Mazais bizness

FOTO: Pandēmija nav šķērslis - Engurē durvis vērusi ceptuve KuKuu

Monta Šķupele, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

"Mēs esam ceptuve, kur ik dienu tiek piedāvāta silta, svaiga maize un maizītes. Ienākot ceptuvē, pirmā lieta, ko redzat, ir krāsns, kas darbojas visas dienas garumā un jums ir iespēja tikt pie karstām, smaržīgām maizītēm. Apzināti izvēlējāmies sadarboties ar, mūsuprāt, labāko kafijas grauzdētavu Latvijā - "Kalve Coffee", pasniedzot pie gardumiem arī izcilas garšas kafiju. Vakaros cepam cepumus, riekstiņus un pasūtījumus nākamajai dienai – kliņģerus, tortes, lai viss būtu svaigs un garšīgs. Vasaras sezonai domājam par brokastu piedāvājumu un vieglām, ātrām uzkodām tiem, kas brauc uz blakus esošo pludmali," komentē S.Berkolde.

FOTO: Mūziķu Dona un Kaspara Rogas Francijas Rivjēra Engurē  

Trešo sezonu uzsākusi «Prāta vētras» bundzinieka Kaspara Rogas un mūziķa Dona kafejnīca...

Viņa stāsta, ka pēdējos trīs gadus Adventes un Ziemassvētku laikā paši mājās ražoja piparkūku mīklu, brauca uz tirdziņiem pēc svētku sajūtas Engurē, Kuldīgā, Rīgā un Alūksnē, realizēja produktus arī veikalos Jelgavā un Rīgā. Pārējā laikā ražoja mājas kūkas un kliņģerus, līdz pienāca 2020. gads ar dažiem mobilitātes un profesionālās darbības aizliegumiem.

"Mana pamatnodarbošanās līdz šim bija pasākumu producēšana, kas pērn iegāja pasīvā fāzē. Biju pieradusi būt kustībā, online un hibrīdformātos nespēju savu enerģiju īsti realizēt. 2020. gada pavasarī sākām cept maizi, eksperimentēt ar ieraugu, veidiem un miltiem ar mērķi pārdzīvot "jaunos laikus" līdz atgriezīsimies "vecajās sliedēs". 2020. gads ievilkās," pauž S.Berkolde.

"Kukuu" ceptuves vietas izvēle bijusi ļoti spontāna – sākotnēji plānotās telpas būvniecības darbi kavējās un bija jāpieņem ātrs lēmums par jaunu vietu, lai pirms Ziemassvētkiem uzsāktu piparkūku mīklas ražošanu.

"Jaunās "Kukuu" ceptuves telpa atrodas ēkā pāri ielai iepretim mūsu mājai Engurē, kam gājām garām ik dienas un sākotnēji neredzējām tās potenciālu. Pērnā gada septembrī izlēmām iecerēto realizēt šeit, decembra sākumā šajā telpā jau ražojām piparkūku mīklas. Sākām ātri - bez dizaina koncepta un izstrādāta plāna, visu darījām intuitīvi. Noslēdzām telpu nomas līgumu, sākām izbūvi un paralēli domājām, kur kas atradīsies. Primāri tai vajadzēja būt ceptuvei, kur ražot produktus ar potenciālu iespēju uzņemt apmeklētājus. Koncepta pamatā – sajūta kā mājās – te mīca mīklu un cep pīrāgus, visa māja un iela smaržo, ienāc ceptuvē, redzi visu gatavošanas procesu, izbirušus miltus, sviesta kalnus, sajūti kanēli gaisā. Visam jābūt vienkārši, garšīgi, saprotami un mājīgi," stāsta S.Berkolde.

Sākotnējais plāns realizēt mazas ceptuvītes ideju ar nelielu klientu loku ir izaudzis par vietu, uz kuru brauc apmeklētāji no visas Latvijas, kā galamērķi, lai iegūtu siltas maizītes tikko no krāsns, aprunātos ar cepējām un viena brauciena laikā apmeklētu arī Engures pludmali un citus apskates objektus pastaigās svaigā gaisā.

Pirmajos četros mēnešos ceptuves attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro, bet uzņēmums joprojām turpina ieguldīt attīstībā - jaunās iekārtas, papildu telpu labiekārtošanā, plašākās noliktavās un citur.

Ceptuves galvenie klienti ir Engures un apkārtnes iedzīvotāji, kā arī garāmbraucēji un gardēži no piekrastes ciemiem, Engures viesi no netālām pilsētām un citām Latvijas vietām brīvdienās. "Esam ieguvuši pastāvīgos klientus, kas brauc konkrētās dienās pēc sava iemīļotā garduma vai maizes. Tā ir liela atbildība, iegaumēt katru klientu un vienmēr atcerēties par viņa īpašajām vēlmēm," atklāj S.Berkolde.

Uzņēmuma nākotnes plānos ir maizes produktu klāsta paplašināšana, lai izvēle būtu no vismaz pieciem dažādiem maizes veidiem, tāpat plānots papildināt plauktus ar maizes piedevām brokastīm, palielināt silto maizīšu klāstu, lai katrs klients apmierināts var iziet ar vismaz trīs dažādiem gardumu veidiem, attīstīt cepumu ražošanas procesus, pārceļot daļu uz citām telpām. Tāpat plānots attīstīt sākotnēji plānoto ceptuves telpu, izveidot blakus esošo telpu un pagalma terasi, kur nākotnē varētu piedāvāt apēst nesteidzīgi maizīti un kafiju.

"Dzīvojam Engurē pašā ceļa malā un pēdējo gadu laikā vērojam, ka auto plūsma kļuvusi daudz intensīvāka. Šis ir viens no tiem piejūras ciemiem, kur jūra ir vispieejamākā un vistuvāk ceļam, braucot cauri ciemam, tās tuvums ir ļoti jūtams. Pēdējos gadus novērojam blakus esošo auto stāvvietu un redzam, cik ļoti audzis ir Engures apmeklētāju skaits. Te pastāvīgi palielinās arī pamatiedzīvotāju skaits – vasarnīcu īpašnieki pārvācas uz pastāvīgu dzīvi šeit un pēdējais gads to ir straujāk veicinājis. Engurē ir aizraujoši kultūras un sporta pasākumi, palielinās ēdināšanas un viesu izmitināšanas pakalpojumu kvalitāte. Attīstoties ostai, pabeidzot pludmales labiekārtošanas darbus, īpaši vasaras sezonā, cilvēku skaits turpinās palielināties. Blakus ceptuvei jau ceturto sezonu piedāvājam brīvdienu māju "house Lilia" ciema viesiem. Šovasar atvērsim vēl divus apartamentus nakšņošanai vai garākai dzīvošanai brīvdienās pie jūras. Maizes ceptuvē pasniegsim viesiem brokastis tepat uz vietas vai līdzņemšanai atkarībā no pasaulē un valstī esošās situācijas. Ļoti ceram, ka drīzumā atjaunosies arī ienākošais tūrisms un varēsim atkal uzņemt tūristus no ārvalstīm," stāsta S.Berkolde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātos nodokļus, kā arī nodarbināto skaitu, Lursoft arī noskaidrojis, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits.

Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Mazā biznesa lielā nozīme 

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati...

Lursoft norāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un TOP 5 saraksts saglabājies nemainīgs.

TOP 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:

  • 1. Mazumtirdzniecība (10,16%);
  • 2. Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
  • 3. Vairumtirdzniecība (7,65%);
  • 4. Specializētie būvdarbi (4,75%);
  • 5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savu klientu un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtas situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," komentē SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar COVID -19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Valmierā, radīti Nuuk chair – atpūtas/relaksācijas krēsli, kurus plānots eksportēt

Nuuk chair ir krēsli, kurus var izmantot gan viens, gan ar ģimeni vai nelielā draugu kompānijā. Šobrīd tirgū tiek piedāvāts augstais Nuuk krēsls un zemais Nuuk krēsls, kā arī lielais un mazais galds. Ideja par Nuuk krēsliem radusies pirms trīs gadiem, brīdī, kad neizdevās cita biznesa ideja un bija jāizdomā, kā realizēt iepirktos materiālus.

"Paralēli strādāju pasākumu (sporta spēļu) organizēšanā, un viena no mūsu aktivitātēm bija būris, kas sametināts no metāla kvadrātcaurulēm (līdzīgs lielajam Nuuk rāmim). Pasākumos izmantojām arī šūpuļtīklus, ko iekarina kokos, tomēr saskārāmies ar problēmu, ka ne vienmēr tīklus ir, kur iekārt, jo koki atrodas tālu no atpūtas vietas vai ir nepieciešami papildu stiprinājumi. Iedomājos, ka tīklu varētu iekarināt šajā būra rāmī. Izdarījām to un sapratām, ka ļoti ērti sēdēt, tā arī radās pirmais Nuuk krēsls. Tālākais jau bija apzināta produkta attīstība un virzība,” stāsta SIA Rūtiņdupsis dibinātājs un vadītājs Raivis Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru