Citas ziņas

FOTO: Pelnošākās sievietes mūzikas industrijā 2018.gadā

Zane Atlāce - Bistere, 20.11.2018

10. Britnija Spīrsa, amerikāņu dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu producente, dejotāja un aktrise

Nopelnījusi: 30 miljonus dolāru

Jaunākais izdevums

Žurnāls Forbes paziņojis 2018.gada pelnošākās sievietes mūzikas industrijā pasaulē.

Kuras pasaules mūziķes šogad pelnījušas visvairāk un cik lielas summas tās ir - skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: TOP 30 pasaules pelnošākie mūziķi 2018.gadā

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Forbes publicējis 2018.gada pasaules pelnošāko mūziķu sarakstu.

TOP 10 šī saraksta līderi šogad nopelnījuši kopumā 886 miljonus dolāru. 100 miljonu slieksni pārsnieguši četri mūziķi.

Pelnošāko pasaules mūziķu TOP 30 sarakstu un ienākumus skatiet galerijā!

Lasi Arī:

FOTO: Pelnošākās sievietes mūzikas industrijā 2018.gadā

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam

Monta Glumane, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

CFLA: Pastāv risks atmaksāt Ventspils Mūzikas vidusskolai piešķirtos 10,9 miljonus eiro no ES fondiem

LETA, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stāstu stāstīšana prasa naudu

Ilze Žaime, 26.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Turpinot ieguldīt kino industrijā, ieguvēji būs ne tikai dažādu nozaru pārstāvji, bet arī nākamās paaudzes, pauž "Ego Media" valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris.

Viņš iesaka - pirms tiek veiktas papildu investīcijas ārzemju projektu filmēšanas atbalstam Latvijā, padomāt, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem un producentiem. Interese par pašmāju kino aug, par to liecina arī producenta jaunākā darba - spēlfilmas "Pilsēta pie upes" - apmeklējumu skaits.

LASI ARĪ: TOP 10: Pasaulē visu laiku pelnošākās filmas

Ar kādiem izaicinājumiem producentiem un kino industrijā strādājošajiem nākas saskarties Latvijā? Vai kā nelielai valstij mums šajā nozarē ir arī kādi plusi?

Es domāju, ka ir gan izaicinājumi, gan plusi. Pirmkārt, mums kā mazai valstij ir mazs tirgus. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan arī uz darbu izplatīšanu. Izaicinājums ir savākt filmai nepieciešamo finansējumu un arī veiksmīgi to pārdot, jo tirgus ir ļoti, ļoti ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nonākt uz kino industrijas kartes

Ilze Žaime, 25.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Mūzikas instrumentus rada pat no caurulēm un tukšiem gāzes baloniem

Monta Glumane, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu.

Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai - 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019.gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Solfeg.io kopā ar Tautumeitas un Raxtu Raxti rada saturu mūzikas stundām

Lelde Petrāne, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītā mūzikas mācību lietotne Solfeg.io piedāvā skolēniem ar tehnoloģiju palīdzību apgūt latviešu tautasdziesmas etnogrupu Tautumeitas, Auļi un Raxtu Raxti mūsdienīgā skanējumā. Lietotnes saturs paredzēts gan skolas mācību stundām, gan ikvienam muzicēt gribošajam bez vecuma ierobežojuma.

Solfeg.io lietotne sniedz iespēju mācīties muzicēt ikvienam, neatkarīgi no priekšzināšanām mūzikā. Līdzās populārās mūzikas skaņdarbiem Solfeg.io piedāvās apgūt arī Tautumeitu, Auļu un Raxtu Raxtu tautasdziesmu aranžijas.

«Tautumeitas» līdere Asnate Rancāne norāda, ka lietotne ļauj skolēniem uzskatāmi parādīt, kā top muzikāls skaņdarbs: «Tā ir brīnišķīga inovācija. Es kā bijusī solfedžo skolotāja esmu pārliecināta, ka skolēniem jaunā tehnoloģija palīdzēs ne tikai teorētiski, bet arī praktiski pieredzēt, kā veidojas dziesma. Tas ir liels palīgs arī skolotājam - nav jāmeklē dziesmas notis vai jāizraksta uz tāfeles - lietotnē var redzēt gan ritmu, gan melodiju, gan atsevišķi dzirdēt visus instrumentus. Tas ir ļoti ērti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ideja par mazu tumbiņu pāraug biznesā ar lielu potenciālu

Anda Asere, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Babbit and Friends piedāvā mūzikas atskaņošanas iekārtu, kuras vadībai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips.

Babbit ir mūzikas atskaņotājs, kas iecerēts kā centrālā ierīce bērnu istabā, no kuras skan mūzika. «Tai esam radījuši saturu. Bērns klausās kvalitatīvu mūziku. Kopā ar profesionāļiem esam izveidojuši mūzikas sarakstu, kas kā varavīksne sadalīts pa tematiem un krāsām. Mūzika ir sagrupēta plašā spektrā sistematizētā un saprotamā veidā,» saka Aleksandrs Roga, SIA Babbit and Friends īpašnieks.

Mūzikas iekārta vadāma ar kartiņām. Komplektā ir septiņas reiz septiņas kartiņas – 49 mūzikas saraksti un aptuveni 1200 dziesmu. Bērns var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu karti, uzlikt uz iekārtas, un tā atskaņos atbilstošā saraksta mūziku no straumēšanas platformas Spotify. Papildus jāmaksā par Spotify abonementu. «Skaidrs, ka tad, ja gribam plašu mūzikas spektru, nav iespējams sapirkt tik daudz disku. Mūzikas straumēšana ir vienīgais mūsdienīgais risinājums,» spriež Aleksandrs. Uzņēmumam ir noslēgts izstrādātāja līgums ar Spotify. Process ir bijis diezgan sarežģīts, jo Spotify ir liela kompānija ar sarežģītu, ilgu lēmumu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošā sausuma dēļ pērn zemākā vidējā graudaugu ražība septiņu gadu laikā

Žanete Hāka, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru