, un mozaīka. Vakaros stūra torni īpaši izceļ tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās naktī izgaismota zemeslode. 1989.gadā ēkā ir veikta restaurācija, tās lielākā daļa ir labā/apmierinošā tehniskā stāvoklī. Savukārt kopš 1992. gada ēkā atrodas Itālijas Republikas vēstniecība.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Publiskajā telpā periodiski izskan apgalvojumi, ka valstij pieder daudz tukšu ēku un neizmantotu telpu. Šis priekšstats rada maldīgu iespaidu par neefektīvu valsts īpašumu pārvaldību, tomēr dati rāda pretējo — stāsts par “daudzajām tukšajām telpām” ir mīts. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvalda profesionālu nekustamo īpašumu portfeli, kurā no pamata portfelī esošajiem 694,5 tūkstošiem kvadrātmetru vakance ir tikai 9,9 tūkstoši kvadrātmetru, jeb 1,6 %.

Runājot par valsts nekustamajiem īpašumiem būtiski saprast, ka šobrīd visas ministrijas aktīvi strādā, lai sakārtotu tos VNĪ izveidotā Valsts nekustamo īpašumu informācijas sistēmā (VNĪIS). Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni par valsts nekustamo īpašumu sadalījumu atbilstoši to izmantošanas iespējām un sekmētu efektīvu valsts nekustamo īpašumu uzskaiti un pārvaldību.

Kopumā VNĪ pārvaldībā ir dažādi nekustamie īpašumi, tai skaitā publiskā sektora iestāžu lietotās ēkas, kultūras un izglītības funkciju nodrošināšanai nepieciešamie īpašumi, valstiski nozīmīga drošības infrastruktūra, piemēram, robežkontroles punkti, kā arī bezmantinieka manta. Pamata portfelī atrodas valsts pārvaldes iestāžu izmantotie objekti un ēkas, kuras iespējams efektīvi iznomāt, attīstīt un modernizēt. Aktīvu portfelī atrodas īpašumi, kurus nepieciešams pārvaldīt un uzturēt līdz lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību. Šis portfelis VNĪ šobrīd veido 11 %, jeb 45 ēku un būvju īpašumi, kuru ēku kopējā platība sastāda 111,4 tūkstošus m2, no kuriem vakance ir 6,5 %. Savukārt atsavināmajā portfelī ir iekļauti īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus. Šajā portfelī nonāk arī valstij piekritīgā bezmantinieku manta, kas vairumā gadījumu tiek virzīta atsavināšanai. Šobrīd atsavināmajā portfelī atrodas 20 % no kapitālsabiedrības pārvaldībā esošo ēku kopējās platības, jeb 205,2 tūkstoši m2.

Latvijas tirgus Baltijas mērogā ir mazāk piesātināts teju visos komercīpašumu segmentos, tādējādi attīstības iespējas un investīciju potenciāls šeit ir lielāks. Ar katru gadu darījumos aizvien izteiktāk dominē tieši vietējais kapitāls un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies. Augsta investoru aktivitāte prognozējama tirdzniecības ēku un vēsturisku namīpašumu iegādē, savukārt biroju ēku segmentā izaugsmei pietrūkst jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas tirgū, Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums vērtē Ivars Gorbunovs, Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Kāda ir situācija komercīpašumu segmentā no investīciju viedokļa, kā vērtējams aizvadītais gads un kādas prognozes šim gadam, kādi pavērsieni gaidāmi?

Kopumā situācija vērtējama kā stabila, un pagājušais gads vērtējams kā labs, kopējam investīciju apjomam komercīpašumos atgriežoties virs 300 miljoniem eiro, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir vairāk nekā uz pusi vairāk. Ja 2024. gadā investīciju apjoms bija zemākais pēdējos gados, tad 2025. gadā tas atgriezies iepriekšējā līmenī. 2025.gadā, līdz ar EURIBOR likmes samazināšanos, tirgū atgriezās lieli komercīpašumu pārdošanas darījumi, kas veidoja gandrīz pusi no kopējā investīciju apjoma. Arī kopējais darījumu apjoms 2025. gadā bijis liels, pierādot investoru ticību Latvijas komercīpašumu tirgum ilgtermiņā. Tirgū pircēju lomā turpināja dominēt Latvijas un Baltijas tirgū jau pārstāvēti investori, kuru aktivitāte un investīciju apjoms jau sasniedzis līmeni, kādu agrāk bijām ieraduši redzēt, aktīvāk iesaistoties investoriem ārpus Baltijas. 2026.gads, visticamāk, kopējā investīciju apjomā varētu būt līdzvērtīgs pagājušajam gadam vai pat labāks, tirgū atgriežoties lieliem iegādes darījumiem un “portfeļa darījumiem”, kur viena darījuma ietvaros tiek iegādāti vairāki īpašumi. Tāpat tirgū varētu atgriezties apjomīgāki biroju ēku pārdošanas darījumi, kas faktiski nav notikuši kopš 2022. gada.

Kredītprocentu likmju sarukums atjaunojis nekustamo īpašumu darījumu tirgu teju visos segmentos Latvijā.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Valsts zemes dienesta (VZD) atvērtajiem datiem par darījumiem 2025. gada deviņos mēnešos. „Dati rāda nekustamo īpašumu darījumu atjaunošanos pēc vairāku gadu ilga panīkuma, kura iemesls bija Eiropas Centrālās bankas lēmums par aizdevumu procentlikmju paaugstināšanu, lai tādējādi šķietami slāpētu inflāciju, kura bija sasniegusi pēdējā desmitgadē nepieredzētus augstumus visā Eiropā, taču līdz ar inflācijas nosēšanos arī procentlikmes ir sarukušas un lēnām atjaunojas aktivitāte, kura ietekmē gan celtniekus, gan būvmateriālu ražotājus, gan attiecīgu pakalpojumu sniedzējus,” situāciju analizē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Jautājums par to, kur ieguldīt naudu, lai nopelnītu visvairāk, ir aktuāls vienmēr. Taču realitātē vienas pareizās atbildes nav. Katrs ieguldījumu veids sev līdzi nes atšķirīgu riska, ienesīguma un svārstību kombināciju. Tieši tāpēc vēsturisko datu analīze ir viens no noderīgākajiem rīkiem investoriem. Tā nepasaka priekšā nākotni, bet palīdz saprast, kā dažādi aktīvi uzvedas dažādos ekonomiskajos apstākļos.

Pēdējie deviņi gadi šajā ziņā ir īpaši interesanti. Šajā periodā finanšu tirgi piedzīvoja gan COVID-19 pandēmiju, gan strauju inflācijas kāpumu, procentu likmju pieaugumu un ģeopolitisko nestabilitāti. Citiem vārdiem – tas bija pilnvērtīgs stresa tests gandrīz visiem ieguldījumu veidiem.

Cik vērti 1000 eiro būtu šodien?

Ja investors 2017. gada sākumā būtu ieguldījis 1000 eiro dažādās aktīvu klasēs un deviņus gadus tās neaiztiktu, aina šodien būtu ļoti atšķirīga. Turklāt rezultāti atšķirtos ne tikai gala summas ziņā, bet arī ceļā, kā līdz tai nonākts.

Akciju tirgi šajā periodā uzrādīja augstāko ienesīgumu – ieguldījumu vērtība būtu pieaugusi līdz aptuveni 2411 eiro. Taču šis rezultāts nebija lineārs. 2022. gadā akciju tirgi piedzīvoja vienu no straujākajiem kritumiem pēdējo gadu desmitu laikā, sarūkot par aptuveni 18%. Tas vēlreiz apstiprina vienu no investīciju pamatprincipiem – augstāka peļņa bieži nāk kopā ar lielāku svārstīgumu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šodien veiksmīgi noslēgusi īpašuma Teātra ielā 9 izsoli. Nekustamais īpašums Teātra ielā 9 nosolīts par 2,72 milj. eiro, sākuma cena 2,71 milj. eiro. Īpašumu iegādājusies juridiska persona, informē VNĪ.

Īpašums Teātra ielā 9 sastāv no zemes 435 m2 platībā, uz kuras atrodas piecstāvu administratīvā ēka 1891,4 m2 platībā ar mansardu, un pagrabu zem pagalma. Savukārt ēka ir viena no eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtnēm Rīgā. Nama fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti eklektismam raksturīgi skulpturālie dekori. Īpaši akcentēts ir ēkas stūra tornis ar izvirzītu balkonu, kuru uz saviem pleciem tur puskailu un muskuļainu atlantu tēli. Stūra torni vainago tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās zemeslode. Kopš 1992. gada ēkā atrodas Itālijas Republikas vēstniecība.

2026. gada pirmajā pusē atsavināšanai tiks nodots īpašums Smilšu ielā 7, Rīgā, savukārt gada otrajā pusē - īpašumus Lāčplēša ielā 1 un Valdemāra ielā 32, Rīgā, kur šobrīd atrodas Centrālās statistikas pārvalde.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi īpašuma Teātra ielā 9 un Vaļņu 32, Rīgā, izsoles.

Nekustamais īpašums Teātra ielā 9 nosolīts par 2,72 milj. eiro, sākuma cena 2,71 milj. eiro. Savukārt īpašums Vaļņu ielā 32 nosolīts par 1, 56 milj. eiro, sākuma cena – 1,37 milj. eiro. Abus īpašumus iegādājušās juridiskas personas.

Īpašums Teātra ielā 9 sastāv no zemes 435 m2 platībā, uz kuras atrodas piecstāvu administratīvā ēka 1891,4 m2 platībā ar mansardu, un pagrabu zem pagalma. Savukārt ēka ir viena no eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtnēm Rīgā. Nama fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti eklektismam raksturīgi skulpturālie dekori. Īpaši akcentēts ir ēkas stūra tornis ar izvirzītu balkonu, kuru uz saviem pleciem tur puskailu un muskuļainu atlantu tēli. Stūra torni vainago tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās zemeslode. Kopš 1992. gada ēkā atrodas Itālijas Republikas vēstniecība.

Zemgales rajona tiesa pasludinājusi akumulatoru pārstrādes uzņēmuma SIA "EcoLead" maksātnespējas procesu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Maksātnespējas process pasludināts piektdien, 23. janvārī, bet kreditoru pieteikšanās termiņš ir 16. februāris.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Aldis Robežnieks.

Šā gada 12. janvārī kompānijai reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 152 971 eiro apmērā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Iepriekš janvāra sākumā "EcoLead" piederošais nekustamais īpašums Kalnciemā zvērināta tiesu izpildītāja Edgara Mihailova rīkotā izsolē nosolīts par 1,51 miljonu eiro. Īpašums izsolē tika piedāvāts ar 1,01 miljona eiro sākumcenu.

Aģentūrai LETA nav izdevies iegūt "EcoLead" komentāru par ražošanas ēku izsolīšanas ietekmi uz kompānijas darbību.

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.

Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā

Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.

Nekustamo īpašumu nozare pēdējo gadu laikā piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Energoresursu cenu straujais kāpums, ko izraisījusi ģeopolitiskā situācija, piegādes traucējumi un pāreja uz atjaunojamiem resursiem, kopā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un investoru pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem risinājumiem būtiski maina nozares attīstību.

Ilgtspēja vairs nav tikai modes tendence, tā kļuvusi par vienu no faktoriem, kas nosaka īpašumu vērtību, pieprasījumu un spēju konkurēt tirgū, stāsta “EfTEN Capital” aktīvu pārvaldnieks Arnolds Romeiko.

“Ja vēl pirms dažiem gadiem ilgtspējīga domāšana komercīpašumos galvenokārt bija saistīta tikai ar ēku siltināšanu vai saules paneļu uzstādīšanu, šobrīd tā aptver daudz plašāku spektru. Mūsdienās ilgtspēja nozīmē ne tikai vides ietekmes samazināšanu, bet arī īpašumu finansiālās ilgtspējas nodrošināšanu ilgtermiņā. Eiropas Savienības jaunākās direktīvas un zaļā kursa mērķi, piemēram, siltumnīcefekta veidojošo gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana, jau nosaka jaunus spēles noteikumus, kurus nekustamo īpašumu nozarē vairs nevar ignorēt,” norāda A. Romeiko.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir uzsākusi tai piederošā nekustamā īpašuma Palasta ielā 3, Rīgā, atsavināšanas procesu.

Īpašums tiek pārdots izsolē ar augšupejošu soli, un tā norisināsies elektroniski līdz 5.decembra plkst.13:00.

Nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, izcilā atrašanās vietā netālu no Doma laukuma, taču nav reģistrēts kā arhitektūras vai kultūras piemineklis, līdz ar to ēkai nav noteikti izmantošanas vai pārbūves ierobežojumi.

1037 m² lielais zemesgabals ir pilnībā apbūvēts — uz tā atrodas arhitekta Heinriha Kārļa Emkes projektēta četru stāvu ēka, kas celta 19. gadsimta sākumā. Tai ir vairāk nekā 3700 m² un tā ilgstoši kalpojusi kā izglītības iestāde. Nekustamā īpašuma pārdošana ir daļa no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz efektīvu resursu pārvaldību, kā arī mācību un pētniecības infrastruktūras modernizāciju.

INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, ir saņēmusi informāciju no Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital par to, ka Eiropas Centrālā banka un Latvijas Banka ir devušas piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un viņa 100% piederošam ģimenes investīciju uzņēmumam (family office) AS ALPPES Capital iegūt būtisku līdzdalību līdz 29,99% no IPAS INDEXO un INDEXO Bankas pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Izvērtējot Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital saņemto pieteikumu, Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS ALPPES Capital iegūt tiešu būtisku līdzdalību un Aigaram Kesenfeldam iegūt netiešu būtisku līdzdalību IPAS INDEXO, savukārt Eiropas Centrālā banka ir devusi piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un AS ALPPES Capital iegūt netiešu būtisku līdzdalību INDEXO Bankā.

AS ALPPES Capital norāda, ka jau kopš 2022. gada ir mazākuma akcionārs INDEXO un piedalījās tā IPO, kā arī nākamajos kapitāla piesaistes darījumos. AS ALPPES Capital arīdzan ir iegādājusies nelielu daļu akciju otrreizējā tirgū.

AS ALPPES Capital pārstāvji norāda, ka Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums plāno piedalīties arī nākamajās INDEXO kapitāla piesaistes kārtās un darījumos, kā rezultātā AS ALPPES Capital akciju īpatsvars varētu pārsniegt 10%, tāpēc laicīgi ir saņemta atļauja no Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas būtiskas līdzdalības iegūšanai.

Latvijas uzņēmums SIA “PR20” par 2 miljoniem eiro iegādājies nepabeigtu būvobjektu Rīgā, Priedaines ielā 20, ar mērķi attīstīt mūsdienīgu īres dzīvokļu namu. Projekta kopējais investīciju apjoms plānots aptuveni 11 miljonu eiro apmērā.

Nekustamais īpašums iegādāts no SIA “Prana Property”, kas ir Igaunijas bankas AS “Coop Pank” meitasuzņēmums.

“Šis ir projekts, kur vienlaikus iespējams risināt divus būtiskus jautājumus – sakārtot ilgstoši degradētu vidi un radīt kvalitatīvus, pieejamus īres mājokļus,” norāda SIA “PR20” valdes loceklis Mārcis Dobrājs.

Priedaines ielā 20 esošais objekts vairākus gadus ir bijis nepabeigts un degradētā stāvoklī. Attīstītājs plāno pilnībā rekonstruēt ēku, izveidojot aptuveni 130 mūsdienīgus un pilnībā mēbelētus īres dzīvokļus. Projekts primāri orientēts uz jaunajiem profesionāļiem un jaunajām ģimenēm, piedāvājot konkurētspējīgas īres cenas.

Attīstītājam ir iepriekšēja pieredze pilsētvides sakārtošanā, tostarp atjaunojot ilgstoši pamestas ēkas un viens no pēdējiem realizētajiem projektiem ir Lielirbes ielā 9A.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital vismaz līdz 2030. gadam ir apņēmies nepārdot tam piederošās INDEXO akcijas.

Šobrīd ALPPES Capital pieder 14,46% INDEXO akciju. Investīciju uzņēmums arīdzan ir parakstījies akciju apmaiņai, kas tiks veikta brīvprātīgā akciju atpirkuma ietvaros, ko INDEXO grupa ir izteikusi DelfiGroup akcionāriem un kurā DelfinGroup akcionāri var piedalīties laika posmā līdz 8. decembrim. Šīs akciju apmaiņas ietvaros ALPPES Capital konvertēs 29,79% jeb 100% visas tam piederošās DelfinGroup akcijas, tādējādi vēl vairāk palielinot savu līdzdalību INDEXO grupā, vienlaikus tai nepārsniedzot 29,99%. Investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan INDEXO akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

IPAS Indexo 2025. gada 19. augustā ir saņēmis paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu. Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums Alppes Capital ir palielinājis savu līdzdalību Indexo līdz 8,71%.

Papildus tam investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji ir informējuši Indexo, ka ir piedalījušies arī pēdējā Indexo akciju emisijas kārtā, kas ilga no 8. līdz 15. augustam. Pilnībā pabeidzot šo akciju emisijas darījumu, paredzams, ka Alppes Capital vēl vairāk palielinās savu dalību Indexo.

Investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji arīdzan norāda, ka pozitīvi vērtē Indexo plānus izteikt piedāvājumu Indexo un DelfinGroup akciju apmaiņai. Alppes Capital pašlaik pieder 18.23% DelfinGroup akciju. Investīciju uzņēmums plāno pieņemt Indexo izteikto piedāvājumu, konvertējot visas tam piederošās DelfinGroup akcijas uz jaunām Indexo akcijām, tādējādi potenciāli vēl vairāk palielinot savu līdzdalību Indexo. Investīciju uzņēmums Alppes Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan Indexo akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.