Tikko daļa Latvijas aizturēja elpu un negulēja visu nakti, lai pirmie uzzinātu pašvaldību vēlēšanu provizoriskos rezultātus, jo, sekojot līdzi pirmsvēlēšanu laikam un diezgan asajai cīņai atsevišķās lielajās Latvijas pilsētās, pavīdēja cerība, ka varētu notikt varas maiņas. Tomēr rezultāti lika vilties, jo politiskie apvērsumi nav notikuši un lielajās pilsētās pie stūres ratiem joprojām būs līdzšinējās partijas. Protams, atklāts paliek jautājums, ar ko uzvarētāji veidos koalīciju un kuras partijas, kas pārvarējušas piecu procentu robežu, paliks opozīcijā.
Iespējams, ka gaidītākie pašvaldību vēlēšanu rezultāti bija tieši galvaspilsētā, jo aptauju rezultāti pie vēlēšanu iecirkņiem rādīja, ka par partiju apvienību Saskaņa/Gods kalpot Rīgai varētu būt nobalsojis krietni mazāks vēlētāju skaits. Uz īsu brīdi pat pavīdēja cerību stars, ka galvaspilsētu nākamos četrus gadus varētu vadīt cits mērs, tomēr līdz ar rīta gaismu tas izdzisa, jo tapa skaidrs, ka tomēr lielākā daļa nobalsojušo rīdzinieku atdevuši savu balsi par esošo varu. Tomēr nez vai partijai ir liels pamats svinībām, ņemot vērā, ka šajās vēlēšanās par to nobalsoja mazāk vēlētāju. Par to, ka atbalsts varētu nebūt vairs tik liels, liecināja arī jau iepriekš Rīgas iedzīvotāju paustā neapmierinātība ar domes vadību un dažādu projektu virzību. Piemēram, slavenā Barona ielas rekonstrukcija, kas, iespējams, bija viens no šāvieniem, ko Rīgas domes vadība pati trāpīja savā kājā. Tieši kļūdu neatzīšana varētu būt nokaitinājusi potenciālos vēlētājus. Līdz ar to partija zaudējusi deputātu vietas jaunajā sasaukumā. Interesanti, ka diezgan labus rezultātus uzrādījušas tādas jaunpienācēju partijas kā Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai ar pirmsvēlēšanu periodā hiperaktīvo līderi Mārtiņu Bondaru un Jaunā konservatīvā partija ar Jutu Strīķi priekšgalā. Tas liecina, ka cilvēki meklē jaunas asinis.