Būve

FOTO: Nosvinēti BIOR biroja ēkas, piebūves un katlumājas jaunbūves spāru svētki

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Nosvinēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR biroja ēkas, piebūves un katlu mājas jaunbūves spāru svētki.

Objekts atrodas Lejupes ielā 1C un 3, Rīgā, un uz citu jaunbūvju fona izceļas ar Latvijā vēl nebijušu ēkas fasādes apšuvuma risinājumu – apdrukātu kompozīta sietu.

Būvniecības gaitā plānota jaunbūves ēkas, t. sk. laboratoriju telpu, un savienojošas pārejas izbūve ap 1600 m2 platībā, kā arī vecās katlu mājas nojaukšana un jaunas, jaudīgākas katlu mājas izveide, uzstādot divus 550 KW jaudas katlus un automātiku. Tāpat teritorijā tiks reorganizēti inženiertīkli, ierīkojot papildu kanalizācijas sūkņu staciju.

Šobrīd darbi pabeigti par 15 %: izbūvēts jaunbūves ēkas dzelzsbetona karkass un ārējie kanalizācijas tīkli, uzsākti mūrēšanas darbi un siltumtrases izbūve, izbūvēts zemējums, uzstādītas savienojošās pārejas un laboratorijas kāpņu dzelzsbetona konstrukcijas. Būvniecību, kas sākta 2019. gada 29. jūlijā, plānots pabeigt 2020. gada jūlija beigās.

“Jaunā ēka būs ērta un mūsdienīga; šeit tiks nodrošināts viss nepieciešamais – modernas laboratoriju telpas, vides pieejamība un patīkama darba vide, lai zinātnieki varētu koncentrēties tikai uz veicamajiem pētījumiem. Īpašu gandarījumu mums kā būvniekiem sagādā oriģinālais fasādes apšuvuma risinājums – līdz šim Latvijā nekas tāds nav bijis. Tas būs uz metāla rāmja iestiepts apdrukāts stiklšķiedras siets,” norāda Ivo Brālēns, būvkompānijas “Velve” valdes loceklis.

Ēkas jaunbūvē atradīsies Zivju resursu pētniecības departamenta un citu institūta struktūrvienību pētnieku jaunās darba vietas, un tā tiks savienota ar esošo institūta laboratorijas ēku.

“Jaunā biroja ēka ļaus paaugstināt BIOR pētniecisko kapacitāti, jo varēsim koncentrēt resursus un modernizēt pētniecības infrastruktūru vienuviet un nodrošināt zinātnisko personālu ar mūsdienīgām telpām,” saka Zinātniskā institūta BIOR direktors Aivars Bērziņš.

Būvniecība tiek īstenota ERAF projekta Nr. 1.1.1.4/17/I/006 “Zinātniskā institūta BIOR pētniecības resursu koncentrēšana un institucionālās kapacitātes stiprināšana” ietvaros, un projekta kopējās izmaksas ir 3,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zinātniskā institūta "BIOR" (BIOR) laboratorija no 7.oktobra atsāks veikt valsts apmaksātus Covid-19 izmeklējumus, tai skaitā nodrošinās mobilos izbraukumus Latvijas reģionos, informē BIOR pārstāve Ilze Dimante.

Viņa norādīja, ka Covid-19 testēšanu institūta BIOR laboratorija nodrošinās Lejupes ielā 3, Rīgā. Lai pietiektos testam, klientiem jāzvana uz vienoto tālruņa numuru 8303. Arī mobilos izbraukumus uz Latvijas reģioniem BIOR laboratorijas speciālisti nodrošinās pēc iepriekšēja pieraksta, kam var pieteikties, zvanot uz tālruni 28369560.

Lai operatīvi varētu veikt paraugu noņemšanu, institūta BIOR laboratorijas speciālisti aicina Covid-19 testēšanas punktā ierasties precīzi noteiktajā laikā vai divas minūtes iepriekš un vēlams personīgajā auto, lai neveidotos rindas un izvairītos no kontakta ar citiem klientiem.

Obligāta prasība būs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, ievērot visus piesardzības pasākumus, tai skaitā divu metru distanci un obligāti lietot sejas masku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Getliņos iznīcina kvalitatīvu bioloģisko produkciju 70 000 eiro vērtībā

SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina, ka SIA «Lat Eko Food» zīmola «Rūdolfs» produkcija ir kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša. Neraugoties uz to, uzņēmumam netika dota atļauja produktus realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc Getliņu poligonā iznīcināta bioloģiskā produkcija vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā.

Lai informētu par situāciju un runātu par nepieciešamajām darbībām likumdošanas sakārtošanā, tikos ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs sarunas ietvaros norādīja, ka šo situāciju pārrunās ar PVD vadību. K. Gerhards arī norādīja, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu normatīvo aktu izpēti, kas regulē iespējamas strīdus situācijas un to risinājumus.

2019. gada jūnijā PVD lika atsaukt no tirdzniecības atsevišķas «Rūdolfs» zīmola bērnu un zīdaiņu bērnu pārtikas produktu partijas, saistībā ar aizdomām par paaugstinātu patulīna līmeni. Tā kā uzņēmuma paškontroles analīzes atšķīrās no PVD BIOR laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, tad «Lat Eko Food» izmantoja likumdošanā noteiktās tiesības, lūdzot PVD veikt atkārtotas analīzes citā laboratorijā. PVD pēc saviem ieskatiem izvēlējās citu akreditētu laboratoriju, no kuras saņemtie rezultāti problēmas neuzrāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BIOR pētīs Covid-19 ietekmi uz pārtikas patēriņu un ēšanas paradumiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pētītu ledājus un vides piesārņojumu, šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, kuru no Ziemeļpola šķir 1300 km

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) ģeologi Svalbārā veica trīs politermālu ledāju pētījumus, izmantojot ģeofizikālas un tālizpētes pētījumu metodes. Veicot ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, pētniekiem izdevies iegūt detalizētus datus par Valdemārbrēena ledāja termālo struktūru. Šādi dati uz šī ledāja iegūti pirmoreiz, un jau šobrīd latviešu pētnieki atzīst, ka no tiem izdosies uzrakstīt zinātniski nozīmīgu publikāciju.

Ekspedīcijas dalībnieks, pēcdoktorantūras pētnieks K. Lamsters atzīmē Svalbāras ledāju unikalitāti: «Svalbārā ir viena no lielākajām pulsējošu ledāju koncentrācijām pasaulē. Šo ledāju uzvedība ir dabas fenomens, jo tie mēdz strauji uzvirzīties par spīti krasām klimata pārmaiņām Arktikā. Svalbāras ledāji bieži tiek raksturoti arī kā politermāli, respektīvi, ledus temperatūra ledājā un īpaši tā pamatnes daļā ir atšķirīga, veidojot apgabalus ar «siltu» un «aukstu» ledu. Politermālu ledāju termālā struktūra var būt diezgan sarežģīta. Ja ledājs ir auksti bāzēts, tas ir piesalis pie gultnes, savukārt silti bāzēta ledāja pamatnē atrodas ūdens, un ledājs ir spējīgs aktīvi plūst, erodēt tā gultni un veidot dažādas zemledāja reljefa formas, kuras ir plaši izplatītas arī Latvijā. Mums ir izdevies lokalizēt «silta» ledus apgabalu, kurš izveidojies ledāja akumulācijas zonā, kur ledus biezums ir vislielākās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas uzņēmumam turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem nekavējoties būs jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), paredz otrdien valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Iepriekš likumā bija noteikts, ka pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

Arī turpmāk likumā saglabāts pienākums pārtikas uzņēmumam veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārtikas nekaitīgumu, taču turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem pārtikas uzņēmumiem būs nekavējoties jāinformē attiecīgo PVD teritoriālo struktūrvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arčers šā gada pasūtījumu portfelis - 45 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Arčers» 2019. gadā plāno realizēt būvniecības projektus 45 miljonu eiro apmērā, liecina uzņēmuma vadības ziņojums.

2019. gadā «Arčers» turpinās vairāku apjomīgu projektu būvniecību, to skaitā Olimpiskā centra «Rēzekne» un Rīgas Angļu ģimnāzijas piebūves būvniecību un rekonstrukciju. Šogad ekspluatācijā nodots Jēkabpils Tieslietu nams, un plānots pabeigt Stopiņu novada Kultūras centru, Ludzas ģimnāzijas peldbaseinu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Garāžas boksus Aviācijas bāzē Lielvārdē. Šogad uzsākti vairāki projekti pēc principa «projektē un būvē»– Mārupes pamatskolas pārbūve, NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes kazarma un NBS lidlauka perona paplašināšana. Jūlijā noslēgts līgums ar Ogres pašvaldību par Ogres degradētās teritorijas atjaunošanu, uzvarēts konkurss par Speciālo uzdevumu vienības militārās bāzes būvniecību Daugavgrīvā, kā arī tiks uzsākti renovācijas darbi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «BIOR».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pirmajiem Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu kopienas «EIT Food» jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursa «Inovāciju balva» uzvarētājiem Latvijā kļuvuši «Smart Packaging» un «SpirulinaNord,» informē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Biznesa ideju tālākai attīstībai tiek piešķirti granti kopumā 15 tūkstošu eiro apmērā.

«Inovāciju balva» (Innovation Prize) ir viena no «EIT Food» aktivitātēm, tā vērsta uz inovatīvu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību radīšanu pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām. Konkurss tiek rīkots septiņpadsmit Eiropas valstīs. RTU kļūstot par «EIT Food» partneri, «Inovāciju balvas» konkurss šogad pirmo reizi tika organizēts arī Latvijā.

«Smart Packaging» izmanto viedo sensoru sistēmas ēdiena iepakojumā, lai noteiktu ēdiena svaigumu un samazinātu pārtikas atkritumus vai veselības riskus, ko rada neprecīzi ēdiena derīguma termiņi. Ik gadu gandrīz deviņi miljoni tonnu ēdiena nonāk atkritumos neprecīzu derīguma termiņu dēļ, radot vairāk nekā 140 miljardu eiro lielus zaudējumus, norāda «Smart Packaging» līdzdibinātāja Solvita Kostjukova. Biznesa ideja tiek attīstīta ar Latvijas Universitātes zinātnieku atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rada tehnoloģiju pārtikas kvalitātes nepārtrauktai uzraudzīšanai

Lelde Petrāne, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolvents Reinis Skorovs biznesā pārvērš bakalaura darbā radītu tehnoloģiju, kas ļauj precīzi izsekot temperatūras izmaiņām pārtikas produkta ražošanā un pārvadāšanā, tā samazinot zaudējumus un riskus veselībai. Jauno tehnoloģiju jau izmanto vairāki pārtikas ražošanas un loģistikas uzņēmumi Latvijā un Austrijā.

R. Skorova uzņēmums «Kedeon Solutions» attīsta blokķēdes tehnoloģijā balstītu biznesa ideju par sensoru tīklu un platformu temperatūras izmaiņu izsekošanai reāllaikā. «Mērķis ir padarīt pārtikas piegādes ķēdi pārskatāmu, bet pašu pārtiku – drošu,» skaidro R. Skorovs. Šogad viņš ieguva bakalaura diplomu RTU, kur studēja Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē. Janvārī viņš sāks studijas RTU Rīgas Biznesa skolā programmā «Executive MBA».

Pie preču paletes vai dārgāku produktu gadījumā pat pie katra preču iepakojuma tiek pievienots neliels temperatūras sensors, un sensori savstarpēji izveido teritoriālo tīklu. Savukārt ražotnē, kravas automašīnās, noliktavās, vairuma un mazumtirdzniecības vietās tiek izvietotas bāzes stacijas. Produktu pārvietojot no ražotnes uz tirdzniecības vietu, teritoriālais tīkls savienojas ar tuvāko bāzes staciju, līdz ar to nevienā brīdī visā piegādes ķēdē reāllaika temperatūras mērījumi netiek pārtraukti. Sensoru iekārtu iegūtie dati uzreiz tiek nodoti un glabāti blokķēdē, izslēdzot iespēju ar tiem manipulēt. Patlaban industrijā dominējošajās tehnoloģijās katra ķēdē iesaistītā persona temperatūras mērījumus veic pati, tāpēc, ja atklājas, ka produkts ir bojāts, nereti ir sarežģīti pārbaudīt, kurā posmā noticis pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmoreiz kopš 2003.gada Daugavpilī mirusi, iespējams, ar trakumsērgu inficēta sieviete

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī mirusi sieviete, kura, iespējams, bija inficējusies ar trakumsērgu, kas Latvijā nevienam cilvēkam nebija konstatēta kopš 2003.gada, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Viņa norādīja, ka SPKC epidemiologi patlaban organizē profilakses pasākumus saistībā ar saņemto informāciju par minēto pacienti.

Sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", SPKC organizēja pacientes materiālu laboratorisko izmeklēšanu, un sākotnējie testēšanas rezultāti liecina par trakumsērgu.

Tomēr SPKC epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā būtisks kontakts ar pacienti. Sadarbībā ar ārstiem katrā konkrētajā gadījumā tiek veikta inficēšanās riska izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēta vakcinācija pret trakumsērgu.

Arāja norādīja, ka vakcinācija pret trakumsērgu sākta 60 cilvēkiem. SPKC organizēja arī papildu vakcīnas pret trakumsērgu piegādi ārstniecības iestādēm Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji ekspertu lemtajam Labklājības ministrija (LM) piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu ūdens tirgotājam "Memory water", kas ļauj tam pretendēt uz šiem uzņēmumiem paredzētajiem grantiem, svētdien vēstīja raidījums "Nekā personīga".

Šis ir pirmais gadījums, kad eksperti atteikuši statusa piešķiršanu, bet ministrija to iedevusi.

Pērn uzņēmums jau saņēma 133 000 eiro grantu no LM un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai". Programmas mērķis ir iesaistīt darba tirgū personas, kas no tā ir atstumtas sociālā statusa, veselības vai citu iemeslu dēļ. Lai saņemtu grantu, "Memory water" pieņēma darbā 13 cilvēkus ar invaliditāti, bet par saņemto naudu nopirka 100 000 eiro vērtu ūdens pildīšanas un iepakošanas iekārtu.

Tagad uzņēmums iecerējis iegūt papildu līdzekļus no fonda, tāpēc augustā pieprasījis tam piešķirt sociālā uzņēmuma statusu. Statusu pieprasījis arī cits "Memory water" dibinātājam Jānim Pļaviņam piederošs uzņēmums "Prana energy". Uzņēmumi uzskata, ka tie atbilst prasītajam statusam, jo puse no firmā strādājošajiem ir cilvēki ar invaliditāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova skaidro, ka, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA "Latvia MGI Tech" un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt "SARS-CoV-2" vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, "Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aprēķināts mājsaimniecību "iztikas minimums", atkarībā no dzīvesvietas

Db.lv, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijas (LM) iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).

“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība,” ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis.

MRI budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru