Būvniecība un īpašums

FOTO: Sāk būvēt 45 miljonus eiro vērto satiksmes pārvadu Sarkandaugavā

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Sarkandaugavā uzsākta dzelzsbetona pāļu dzīšana satiksmes pārvadam pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte, kura plānotās izmaksas ir 45,4 miljoni eiro.

Pārvada remontdarbus plānots pabeigt 2022.gadā, un iecerēts, ka tā izbūve būtiski samazinās sastrēgumu veidošanos maģistrālajās Sarkandaugavas ielās un pie dzelzceļu pārbrauktuves, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā.

"Rīga - Skulte satiksmes pārvada izbūve ir viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu galvaspilsētas infrastruktūras attīstīšanas objektiem. Pārvada izbūve ievērojami atvieglos transporta plūsmu uz Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuvēm, uzlabos tuvāko apkaimju iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un satiksmes drošību, kā arī ilgtermiņā veicinās visaptverošas un integrētas satiksmes infrastruktūras attīstību un tranzīta kravu transporta plūsmas novirzīšanu no pilsētas centra un Sarkandaugavas," uzsver departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Šajā būvniecības sezonā plānots kopumā iedzīt 1200 dzelzbetona pāļus satiksmes pārvadam. Pārvada trases kopējais garums būs nepilns kilometrs jeb 770 metri ar četrām kustības joslām starp Viestura prospektu un Tvaika ielu.

Projekta realizācijā tiks izbūvēti un sakārtoti visi jaunajai trasei pieguļošie Sarkandaugavas krustojumi un pievedceļi. Tāpat pārvada izbūves projekts paredz arī gājēju un velobraucēju pārvietošanās uzlabojumus - Viestura prospekta posmā no Meža prospekta līdz dzelzceļa stacijai "Mangaļi" tiks izveidots veloceļš. Būtisks ieguvums projekta īstenošanā ir arī kravas tranzīta plūsmas novirzīšana no centra rajoniem.

Pārvada Rīga-Skulte izbūvi Sarkandaugavā veiks piegādātāju apvienību "OTC," kurā ir apvienojušies trīs būvnieki - SIA "Binders," AS "LNK Industries" un AS "Latvijas tilti".

Plānotās pārvada izmaksas ir 45,4 miljoni eiro. No tām Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums 27,15 miljoni eiro, Latvijas valsts budžeta dotācija - 1 miljonu eiro, savukārt pārējais ir pašvaldības finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde jūlija beigās izsniegusi būvatļauju projektēšanas un būvniecības darbu uzsākšanai Rīgas ostas infrastruktūras attīstības projektā "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu", informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

Projekts paredz izbūvēt jaunu tiltu pār Sarkandaugavas atteci, kā arī tā pievedceļus un nepieciešamo infrastruktūru Sarkandaugavā un Kundziņsalā, savienojot to ar pašvaldības realizēto Austrumu maģistrāles projektu.

Saskaņā ar apstiprināto darbu grafiku būvprojektu plānots izstrādāt līdz 2020. gada beigām, savukārt būvniecības darbus - pabeigt 2023. gada laikā. Jaunais pārvads dos iespēju nogādāt kravas uz/no ostas termināļiem Kundziņsalā ātrāk un videi saudzīgāk - saīsināt kravu pārvadāšanai patērējamo laiku, mazināt iespējamos kravas auto sastrēgumus un ar to saistīto izmešu emisiju ostas apkaimju tuvumā.

Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Saīsinot kravu piegādei un apstrādei nepieciešamo laiku, ostas uzņēmumi saviem klientiem varēs piedāvāt izdevīgāku un konkurētspējīgāku pakalpojumu, vienlaikus stiprinot arī Rīgas ostas kopējo piedāvājumu reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī.

Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brasas tilta pārbūvei Rīgas domei nepieciešami 12 miljoni eiro, liecina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātiem iesniegtā informācija.

Šie līdzekļi tiks prasīti no Rīgas domes konsolidētās investīciju programmas. Finansējums tiek gūts 15% apmērā no pašvaldības budžeta, bet 85% būs aizņēmums.

Plānots, ka 2021.gadā projekta īstenošanai būs nepieciešami 6 miljoni eiro, 2022.gadā - 5 miljoni eiro, bet 2023.gadā - 1 miljons eiro.

Šodien Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti atbalstīja līdzekļu pieprasīšanu no Investīciju programmas nākamajam gadam.

Kā ziņots, Brasas tilta būvdarbi apstājās 2019.gada maija sākumā, jo remontdarbu laikā tika atklāti apbedījumi, kuru dēļ darbi objektā tika apturēti.

Uzsākot pārbūvi, atbildīgie ierēdņi arī konstatēja, ka pārvada atjaunošanas projekts izstrādāts tā, ka pēc remontdarbu veikšanas tilta nestspēja nebūtu pietiekama, lai pār to pārvietotos zemās grīdas tramvaji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Iesniegta sūdzība iepirkumā par Rail Baltica stacijas būvniecību lidostā Rīga

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegta sūdzība iepirkumā par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" stacijas būvniecību starptautiskajā lidostā "Rīga", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība "B.S.L. Infra".

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Rail Baltica" projekta ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova sacīja, ka uzņēmumam nav informācijas par sūdzības iemesliem, taču pieļāva iespēju, ka ar sūdzību personu apvienība "B.S.L. Infra" mēģina iegūt papildu laiku tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanai.

"Iepirkuma otrās kārtas dalībnieki ir starptautiski uzņēmumi, kuri ļoti aktīvi interesējas par specifikācijām un citiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka sazināšanās ar starptautiskiem uzņēmumiem ir ilgāka, mēs jau iepriekš pagarinājām piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Iespējams, ka tagad tiek mēģināts iegūt vēl papildu laiku," skaidroja Voronkova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par Rail Baltica stacijas izbūvi lidostā cīņu turpina visi 11 kandidāti

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā konkursa 2. posmā par būvdarbu veikšanu "Rail Baltica" stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un saistītajai infrastruktūrai kvalificējušies visi 11 kandidāti no 8 valstīm: Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas.

Konkursa 1. posmā tika izvērtēta kandidātu kvalifikācija, bet konkursa 2. posmā kandidātiem līdz šā gada 3.augustam jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums Rail Baltica projekta īstenotājam Latvijā - SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas, informē Rita Voronkova, Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja.

2020.gada beigās plānots noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un 2021.gadā uzsākt būvdarbus.

Šajā konkursā pieredzam ļoti spraigu starptautisku konkurenci, secina Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs. "Pieteikušies profesionāli un pieredzējuši kandidāti no daudzām pasaules valstīm un arī no Latvijas. Iesniegti profesionāli sagatavoti kvalitatīvi pieteikumi, kas konkursa otrajam posmam ļāva kvalificēt visus 11 kandidātus. Tas dod pārliecību, ka tiks nodrošināta augsta līmeņa konkurence, kā rezultātā iesniegtie tehniskie un finanšu piedāvājumi būs konkurētspējīgi, un mums būs iespējas izvēlēties ne tikai labāko, bet arī izmaksu ziņā efektīvāko būvniecības piedāvājumu. Gribu arī izteikt pateicību kolēģiem par apjomīgo un augsti profesionālo darbu šajā saspringtajā laikā, un atrastajiem radošajiem risinājumiem, kā turpināt konkursu bez kavēšanās. Tā, piemēram, respektējot valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli, pretendenti ar šo trases posmu nevar iepazīties klātienē. Tomēr tika rasts mūsdienīgs tehnoloģisks risinājums, un kandidāti ar objekta teritoriju varēs iepazīties, izmantojot ar dronu filmētu materiālu," norāda K.Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lidostā Rīga atklāts atvērtā koncepta apmeklētāju centrs

Zane Atlāce - Bistere, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ lidostā "Rīga" pēc rekonstrukcijas pasažieriem un lidostas viesiem durvis vēris atvērtā koncepta Apmeklētāju centrs.

Jaunais Apmeklētāju centrs atrodas lidostas "Rīga" pasažieru termināļa 1.stāva publiskajā daļā (E ielidošanas zāle), strādā katru dienu, 24 stundas diennaktī. Klientu speciālisti lidostas viesus apkalpo latviešu, angļu un krievu valodās. Tam ir nodrošināta arī ērta piekļuve klientiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

"Turpinot uzlabot lidostas "Rīga" klientu servisu, esam izveidojuši mūsu viesiem vēl draudzīgāku un ērtāk pieejamu Apmeklētāju centru, kas atbilst mūsdienu klientu prasībām un paradumiem. Jaunatklātais centrs ir divreiz plašāks, līdz ar to ir palielināta arī tā darbības kapacitāte, kas, ņemot vērā nemitīgi pieaugošo pasažieru skaitu mūsu lidostā, ir būtisks klientu apkalpošanas ātruma un kvalitātes priekšnoteikums," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

DHL attīstībā investē 12 miljonus eiro

Ilze Žaime, 10.06.2020

Artūrs Saveļjevs, lidostas "Rīga" valdes loceklis, Snezhina Kazakova, "DHL Express" rīkotājdirektore un Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" uzsākta loģistikas kompānijas "DHL" reģionālā kompleksa būvniecība. Jaunā centra plānotais investīciju apjoms sasniedz 12 miljonus eiro.

Sadarbojoties lidostai, loģistikas kompānijai "DHL Latvia" un nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānijai SIA "Castor Construction", lidostā "Rīga" gada laikā tiks izbūvēts reģionālais "DHL" sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā.

Uz jauno termināli lidostas "Rīga" teritorijā pilnībā pārcelsies "DHL Express", un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi, tādējādi nodrošinot to ātrāku un ērtāku sūtījumu piegādi klientiem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Turpinot lidostas "Rīga" lidlauka infrastruktūras attīstību, šovasar lidostā tiks pabeigta arī jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Jaunajā peronā atradīsies trīs lielfizelāžas gaisa kuģu stāvvietas ar fleksiblu plānojumu, nodrošinot iespēju uzņemt visu tipu kravas gaisa kuģus. Kopā ar jauno "DHL" sūtījumu apstrādes centru un iecerēto multifunkcionālo loģistikas centru lidostā būs izveidota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, ļaujot lidostai "Rīga" pilnvērtīgi iesaistīties globālajā aviācijas kravu tirgū.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs norāda, ka jaunais "DHL" kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā "Rīga". "Tas nostiprinās lidostas "Rīga" reģionālā gaisa satiksmes mezgla pozīcijas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumos. Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 krīzes dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi," teic lidostas "Rīga" valdes loceklis.

2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpotas 8075 tonnas kravu.

"DHL Express" ietilpst "Deutsche Post DHL" grupā un ir vadošais loģistikas un starptautiskā kurjerpasta uzņēmums pasaulē. "DHL Express" maršruti kopumā aptver 220 pasaules valstis un teritorijas ar vairāk nekā 120 000 galamērķu.

LASI ARĪ:

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada februārī lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits sarucis līdz zemākajam līmenim kopš lidojumu atsākšanās pērnā gada maijā - apkalpoti vien 5% no pagājušā gada ceļotāju apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem februārī.

Februārī lidosta "Rīga" apkalpoja vien 24 tūkstošus pasažieru, ceļotāju skaitam samazinoties par 95,1% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tostarp turpina samazināties arī tranzīta plūsma - ceļotāju skaits, kas lidostu "Rīga" izmantojuši kā tranzīta centru, lai dotos uz citiem galamērķiem, bija vien 14% no kopējā pasažieru apjoma. Pirms pandēmijas lidosta "Rīga" bija Baltijas reģiona galvenais tranzīta mezgls, šādu pasažieru īpatsvaram veidojot ceturto daļu no visiem lidostas "Rīga" pasažieriem.

Kopumā 2021.gada pirmajos divos mēnešos lidosta "Rīga" apkalpoja 74,4 tūkstošus pasažieru - par 92,7% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa: "Būtiskais pasažieru skaita kritums ir galvenokārt saistīts ar lidojumu ierobežojumiem, kas līdz šim Latvijā bija stingrāki nekā citviet Eiropā, tostarp kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, mazinot lidostas "Rīga" konkurētspēju. Tāpēc esmu gandarīta, ka valdība ir izšķīrusies par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, kas ļaus lidostā atjaunot tranzīta pasažieru plūsmu un saglabāt reģiona galvenā gaisa satiksmes mezgla priekšrocības."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpoti vien 1,8 miljoni pasažieru - tikai aptuveni trešā daļa no pagājušā gada pasažieru apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir samazinājies par 69,6%.

Septembrī lidosta "Rīga" apkalpoja 113,6 tūkstošus pasažierus - par 77 tūkstošiem ceļotāju mazāk nekā augustā. Salīdzinot ar 2019.gada septembri, pasažieru skaits ir samazinājies par 85%.

"Lai gan septembrī no lidostas "Rīga" bija iespēja doties uz 51 galamērķi - par diviem galamērķiem vairāk nekā augustā, tomēr lielākā daļa galamērķu atradās augsta riska zonā, no kuras atgriežoties, pasažieriem bija jāievēro pašizolācija. Tas būtiski samazināja reisu piepildījumu," norāda lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vidējais gaisa kuģu piepildījums septembrī bija 31% - ievērojami mazāk nekā augustā, kad piepildījums sasniedza 57%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads SIA "Arēna Rīga" bijis finansiāli stabils, ar plānotu apgrozījuma kritumu, un, ja 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 5,85 miljonus eiro, tad pērn – 5,14 miljonus eiro, liecina "Lursoft" dati.

"Apgrozījuma krituma pamatā ir pasākumu un apmeklētāju skaita samazināšanās, salīdzinot ar 2018.gadu, kas skaidrojams ar pasākumu nozares specifiku un to, ka 2018.gadā notika Latvijas simtgadei veltīti pasākumi, kas ļoti labvēlīgi ietekmēja 2018.gada rādītājus," teikts SIA "Arēna Rīga" vadības ziņojumā. 2019.gadu uzņēmums noslēdzis ar 668,80 tūkstošu eiro peļņu.

Koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežojošie pasākumi ietekmējuši arī SIA "Arēna Rīga" darbību, kas izvērtējusi trīs dažādus turpmākās attīstības scenārijus. Ņemot vērā iespējamos notikumu attīstības scenārijus, SIA "Arēna Rīga" vadība jau sākusi īstenot ilgtermiņa pasākumus risku mazināšanai, tostarp, veiktas sarunas ar bankām ar mērķi atlikt aizņēmuma pamatsummas maksājumus 304 tūkstošu eiro apmērā līdz 2020.gada 4. ceturksnim, tāpat arī ar bankām notikušas sarunas par iespēju nepieciešamības gadījumā izmantot kredītlīniju 500 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Arēna Rīga vadītājs: pasākums ar 1000 cilvēkiem uzskatāms par vidēji mazu

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana ļaus palielināt pasākumu skaitu un atsevišķos gadījumos tie varētu būt ekonomiski izdevīgāki nekā iepriekš, kad pulcēties iekštelpās varēja 500 cilvēku, tādu viedokli pauž "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš.

Runājot par to, vai izmaiņas, kas stāsies spēkā no 17.augusta, ietekmēs arī lielo koncertu organizatorus, Krastiņš sacīja, ka pasākums ar 1000 cilvēkiem uzskatāms par vidēji mazu.

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai 

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā,...

"Arēnas Rīga" gadījumā tādi koncerti, kad rīkotājs līguma slēgšanas brīdī norāda, ka viņu interesē 1000 apmeklētāji, notiek ārkārtīgi reti. Minimālais apmeklētāju skaits, kad varētu runāt par kaut kādu peļņu, varētu būt no 2500, 3000 skatītājiem un uz augšu.

Jautāts, kas patlaban notiek ar starptautisku koncertu organizēšanu, Krastiņš norādīja, ka situācija ir atbilstoša notiekošajam. Tā kā mākslinieki nevar brīvi pārvietoties pa visu Eiropu, lielās koncertturnejas nav ekonomiski izdevīgas, jo jādomā gan par tehniskā aprīkojuma nogādi pasākuma vietā, gan arī par apkalpojošo personālu, kas parasti ir diezgan liels.

"Ja, piemēram, Baltijā varētu notikt koncerti ar apmeklētāju skaitu līdz 5000, tas nenozīmē, ka grupai no Lielbritānijas, Vācijas vai Francijas būtu ekonomiski izdevīgi dzīt desmit smagās automašīnas un 50 darbiniekus uz Latviju, Lietuvu vai Igauniju," skaidroja Krastiņš, norādot, ka jāņem vērā arī tas, no kuras valsts mākslinieki ierodas un vai viņiem nav jāievēro karantīna.

Pēc "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētāja sacītā, starptautisko koncertu industrija patlaban gaida situācijas uzlabošanos un tikai tad sāks plānot koncertturnejas. Tie mākslinieki, kuriem bija paredzēti koncerti multifunkcionālajā hallē, ir pārcelti uz nākamo gadu. Krastiņa ieskatā, jaunu koncertu izziņošana būs reta. Tas esot cieši saistīts ar ceļošanu un ne tikai Eiropas Savienībā.

Jautāts, kā "Arēna Rīga" pārdzīvo Covid-19 krīzi, Krastiņš atzina, ka situācija ir smaga. Kopš 13.marta neviens pasākums "Arēnā Rīga" nav noticis. Ir samazinātas visas iespējamās izmaksas un atlaisti darbinieki.

"Mēs esam izmantojuši un plānojam izmantot visus iespējamos valsts atbalsta mehānismus un par tiem mēs esam ļoti pateicīgi. Tā mēs mēģinām izdzīvot šajā grūtajā laikā," sacīja Krastiņš, norādot, ka patlaban nav iespējams plānot kaut ko ilgstoši uz priekšu, jo "nenoteiktība ir mūsu jaunā realitāte".

Halles valdes priekšsēdētājs norādīja, ka septembrī atsāksies Kontinentālās hokeja līgas sezona un "Dinamo Rīga" sāks spēlēt "Arēnā Rīga" mājas spēles. Krastiņa ieskatā, tas būs neliels, bet tik un tā sākums tam, lai "Arēnā Rīga" atgrieztos kaut kāda dzīvība.

"Iepriekš uz pasākumiem hallē strādāja vairāk nekā 250 cilvēki. Patlaban vairums no darba ir atbrīvoti. Darbības atsākšana kaut vai nelielā apjomā palīdzēs mazināt zaudējumus. Mēs nerunājam par peļņu, bet gan par centieniem samazināt lielo mīnusu," sacīja Krastiņš.

Jautāts, vai Kontinentālā hokeja līga plāno izveidot, ko līdzīgu Nacionālās basketbola asociācijas tā dēvētajam "Disnejlendas burbulim", "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs atbildēja noraidoši. Plānots, ka Krievijas komandas ieradīsies Rīgā un nospēlēs spēles, ievērojot Latvijas likumus un noteiktos ierobežojumus, kā arī Kontinentālās hokeja līgas izstrādātās vadlīnijas.

"Vienkāršojot varu teikt, ka viņi "burbulī" ielidos un "burbulī" arī izlidos. Vienīgā saskarsme starp hokejistiem būs uz ledus. Visi riski ir pēc iespējas samazināti, lai sportisti nesatiktu vietējos iedzīvotājus un otrādi. Mēs saprotam arī to, ja situācija pasliktināsies, tas ietekmēs arī spēļu norisi," sacīja Krastiņš, atzīmējot, ka notiek gatavošanās arī šādam scenārijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju konsultants “Zenith Family Office” ir pabeidzis “Riga Plaza” iegādi. Jaunie akcionāri ir "Summus Capital", kam pieder viens no lielākajiem privātā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā, kā arī Ivars Vendelins, kurš darījumā bija iesaistīts kā finanšu investors.

"Mēs joprojām ticam mazumtirdzniecībai, nākotne nav saistīta tikai ar tiešsaistes pirkumiem. Esmu pārliecināts par tirdzniecības un izklaides centra turpmāku veiksmīgu attīstību. “Riga Plaza” atrašanās vieta Daugavas kreisajā krastā garantē ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu vienā no labākajām vietām Rīgā,” komentē “Zenith Family Office” Partneris Hannes Pihl.

Šis īsā laikā ir jau otrais tirdzniecības centru īpašnieku maiņas darījums. Db.lv aizvadītajā nedēļā jau vēstīja, ka nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies t/c Olimpia Rīgā no investīciju kompānijas Partners Group un Northern Horizon Capital kopuzņēmuma Laurus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai, liecina EK informācija.

No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti uzņēmuma VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljoniem eiro.

Kā vēsta EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, lidostas ir to uzņēmumu vidū, kurus koronavīrusa uzliesmojums ir skāris īpaši smagi.

"Ar šo pasākumu Latvija ieguldīs līdz 39,7 miljoniem eiro, lai stiprinātu Starptautiskās lidostas "Rīga" pašu kapitālu un atbalstītu uzņēmumu koronavīrusa uzliesmojuma ekonomisko seku pārvarēšanā. Tajā pašā laikā valsts atbalsts tiks saistīts ar vairākiem nosacījumiem nolūkā ierobežot pārmērīgus konkurences izkropļojumus. Mēs turpinām cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsta pasākumus var īstenot koordinēti un efektīvi saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem," saka Vestagere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 29,798 miljoni eiro, kas ir par 54,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt lidostas zaudējumi sasniedza 15,51 miljonu eiro pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja 15 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar budžetā plānoto, ir par 63% mazāk. Savukārt lidostas ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem samazinājušies par 39% - līdz 14,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā bija mazāki, nekā tika prognozēts krīzes sākumā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spējusi samazināt izdevumus par 26% jeb 15,6 miljoniem eiro.

Ieguldīs teju 40 miljonus eiro lidostas rekapitalizācijā 

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas...

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pauda, ka, apzinoties lidostas nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, lidostas uzdevums pagājušajā gadā bija ne tikai nodrošināt pasažieru apkalpošanu atbilstoši augstākajiem veselības drošības standartiem, bet arī gatavoties nākotnes izaicinājumiem.

"Lidosta 2020.gadā aktīvi strādāja, lai attīstītu tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus. Darbu pie darbības virzienu dažādošanas turpināsim arī šogad, jo gada pirmie mēneši liecina, ka 2021.gads aviācijas nozarei būs, iespējams, vēl sarežģītāks nekā pērnais. Lai spētu reaģēt uz mainīgo situāciju, lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem," sacīja Odiņa.

Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu 

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs...

Nākotnes attīstībai pagājušajā gadā lidostā "Rīga" realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb "RIX Cargo City". Tāpat paplašināts otrais perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot CO2 izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,8 miljonus eiro.

Lidosta "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019.gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 64,987 miljonu apgrozījumu un 22,141 miljona eiro peļņu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru