Brazīlijas policisti, kas protestē pret algu izmaksu aizturēšanu, pirmdien, tikai mēnesi pirms gaidāmajām olimpiskajām spēlēm, tūristus galvenajā Riodežaneiro lidostā sveica ar plakātiem, uz kuriem bija lasāms «Laipni lūgti ellē».

Akcijā, kas bija sarīkota Galeao starptautiskās lidostas pasažieru sagaidīšanas zālē, piedalījās vairāk nekā 100 drošības dienestu darbinieki, tostarp ugunsdzēsēji.

Paredzēts, ka uz olimpiskajām spēlēm, kas sāksies 5.augustā, ieradīsies pusmiljons ārvalstu tūristu un vairums no viņiem izmantos tieši Galeao lidostu.

Protestētāju plakāti vēstīja, ka brazīliešu «policistiem un ugunsdzēsējiem nemaksā un neviens, kas ierodas Riodežaneiro, nevar būt drošībā».

Protestētāji sagaidīšanas zālē uz grīdas bija novietojuši uniformās tērptus manekenus, kas simbolizēja tos vairāk nekā 50 policistus, kuri kopš gada sākuma, pildot dienesta pienākumus, Riodežaneiro tikuši nogalināti.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Objekti pirms pagājušā gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm tika uzcelti bez plānošanas un pašlaik ir "baltie ziloņi", tiesas sēdē paudis federālais prokurors Leandru Mitidieri.

"Tur nebija plānošanas, kad viņi pretendēja uz rīkošanu. Nebija plānošanas," paudis prokurors. "Šodien tie ir baltie ziloņi. Tagad mums jācenšas saprast kā to padarīt par kaut ko lietojamu."

Riodežaneiro iztērēja aptuveni 12 miljardus dolāru (10,5 miljardus eiro), lai sarīkotu olimpiskās spēles, kuras iespaidoja izdevumu samazināšana, slikts apmeklējums, kā arī ziņojumi par kukuļiem un korupciju objektu būvniecības procesā.

Olimpiskajā parkā, kur ir lielākā objektu koncentrācija, tagad stāv daudzas tukšas arēnas un kopš olimpisko spēļu noslēguma joprojām valda liela nekārtība. Tikmēr Deodoru rajons, kur risinājās 11 dažādas sacensības, ieskaitot BMX riteņbraukšanu, tagad ir slēgts, kaut bija plāns radīt publisku parku ar iespējām peldēt vietējiem iedzīvotājiem, kas pārsvarā ir ļoti nabadzīgi.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs nolēmis tomēr nebraukt uz olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, jo tas izmaksātu pārāk dārgi.

«Pat pirms pusgada, sākot plānot vizīti Brazīlijā un atbilstoši likumam mēģinot atrast vislētākās biļetes, piedāvātā cena šķiet ļoti uzpūsta. Premjerministrs sacīja, ka, uzzinājis [biļešu] cenu visai delegācijai, viņš nevēlas apstiprināt šādus izdevumus vizītei,» aģentūrai BNS ceturtdien teica Lietuvas premjera preses sekretāre Evelina Butkute-Lazdauskiene.

Viņa apliecināja, ka saņemti priekšlikumi no trim tūrisma aģentūrām, un mazākā cena biļetēm lidojumam uz Riodežaneiro bijusi 44 000 eiro. Lidsabiedrību un aviobiļešu rezervēšanas portālos cenas ir vairākas reizes zemākas.

Ceturtdien uz Riodežaneiro devās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura noskatīsies atklāšanas ceremoniju un Brazīlijā būs līdz 10.augustam. Bija paredzēts, ka Butkevičs apmeklēs spēļu otro pusi un būs klāt spēļu slēgšanas ceremonijā.

Senajā Olimpijā ceturtdien svinīgā ceremonijā tika iedegta Riodežaneiro XXXI Vasaras olimpisko spēļu uguns.

Jau tradicionāli olimpiskās uguns iedegšana notika teatralizētā ceremonijā antīkā Olimpijas stadiona drupās, kur 776.gadā pirms mūsu ēras pirmoreiz notika olimpiskās spēles. Uguns tika iedegta no saules stariem ar paraboliska spoguļa palīdzību.

Ceremonijā piedalījās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs, kurš uzsvēra, ka Riodežaneiro spēles notiks, par spīti tam, ka pasauli ir satricinājušas dažādas krīzes. «Šīs olimpiskās spēles būs cerību vēstījums nemierīgajā laikā, un olimpiskā uguns nesīs šo vēstījumu visos Brazīlijas stūros un visā pasaulē,» sacīja SOK vadītājs.

Pēc uguns iedegšanas ceremonijas sākās olimpiskās lāpas stafete, kura vispirms virzīsies pa Grieķijas reģioniem, savukārt Riodežaneiro olimpisko spēļu rīkotājiem uguns tiks nodota 27.aprīlī svinīgā ceremonijā Panathenaic stadionā Atēnās, kur 1896.gadā notika pirmās modernās olimpiskās spēles.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Aptuveni pusotra kilometra attālumā no Riodežaneiro olimpiskā parka, kurā no 5. līdz 21.augustam norisināsies XXXI olimpiskās spēles, svētdien oficiāli atklāts Riodežaneiro olimpiskais ciemats, vēsta ārvalstu mediji.

31 ēkā ierīkoti 3604 dzīvokļi, kuros uzturēsies aptuveni 18 000 sportistu, treneru un amatpersonu no visas pasaules. Ciematā izveidota milzīga ēdināšanas telpa, kas varēs apkalpot vairāk nekā 5000 cilvēku, trenažieru zāle, klīnika, atpūtas zona, skaistumkopšanas salons, reliģiskais centrs dažādām konfesijām, kā arī septiņas veļas mazgātavas.

Tiesa, Austrālijas izlase svētdien paziņoja, ka negrasās apmesties šajā ciematā, jo tas vēl nav pabeigts un uzskatāms par nedrošu.

Jau vēstīts, ka privātās un publiskās investīcijas Olimpiādes rīkošanā Riodežaneiro sasniedz 11,8 miljardus dolāru (10,9 miljardus eiro).

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Brazīlijas Nacionālajā muzejā svētdien izcēlies ugunsgrēks, taču ziņas par cietušajiem pagaidām nav saņemtas, vēsta varasiestādes.

Ugunsgrēks sācies pirmdien ap plkst.1.30 pēc Latvijas laika, taču tā cēloņi pagaidām nav zināmi, ziņo vietējie mediji.

Televīzijas pārraidītajos kadros redzamas trakojošas liesmas, kas pārņēmušas ēku un kuras 20 ugunsdzēsēju brigādēm, kuras ieradušās notikuma vietā, pagaidām nav izdevies savaldīt.

Ugunsgrēka izcelšanās brīdī muzejs bija slēgts, un tāpēc cietušo, domājams, nebūs.

Nacionālais muzejs ir senākā Brazīlijas zinātniskā iestāde un viens no lielākajiem dabas vēstures un antropoloģijas muzejiem visā Rietumu puslodē.

To 1818.gadā dibinājis vēl Portugāles karalis Žuans VI, un daudzi no 20 miljoniem muzeja kolekcijā esošajiem eksponātiem tiek uzskatīti par Brazīlijas nacionālajiem dārgumiem.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs no nākamā gada var nesaņemt Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) finansējumu, Latvijas Televīzijas raidījumā Tiešā runa sacīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Štrombergs, kā arī Edžus Treimanis Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensības beidza jau ceturtdaļfināla fāzē.

«Štrombergs šogad nav izpildījis LOV kritērijus. Domāju, ka viņam, tāpat kā visiem, kuri piedalījās olimpiskajās spēlēs un neiekļuva labāko sešpadsmitniekā, būs priekšā balta lapa un plāns uz nākotni, ko tu darīsi, - sportosi vai nē, tiksi vai nē,» raidījumā teica Vrubļevskis.

Atbildot uz žurnālista Gunta Bojāra jautājumu, vai balta lapa nozīmē arī tukšu kontu, Vrubļevskis atbildēja apstiprinoši. «Arī tukšs konts, sākot ar 1.janvāri. Tālāk tas ir sportista, federācijas un treneru sadarbības jautājums, kā turpmāk viņa darbību finansēt, ja viņš vēlas nodarboties ar sportu,» atbildēja LOK prezidents.

Latviešu basketbola talants Kristaps Porziņģis, kurš šosezon izcili debitēja Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), nolēmis nepalīdzēt Latvijas izlasei šovasar jūlijā gaidāmajā Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, spēlētājs pirmdien paziņoja preses konferencē.

«Apspriežoties ar visiem, izlēmu, ka šogad nespēlēšu izlasē,» pauda Porziņģis.

«Nākotnē valstsvienībai noteikti palīdzēšu. Ilgtermiņā tas nāks par labu gan man, gan izlasei. Šajā vasarā gatavošos nākamajai sezonai. Komanda grib, lai esmu vesels uz nākamo sezonu, kā arī spēcīgāks. Spiediens būs lielāks, jo no manis gaidīs vairāk.»

«Ilgtermiņā visi būsim lielāki ieguvēji, ja viņš būs vesels un ilgāk spēlēs nevis vasarā nogurs. Nevar ņemt un plēst ķermeni, tas ir pareizi jāapstrādā, bet katrai lietai ir savs laiks,» pastāstīja basketbolista brālis Jānis Porziņģis.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis pirms pirmdienas paziņojuma nav ticis informēts par spēlētāja pieņemto lēmumu.

Pasaulē vadošie atlēti sacenšas Londonā.

Starp viņiem - arī Latvijas sportisti.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Daudz laimes dzimšanas dienā, Kristap!

FOTO: Spilgtākie mirkļi no dankeru sacensībām Centrāltirgus paviljonā

FOTO: Gadu pēc Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm

Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro pagājušā gada 5.augustā sākās 31. vasaras olimpiskās spēles. Riodežaneiro olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notika Marakanas stadionā.

Tā bija pirmā reize, kad olimpiskās spēles notika Dienvidamerikā. Vēl tās bija zīmīgas ar to, ka kopš seniem laikiem olimpiskajās spēlēs nebija pārstāvēts golfs, taču nu tas olimpiskajās spēlēs atgriezās.

Raksta galerijā skatāma to norises vieta gadu pēc lielā notikuma.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kādreizējā olimpiskā spožuma tagadējais posts

FOTO: Atklāta rekonstruētā Murjāņu sporta ģimnāzijas sporta halle

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.