Jaunākais izdevums

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

Laboratorisko izmeklējumu veikšanai teritorijā tiks ielaisti tikai pacienti ar savu automašīnu. Ar kājām, sabiedrisko transportu vai taksometru ierasties nedrīkst. Lai būtu droša un vienmērīga cilvēku plūsma, auto satiksmi uz vietas regulē policijas darbinieki, norobežotā teritorijā vienlaicīgi ielaižot noteiktu skaitu auto.

Mobilie punkti strādā katru dienu no pulksten 9.00 līdz 22.00. Dodoties uz to, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Pirms analīžu veikšanas pacienti tiks iztaujāti par saslimšanas simptomiem un savu vai tuvinieku ceļojumu vēsturi.

NMPD atgādina, ka saistībā ar COVID-19 analīžu veikšana notiek mērķtiecīgi, izmeklējot tikai tos pacientus, kuri paši ir bijuši vīrusa skartajās valstīs (Nīderlandē Lielbritānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Beļģijā, Dānijā, ASV, Grieķijā, Islandē, Spānijā, Francijā, Vācijā, Šveicē, Austrijā, Itālijā, Japānā, Singapūrā, Dienvidkorejā, Irānā, Ķīnā) un kuriem pēdējo 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi - paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums.

Tāpat analīzes tiek veiktas COVID-19 slimnieka kontaktpersonām, kurām 14 dienu laikā pēc kontakta ar slimnieku parādās saslimšanas simptomi (kontaktpersonas apzina un ar tām individuāli iepriekš jau ir sazinājies Slimību un profilakses kontroles centra epidemiologs).

Mobilo analīžu punkti tiek veidoti, lai pie pieaugošā izmeklējamo pacientu skaita būtiski nepagarinātos gaidīšanas laiks uz laboratorisko izmeklējumu veikšanu aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19. Darbu šajos punktos nodrošina NMPD darbinieki, kā arī topošie mediķi - Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes pēdējo kursu studenti, kuri šim darbam pieteicās brīvprātīgi.

Laboratorisko izmeklējumu veikšana aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 tiek nodrošināta visā valsts teritorijā. Ja saslimšanas simptomi ir viegli, piemēram, kakla sāpes, neliels klepus un neliela temperatūra, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, ierodoties ar privāto automašīnu, valsts apmaksātas analīzes var nodot arī E. Gulbja laboratorijā (Brīvības gatvē 366), iepriekš piesakoties pa tālruņa numuru 67801112. Ja pacientam nav privātā transporta, lai nokļūtu mobilajā analīžu nodošanas punktā, pie pacienta uz mājām dodas Centrālās laboratorijas speciālisti. Ja simptomi ir nopietnāki - ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums - pie pacienta tiek nosūtīta NMPD mediķu brigāde.

Savukārt ārpus Rīgas analīžu paraugu noņemšanu vieglu simptomu gadījumā veic Centrālās laboratorijas speciālisti vai NMPD mediķi, ierodoties pie pacienta mājās. Bet, ja slimības simptomi ir nopietnāki, pacients tiek nogādāts kādā no sešām reģionālajām slimnīcām: Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīcā Ventspilī, Liepājas reģionālā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Daugavpils reģionālā slimnīcu vai Rēzeknes slimnīcā.

Pēdējo dienu laikā mediķi mobilajos punktos, NMPD mediķu brigādes un Centrālās laboratorijas speciālisti katru diennakti veic analīžu paraugu paņemšanu ap 300 pacientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl diviem Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no slēpošanas kūrorta Itālijā, apstiprināta koronavīrusa izraisītā slimībā Covid-19, tādējādi saslimšanas gadījumu skaits sasniedzis desmit, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Līdz šim Latvijā kopā veikts 291 izmeklējums uz Covid-19, no tiem 17 pēdējās diennakts laikā.

SPKC pārstāve Ilze Arāja apstiprināja, ka pēdējie divi saslimušie ir no tās pašas tūristu grupas, kurā līdz šim bija septiņi saslimušie. Visi pacienti ārstējas ambulatori, proti, mājās un atrodas ģimenes ārstu uzraudzībā, norādīja Arāja. Viņa arī informēja, ka visi saslimušie ir piaugušie.

LASI VĒL: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Kā vēstīts, Latvijā pirmais Covid-19 gadījums tika reģistrēts 2.martā - tā bija kāda rīdziniece, kura 29.februārī ielidoja no Minhenes, pirms tam ceļojot pa vīrusa skarto Itālijas reģionu. Saslimšana sievietei bija vieglā formā un jau 3.martā, ņemot vērā, ka atkārtotas analīzes bija negatīvas, slimniece tika izrakstīta no slimnīcas un turpināja ārstēšanos mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz Lieldienām izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja amatpersonas.

Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža līdz šī gada 14.aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.

Veselības ministrija (VM) noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saslimšanas gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 reģistrēti visos Latvijas reģionos, izņemot Kurzemi un Vidzemi, liecina Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) publicētā informācija.

Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēts Rīgā un galvaspilsētas reģionā, bet vismazāk Zemgales un Latgales reģionos.

SPKC norāda, ka sīkākus datus patlaban centrs nevarot atspoguļot, lai pasargātu konkrētos pacientus no sensitīvo datu izpaušanas.

Pieaugot gadījumu skaitam, dati tiks publicēti Latvijas novadu sadalījumā, sola SPKC.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī Latvijā konstatēti vēl deviņi inficēšanās gadījumi ar Covid-19, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 26 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji. Pēdējā diennaktī veikti 258 laboratoriskie izmeklējumi, no tiem pozitīvi bijuši deviņi. Kopā izmeklētas 666 personas.

Piektdien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. Paredzēts, ka šodien valdība nolems par vēl stingrākiem ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien, 17. martā nolēma, ka COVID-19 radīto seku novēršanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā nepieciešama rīcība četros virzienos, informē Finanšu ministrijā.

Labklājības ministrija gatavo priekšlikumus, kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Vienlaikus paredzēti arī nodokļu risinājumi, kā arī atbalsts uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā.

Valdība rosina atbalstīt uzņēmumus to dīkstāves periodā. Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības) un šāda darba devēja rīcība ir tiešā cēloņsakarībā ar MK noteiktiem pasākumiem, kas saistīti ar COVID-19 seku novēršanu, darba devējam no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta un izmaksāta atlīdzība darbiniekam. Mehānisms tiks paredzēts MK noteiktās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. Tā ieviešanas nosacījumus un atlīdzināmos apmērus izstrādās Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Epidemiologiem negūstot informāciju par piecu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, speciālisti atzinuši, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē uzsvēra, ka šī diena ir nozīmīga ar to, ka pirmo reizi konstatēti pacienti, kuriem nav skaidra epidemioloģiskā saite ar kādu konkrētu saslimšanas gadījumu vai ceļojumiem uz ārzemēm.

Saslimšanas gaita līdz šim nav izsekojama pieciem cilvēkiem, skaidroja SPKC pārstāvis. Šie cilvēki dzīvo Rīgā, tomēr tos nevieno, piemēram, kāda profesionāla darbība. Minēto pacientu vidū ir gan studenti, gan pensionāri, un lielākoties šie cilvēki analīzes veikuši par saviem līdzekļiem.

Perevoščikovs arī pastāstīja, ka daži ar Covid-19 inficēti cilvēki nav norādījuši uz to, ka bijuši ārzemēs vai viņiem bijis kontakts ar kādu jau ar Covid-19 inficējušos vai ārzemēs bijušu cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku loma ekonomikas stabilizācijā

Anna Mišņeva, ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pacientu un ārstu ērtībām "DATAMED" medicīniskās diagnostikas sistēma ir papildināta ar jaunas iestādes - Latvijas Infektoloģijas centra – veikto, šobrīd ļoti aktuālo analīžu rezultātiem.

"DATAMED" ir medicīnas informācijas sistēma, kurā tiek apkopoti vairuma Latvijas medicīnisko laboratoriju veikto izmeklējumu rezultāti, tostarp visu laboratoriju veiktie Covid-19 testu pārskati.

Papildus koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 analīžu datiem, ko "DATAMED" sistēmā līdz šim sniedza jau zināmie pakalpojumu sniedzēji "E.Gulbja Laboratorija" un "Centrālā Laboratorija", tagad ārstiem un pacientiem ir pieejami arī Latvijas Infektoloģijas centrā veikto analīžu rezultāti, un tādējādi sistēmā pieejams visu Covid-19 diagnostikas rezultātu apkopojums vienuviet, turklāt uzreiz pēc laboratorijās iegūto analīžu apstiprināšanas.

"Noslēgtā sadarbība ar Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centru ir pavērusi vēl plašākas iespējas "DATAMED" esošajiem un potenciālajiem klientiem," stāsta "DATAMED" valdes loceklis Normunds Ančupāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šā gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku," sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Sniedzot atbildi uz deputātes Andas Čakšas jautājumu, Viņķele norādīja, ka, prognozējot Covid-19 atkārtotu parādīšanos vienlaikus ar gripas sezonu, tiek plānots veikt plašāka mēroga gripas vakcinēšanu.

Infektologs Dumpis norāda uz prognozēm par potenciāli grūtu ziemu 

Ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas...

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.

Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.

Sēdē valsts sekretāre iepazīstināja deputātus ar ministrijas prognozēm par potenciālajiem saslimstības scenārijiem. VM skatījumā, viens no sliktākajiem scenārijiem būtu, ja inficētos 0,5% populācijas, kas nozīmētu, ka būtu aptuveni 10 416 inficēto, no kuriem 2083 atrastos slimnīcās, kamēr 312 slimības gaita būtu smaga. Pie šāda inficēto apmēra tiek prognozēts, ka mirušo pacientu skaits varētu būt no 104 līdz 520 iedzīvotājiem.

Raugoties uz citām Eiropas valstīm, Mūrmane-Umbraško pieļāva, ka šāda scenārija gadījumā pat spējīgākas veselības aprūpes sistēmas tādās valstīs kā Spānijā vai Itālijā saskartos ar problēmām nepietiekamās kapacitātes dēļ. Būtiski ir ņemt vērā, ka patlaban Latvijā ir 395 pieejamās gultas vietas, kas nozīmē, ka pie šāda scenārija būtu ievērojami jāpalielina Latvijas veselības aprūpes kapacitāte.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka, vadoties pēc Vācijā piekoptās prakses, ierobežojumu mīkstināšana būtu jālīdzsvaro ar veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanu.

Savukārt LM valsts sekretāre atgādināja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas materiālās rezerves jau infekcijas izplatības agrīnajās stadijās nebija pietiekamas. "Mums faktiski nemaz nebija materiālo rezervju," klāstīja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka "jau pirmajā mēnesī bija izsīkušas materiālās rezerves".

Tādēļ, lai nodrošinātu gatavību un kontrolētu infekcijas slimību izplatību, būtu nepieciešams nodrošināt pietiekamu intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaitu slimnīcās, kā arī uzlabot mākslīgo plaušu ventilācijas iekārtu pieejamību.

Tāpat būtu jāizveido individuālo materiālo aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezerves būtu gana vienam mēnesim.

Sniedzot ārstniecības iestāžu redzējumu par ministrijas izstrādāto ilgtermiņa plānu Covid-19 izplatības mazināšanā, Ābols skaidroja, ka, viņaprāt, būtu jābūt gataviem arī iepriekš minētajai 0,5% prognozei, vienlaikus saskaņojot darbības un nodrošinot gatavību arī pārējiem ministrijas Covid-19 izplatības scenārijiem.

"Mēs savā prātā esam pieņēmuši šo 0,5% scenāriju," pauda Ābols. Tādēļ, vadoties pēc šādas prognozes, LLSA priekšsēdētājs mudināja apzināties, kas tieši ir tās medicīnas iekārtas vai resursi, kuri tuvākajā nākotnē trūks. Tāpat būtu jādomā par papildu informētības nodrošināšanu mediķu vidū, kā arī šo darbinieku motivācijas uzturēšanu. Ābols arī rosināja šogad īpašu uzmanību pievērst darbinieku vakcinēšanai pret gripu.

Komisijas sēdē no deputātiem vairākkārt izskanēja jautājumi par to, kā tiktu novērsta esošā medicīnas personāla izdegšana. Atbildot uz šo jautājumu, Viņķele norādīja, ka jau patlaban mediķiem tiek nodrošinātas bezmaksas psihologu konsultācijas. Tomēr viens no iemesliem, kāpēc netiek pilnveidota šādu pakalpojumu pieejamība, pēc ministres paustā, ir tāpēc, ka tam nepietiek līdzekļu, lai gan ir jau vairākas organizācijas, kuras ir izrādījušas interesi sniegt šādu pakalpojumu.

Atbildot uz komisijas deputāta Ivana Klementjeva (S) jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz sporta aktivitātēm, valsts sekretāre informēja, ka pēc gaidāmajām brīvdienām tiks spriests par turpmāku drošības pasākumu noņemšanu attiecībā uz konkrētām fiziskām aktivitātēm.

Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 - miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils mēbeļu uzņēmums SIA "Dižozols plus" - pēc dezinfekcijas vienā no ražošanas blokiem strādājošajiem konstatētās saslimšanas ar Covid-19 dēļ - turpina darbu, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks, valdes loceklis Ģirts Plakans.

Pēc viņa teiktā, galdniecības bloks, kurā strādājošiem konstatēts Covid-19, ir "pamatīgi dezinficēts". Visi "Dižozols plus" darbinieki, kuriem konstatēta saslimšana ar Covid-19, atrodas karantīnā savās mājās. Apzinātas arī šo darbinieku kontaktpersonas, kurām arī ir nozīmēta karantīna mājās.

Savukārt pārējie uzņēmuma darbinieki, kuriem saslimšana ar Covid-19 nav konstatēta un kuri nav bijuši kontaktā ar vīrusa skartajiem cilvēkiem, turpina darbu iztīrītajās telpās. Papildus jau līdzšinējiem uzņēmumā ieviestajiem drošības pasākumiem darbinieki aprīkoti ar speciālām stikla maskām un aizsarglīdzekļiem. Tāpat pirms darba vietas apmeklējuma kompānijas apsardze ikvienam izmēra temperatūru un pārliecinās par šo cilvēku veselības stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļu no Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem varētu mīkstināt, cilvēkiem uzliekot pienākumu publiskās vietās obligāti lietot sejas maskas, kas pasargātu no saslimšanas citus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa domām, vērtējot citu valstu pieredzi, sejas masku lietošana būtu atbilstošākā Latvijas situācijai, jo tā ļautu ikvienam aktīvāk kustēties un pārvietoties, vienlaikus samazinot riskus aplipināt citus ar vīrusiem.

Varētu uzlikt par pienākumu sejas maskas valkāt noteiktās publiskās vietās, kur praktiski nav iespējams ievērot divu metru distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā, minēja valdības vadītājs, piebilstot, ka neredz vajadzību sejas maskas valkāt, piemēram, atrodoties brīvā dabā.

Kariņš uzsvēra, ka sejas masku valkāšanas mērķis būtu nevis pasargāt no saslimšanas sevi, bet apkārtējos. "Ja, piemēram, autobusā būs viens saslimis cilvēks un viņš izšķaudīsies vai klepos, tad tie pilieni paliks viņa sejas maskā un neaplipinās citus. Es domāju, ka šī ir daļa no atslēgas," iespējamos risinājumus Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanai komentēja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvija ieklausās ES prasībās atbalstīt tautsaimniecību?

ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diviem no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvajā ēkā, Rīgā, Talejas ielā 1, strādājošajiem darbiniekiem ir konstatēta saslimšana ar Covid-19, apstiprināja VID pārstāvji.

Dienestā norādīja, ka inficēšanās ar Covid-19 notikusi ārpus VID telpām, un nepildot amata pienākumus.

Abas personas šobrīd atrodas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Par šo faktu ir informēts Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kas veic epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noteiktu, kuri VID darbinieki ir uzskatāmi par saslimušo personu kontaktpersonām, kurām tiks noteikti valsts normatīvajos aktos paredzētie pasākumi.

Kamēr notiek izmeklēšana, VID pēc savas iniciatīvas un izpratnes, kas var atšķirties no kompetento iestāžu viedokļa, ir apzinājis visas personas, kas bijušas kontaktā ar saslimušajiem darbiniekiem. Visiem šiem darbiniekiem līdz SPKC slēdzienam ir dots rīkojums turpināt darbu attālināti no mājām, kā arī gadījumā, ja tuvāko 14 dienu laikā parādās Covid-19 simptomi, informēt par to savu ģimenes ārstu un veikt Covid-19 testu.

Komentāri

Pievienot komentāru