Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Depkina jeb Rāmavas muižas nomas tiesības izsolē ieguvusi SIA "Pine Cargo", informē Ķekavas novada pašvaldība.

Kopumā izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Nomas tiesības uz 10 gadiem piešķirtas "Pine Cargo", kas piedāvāja maksu 4490 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Plānots 15 darba dienu laikā parakstīt līgumu ar izsoles uzvarētāju.

"Pine Cargo" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmums vienādās daļās pieder Uģim un Līvai Priedēm. Pērn tas strādāja ar 9850 eiro apgrozījumu un 1120 eiro zaudējumiem. Kā darbības veidi uzņēmumam norādīta kravu pārvadājumi pa autoceļiem un reklāmas aģentūru darbība.

Muižas nomas izsole notika 18.janvārī. Objekta sākumcena bija noteikta 2090 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Īpašuma lietošanas mērķis paredzēts rekreācijas pakalpojumu sniegšana, publisku pasākumu, tai skaitā kāzu un svinīgu svētku organizēšana.

Vēsturiskais Majoru muižas komplekss Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, ir veiksmīgi nosolīts atkārtotā izsolē par 699 084,97 eiro.

Īpašuma atkārtotā izsole noslēdzās 27. jūnijā ar sākumcenu 315 084,97 eiro un 2000 eiro soli un tajā piedalījās 4 dalībnieki, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

“Ceram, ka investoru aprūpēta, Majoru muiža drīzumā atvērs savas durvis kā viesmīlības vai dzīvojamo platību objekts. Šis unikālais komplekss piedāvā izcilu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību prestižajā Jūrmalas reģionā. Nekustamais īpašums var kļūt par izcilu viesnīcu, kas būs pievilcīga gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Jūrmalas pilsētas viesiem. Savukārt pārbūvējot vēsturiskās ēkas par dzīvojamām vienībām, potenciālie pircēji iegūs iespēju iegādāties vērtīgus īpašumus Jūrmalas centrā un tiks papildināta pilsētas vide,” norāda A. Vārna.

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Latvijas teritorijā dažādos laika posmos ir bijis vairāk nekā 1800 dažādu muižu, bet liela daļa to vēl gaida, kad kāds tās atjaunos. Viena no muižām, kuras atjaunošanas nākamā posma veikšanai rasta Latvijā vēl nebijusi pieeja, ir Padures muiža. Tās īpašnieks Jānis Lazdāns sadarbībā pūļa finansēšanas platformu CrowdedHero uzsācis investīciju piesaistes kampaņu, kuras ietvaros ikvienam ir iespēja kļūt par "līdzmuižnieku".

Iniciatīva paredz muižas restaurēšanu un pārbūvēšanu ar mērķi izveidot gardēžu viesnīcu un norises vietu īpašiem svētkiem (kāzām, uzņēmumu pasākumiem u.c.). Kungu mājas atjaunošanas kopējās izmaksas pārsniedz miljonu eiro, bet šajā posmā plānots savākt 180 tūkstošus eiro ūdensvada, kanalizācijas, elektrības un apkures sistēmas izbūvei. Tas uzlabos komforta līmeni un ļaus muižu efektīvāk izmantot gada aukstajā sezonā, kā arī būs pamats tālākai muižas atjaunošanai.

“Mēs dodam iespēju atrast investorus dažādu profila biznesa vīzijām – šis projekts ir spilgts tā apliecinājums, jo finanšu piesaiste tiek apvienota ar komūnas veidošanu. Par muižas līdzīpašnieku kļūt un iegūt virkni priekšrocību var ikviens, ieguldot relatīvi nelielu naudas summu. Bez tam, kopā ar saviem starptautiska līmeņa vēstnešiem un speciālistiem katram projektam veicam rūpīgu izaugsmes potenciāla novērtējumu. Arī šajā gadījumā redzam investīciju atdeves potenciālu ilgtermiņā,” norāda Crowdedhero vadītājs Jānis Blaževičs.

SIA “Klauģu Muiža” ir saņēmusi pozitīvu lēmumu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kas ļauj atjaunot savu saimniecisko darbību pēc iepriekšējā apturēšanas lēmuma, liecina db.lv rīcībā esošā informācija.

2023.gada 5.jūlijā VID lēma apturēt SIA “Klauģu Muiža” saimniecisko darbību, norādot uz vairākiem pārkāpumiem.

Pēc VID veiktās pārbaudes un novērtējuma, tika secināts, ka SIA “Klauģu Muiža” ir izpildījusi visas prasības, kas bija noteiktas saimnieciskās darbības atjaunošanai. Tāpēc VID, balstoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.2 panta noteikumiem, ir nolēmusi atjaunot SIA “Klauģu Muiža” saimniecisko darbību.

Šis lēmums nodrošina arī citas atļaujas SIA “Klauģu Muižai”, tostarp atļauju veikt komercreģistra reorganizāciju, dalībnieku maiņu, un kapitāla daļu pārvešanu uz SIA “Klauģu muiža RE”. Tas tika noteikts ar nolūku atjaunot uzņēmuma normālu darbību.

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu 

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piedāvā iegādāties Majoru muižu ar 525 142 eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole īpašumam Konkordijas ielā, Jūrmalā, notiks no 5.marta līdz 4.aprīlim. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Īpašums atrodas Lielupes krastā, Konkordijas ielas malā, kvartālā, ko veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un Jāņa Pliekšāna ielas. Nekustamā īpašuma objektā ietilpst zemesgabals ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri un uz tā izvietotajām būvēm.

Īpašumā ietilpst administratīvā ēka ar kopējo platību 533,9 kvadrātmetri. Ēkas tehniskais stāvoklis ir daļēji apmierinošs, proti, ir nepieciešami remontdarbi, it īpaši saistībā ar ēkas konstrukciju un inženiertīkliem.

Tāpat īpašumā ietilpst dzīvojamā ēka ar platību 95,4 kvadrātmetri. Ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, proti, tai ir nepieciešami būtiski remontdarbi gan ēkas konstrukcijā, gan iekštelpās.

Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.

Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.

Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

• Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.

Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.

Nomaksājot nodokļu parādu, pārtraukta Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena labdarības fondam "Aven Foundation" piederošas ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā izsole.

Informācija elektronisko izsoļu vietnē liecina, ka 5.jūlijā sākās zvērināta tiesu izpildītāja Riharda Vaivoda rīkotā ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 19 izsole, kurā sākumcena bija 1,456 miljoni eiro. Savukārt pirmdien, 22.jūlijā, ēkas izsole ir pārtraukta.

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 1670 kvadrātmetru platībā, administratīvā ēka 1720,6 kvadrātmetru platībā un garāža 47 kvadrātmetru platībā. 2024.gada maijā veiktajā ēkas novērtējumā secināts, ka vērtējamā objekta visticamākā tirgus vērtība 2024.gada 28.maijā ir 1,82 miljoni eiro, bet aprēķinātā objekta piespiedu pārdošanas vērtība - 1,456 miljoni eiro.

"Aven Foundation" valdes loceklis Igors Bass aģentūrai LETA pavēstīja, ka, visticamāk, šāda situācija izveidojās un nams tika izlikts izsolē, jo šīs lietas zvērinātais tiesu izpildītājs bija sasteidzis darbības.

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».

Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.

Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Vakar, 14.novembrī, Komercreģistrā kopumā reģistrēti 14 jauni uzņēmumi, deviņi no tiem – Rīgā, liecina Lursoft dati.

Vakar reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls veido 10,97 tūkst.EUR.

Pēc Lursoft datiem, pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais no jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA «Klauģu muiža RE» – tā reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 3 tūkstoši eiro.

SIA «Klauģu muiža RE» vienīgais dalībnieks ir Kiprā esošajam Abacus (Cyprus) Limited piederošā SIA «Klauģu muiža», kurai pieder arī Madonas novadā esošā SIA «Ezermaļu mežu īpašumi».

Visos uzņēmumos kā patiesais labuma guvējs norādīts krievu miljardieris Pjotrs Avens.

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000 eiro Swedbank izsludina biznesa plānošanas konkursu Biznesa skices 10.–12. klašu skolēnu komandām. Komandas var veidot skolēni no dažādām klasēm un dažādām skolām, kurās izmanto Junior Achievement Latvia mācību metodi Skolēnu mācību uzņēmums.

Biznesa plānus konkursam varēs iesniegt no 23. septembra līdz 13. oktobrim vietnē biznesaskices.lv/konkurss.

«Uzņēmējdarbība ir vitāla jebkuras valsts tautsaimniecības izdzīvošanai, un ir būtiski attīstīt uzņēmēja «gēnu» jau skolas solā. Mums ir daudz gudru un spējīgu jauniešu, kuriem šāda iniciatīva var kļūt par nepieciešamo grūdienu, lai pārvērstu savas idejas un sapņus realitātē, un caur inovatīviem un neordināriem projektiem nestu Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē,» norāda Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sadarbībā ar Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Projektu banku īstenotajā konkursā visi dalībnieki iegūs zināšanas un biznesa plānošanas pieredzi un trīs labākās komandas naudu sava biznesa veidošanai. «Biznesa uzsākšanai, gan arī tā attīstībai ir nepieciešams plāns, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tāpēc biznesa plānošana ir konkursa galvenais fokuss, un vienlaikus dos iespēju jauniešiem iepazīt tālākajai uzņēmējdarbībai noderīgus rīkus,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, un aicina jauniešus domāt par tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas risina konkrētas sabiedrības vajadzības.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.