Quantcast
Sports

FOTO: Pasniegtas Latvijas Gada balvas sportā

LETA, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Uz Latvijas labākā sportista balvu vīru konkurencē pretendēja arī skeletonists Martins Dukurs, biatlonists Andrejs Rastorgujevs, bokseris Mairis Briedis, smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs un svarcēlājs Artūrs Plēsnieks. Dukurs šogad savu trofeju klāstam pievienoja kārtējo uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā, kā arī zelta medaļas pasaules un Eiropas čempionātos, Rastorgujevs pirmo reizi karjerā kāpa uz goda pjedestāla Pasaules kausa sacensībās, Briedis ieguva Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu un iekļuva Boksa supersērijas pusfinālā, Rumjancevs izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā, kamēr Plēsnieks ieguva sudraba godalgu planētas meistarsacīkstēs.

Tikmēr dāmām uz balvu pretendēja tenisiste Anastasija Sevastova, septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, svarcēlāja Rebeka Koha un cīkstone Anastasija Grigorjeva. Sevastova šogad triumfēja Maljorkas WTA International turnīrā un rangā sasniedza savu rekordaugsto 15.vietu, Ikauniece-Admidiņa laboja Latvijas rekordu septiņcīņā, Koha izcīnīja bronzu pasaules čempionātā, bet Grigorjeva izcīnīja bronzu planētas meistarsacīkstēs un sudrabu Eiropas čempionātā.

Savukārt nominācijā Labākais Latvijas treneris uzvarēja svarcelšanas treneris Eduards Andruškevičs, kurš atlabst pēc operācijas un viņa vietā balvu saņēma audzēkne Rebeka Koha. Zīmīgi, ka Andruškevičs un viņa audzēknis Plēsnieks sākotnēji nebija starp Latvijas Olimpiskā komitejas (LOK) izvirzītajiem kandidātiem uz balvām savās kategorijās.

Uz gada labākā trenera balvu pretendēja arī Latvijas vīriešu basketbola izlases stūrmanis Ainars Bagatskis, skeletonistu treneris Dainis Dukurs un bobsleja komandas vadītājs Sandis Prūsis. Zīmīgi, ka Bagatskis šogad netika nosaukts par Latvijas labāko basketbola treneri, šādu apbalvojumu iegūstot dāmu valstsvienības vadītājam Mārtiņam Zībartam.

Savukārt Labākās Latvijas sporta spēļu komandas balvu ieguva vīriešu basketbola izlase, kas Eiropas čempionātā izcīnīja piekto vietu. Uz balvu pretendēja arī dāmu basketbola valstsvienība, kas Eiropā bija sestā un izcīnīja ceļazīmi uz nākamā gada Pasaules kausu, kā arī vīriešu hokeja izlase, kas planētas meistarsacīkstēs bija desmitā, paliekot soļa attālumā no ceturtdaļfināla.

Sprintere Gunta Latiševa-Čudare tika atzīta par 2017.gada Latvijas sporta uzlecošo zvaigzni. Viņa šogad uzvarēja Eiropas U-23 čempionāta 400 metru distancē, bet pasaules čempionātā bija ātrākā no Eiropas skrējējām, noslēgumā ierindojoties 12.vietā. Savukārt pasaules Universiādē viņa izcīnīja sudrabu 200 metru skrējienā.

Uz gada uzlecošās zvaigznes godu pretendēja arī kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms, kurš triumfēja Pasaules kausa kopvērtējumā U-23 vecuma grupā, kā arī daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs, kurš šogad izcīnīja septīto vietu Eiropas čempionātā.

Balvu Labākā Latvijas komanda individuālajos sporta veidos saņēma bobsleja četrinieku ekipāža ar pilotu Oskaru Melbārdi un stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu, kuri pasaules čempionātā izcīnīja ceturto vietu. Zīmīgi, ka šī četrotne šo balvu saņēma arī pērn, kad triumfēja planētas meistarsacīkstēs.

Uz balvu pretendēja arī bobsleja pilota Oskara Ķibermaņa un stūmēja Matīsa Mikņa divnieks, kas janvārī Eiropas čempionātā izcīnīja bronzu, kā arī Latvijas vadošie pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, kuri Jūrmalā izcīnīja Vecā kontinenta sudraba godalgas.

Balvu Labākais tehnisko sporta veidu sportists saņēma šī gada pasaules čempions motokrosā MX2 klasē Pauls Jonass. Šajā nominācijā starp pretendentiem bija arī Eiropas čempions spīdvejā Andžejs Ļebedevs un Eiropas vicečempions rallijkrosā Super 1600 klasē Artis Baumanis.

Nominācijā Gada sporta notikums Latvijā uzvarēja Jūrmalā notikušais Eiropas čempionāts pludmales volejbolā. Šim pasākumam par šo balvu konkurenci sastādīja Latvijas un Lietuvas basketbola izlašu pārbaudes spēle Arēnā Rīga, kā arī pasaules čempionāta posms rallijkrosā.

Par gada paraugu sportā tika nosaukts hokeja vārtsargs Edgars Masaļskis, kurš aprīli teica atvadas Latvijas izlasei, bet tagad turpina trenera gaitas. Izlases rindās 37 gadus vecais Masaļskis aizvadīja 160 spēles, kas ir labākais rādītājs starp vārtsargiem.

Masaļskis Latvijas izlases vēsturē kā pagaidām vienīgais spēlētājs ir piedalījies 15 pasaules čempionātos pēc kārtas. Tāpat Masaļskis ir piedalījies četrās olimpiskajās spēlēs, 2010.gadā Vankūverā būdams izlases pamatvārtsargs.

Latvijas Paralimpiskās komitejas speciālbalvu saņēma Diāna Dadzīte, kura jūlijā izcīnīja trīs zelta medaļas pasaules čempionāta vieglatlētikā. Uz balvu pretendēja arī Aigars Apinis, Dmitrijs Silovs un Rihards Snikus.

Savukārt Artūra Vaidera fonda speciālbalvu kā labākais sporta žurnālists saņēma Ingmārs Jurisons no Sporta Avīzes.

Tikmēr par gada labāko sporta skolotāju tika atzīta Signe Lūsiņa no Valmieras sākumskolas. Balvai tika izvirzīti arī Irina Tihomirova no Rīgas Austrumu vidusskolas un Māris Stabiņš no Grundzāles pamatskolas.

Savukārt Latvijas Televīzijas speciālbalvu saņēma Latvijas basketbola valstsvienības kapteinis Jānis Blūms.

Jau pirms ceremonijas zināms, ka balvu Mūža ieguldījums Latvijas sportā saņems velomehāniķis Arkādijs Svece, kurš velosportā aizvadījis vairāk nekā 60 gadus, palīdzot sportistiem sešās olimpiskajās spēlēs.

Tikmēr nominācijā Gada notikums tautas sportā uzvarēja skriešanas seriāls Stirnu buks. Uz šo balvu tika nominēts arī Lattelecom Rīgas maratons un Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde.

Tikmēr portāla Delfi.lv līdzjutēju balsojumā par populārāko valsts sportistu tika atzīts Jonass. Finālbalsojumā viņam konkurenci sastādīja Briedis un Ostapenko.

Pērn par labākajiem tika nosaukti Porziņģis un Ikauniece-Admidiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības.

Apvienību veido SIA "RUUME arhitekti" no Latvijas, ""LOCAL" S.A.S. d'architecture" no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA "K-Forma" un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu - parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

"Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku," ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā 27.decembrī teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts iepirkums Elejas sporta halles un baseina celtniecībai

Zane Atlāce - Bistere, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Sporta apģērbu zīmols Joma: Pasaules sporta kustība ir spēcīga, un mums jāattīstās šajā virzienā

, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par sporta apģērbu zīmolu Joma stāsta Anastasija Kučinska, uzņēmuma vadītāja Latvijā.

Joma ir Spānijas sporta apģērbu un apavu zīmols ar 53 gadu vēsturi. Latvijā aktīvi darbojamies jau desmit gadus. Atceros, ka sākotnēji bijām divi pilnas slodzes cilvēki, īpaši neatšķirot futbola bučus no skriešanas apaviem. Tagad mūsu kompānijas vizītkarte ir ātrs un kvalitatīvs serviss ikvienam klientam – sporta spēļu komandām, sporta organizācijām un individuālajiem sportistiem. Manu komandu ikdienā motivē vēlme klientiem sniegt maksimumu. Papildus sporta formu, apavu, ekipējuma un inventāra nodrošināšanai nodarbojamies ar formu apdruku, tā rūpējoties par klienta 100% izskatu no sporta formu pasūtīšanas brīža līdz spēles vai sacensību sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.

Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.

Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Paralimpiskā sporta centra projekts iestrēdzis birokrātijas gaiteņos

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošana ir iestrēgusi valsts birokrātiskajos gaiteņos, noraizējusies Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).

Lai arī jau 2017. gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta centra nepieciešamību un līdz šim tā īstenošanā ieguldīti 817,9 tūkstoši eiro, šobrīd projekta virzība esot neskaidra.

"Ir skaidrs, ka Latvijai Paralimpiskais sporta centrs ir vajadzīgs. Tas ir kritiski svarīgi gan sporta pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar invaliditāti, viņu veselībai un integrācijai, gan profesionālā parasporta attīstībai. Jau kopš 2017. gada valsts līmenī ir pieņemti gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi par šī sporta centra īstenošanu, tā izveide atbalstīta Nacionālajā sporta padomē un tam līdz šim atvēlēti arī budžeta līdzekļi. Tomēr šī projekta nākotne ir neskaidra, jo joprojām nav zināms, kas par šī projekta virzīšanu valsts līmenī atbild," saka LPK ģenerālsekretāre Liene Apine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sākas darbu pieteikšana Latvijas Arhitektūras gada balvai

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektu savienība aicina pieteikt darbus prestižākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā – Latvijas Arhitektūras gada balvai, kuras mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sasniegumus un veicināt augstvērtīgu arhitektūras attīstību.

Šogad var iesniegt arī darbus, kas nodoti ekspluatācijā iepriekšējos gados. Latvijas Arhitektu savienība aicina arhitektus, pasūtītājus, būvniekus, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas iesniegt darbus konkursam līdz 1.martam.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir prestižs apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas akcentē un cildina izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūras nozarē. Balvas pasniegšanas ceremonijas mērķis ir parādīt un popularizēt Latvijas arhitektu sasniegumus un veicināt nozares attīstību. Konkursu organizē Latvijas Arhitektu savienība.

Visi Latvijas Arhitektūras balvai pieteiktie darbi tiks vērtēti divās kārtās, pēc vienādiem un vienlīdz svarīgiem kritērijiem: ideja un koncepcija, projekta vienotība jeb vai darbu iespējams uzskatīt par vienotu veselumu, atbilstība projekta uzdevumam, konteksts un mērogs, rūpība un pamatīgums, kā arī sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Žūrijas sastāvā šogad ir arhitekti Ilze Mekša, Gunta Grikmane, Agnese Lāce un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus, rakstnieks Pauls Bankovskis un dizainers Artūrs Analts. Otrajā kārtā nominantus vērtēs Fināla žūrija, ko tradicionāli veido pieredzējuši arhitekti no ārvalstīm, kā arī viens Atlases žūrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Paziņoti Latvijas sporta izcilnieki

Monta Glumane, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ogrē par 21 miljonu eiro būvēs jaunu ģimnāzijas un sporta ēku

Žanete Hāka, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību, informē pašvaldības pārstāvji.

17. jūnijā pilnsabiedrības “MMG” pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajiem skolas un sporta ēkas izbūves risinājumiem. Pirms prezentācijas Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš uzsvēra: “Pēdējā laikā izglītības iestādes Latvijā būvē maz, jo samazinās izglītojamo skaits. Ogrē iedzīvotāju skaits pieaug, līdz ar to skolēnu skaits palielinās. Mūsu mērķis ir Ogres Valsts ģimnāziju padarīt par izglītības iestādi, kurā jaunieši var iegūt tādas zināšanas, kas pavērtu viņiem iespējas turpināt izglītību arī ārvalstu augstskolās.”

Sadarbojoties ar Ogres novada izglītības un sporta iestāžu pārstāvjiem, ir izstrādāti divi projekti - atsevišķi skolas ēkai un sporta ēkai. Šobrīd paredzēts, ka ēkas būs savstarpēji savienotas. Taču, ja netiks atrasts finansējums abu ēku izbūvei, saskaņā ar līgumu varēs izbūvēt tikai vienu no tām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TV3 raidījuma «Superbingo» laikā svētdien tika paziņoti pirmie uzvarētāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā.

Jūlija mēneša izlozes galveno balvu jeb 10 000 eiro saņēma 12.jūlijā reģistrēts čeks ar numuru 4519024. Laimētāja telefona numura pēdējie četri cipari ir 1651.

Ar pilnu laimētāju sarakstu var iepazīties mājaslapā «www.cekuloterija.lv».

Čeku loterijas jūlija izlozē piedalījās 1 731 070 attaisnojuma dokumenti - čeki, kvītis, biļetes.

Bez galvenās balvas svētdien arī tika paziņoti trīs naudas balvu 5000 eiro vērtībā, 50 naudas balvu 100 eiro vērtībā, kā arī 72 Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvu, kuru vidū ir dāvanu kartes, pakalpojumi un dažādas praktiski noderīgas lietas, ieguvēji.

VID skaidroja, ka uzvarētājus jau iepriekš automātiski izvēlēja dators un raidījuma «Superbingo» laikā ierakstā tika parādīta visu laimestu ieguvēju tālruņu numuru daļa. Pēc raidījuma uzvarētāji saņems SMS ar paziņojumu par laimestu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās čeku loterijas gada izlozes lielo naudas balvu ieguvēji.

No 56 čekiem, kas piedalījās gada izlozē, noskaidrots 10 000 eiro ieguvējs, kā arī vēl deviņi laimīgie, kuri savā bankas kontā saņems kādu no četrām 5000 eiro naudas balvām un piecām naudas balvām 1000 eiro vērtībā.

Čeku loterijas dati liecina, ka lielās balvas – 10 000 eiro ieguvējs periodā no 2019.gada jūlija līdz decembrim čeku loterijā reģistrējis 68 attaisnojuma dokumentus, taču uzvarējis ar kvīti, kas izsniegta jūlija mēnesī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Jūlijā 10 000 eiro laimētājs čeku loterijai reģistrējis divus dokumentus, no kuriem viens dokuments, kā zināms pēc 16.februāra izlozes, ir arī 2019.gada čeku loterijas gada izlozes uzvarētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, šā gada 9. februārī, TV3 raidījuma "SuperBingo" laikā septīto reizi paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās "Čeku loterijas" naudas balvu un papildu balvu laimētāji par janvāra mēnesī reģistrētajiem čekiem. Nākamsvētdien, 16. februārī, kļūs zināmi tie čeku loterijas dalībnieki, kuru reģistrētie čeki būs bijuši īpaši veiksmīgi un uzvarējuši 2019. gada izlozē.

Čeku loterija turpinās arī šogad un joprojām ikviens tajā var piedalīties, reģistrējot čeku vismaz 5 eiro vērtībā un laimējot naudas balvas vai praktiskas papildu balvas, informē VID.

No septītajai "Čeku loterijas" izlozei reģistrētajiem 1 292 803 attaisnojuma dokumentiem izlozētas 54 naudas balvas, kā arī 41 papildu balva, ko sarūpējuši 10 uzņēmumi – VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.

Tiem čeku loterijas dalībniekiem, kuru reģistrētais čeks ir laimējis kādu no mēneša naudas balvām vai Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvām, ir jāpiesakās VID klātienē vai elektroniski (Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) 30 dienu laikā no izlozes rezultātu publicēšanas dienas, tas ir, līdz 2020.gada 10. martam (ieskaitot).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar valdības ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem darbību atsākt varēs arī peldbaseini, fitnesa centri un sporta zāles, pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Kā vēstīts, valdība ceturtdien lēma, ka no 12.maija klātienē varēs notikt arī organizēti bezkontakta sporta treniņi vai nodarbības, ievērojot vairākus nosacījumus, tai skaitā būs jāievēro savstarpēja divu metru distance un vienā treniņgrupā vienlaikus nevarēs pulcēties vairāk kā 25 personas.

Severs skaidroja, ka valdības ceturtdien pieņemtais lēmums attiecas arī uz iekštelpu sporta norises vietām, kas ir arī peldbaseini, tomēr svarīgas būs epidemiologu drošības prasības. Šobrīd ministrija ir pilnveidojusi iepriekš pašas sagatavotās rekomendācijas par sporta nodarbību norisi, atbilstoši ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem, kas būs spēkā no 12.maija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bišumuižas apkaimē taps Latvijas Paralimpiskais sporta centrs

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Paralimpiskā komiteja izsludina starptautisku, atklātu metu konkursu «Latvijas Paralimpiskā Sporta Centra izbūves arhitektoniskā vīzija», aicinot metu konkursa dalībniekus sagatavot un iesniegt savas arhitektoniskās vīzijas Eiropas mērogā vēl nebijušam sporta kompleksam.

«Šis metu konkurss ir nozīmīgs pamatakmens Latvijas paralimpiskā sporta attīstībai. Esam priecīgi spert šo soli, aicinot profesionāļus no visas pasaules iesaistīties Eiropā vēl nebijuša sporta kompleksa būvniecībā. Mūsu uzdevums – izveidot pilnībā pielāgotu paralimpiskā sporta bāzi, kurā ikvienam cilvēkam ar invaliditāti būtu iespēja sportot. Ticam un ceram, ka idejas būs praktiskas, interesantas, bet galvenais – energoefektīvas un atbilstošas mūsdienu arhitektūras standartiem,» par paralimpiskā sporta centra iecerēm informē Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

Latvijas Paralimpiskais sporta centrs tiks veidots Rīgā, Bišumuižas apkaimē un pēc visu kārtu pabeigšanas aptvers gandrīz 10 ha lielu platību. Latvijas Paralimpiskā sporta centra projekts ir Eiropā līdz šim vēl nebijuša apjoma un funkcionalitātes ziņā unikāls projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru