Atpūta

FOTO: Noslēdzas Kairiša filmas Piļsāta pi upis filmēšana Krāslavā

Lelde Petrāne, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Šonedēļ beidzas Viestura Kairiša filmas «Piļsāta pi upis / Pilsēta pie upes» Krāslavas filmēšanas periods, kurā vienu no svarīgākajām lomām «nospēlēja» kuģis «Baltais gulbis». Kuģa vēsturiskais prototips, kas minēts arī Gunara Janovska romānā, ir pirms Otrā pasaules kara starp Krustpili un Jēkabpili kursējušais tvaikonis «Gulbis».

Īpaši filmēšanas vajadzībām jau pagājušā gada rudenī Varkaļu ostā tika uzsākta Baltā gulbja būvēšana un pielāgošana filmēšanas vajadzībām. Kuģa kapteini filmā tēlo leģendārais lietuviešu aktieris Jozs Budraitis. Režisors Viesturs Kairišs saka: «Baltais kuģis ir simbolisks tēls, tas pārvadā tautas kā Noasa šķirsts un atved skatītājiem nepazīstamo varoni kā gulbis Loengrīnu, lai filmas gaitā mēs uzzinātu, kas īsti par cilvēku slēpjas aiz šā vientiesīgā puiša ar jauko vārdu Ansis.»

Baltais gulbis filmēšanas grupai sagādāja ne mazums grūtību un piedzīvojumu. Vispirms kuģis pa autoceļu tika transportēts no Rīgas uz filmēšanas vietu, tādējādi jau pirms filmēšanas procesa izpelnoties publikas uzmanību. Kad Baltais gulbis veiksmīgi nonāca Krāslavā, izrādījās, ka tā ielaišanu Daugavā apgrūtina zemais ūdens līmenis — sausuma dēļ upē šovasar sevišķi jāuzmanās no sēkļiem un akmeņiem. Tomēr galu galā kuģis godam izpildīja savu lomu.

Krāslavas posmā pāris nedēļu laikā nofilmētas ainas, kurās attēloti dažādi vēsturiski notikumi – padomju karaspēka ierašanās pilsētā 1940. gadā, ebreju aizvešana uz nošaušanu, kā arī ainas no nacistu okupācijas laika Latvijā.

Tāpat kā ziemas uzņemšanas periodā, kad filmēšanas laikā gaisa temperatūra nokritās līdz -26 grādiem, arī tagad daba bija sagatavojusi pārbaudījumu filmas grupai — aktieriem un daudzajiem masu skatu dalībniekiem bija jāiejūtas lomās kameru priekšā +31 grādu karstā svelmē.

Filmas uzņemšana turpināsies vēl pāris nedēļas Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā un citās vietās Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Okupācijas muzeja ekspozīcijas provizoriskās izmaksas - 700 tūkstoši eiro

Žanete Hāka, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB) izsludinājusi Latvijas Okupācijas muzeja jaunajās ekspozīcijas dizaina konkursu, informē LOMB.

Ekspozīcija atradīsies pārbūvētajā muzeja ēkā Latviešu strēlnieku laukumā 1. Pieteikšanās konkursam un dokumentu saņemšana ir noteikta līdz 16. septembrim. Savukārt konkursa darbi pretendentiem, kas būs pieteikušies, jāiesniedz līdz 29. novembrim plkst. 17.00.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrība šā gada 19. jūlijā pilnsapulcē nolēma, ka vislabākais risinājums modernas, pievilcīgas ekspozīcijas dizaina iegūšanai būs rīkot atklātu dizaina konkursu. Pretendentiem - fiziskām vai juridiskām personām vai personu apvienībām, kas vēlēsies pieteikties, jābūt izstrādājušām un īstenojušām vismaz vienu līdzīgu ekspozīciju, izstādes vai sabiedriski nozīmīga pasākuma dizaina projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Filma par riteņbraukšanas sacensībām Giro d’Italia piedzīvos Latvijas pirmizrādi

Laura Mazbērziņa, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule / Wonderful Losers: A Different World» kļuvusi par vienu no skatītākajām dokumentālajām filmām Lietuvā. Filma tapusi lietuviešu režisora Arūna Mateļa (Arūnas Matelis) un Latvijas studijas «VFS Films» sadarbībā. 27. aprīlī tā piedzīvos Latvijas pirmizrādi kinoteātrī «Splendid Palace» un pēc tam tiks izrādīta visā Latvijā.

Kopš filmas pirmizrādes Varšavas starptautiskajā kino festivālā 2017. gada oktobrī, «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir saņēmusi galvenās balvas prestižos starptautiskos kinofestivālos - Varšavā, Minskā, Triestē. Minskā filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» ir izpelnījusies arī skatītāju balvu. Pagājušā gada nogalē Lietuvas Kinematogrāfistu savienība starp astoņām nominētajām filmām, kuru vidū bija arī Šarūna Barta Kannās pirmizrādītā spēlfilma «Sals», gada labākās Lietuvas filmas godu piešķīra tieši «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule». Taču jau šā gada aprīlī filma iekļauta Maskavas starptautiskā kinofestivāla dokumentālo filmu konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Filma Zigfrīds Anna Meierovics izmaksājusi gandrīz 36 tūkstošus eiro

Monta Glumane, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kinoizplatītāju datiem, apmeklētākā filma Latvijā šonedēļ ir «Jelgava '94», kas tapusi pēc rakstnieka Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Kopš 17. septembra, kad filma piedzīvoja pirmizrādi, to noskatījušies vairāk nekā 10 000 skatītāju. Īpašs ir filmas sasniegtais rekords Jelgavā.

Tur vien filmu noskatījušies vairāk nekā 3500 cilvēki, informēja filmas komunikācijas koordinatore Alise Podniece.

Viņa biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. «Par skatītāju lielo interesi, saprotams, patiess prieks, taču par budžeta atpelnīšanu šobrīd ir pāragri spriest,» viņa sacīja.

Filmas stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadalītas Lielā Kristapa balvas

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada lielākais pārsteigums ir filma Kriminālās ekselences fonds – visskatītākā gada filma pēc kases ieņēmumiem, un izskatās, ka tāda tā arī paliks, to intervijā DB saka kinoteātra Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis

Šogad kinoteātrim Kino Citadele, kas durvis vēris nedaudz vēlāk par lielveikalu Stockmann, ir 15 gadu jubileja. Par paveikto, svētku noskaņu un nākotnes plāniem Dienas Bizness stāstīt aicināja SIA Forum Cinemas direktoru Normundu Labrenci.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Pirms 15 gadiem durvis vēra kinoteātris ar 14 zālēm un 3000 skatītāju vietām. Dažus gadus pēc atvēršanas apmeklējums sasniedza 1,8 miljonus skatītāju gadā, vidēji piecus tūkstošus dienā. Kas bija mainījies, kas bija panākumu pamatā un ir vēl aizvien?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Kannu kinofestivālu atklāj ar irāņu režisora Asgara Farhadi filmu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma «Everybody Knows», kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

«Everybody Knows» («Todos Lo Saben») ir Farhadi pirmā filma spāņu valodā un pirmā filma spāņu valodā, ar kuru atklāts Kannu kinofestivāls kopš režisora Pedro Almodovaras filmas «Sliktā audzināšana» («La mala educación») 2004.gadā.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu «Zelta palmas zars». Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma «Šķiršanās» «A Separation» saņēma «Oskaru» un Berlīnes kinofestivāla «Zelta lāci», tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.

Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes «The Past» (2013) un «The Salesman» («Komivojažieris») (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas studiju sadarbībā top jau trešā pilnmetrāžas animācijas filma par slaveno suņu meiteni Loti, informē Nacionālais Kino centrs.

Jaunajā filmā «Lote un pazudušie pūķi» aizraujošos piedzīvojumos Lote dosies kopā ar savu mazo māsiņu Rozīti.

Igaunijā filma Lote un pazudušie pūķi / Lotte ja kadunud lohed / Lotte and The Lost Dragons atbalstīta Igaunijas Filmu institūta Simtgades filmu programmā.

Filmu studijas Rija producents Vilnis Kalnaellis atklāj, ka galvenie darbi ir pabeigti – Latvijas mākslinieki kopā ar Igaunijas studijas Eesti Joonisfilm animatoriem ir uzzīmējuši filmu. Tuvākajā laikā trešā Lotes filma tiks ieskaņota, par filmas dialogiem ir atbildīgi Andris Akmentiņš un dziesmu autors Renārs Kaupers, par skaņas kvalitāti rūpēsies Andris Barons. Igaunijas un Latvijas kopražojuma filmas Lote un pazudušie pūķi režisori ir Lotes senie paziņas Janno Poldmā un Heiki Ernits, scenārijs tapis kopā ar populāro bērnu rakstnieku Andrusu Kivirehku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Shortcut piedāvājumu papildina jaunākās latviešu filmas

Jūnijā lietotnes Shortcut piedāvājuma klāstu papildināja vairākas latviešu režisoru dokumentālās un mākslas filmas, kas priecēs Latvijas skatītājus. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros neizrādītā Zigfrīds Anna Meierovics, gan nesen pirmizrādi piedzīvojušās Bille, Zāģeri un Dubultā dzīve. Sekss un PSRS.

Ģimenes filma Bille uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem jau saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes. Filmas veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirm- avotu ir radījuši precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu. Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Filmas autentiskumu paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes ikdienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijas pirmizrāde dokumentālajai filmai Mans nezināmais kareivis

Lelde Petrāne, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī «Kino Bize» 23. septembrī pirmizrādi uz lielā ekrāna Latvijā piedzīvos dokumentālā filma «Mans nezināmais kareivis». Filma tapusi kā Čehijas-Latvijas-Slovākijas kopražojums ar Latvijas Nacionālā kino centra un ES programmas «Eurimages» atbalstu, informē kompānija «Baltic Pine Films».

Filmas budžets - aptuveni 200 tūkstoši eiro.

«Mans nezināmais kareivis» ir drosmīga un poētiska dokumentālā filma par Čehoslovākijas okupāciju 1968. gadā, kas balstīta uz tās režisores Annas Krivenko ģimenes stāstu par kāda radinieka likteni. Kā jauniesaukts Padomju Armijas kareivis nosūtīts «aizstāvēt» Prāgu, viņš piedzīvo spēcīgu emocionālu satricinājumu un, atgriezies mājās Ukrainā, izdara pašnāvību.

Filma izklāsta līdz šim neatklātu pagātnes stāstu par «Prāgas pavasari», un tās tapšanā izmantoti vēl neredzēti arhīvu materiāli no Čehijas, Krievijas, Slovākijas un Latvijas kinodokumentu arhīviem.

Pērn apritēja 50 gadi kopš traģiskajiem notikumiem, kas joprojām atbalsojas un ietekmē tautu un valstu attiecības mūsdienu Eiropā. «Mans nezināmais kareivis» mēģina palūkoties uz Čehoslovākijas okupāciju no negaidīta skatpunkta – vienkārša armijas ierindnieka acīm, kura dzīve samalta lielvaru varas spēļu zobratos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Andreja Ēķa un studijas «Platforma Film» «eksporta ideja» iekarojusi arī Ukrainas tirgu.

Andreja Ēķa spēlfilmas Svingeri (2016) pirmā adaptācija tika uzņemta Igaunijā, repertuārā startēja 2017. gada 10. novembrī un līdz gada beigām to kinoteātros noskatījās apmēram 80 000 interesentu. Ukrainā filmas Svingeri lokalizētais variants uz ekrāniem iznāca 2018. gada 1. janvārī ar greznu publicitātes kampaņu vienlaikus vairākās lielpilsētās (Kijevā, Odesā, Harkovā u.c.). Filma kā šobrīd populārākā lokālā komēdija joprojām ir kinoteātru repertuārā un līdz marta sākumam filmu noskatījušies jau vairāk nekā 273 000 skatītāju, kases ieņēmumi - apmēram 680 tūkstoši eiro.

Būtisks elements lokālo Svingeru popularitātes vairošanai ir katrā valstī speciāli piemeklēti aktieri, kas labi pazīstami vietējiem skatītājiem. Ukrainas versijā piedalās populāras šovbiznesa zvaigznes – reperis Serjoga (Ukrainā populāras dziesmas Čornij bumer izpildītājs), Oļa Poļakova (viena no slavenākajām dziedātājām Ukrainā), Daša Astafjeva (Playboy modele, kas dzīvojusi kopā ar Hjū Hefneru) un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Itāļu filmas Nemirstīgais filmēšana Latvijā izmaksājusi miljonu eiro

Žanete Hāka, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies četru nedēļu ilgais filmas «Nemirstīgais» uzņemšanas periods Rīgā, Latvijā, kura laikā filmēšanas izmaksas sasniedza aptuveni miljonu eiro, informēja filmas pārstāvji.

«Nemirstīgais» ir kriminālseriāla «Gomorra» veidotāja Marko D'Amores (Marco D'Amore) režisēta filma ar viņu pašu galvenajā lomā.

Filmu producē kompānijas «Cattleya» ("ITV Studios» partnerkompānija) un «Vision Distribution» sadarbībā ar «Beta Film». Filmas partneris Latvijā ir studija Baltic Pine Films. Filmas idejas un scenārija autori ir Leonardo Fazoli, Madalēna Ravali, Marko D'Amore un Frančesko Gjačo.

«Nemirstīgais» saskaņota ar TV kompānija SKY veidoto oriģinālo seriālu «Gomorra».

Sākotnējā ideja, kas arī īstenota šajā filmā, bija veidot pāreju starp divām seriāla «Gomorra» sezonām, pavēstot tā varoņa Siro Di Marcio dzīvesstāstu. Viņa dzīve un kriminālā karjera sākās ar zemestrīci, kas pavēra iespējas jauna tipa noziedzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piļsāta pi upis - visvairāk apmeklētā filma nedēļas nogalē Latvijā

Lelde Petrāne, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat Latvijas kinoteātros startējušo režisora Viestura Kairiša spēlfilmu "Piļsāta pi upis/Pilsēta pie upes" pirmajās filmas izrādīšanas dienās un īpašajos seansos kopā noskatījušies jau 13 492 skatītāji.

Tā kļuvusi par visvairāk apmeklēto filmu Latvijas kinoteātros aizvadītajā nedēļas nogalē.

Filma izpelnījusies lielu skatītāju interesi visos novados – izpārdoti seansi gan Krāslavā un Rēzeknē, gan Madonā, Siguldā un Talsos.

Saskaņā ar filmas producenta Gunta Trektera sniegto informāciju filmas tapšanas budžets veidojis 1,5 miljonus eiro.

"Piļsāta pi upis" ir episks mīlas stāsts uz 20. gadsimta 30.-40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Filmas galvenajam varonim Ansim jāizvēlas starp divām sievietēm un trīs varām. Par laimi, viņš ir daiļkrāsotājs - pieprasīts pie visiem režīmiem; sākumā visas pilsētas šiltes jākrāso zaļā krāsā, tad sarkanā, pēc tam sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir dramatisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors. Pāris gadu laikā Ansis piedzīvo pārvērtību no neveikla jaunekļa līdz vīrietim, kura izvēles liecina par cilvēkā "cīši" iekodētu humānisma stīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināta - Pirmo reizi Latvijas filmu pirmizrāžu vēsturē visu Kino Citadele atvēlēs vienai filmai

Lelde Petrāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. novembrī pirmizrādi piedzīvos filma «Dvēseļu putenis». Pirmo reizi Latvijas filmu pirmizrāžu vēsturē galvenā pirmizrādes norises vieta Rīgā – kinoteātris «Kino Citadele» – tiks pilnībā atvēlēta jaunajai filmai.

14 zālēs visu vakaru tiks demonstrēta tikai vērienīgā kara drāma, uzņemot 3000 skatītāju. Vienlaikus ar pirmizrādi Rīgā filmu plaši sāks rādīt arī Latvijas kinoteātros. Šodien, mēnesi pirms pirmizrādes, sāksies biļešu pārdošana gan uz pirmizrādi, gan uz filmas seansiem visā Latvijā.

Tieši simt gadus pēc Latvijas brīvības cīņām «Dvēseļu puteņa» pirmizrādes vakars ievadīs valsts svētku nedēļu.

«Novēlu, lai tā kļūst par ikgadēju tradīciju – svinēt svētkus, skatoties «Dvēseļu puteni». Šis stāsts, kuru savā izcilajā romānā iemūžinājis strēlnieks Aleksandrs Grīns un kuru šodien no sava skatu punkta iemūžinām mēs, ir jāzina ikvienam: Latvija nav radusies tukšā vietā! Filma ir vērienīga vēstures stunda katram Latvijas iedzīvotājam un ikvienam skatītājam visā pasaulē, kurš interesējas par vēsturi ne tikai kā skaitļu un faktu hronoloģiju, bet arī kā cilvēces piedzīvojumu un pieredzi. Šī filma apliecina latviešu nesalaužamo spītu, dzimtenes mīlestību un varonību un būs interesanta visiem,» komentē filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Indonēzijā top Latvijas filma bērniem Ziemassvētku laikam

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējot cilvēku tirdzniecības jeb mūsdienu verdzības tēmu, Rīgas Centrāltirgus apmeklētājiem piedāvāts iegādāties mūsdienu verga prototipu jeb lelli «Oļegs», kas atspoguļo filmas ar tādu pašu nosaukumu galveno varoni - beztiesisku, bezpalīdzīgu un pazemojošiem darba apstākļiem pakļautu jaunu vīrieti.

Atšķirībā no ierasti akurāti iesaiņotām precēm, lelles iepakojums bijis nobružāts un bojāts, tādējādi simbolizējot skarbos apstākļus, kuros nonāk cilvēktirdzniecības upuri.

Cilvēki notiekošo uztvēruši ar interesi un izbrīnu. Savukārt, sarunu laikā atklājās, cik atšķirīgi ir viedokļi par verdzības tēmu - kāds uzskata, ka cilvēki šādā situācijā nonāk paši savu muļķīgo rīcību dēļ, kāds cits norāda, ka, nonākot šādā situācijā, noteikti nevajag padoties, ir jācīnās, bet vēl kāds atklāj, ka pats dažreiz jūtas kā vergs.

Filmas «Oļegs» pamatā ir patiess stāsts par Latvijas nepilsoni, pēc profesijas miesnieku, kurš devies labākas dzīves meklējumos - strādāt gaļas kombinātā Beļģijā. Pavisam drīz galvenais varonis nokļūst bezcerīgā situācijā, jo viņa dzīvi sāk kontrolēt noziedznieku banda. Psiholoģiskā spriedze spiež galveno varoni pieņemt lēmumu par bēgšanu, kas sākumā šķiet neiespējama. Galveno lomu filmā atveido lietuvietis Valentīns Novopoļskis (Valentinas Novopolskis), Tāpat filmā redzami poļu aktieri Dāvids Ogrodņiks (Dawid Ogrodnik), Anna Pročņaka (Anna Prochniak), Ādams Šiškovskis (Adam Szyszkowski), kā arī latviešu aktieri Jurijs Djakonovs, Guna Zariņa, Edgars Samītis u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Igaunija Venēcijas biennālei gatavo filmu par vecas ēkas nojaukšanu Valgā

LETA--ERR, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valgā filmā iemūžināta kādas vecas koka daudzdzīvokļu mājas nojaukšana, un šī filma nākamgad tiks demonstrēta Venēcijas biennālē, alegoriski norādot uz mazpilsētu, kur arvien sarūk iedzīvotāju skaits, pielāgošanos jaunai situācijai visā Eiropā.

Divstāvu mājas nojaukšana Valgā sākās pagājušajā nedēļā, bet uz nofilmētā materiāla bāzes veidotās filmas nosaukums būs «Väärikas kahanemine» ("Cienījams sarukums").

«Arvien tukšākas mazpilsētas un cilvēku pārcelšanās uz lielajiem centriem ir problēma visā Eiropā, bet mēs esam piemērs plānošanā, kas virzīta uz šo samazinājumu,» norādījis Valgas apriņķa vecākais Markuss Lepiks.

Apriņķa arhitekts Jiri Tintera norādīja, ka subjektīvo attieksmi pret šo parādību varēs veidot katrs filmas skatītājs. «Katrs varēs pats izlemt, vai tajā saskata arhitektūras sagraušanu, pilsētas telpas kvalitātes celšanu, piekāpšanos vai cīņu, skumjo vai pozitīvo,» klāstīja Tintera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filma Baņķieris ir stāsts par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, sākot no viņa iecelšanas amatā, beidzot ar brīdi, kad viņu apcietināja.

Ansis Pūpols filmas līdzautors: «Nebija viegli saprast, kādēļ inteliģentam, cienījamu mediju apjūsmotam bankas vadītājam ar 17 000 eiro mēnešalgu pietrūka naudas. Filma ir manis paša apziņas ceļš, lai noskaidrotu, kā tas bija iespējams.»

Medijiem sniegtā informācija liecina, ka 2013.gadā KNAB, noklausoties Ilmāra Rimševiča sarunas, bija ieguvis materiālus, kas ar lielu ticamības pakāpi liecināja, ka viņš plāno ņemt kukuli. Tomēr tas neliedza ne šo kukuli saņemt, ne arī atkārtoti ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana un atzīšana par aizdomās turēto bija pārsteigums gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai. Filma atklāj baņķiera līdzgaitnieku liecības par viņa darbības un amata šķautnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Komentāri

Pievienot komentāru