FOTO: Porziņģa restorānu nopērk juristi

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Viņas vecāki restorānu pilnībā iegājušies šā gada aprīlī, un, viņasprāt, tas bija pareizs lēmums. L. Kreice stāsta, ka lielas izmaiņas restorānu nav skārušas, jo jaunajiem īpašniekiem patika vietas esošais koncepts. «Protams, ka laika gaitā skaties uz grāmatvedības datiem, finanšu rādītājiem un saproti, ka vajadzētu darīt citādi. Klausies atsauksmēs un saproti, kas klientiem patīk vai nepatīk,» stāsta restorāna vadītāja. Viņai piekrīt arī MO šefpavāre un valdes locekle Jolanta Bula, kura restorānā strādā no tā pirmās dienas. «Komandai bija jautājums par to, kas notiks un kādas būs pārmaiņas, taču mainījās sīkumi, piemēram, ēdienkarte, dizaina elementi,» saka J.Bula.

Lai arī restorāna nosaukumā ietverti bijušo īpašnieku vārdi – Mārtiņš un Olafs, tomēr tas netika mainīts. Iepriekš restorāns piederēja liepājniekiem Olafam Saulrietam un basketbolista Kristapa Porziņģa brālim Mārtiņam Porziņģim. Restorāna vadītāja norāda, ka viņai ļoti patīk šis nosaukums un Liepājā tas ir labi folklorizējies. «Man nav iebildumu un man tas netraucē. Nevienam no mums nav vēlmes iet un sludināt – šis restorāns vairs nepieder Porziņģim. Es pieņemu, ka tas pat piedod pozitīvo. Uzvārds ir tik populārs, ka kādam tas joprojām ir iemesls šeit atnākt. Ja man kāds jautā, tad es paskaidroju, ka šis restorāns vairs nepieder Porziņģim, bet Kristaps tāpat šeit ir biežs viesis un viņa atpazīstamība noteikti ļoti palīdz,» domā L.Kreice

Darbinieku sastāvs lielā mērā ir saglabājies vēl no laika, kad restorāns piederēja bijušajiem īpašniekiem. Restorāna vadītāja stāsta, ka līdzīgi kā visā Latvijā arī Liepājā ēdināšanas nozarē trūkst darbinieku. «Rīgā jau ir slikti, Liepājā, protams, arī un tā ir reģiona īpatnība. Šeit nav tik daudz cilvēku, profesionāļu, kā arī nav cilvēku, kas gribētu strādāt. Ieliku sludinājumu pavāra vakancei un pieteicās daži cilvēki. Tad, kad ieliku sludinājumu trauku mazgātāja vakancei, mans telefons bija «karsts» un cilvēki zvanīja arī desmitos, vienpadsmitos vakarā. Kādus simts zvanus es noteikti saņēmu, pilnīgs ārprāts. Es, protams, nezinu tos iemeslus, bet es to tulkoju tā, ka cilvēki nevēlas strādāt labāk apmaksātu darbu, pacensties un sasniegt vairāk, bet trauku mazgātāja darbs kaulus nelauž,» skaidro L.Kreice.

Jautājot, kas ir restorāna MO panākumu atslēga, restorāna vadītāja norāda, ka tas ir apstākļu kopums. Viņasprāt, Liepājā nav daudz vietu, kur baudīt labu ēdienu un kvalitatīvu servisu.

Restorāna šefpavāre J. Bula atzīst, ka pārcelšanās no Rīgas uz Liepāju viņai bijis izaicinājums. «Es domāju, kā tas būs. Es nezināju, ko sagaidīt, bet īstenībā nekas daudz nemainījās. Domāju, ka cilvēku plūsma nebūs tik liela, atpūtīšos, bet tā nav. Baidījos piedāvāt ēdienu, kas ir ekskluzīvāks, bet arī to cilvēki pasūta un saprot,» novērojusi J.Bula. Pēc L.Kreices domām, ja restorāna darbā ieliek visu savu sirdi, tad klienti noteikti to jūt. Viņasprāt, var pagatavot augstas kvalitātes ēdienu, nolīgt visprecīzākos darbiniekus, kas spēj nodrošināt perfektu servisu, bet, ja restorānam nebūs dvēseles, tad tam nebūs nekāda jēga.

Restorāna vadītāja teic, ka konkurence ēdināšanas segmentā Liepājā pastāv, taču viss atkarīgs no klienta vēlmēm. «Man arī reizēm patīk aiziet apēst lētu mājas ēdienu. Es teiktu, ka uz īstu restorānu neiet ēst, bet baudīt kopumu. To, kā klientu apčubina, ēdienu, dzērienus un atmosfēru. Tas ir kopums, ko klients nopērk par to cenu, jo paēst jau var aiziet arī citur un arī garšīgi,» skaidro L.Kreice.

Starp MO apmeklētājiem ir liepājnieki, bet vasaras sezonā restorānu bieži apmeklē tūristi. Cilvēku plūsmu ietekmē arī dažādi pasākumi, piemēram, teātra izrādes, koncerti. Restorāns pavisam nesen ieviesis biznesa pusdienu piedāvājumu. «Esam novērojuši, ka restorānu sāk apmeklēt ļoti daudz cilvēku, kas nevar atļauties atnākt paēst vakariņas, bet dienas laikā var paēst par pieciem eiro. Protams, ja klients vakariņās pasūta nevis vienu, bet divus ēdienus, pāris vīna glāzes, desertu, tad beigās šeit atstās 100 eiro. Daudzi cilvēki baidās no restorāniem un mēs mēģinām visu to lauzt, bet tas nav viegli. Viņiem šķiet - ko es tur iešu tāds vienkāršs cilvēks. Taču, ja mēs pavērojam, arī Rīgā vairs nav tādu vietu kā agrāk – ar piecpadsmit dakšām. Restorāni mainās, protams, serviss ir svarīgs, bet apkalpošana un viss pārējais kļūt ikdienišķāks,» domā L.Kreice. Viņai piekrīt arī J.Bula, kura norāda, ka šobrīd visur pasaulē restorānos ir tendence, ka tiek pagatavots vienkāršs un saprotams ēdiens, bet pasniegts interesantākā noformējumā. Restorāna vadītāja vēlas lauzt stereotipus, ka restorāns ir kaut kas stīvs un dārgs. Līdz ar biznesa pusdienu piedāvājumu MO nomainījies arī darba laiks. L.Kreice norāda, ka viņai patīk šis jaunais režīms, taču jāskatās, cik tas būs finansiāli izdevīgi.

Restorāna vadītāja stāsta, ka līdzīgi kā citi ēdināšanas uzņēmumi arī MO saskaras ar finansiālām grūtībām. Viņasprāt, restorāns ir dārgs hobijs. L.Kreice norāda, ka kafejnīcām un ēdnīcām ir vieglāk samazināt izmaksas, taču restorānā MO nav daudz, no kā atteikties. «Mums nepieciešams pasniegt augstu kvalitāti, tātad vajag pietiekamu skaitu darbinieku, labus galdautus, salvetes, traukus un visu pārējo. Gaļu karbonādēm kafejnīcas var iepirkt no daudziem piegādātājiem un lētāk, bet mums nepieciešamo gaļu piegādā viens konkrēts piegādātājs,» skaidro L.Kreice. Viņa stāsta, ka ziemas periods ir laiks, kad jādomā nevis, kā ietaupīt, bet kā piestrādāt pie mārketinga. «Vasarā bieži vien svaidies ar naudu, jo ir daudz klientu, bet ziemā nezini, ko darīt. Jācenšas vasarā ar naudu nemētāties, lai gadu varētu noslēgt ar nulli vai plusu. Citādi sanāk vasarā mētāšanās ar naudu, ziemā – knapināšanās,» pieredzē dalās restorāna vadītāja.

Uzņēmumam finansiāli stabili neļauj justies nodokļu slogs, kas, pēc L.Kreices domām, ir ārprātīgs: «Mani absolūti neizbrīna, ja kāda ēdnīca nolemj nodokļus nemaksāt, jo es maksāju un redzu, cik tas ir vājprātīgi liels cipars. Arī algu nodokļi ir nenormāli. Būtībā pusi no apgrozījuma ir jāsamaksā algās un nodokļos. Es nevaru te funkcionēt tikai tāpēc, lai maksātu nodokļus.»

Biznesa fakti:

Uzņēmuma īpašnieks: Gundega Kreice (100%)

Apgrozījums: (2017. gadā): 526 101 eiro

Peļņa: (2017. gadā): 12 600 eiro

Strādājošo skaits: (2017. gadā): 16

Nozare: Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi

Apmaksātais pamatkapitāls: 2800 eiro

LASI ARĪ:

FOTO: Kurzemes jūrmalā māju sev ceļ slavenais basketbolists Kristaps Porziņģis