Jaunākais izdevums

Reizi nedēļā pamestā parkā Kairas piepilsētā pulcējas sieviešu grupa, kas ar ielu sporta parkūra palīdzību izaicina valsts konservatīvās sociālās normas.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģiptē aizturēta par kukuļņemšanu aizdomās turētā bijusī Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa, otrdien ziņoja LTV raidījums Panorāma.

Stabiņas advokāte Līga Cīrule raidījumam apstiprināja, ka pirmdien, 19.novembrī, Ēģiptē norisinājās tiesa par Stabiņas izdošanu uz Latviju, tomēr tās lēmums pagaidām nav zināms.

Ģenerālprokuratūra pagaidām LTV nekomentēja, vai pieprasījusi Stabiņas izdošanu Latvijai, bet Stabiņas advokātes minētā tiesvedība varētu nozīmēt, ka Ēģipte lēmusi Stabiņu izdot, bet viņa šo lēmumu pārsūdzējusi. Ja Ēģipte Stabiņu tomēr izdos, viņu uz Latviju pārvedīs Valsts policija, kas gan arī plašākus komentārus pagaidām nesniedza.

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska raidījumam norādīja, ka «saskaņā ar Valsts policijas rīcībā esošajām ziņām Stabiņu Ēģiptē ir aizturējušas Ēģiptes varas iestādes, taču ne saistībā ar izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā». Tas nozīmē, ka Stabiņa pati kaut kādā veidā nonākusi Ēģiptes varas iestāžu uzmanības lokā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - EK: Junkers un Meja panākuši labu progresu sarunās par Breksita vienošanos

LETA, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londona un Brisele, cenšoties rast izeju no «Breksita» strupceļa, panākušas «labu progresu», pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Koloda Junkera un Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas tikšanās pirmdien paziņojusi Junkera pārstāve.

Junkers un Meja, kas tikās Ēģiptē notiekošā Eiropas Savienības (ES) un Arābu līgas samita kuluāros, vienojušies, ka «šis darbs pabeidzams laikā» pirms 21.martā paredzētā ES samita, pavēstīja EK prezidenta pārstāve.

Tikmēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc tikšanās ar Meju svētdien Ēģiptē paudis viedokli, ka «Breksita» atlikšana būtu «racionāls risinājums», piebilstot, ka neatkarīgi no risinājuma ES dalībvalstis izrādīs lielāko iespējamo sapratni un labo gribu.

Tusks atklāja, ka viņš ar Meju pārrunājis «iespējamā pagarinājuma tiesisko un procesuālo kontekstu.»

«Es uzskatu, ka šajā situācija, kurā atrodamies, pagarinājums būtu racionāls risinājums. Bet premjerministre joprojām uzskata, ka viņa spēs izvairīties no šī scenārija,» piebilda Tusks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien Ēģiptē Gīzas piramīdu tuvumā sprāgusi ceļa malā uzstādīta bumba laikā, kad garām braucis autobuss ar tūristiem no Dienvidāfrikas. Sprādzienā ievainoti 17 cilvēki, ziņo amatpersonas.

Bumba bijusi uzstādīta pie Lielā Ēģiptes muzeja sienas, un sprādzienā viegli cietuši pieci tūristi no Dienvidāfrikas, kurus savainojuši sprādzienā izsisto autobusa logu stikli. Ievainojumus guvuši arī sprādziena tuvumā esošie ēģiptieši.

Autobusā atradās 25 tūristi no Dienvidāfrikas.

Ēģipte ir piedzīvojusi virkni kaujinieku uzbrukumu, kas galvenokārt bijuši vērsti pret drošības spēkiem un kristiešu minoritāti.

Tūrisms, kas ir valsts galvenais ienākumu avots, pēdējos mēnešos izrādījis atlabšanas pazīmes pēc lejupslīdes, kura sākās pēc sacelšanās 2011.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Aerodium Toma Krūza jaunajai filmai uzbūvē pasaulē lielāko vēja tuneli

Zane Atlāce - Bistere, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Holivudas filmas Mission Impossible: Fallout lidošanas ainas ir uzņemtas pasaulē lielākajā vēja tunelī, ko speciāli Toma Krūza pasūtījumam būvēja Aerodium, informē uzņēmumā.

Pasaules lielākajam vēja tunelim ir 6,5 m x 3,5 m liela lidošanas zona. Tajā vienlaicīgi var brīvi lidot 7 cilvēki. Lidot var arī horizontāli, kas ir jauna, unikāla pieredze un rada vistuvākās sajūtas izpletņlēkšanai. Iekārta ir četrstāvu mājas augstumā, un tās darbināšanai nepieciešama 3200 kW jauda - ar tādu pietiktu 200 privātmājām.

Lai arī lidošanas ainu filmēšana aizņēma tikai 3 dienas, treniņi tām Warner Brothers studijā Londonā ilga gandrīz gadu. Holivudas kino zvaigznes galvenais lidošanas treneris bija Aerodium lidotājs Ēriks Osmanis, kurš atzīst, ka: «Strādāt ar Tomu Krūzu bija liels pagodinājums! Treniņu plānošana bija izaicinošs uzdevums, lai tie būtu maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsāki, saistībā ar Toma aizņemto grafiku. Katra minūte bija svarīga un mēs to nevarējām izniekot. Toms ir cilvēks, kurš daudz un smagi strādā pie tā, lai kaut ko sasniegtu. Lidošanu viņš apguva ātri, kā rezultātā bijām spējīgi horeogrāfijā ielikt sarežģītākus lidošanas manevrus un trikus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas nopietni apsver «Breksita» atlikšanu līdz 2021.gadam, Briseles pacietībai, kā pašreizējā strupceļa situāciju risina britu vadība, arvien sarūkot, atsaucoties uz avotiem Eiropas diplomātu aprindās, ziņo britu laikraksts «The Guardian».

Atbilstoši pašreizējam plānam «Breksitam» būtu jānotiek 29.martā, bet pēc tam būtu jāsākas 21 mēneša pārejas periodam.

«Breksita» atlikšanas idejas atbalstītāju vidū esot Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs Mārtins Zelmairs.

«The Guardian» citē anonīmas ES amatpersonas, kas teikušas, ka nevēlas apsvērt īstermiņa pagarinājumu, bažījoties, ka pastāvošās problēmas tādējādi tiks paildzinātas uz dažiem mēnešiem.

Amatpersonas atsaucīgākas būtu par divu gadu moratoriju

Ierodoties uz ES un Arābu līgas samitu Ēģiptē, Austrijas kanclers Sebastians Kurcs pauda atbalstu «Breksita» atlikšanai, ņemot vērā sarunu strupceļu.

«Ja līdz marta sākumam vienošanās nebūs saņēmusi atbalstu, es uzskatu, ka tad būtu labi atlikt «Breksitu», jo bezvienošanās scenārijs ir slikts ES, bet tas ir ārkārtīgi slikts Apvienotajai Karalistei,» Kurcs sacīja žurnālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Černaja-Mežmale: PNB Bankas jaunajiem akcionāriem vēlme stiprināt bankas kapitālu bija jāpauž agrāk

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB banka» jaunajiem akcionāriem vēlme stiprināt bankas kapitālu bija jāpauž agrāk, nevis pēc tam, kad bankas darbība jau ir apturēta, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

«Vēlme stiprināt kapitālu bija jāpauž ātrāk, investori līdz šim brīdim nav spējuši pierādīt, ka viņiem ir līdzekļi. Ja FKTK nav faktu, ja nav iesniegti prasītie dokumenti, tad bija jāpieņem šāds smags lēmums,» sacīja Černaja-Mežmale.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) pārmeta FKTK, ka jaunajiem akcionāriem netiek dota iespēja rekapitalizēt banku un atjaunot tās darbību. Eglītis uzsvēra, ka «PNB banka» ar nepietiekamu kapitālu ir darbojusies gandrīz divus gadus, taču jaunajiem akcionāriem tikušas dotas vien pāris nedēļas, lai ieguldītu līdzekļus. Černaja-Mežmale uzsvēra, ka «PNB bankas» jaunie akcionāri līdz pat šim brīdim Eiropas Centrālajai bankai un FKTK nav iesnieguši dokumentus, kas pierādītu, ka viņu rīcībā ir līdzekļi, kas būtu nepieciešami bankas kapitāla palielināšanai. «Tāpat jaunie akcionāri ar dokumentiem nav pierādījuši, ka viņi ir spējīgi pieņemt lēmumus,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kumosu no ienesīgā viedtālruņu biznesa mūsdienās vēlas nokost daudzi, tai skaitā arī Ēģiptē.

Aģentūra Reuters publicējusi fotogrāfijas, kurās iemūžināts darbs Ēģiptes pilsētas Asjūtas viedtālruņu ražotnē. Tur tiek darinātas viedierīces ar zīmolu Sico. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

?http://www.db.lv/diskusija/iesaki-latvijas-jaunos-un-perspektivos-uznemumus-par-kuriem-dienas-biznesam-noteikti-butu-jauzraksta

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Āfrikas startup kompānija pošas uz Ņujorkas fondu biržu

Lelde Petrāne, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercijas kompānija Jumia, kas bāzēta Nigērijā, kļūs par pirmo Āfrikas startup Ņujorkas fondu biržā, vēsta BBC.

Jumia debija Ņujorkas fondu biržā plānota nākamajā mēnesī.

Kompānija, kurai 2016. gadā noteikta 1 miljarda ASV dolāru vērtība, piedāvā tiešsaistes preces un darbojas arī pārtikas piegādē, viesnīcu un lidojumu rezervēšanā.

2018. gada beigās tai bija četri miljoni aktīvo lietotāju.

Tiešsaistes kompāniju 2012. gadā Lagosā dibināja divi franču uzņēmēji, un tagad tā nodrošina pakalpojumus lielam skaitam Āfrikas iedzīvotāju tādās valstīs kā Dienvidāfrika, Tanzānija, Ēģipte un Kotdivuāra.

Tās lielākais akcionārs ir MTN, Āfrikā lielākā telekomunikāciju kompānija.

Akciju cena vai tagadējais novērtējums pagaidām nav publiski zināmi, taču tiek lēsts, ka Jumia vērtība šobrīd sasniedz 1,5 miljardus ASV dolāru, neraugoties uz to, ka kompānija 2018. gadu noslēgusi ar zaudējumiem 170 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīz tiks pabeigta Eiropas pirmā zemūdens restorāna būvniecība, raksta CNN.

Restorāns Under atrodas Ziemeļjūrā, netālu no Norvēģijas krastiem. Patlaban notiek interjera iekārtošanas darbi un prognozējams, ka restorāns tiks atklāts 2019.gada pavasarī. Restorāna dizainu veidojusi Norvēģijas kompānija Snohetta, kas zināma ar tādiem projektiem kā Aleksandrijas bibliotēka Ēģiptē, Oslo Opera, Taimskvēra renovācija Ņujorkā un citiem.

Restorāns varēs uzņemt aptuveni 100 viesus un tā iekštelpu platība ir aptuveni 500 m2, kas izvietoti trīs līmeņos, piedāvājot viesiem neaizmirstamus zemūdens skatus, ko varēs vērot caur 11 metru plašo panorāmas logu.

Restorāns uz īpašas platformas netālu no krasta tika būvēts aptuveni sešus mēnešus un tad ar milzīgu kuģi aizvilkts līdz tā atrašanās vietai. Lai restorānu iegremdētu, tā iekšpusē tika ievietoti konteineri ar ūdeni un restorāns pie jūras dibena piestiprināts 18 vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau rīt, 21.martā, Norvēģijā, Lindesnesā, dienvidrietumos no Oslo apmeklētājiem durvis vērs zemūdens restorāns Under, kas ir Eiropā pirmais šāda veida restorāns.

Ziemeļatlantijas ūdeņos daļēji iegremdētā restorāna platība ir aptuveni 500 m2. Tas izvietots trīs līmeņos. Skaisto zemūdens ainavu viesi varēs baudīt, veroties caur 11 metru plašo panorāmas logu.

Db.lv jau vēstīja, ka restorāna dizainu veidojusi Norvēģijas kompānija Snohetta, kas zināma ar tādiem projektiem kā Aleksandrijas bibliotēka Ēģiptē, Oslo Opera, Taimskvēra renovācija Ņujorkā un citiem.

Under būvēts no dzelzsbetona, lai spētu izturēt Norvēģijas krasta laikapstākļus. «Pirmā problēma ir ūdens spiediens, taču lielākais izaicinājums ir viļņi. Vējš un viļņi šeit ir ekstrēmi. Lai restorāns tos spētu izturēt, ēka ir diezgan ieliekta un bieza,» skaidrojis Snohetta vecākais arhitekts Rune Grasdals.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar starptautisko tūroperatoru Tez Tour Latvija 26. un 27. oktobrī sāks čarterlidojumus no Rīgas uz attiecīgi Hurgadu un Šarm eš Šeihu Ēģiptē.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) skaidro: «Pēc ilgāka pārtraukuma mēs sadarbībā ar Tez Tour Latvija atsākam lidojumus uz Ēģipti.»

«Visi lidojumi no Rīgas uz Ēģipti tiks veikti ar Airbus A220-300. Čarterlidojumu programma no Rīgas uz Ēģipti tiks atklāta ar lidojumu uz Hurgadu 2019. gada 26. oktobrī. Ziemas sezona ilgs līdz 2020. gada aprīļa beigām,» informē Tez Tour Latvija direktors Konstantīns Paļgovs.

2019. gada ziemas sezonā airBaltic un Tez Tour Latvija piedāvās vienu lidojumu nedēļā no Rīgas uz Hurgadu un Šarm eš Šeihu.

airBaltic nodrošina lidojumus uz vairāk nekā 70 galamērķiem no Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad piedzīvosim jaunu Nacionālo koncertzāli Rīgā?

Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts, pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» direktors, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kukuļņemšanā aizdomās turētā Stabiņa izraidīta uz Latviju un apcietināta

LETA, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) amatpersonas ceturtdien lidostā «Rīga» apcietinājušas par kukuļņemšanu aizdomās turēto bijušo Rīgas domes amatpersonu Āriju Stabiņu, aģentūrai LETA pavēstīja VP Starptautiskās sadarbības pārvaldes priekšnieks Māris Geida.

Viņš norādīja, ka Stabiņa, kura 5.novembrī tika aizturēta Ēģiptē, no šīs valsts tika izraidīta un tās varas iestādes informēja Latvijas tiesībsargājošās institūcijas par to, ar kuru reisu Stabiņa ielidos Latvijā. Pateicoties Ēģiptes varas iestāžu darbībai, tika nokoordinēta Stabiņas apcietināšana.

Geida arī norādīja, ka par Stabiņu bija izdots Eiropas apcietināšanas orderis, līdz ar to viņai acumirklī tika piemērots apcietinājums, nevis aizturēšana.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2012.gada septembrī paziņoja, ka ir sākts kriminālprocess saistībā ar iespējamu Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu. Šajā kriminālprocesā bija veiktas 14 kratīšanas un aizturētas vairākas personas, tostarp toreizējā Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Stabiņa un divi pārvaldes darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet arī Indijā, Korejā, Ēģiptē un Amerikā

Lai modernizētu ražošanu, SIA Cewood investē ražotnes attīstībā, un šogad ieguldījumi pārsniegs 0,5 milj. eiro.

Būtiski aug

Uzņēmums trīs gadu laikā ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, tas noticis sekmīgā darbā ar produkcijas pircējiem vietējā tirgū un ārvalstīs, kā arī, rūpīgi strādājot pie produkcijas sortimenta un kvalitātes. 2018. gadā tā neto apgrozījums sasniedza 4,27 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 1,28 milj. eiro nozīmē pieaugumu 3,3 reizes. Šogad, pēc SIA Cewood valdes locekļa Ingara Ūdra sacītā, prognozētie ienākumi būs ap 7 milj. eiro, jo pieprasījums pēc šāda produkta pieaug salīdzinoši strauji. Jārēķinās, ka Alūksnes novada Jaunlaicenē cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotne ir vienīgā visā Baltijā un tuvākie konkurenti ir ražotāji Zviedrijā un Dānijā. Cementēto koka ēveļskaidu plātnes izmanto gan kā konstrukciju, gan iekštelpu apdares materiālu un dēvē par fibrolītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Ēģiptes galvaspilsētā sprādzienā nogalināti policisti un spridzinātājs

LETA--AFP, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģiptes galvaspilsētā Kairā pirmdien eksplodēja spridzeklis, nogalinot divus policistus un spridzinātāju, kuru viņi vajāja, paziņoja Iekšlietu ministrija.

Policija dzinās pakaļ vīrietim, kurš, kā tika uzskatīts, pagājušajā nedēļā bija novietojis spridzekli pie mošejas.

«Kad drošībnieki aplenca šo vīrieti un grasījās viņu aizturēt un savaldīt, viņam piederošs spridzeklis eksplodēja,» paziņoja Iekšlietu ministrija.

Sprādzienā, kas notika Darbalahmaras rajonā Kairas centrā, arī tika ievainoti trīs policisti.

Iekšlietu ministrija bija meklējusi vainīgo, kurš piektdien novietoja spridzekli pie drošības spēku patruļas, kas bija stacionēta pie mošejas Kairas piepilsētā Gizā. Drošības spēki šo spridzekli neitralizēja.

Ēģipte gadiem ilgi cīnās pret islāmistu nemierniekiem, kuri aktivizējās pēc tam, kad armija 2013.gadā gāza valsts prezidentu islāmistu Mohamedu Mursi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PNB bankas jaunais īpašnieks izskatījis piedāvājumu iegādāties Rietumu banku

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība no augusta vidus ir apturēta, jaunais īpašnieks - gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs (Roger Tamraz) - izskatījis vairāku Latvijas banku iegādes iespējas, tostarp piedāvājumu iegādāties «Rietumu banku».

«Sākotnēji nebiju noskatījis tieši šo [»PNB"] banku. Vispirms runāju ar citiem baņķieriem, jo Latvijā diezgan daudzas bankas ir pieejamas pirkšanai. To vidū lielākā bija «Rietumu banka», kuras galvenie akciju turētāji manas pirmās Latvijas vizītes laikā vēlējās to pārdot. Man bija jādodas uz Floridu, taču, kad atgriezos vēlreiz, īpašnieki bija izšķīrušies banku paturēt,» intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» sacījis Tamrazs.

Viņš minējis, ka runājis arī ar citiem baņķieriem, piemēram, no «PrivatBank» un no «Reģionālās investīciju bankas».

Tāpat Tamrazs atzīmējis, ka vienošanās ar Grigoriju Guseļņikovu par «PNB bankas» akciju pārdošanu un cenu sasniegta viegli. «Mūsu pārrunu reizes bija labi ja pusstundu garas. Tikšanās, kuras laikā iegādājos banku, prasīja desmit minūtes. Pirms mēs izšķīrāmies par darījumu, sazinājāmies ar īsziņām,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: No Limbažiem līdz Itālijai

Monta Glumane, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma "Limbažu siers" galvenais eksporta tirgus ir Itālija, kur nonāk aptuveni 65–70% no kopējā apjoma, taču limbažnieku radīto sieru ēd arī ASV, Indijā, Ēģiptē un Eiropā.

Uzņēmuma galvenais produkts ir cietais siers. Tautā to mēdz saukt arī par parmezānu, taču, līdzīgi kā šampanietim un konjakam, tam jānāk no konkrētā reģiona. Hobija līmenī "Limbažu siers" ražo arī citus piena produktus, taču biznesa pamatā ir siers.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, "Limbažu siers" kopā ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību izstrādājis vairākus kritērijus un piedāvājumus valdībai, kas ražotājam šajā laikā būtu svarīgi. “Mēs piedāvājam valdībai iepirkt noliktavas atlikumus, ja uzņēmējam ir pārcelti produktu realizācijas termiņi. Summa – par pašizmaksu," pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru