Mazais bizness

FOTO: Pandēmija nav šķērslis - Engurē durvis vērusi ceptuve KuKuu

Monta Šķupele, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

"Mēs esam ceptuve, kur ik dienu tiek piedāvāta silta, svaiga maize un maizītes. Ienākot ceptuvē, pirmā lieta, ko redzat, ir krāsns, kas darbojas visas dienas garumā un jums ir iespēja tikt pie karstām, smaržīgām maizītēm. Apzināti izvēlējāmies sadarboties ar, mūsuprāt, labāko kafijas grauzdētavu Latvijā - "Kalve Coffee", pasniedzot pie gardumiem arī izcilas garšas kafiju. Vakaros cepam cepumus, riekstiņus un pasūtījumus nākamajai dienai – kliņģerus, tortes, lai viss būtu svaigs un garšīgs. Vasaras sezonai domājam par brokastu piedāvājumu un vieglām, ātrām uzkodām tiem, kas brauc uz blakus esošo pludmali," komentē S.Berkolde.

FOTO: Mūziķu Dona un Kaspara Rogas Francijas Rivjēra Engurē  

Trešo sezonu uzsākusi «Prāta vētras» bundzinieka Kaspara Rogas un mūziķa Dona kafejnīca...

Viņa stāsta, ka pēdējos trīs gadus Adventes un Ziemassvētku laikā paši mājās ražoja piparkūku mīklu, brauca uz tirdziņiem pēc svētku sajūtas Engurē, Kuldīgā, Rīgā un Alūksnē, realizēja produktus arī veikalos Jelgavā un Rīgā. Pārējā laikā ražoja mājas kūkas un kliņģerus, līdz pienāca 2020. gads ar dažiem mobilitātes un profesionālās darbības aizliegumiem.

"Mana pamatnodarbošanās līdz šim bija pasākumu producēšana, kas pērn iegāja pasīvā fāzē. Biju pieradusi būt kustībā, online un hibrīdformātos nespēju savu enerģiju īsti realizēt. 2020. gada pavasarī sākām cept maizi, eksperimentēt ar ieraugu, veidiem un miltiem ar mērķi pārdzīvot "jaunos laikus" līdz atgriezīsimies "vecajās sliedēs". 2020. gads ievilkās," pauž S.Berkolde.

"Kukuu" ceptuves vietas izvēle bijusi ļoti spontāna – sākotnēji plānotās telpas būvniecības darbi kavējās un bija jāpieņem ātrs lēmums par jaunu vietu, lai pirms Ziemassvētkiem uzsāktu piparkūku mīklas ražošanu.

"Jaunās "Kukuu" ceptuves telpa atrodas ēkā pāri ielai iepretim mūsu mājai Engurē, kam gājām garām ik dienas un sākotnēji neredzējām tās potenciālu. Pērnā gada septembrī izlēmām iecerēto realizēt šeit, decembra sākumā šajā telpā jau ražojām piparkūku mīklas. Sākām ātri - bez dizaina koncepta un izstrādāta plāna, visu darījām intuitīvi. Noslēdzām telpu nomas līgumu, sākām izbūvi un paralēli domājām, kur kas atradīsies. Primāri tai vajadzēja būt ceptuvei, kur ražot produktus ar potenciālu iespēju uzņemt apmeklētājus. Koncepta pamatā – sajūta kā mājās – te mīca mīklu un cep pīrāgus, visa māja un iela smaržo, ienāc ceptuvē, redzi visu gatavošanas procesu, izbirušus miltus, sviesta kalnus, sajūti kanēli gaisā. Visam jābūt vienkārši, garšīgi, saprotami un mājīgi," stāsta S.Berkolde.

Sākotnējais plāns realizēt mazas ceptuvītes ideju ar nelielu klientu loku ir izaudzis par vietu, uz kuru brauc apmeklētāji no visas Latvijas, kā galamērķi, lai iegūtu siltas maizītes tikko no krāsns, aprunātos ar cepējām un viena brauciena laikā apmeklētu arī Engures pludmali un citus apskates objektus pastaigās svaigā gaisā.

Pirmajos četros mēnešos ceptuves attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro, bet uzņēmums joprojām turpina ieguldīt attīstībā - jaunās iekārtas, papildu telpu labiekārtošanā, plašākās noliktavās un citur.

Ceptuves galvenie klienti ir Engures un apkārtnes iedzīvotāji, kā arī garāmbraucēji un gardēži no piekrastes ciemiem, Engures viesi no netālām pilsētām un citām Latvijas vietām brīvdienās. "Esam ieguvuši pastāvīgos klientus, kas brauc konkrētās dienās pēc sava iemīļotā garduma vai maizes. Tā ir liela atbildība, iegaumēt katru klientu un vienmēr atcerēties par viņa īpašajām vēlmēm," atklāj S.Berkolde.

Uzņēmuma nākotnes plānos ir maizes produktu klāsta paplašināšana, lai izvēle būtu no vismaz pieciem dažādiem maizes veidiem, tāpat plānots papildināt plauktus ar maizes piedevām brokastīm, palielināt silto maizīšu klāstu, lai katrs klients apmierināts var iziet ar vismaz trīs dažādiem gardumu veidiem, attīstīt cepumu ražošanas procesus, pārceļot daļu uz citām telpām. Tāpat plānots attīstīt sākotnēji plānoto ceptuves telpu, izveidot blakus esošo telpu un pagalma terasi, kur nākotnē varētu piedāvāt apēst nesteidzīgi maizīti un kafiju.

"Dzīvojam Engurē pašā ceļa malā un pēdējo gadu laikā vērojam, ka auto plūsma kļuvusi daudz intensīvāka. Šis ir viens no tiem piejūras ciemiem, kur jūra ir vispieejamākā un vistuvāk ceļam, braucot cauri ciemam, tās tuvums ir ļoti jūtams. Pēdējos gadus novērojam blakus esošo auto stāvvietu un redzam, cik ļoti audzis ir Engures apmeklētāju skaits. Te pastāvīgi palielinās arī pamatiedzīvotāju skaits – vasarnīcu īpašnieki pārvācas uz pastāvīgu dzīvi šeit un pēdējais gads to ir straujāk veicinājis. Engurē ir aizraujoši kultūras un sporta pasākumi, palielinās ēdināšanas un viesu izmitināšanas pakalpojumu kvalitāte. Attīstoties ostai, pabeidzot pludmales labiekārtošanas darbus, īpaši vasaras sezonā, cilvēku skaits turpinās palielināties. Blakus ceptuvei jau ceturto sezonu piedāvājam brīvdienu māju "house Lilia" ciema viesiem. Šovasar atvērsim vēl divus apartamentus nakšņošanai vai garākai dzīvošanai brīvdienās pie jūras. Maizes ceptuvē pasniegsim viesiem brokastis tepat uz vietas vai līdzņemšanai atkarībā no pasaulē un valstī esošās situācijas. Ļoti ceram, ka drīzumā atjaunosies arī ienākošais tūrisms un varēsim atkal uzņemt tūristus no ārvalstīm," stāsta S.Berkolde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātos nodokļus, kā arī nodarbināto skaitu, Lursoft arī noskaidrojis, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits.

Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Mazā biznesa lielā nozīme 

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati...

Lursoft norāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un TOP 5 saraksts saglabājies nemainīgs.

TOP 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:

  • 1. Mazumtirdzniecība (10,16%);
  • 2. Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
  • 3. Vairumtirdzniecība (7,65%);
  • 4. Specializētie būvdarbi (4,75%);
  • 5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savu klientu un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtas situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," komentē SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar COVID -19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Sun Finance Group dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs

Armanda Vilciņa, 30.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pelnošu biznesu, nereti nepietiek tikai ar atbilstošām zināšanām, pieredzi un gatavību smagi strādāt - lielu lomu spēlē arī veiksme, uzskata Toms Jurjevs, AS Sun Finance Group dibinātājs un vadītājs.

Veiksme palīdz būt tev īstajā laikā un vietā jeb - tikt iekšā pa durvīm, zināšanas un pieredze - saprast, kā šo veiksmes faktoru izmatot, savukārt smags darbs - ļauj panākumus saglabāt arī ilgtermiņā, norāda T.Jurjevs. Tāpat liela nozīmē biznesa veiksmes stāstā ir arī profesionālai komandai, spriež Sun Finance Group dibinātājs. Vadītājam nekad nevajadzētu baidīties, ka viņa darbinieki kādās konkrētās jomas ir gudrāki par viņu pašu, gluži pretēji - ar to ir jālepojas, jo tieši zinoša komanda ir tā, kas uzņēmumu vedīs pretim panākumiem, domā T.Jurjevs.

Attīsta uzņēmēja gēnu

Bērnībā es sapņoju kļūt par miljonāru, atminas T.Jurjevs. “Man nebija nekādas konkrētas sapņu profesijas, bet zināju, ka nākotnē gribu būt pats sava laika noteicējs un laimes kalējs - vēlos radīt kaut ko savu un būt pelnošs uzņēmējs. Savā ziņā varētu teikt, ka šo sapni sāku īstenot jau sešu gadu vecumā, kad mājās atvēru savu restorānu. Kamēr vecāki bija darbā, es pagatavoju vairāku kārtu vakariņas, ko pēc tam piedāvāju mammai un tētim. Atceros, ka mans restorāns nebija no tiem lētākajiem, jo cenas bija krietni virs tā laika vidējā restorānu līmeņa, taču citu opciju vecākiem nebija - bija jāatbalsta mans mazais bizness,” smej T.Jurjevs, kurš, pēc vidusskolas absolvēšanas, izvēlējās studēt tieši uzņēmējdarbību.“Tolaik lieliskas iespējas jaunajiem uzņēmējiem sniedza Rīgas Ekonomikas augstskola (REA), ko joprojām uzskatu par labāko augstskolu Latvijā. Toreiz mācības šajā universitātē bija bezmaksas, tāpēc konkurss bija milzīgs - vismaz padsmit cilvēki uz vienu vietu, taču es sevi pierādīju un tiku uzņemts. Kopumā jāsaka, ka tā man bija lieliska iespēja ne tikai gūt jaunas zināšanas un iepazīties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, bet arī iemēģināt savu roku reālā uzņēmējdarbībā. Pēdējos kursos studiju ietvaros izveidoju vairākus mazos biznesus, kas mārketinga ziņā bija diezgan veiksmīgi, kā rezultātā saņēmu arī pirmo nopietno darba piedāvājumu,” stāsta T.Jurjevs, kurš 2009. gadā pievienojās AS 4 Finance komandai un jau kopš pirmās dienas kļuva par šī uzņēmuma biznesa vadītāju Latvijā. “Man bija 22 gadi - biju pavisam jauns bez jebkādas vadības pieredzes, taču arī cilvēki, kas mani pieņēma darbā bija jauni, augt griboši un biznesu attīstīt spējīgi. Viņi saredzēja mani potenciālu un domāja, ka kopā varam sasniegt nospraustos mērķus, un tā izrādījās taisnība,” atzīmē T.Jurjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Valmierā, radīti Nuuk chair – atpūtas/relaksācijas krēsli, kurus plānots eksportēt

Nuuk chair ir krēsli, kurus var izmantot gan viens, gan ar ģimeni vai nelielā draugu kompānijā. Šobrīd tirgū tiek piedāvāts augstais Nuuk krēsls un zemais Nuuk krēsls, kā arī lielais un mazais galds. Ideja par Nuuk krēsliem radusies pirms trīs gadiem, brīdī, kad neizdevās cita biznesa ideja un bija jāizdomā, kā realizēt iepirktos materiālus.

"Paralēli strādāju pasākumu (sporta spēļu) organizēšanā, un viena no mūsu aktivitātēm bija būris, kas sametināts no metāla kvadrātcaurulēm (līdzīgs lielajam Nuuk rāmim). Pasākumos izmantojām arī šūpuļtīklus, ko iekarina kokos, tomēr saskārāmies ar problēmu, ka ne vienmēr tīklus ir, kur iekārt, jo koki atrodas tālu no atpūtas vietas vai ir nepieciešami papildu stiprinājumi. Iedomājos, ka tīklu varētu iekarināt šajā būra rāmī. Izdarījām to un sapratām, ka ļoti ērti sēdēt, tā arī radās pirmais Nuuk krēsls. Tālākais jau bija apzināta produkta attīstība un virzība,” stāsta SIA Rūtiņdupsis dibinātājs un vadītājs Raivis Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi ražotāji var izlemt pamest Eiropu un Ķīnu, lai priekšroku dotu Amerikas sapnim.

Jau kādu laiku izskatās, ka varētu būt aizsākusies lielā pasaules biznesu migrācija. Nemierīgākā un neskaidrākā pasaulē daudzkārt vairāk tiek novērtēta nosacīta stabilitāte. Attiecīgi gan dažādi potenciāli strauji plaukstoši riski, gan sankcijas, gan ekonomiski aprēķini uzņēmējiem liek domāt, kuros tirgos vispār ir vērts lielos apmēros ieguldīt un kur vēl ir iespējams izvērst tādu ražošanu, kas ļauj nopelnīt.

Šogad nenoliedzami viena no tēmām ir tā, ka pašsaprotamu iemeslu iespaidā starptautiskie biznesi pamet Krieviju. Tomēr šajā ziņā ap Krieviju notiekošais var būt vien mazais brālēns līdzīgam Ķīnas satricinājumam, ja tā izvēlēsies sākt karu par Taivānu. Lielas biznesu pārdomas par agrāk teju pilnībā ierasto darbību gan neaprobežojās vien ar attīstības valstīm. Arī pietiekami daudzi Eiropas ražotāji domā par savu darbību pārcelšanu uz ASV. Tiek vērsta uzmanība uz tur krietni zemākām enerģijas izmaksām. Galu galā ASV visai daudz ir gan sava nafta, gan gāze. Tāpat ASV tautsaimniecība tiek arī vērtēta kā veselīgāka ar, iespējams, paredzamāku politiku un dāsnākiem tās stimuliem vai vismaz mazāk naidīgu politiku pret vietējiem ražotājiem. Visa rezultāts nu ir tāds biznesa spēles laukums, kura nosacījumi arvien vairāk nosveras par labu ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 15.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.augusta žurnālā lasi:

Statistika

Klātienes azartspēles atgriežas

Aktuāli

Vai darbaspēka stimulus Latvijā redz laikā un pilnīgi

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunie energotīklu tarifi ir reāla iespēja panākt mūsu valsts ekonomikas uzrāvienu

Db.lv, 25.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rīkoja biedru sanāksmi, kurā AS “Sadales tīkls“ (Sadales tīkls) skaidroja jauno tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

LDDK biedru vidū ir lielākie Latvijas uzņēmumi, kuriem jaunie elektroapgādes tarifi varētu potenciāli palīdzēt veicināt konkurētspēju, un esošā reforma ir reāla iespēja panākt mūsu valsts ekonomikas uzrāvienu.

Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs, LDDK Padomes loceklis: “Reālās situācijas apzināšanās un uzticības vairošana pašu veidotai energotīklu tarifu sistēmai ir nākotnes panākumu atslēga enerģētikas sektora līdzsvarotā attīstībā. 1. jūlijā spēkā stājusies reforma ir pareiza un īstajā laikā, jo palīdzēs atbrīvoties no ieilgušā Krievijas energocenu diktāta un palielinās mūsu reģiona drošību. Tagad politiķiem atliek atbildīgi paveikt savu darbu, skaidrojot sabiedrībai šīs reformas nepieciešamību un bez populisma atrodot līdzekļus mazāk aizsargāto sabiedrības grupu izmaksu pieauguma kompensēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis Kaspars Kaleba

Armanda Vilciņa, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mūsdienās gūtu panākumus, uzņēmējiem ir jābūt gataviem nemitīgi augt, attīstīties un pielāgoties ārējiem apstākļiem, uzskata Kaspars Kaleba, SIA Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis.

Stabilitāte nozīmē lejupslīdi, jo, manuprāt, uzņēmējam ir visu laiku jācenšās būt ārpus savas komforta zonas un arvien jāmeklē jaunas attīstības iespējas, spriež K.Kaleba, uzsverot, ka komforta zonā nekāda izaugsme nenotiek. Ir daudzi apstākļi, kurus mēs nevaram ietekmēt un paredzēt, tāpēc nepārtraukta attīstība un pielāgošanās tirgus pieprasījumam noteikti ir viena no svarīgākajām biznesa veiksmes atslēgām, domā SIA Omarketing līdzīpašnieks.

Sāk no nulles

Es nāku no ļoti nabadzīgas ģimenes, tāpēc bērnībā man nebija sapņu, kas saistītos ar profesionālās karjeras veidošanu, atklāj K.Kaleba. “Atceros, ka vienīgais, ko kā bērns vēlējos, lai tad, kad izaugšu liels, man vienmēr būtu ēdiens, drēbes un savs televizors. Šobrīd, atskatoties uz to laiku, jāsecina, ka bērnībā mani mērķi bija ļoti pieticīgi, un par profesijām es tiešām nedomāju, jo es pat īsti nezināju, kas ko dara un cik pelna. Savu pirmo nopietno darba pieredzi es savukārt guvu skolas laikos, kad kā palīgstrādnieks darbojos kādā nelielā Siguldas skaistumkopšanas salonā. Principā darīju visu, kas bija nepieciešams - pļāvu zāli, lasīju ābolus, kā arī rūpējos par salona iekštelpu apsaimniekošanu. Šajā darbā es iemācījos strādāt un radīt vērtību pirms prasīt par to naudu, un par to lielu paldies jāsaka manam tā laika priekšniekam,” teic K.Kaleba, norādot, ka lielāka skaidrība par iespējamo karjeras veidošanu viņam radās ap 20 gadu vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā — pērn - jauno uzņēmumu skaits bija par 928 uzņēmumiem lielāks nekā likvidēto uzņēmumu skaits.

To rāda SIA Lursoft apkopotie dati. Proti, 2023. gadā Latvijā reģistrēti 8772 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 7844 uzņēmumi.

„Tas ir pozitīvs signāls, ka cilvēki vēlas nodarboties ar biznesu Latvijā,” pērnā gada uzņēmumu demogrāfijas datus vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka jaunu uzņēmumu dibināšanu pēdējos gados ir ietekmējusi superneprognozējamā situācija, kuru sākotnēji būtiski ietekmēja nepieredzētās Covid -19 pandēmijas ierašanās un valstu valdību cīņa par tās izplatības ierobežošanu, kam sekoja karš Ukrainā, superaugstā inflācija, un pērn šim komplektam pievienojās krīze Izraēlā un bažas par recesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercijas gada balvas “E-komercijas zvaigzne 2023” apbalvošanas ceremonijā paziņoti Latvijas labākie un inovatīvākie interneta veikali desmit dažādās kategorijās.

Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand prix ieguvēju tika kronēts jaunuzņēmums “Selfnamed”, kas klientiem sniedz iespēju izveidot savu sertificētu kosmētikas produktu līniju vai pasūtīt produktus ar sava zīmola logotipu un personalizētu dizainu.

Konkurss “E-komercijas zvaigzne” norisinās jau trešo reizi un šogad tajā saņemti 274 pieteikumi, kā arī gada balvas ietvaros jo īpaši tika runāts par eksportu un tā sniegtajām iespējām. Starptautiska profesionāļu žūrija kā galvenos kritērijus dalībnieku pieteikumos vērtēja dizainu un lietojamību. Šogad konkursa stratēģiskais partneris ir loģistikas uzņēmums “Omniva” un konkursa kopējā balvu fondu vērtība ir 20 000 eiro. Labākie e-komercijas veikali visās kategorijās saņēma Arta Nīmaņa speciāli dizainētas balvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu

Deniss Ščeulovs, RTU profesors, Dr.oec, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen tika publiskota Konkurences padomes darbības stratēģija laika posmam no 2023. līdz 2029. gadam. Tā kā konkurence ir viens no mūsdienu ekonomikas dzinējspēkiem, ar lielu interesi sāku pētīt dokumentu par Latvijas konkurences uzraugu plānu turpmākajiem gadiem.

Taču, jo vairāk lasa dokumentu, jo vairāk rodas sajūta, ka Konkurences padomes darbības stratēģija ir drīzāk iekšējo darbību apkopojums un ilgtermiņa redzējums, pat ne plāns ar konkrētu pasākumu kompleksu konkurences attīstības un evolūcijas nodrošināšanai Latvijā kā globālās ekonomikas sastāvdaļas. Stratēģijā iestādes darbība mūsdienu ekonomikas turbulences ietvaros nav pietiekami precīzi aprakstīta, kas rada šaubas par tās spēju ātri reaģēt uz svarīgiem, sabiedrībai un ekonomikai būtiskiem un steidzamiem notikumiem tirgū.

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu, pakāpeniski mainot “uzrauga” funkcijas uz ietekmētāja un politikas veidotāja un eksperta funkciju. Tai vairāk jāskatās starpnieka starp “ministrijām un likumiem” un biznesa nozari virzienā, atceroties, ka Latvijas tautsaimniecības struktūras īpatsvaru veido mazais un vidējais bizness. Līdz ar to Konkurences padomes darbībai jābūt vērstai un procesu vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību komunikācijai plašā izpratnē.

Komentāri

Pievienot komentāru