Foto

Foto: Sastatņu sistēma Doma baznīcas atjaunošanai sver 60 tonnas

Dienas Bizness, 29.05.2015

Jaunākais izdevums

Doma baznīcas restaurācija jāpabeidz jau šā gada rudenī, patlaban tā vēl rit pilnā sparā. Darbi notiek gan baznīcas telpās, gan tornī. Projekta kopējais finansējums ir 6,4 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa – 5,4 miljoni – rasta no ERAF līdzekļiem, atlikušo summu tradicionāli piešķīra Rīgas dome, piektdien raksta laikraksts Diena.

Torņa daļā augšējam un apakšējam kupolam tiek mainīts latojums un vara skārda iesegums, savukārt torni balstošajām koka konstrukcijām, kas daļēji saglabājušās no XVIII gadsimta, tiek mainītas bojātās vietas, darbu gaitu skaidro Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis. Pēc viņa stāstītā, pagājušā gadsimta 80. gados, mainot torņa segumu, zem tā esošos dēļus ugunsdrošības nolūkos apsmidzināja ar ķīmisku šķīdumu, kas, kondensējoties ūdenim, reaģēja ar torņa apšuvuma varu, un radās caurumi.

Izstrādājot torņa pastiprināšanas tehnisko risinājumu, bija ideja ierīkot liftu līdz skatu platformai zem pulksteņiem, taču to noraidīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Pēc pašreizējā projekta atjaunotajā tornī atgriezīsies zvani, un tos paredzēts zvanīt apaļās stundās. Taču atšķirībā no Rātsnama zvaniem Domā nespēlēs melodijas. Paredzēts restaurēt arī apzeltīto Doma gaili, kas gan uzstādīts tikai 1985. gadā, tomēr esot cietis no putnu nagiem.

Savulaik jau rakstīts, ka Doma baznīcas tornis ir nedaudz šķībs, taču patiesībā ir nošķiebusies nevis torņa galotne, bet mūra daļa, tas jāņem vērā atjaunošanā, stāsta K. Upītis. Torņa nostabilizēšanai izveidota arī metāla konstrukcija, kuras stiprināšanas vietas jau projekta īstenošanas gaitā nācās pārplānot, tāpēc rekonstrukcija nedaudz ieilgs – bija plānots to pabeigt 30. jūnijā, bet reāli darbi turpināsies līdz 30. oktobrim. Šī konstrukcija noņems slodzi, stiprinās un stabilizēs koka konstrukciju sistēmu – vienkārši runājot, padarīs torni drošāku un stabilāku.

Tālākā nākotnē Domā būtu vajadzīgs veikt arī baznīcas ēkas pamatu stiprināšanu, taču tam nepieciešams ievērojams finansējums, kas ar vietējiem līdzekļiem nav apgūstams, atzīst K. Upītis.

Projektā paredzētā Doma iekštelpu restaurācija, ieskaitot Marijas, Centrālo, Dienvidu kapelu un krusteju, šobrīd tuvojas noslēgumam, Dienai stāsta SIA Arčers būvniecības projektu vadītājs Aigars Jekals. Pabeigti remontdarbi arī palīgtelpās, ierīkotas vai rekonstruētas inženiertehniskās komunikācijas. Atbilstoši darbu tehnoloģijām ir pabeigta arī būvdarbu zonā esošo iekštelpu elementu, galdniecības, metāla izstrādājumu un mākslas priekšmetu restaurācija, uzstādīšanu gaida jaunā, 1991. gada barikāžu laikam veltītā vitrāža, Marijas kapelas altāris un ieejas mezgla lielā lustra. «Plānojam visas rekonstruētās, restaurētās iekštelpas jūnijā izrādīt pasūtītājam,» sola A. Jekals.

Būvnieki lepojas arī ar pašu spēkiem uzbūvēto 60 tonnu smago sastatņu sistēmu torņa ārpusē, lai varētu atjaunot kupolu. Kupolā un augšējā smailē sākta skārda demontāža, jūnija sākumā plānota kapara jumta iesegšana. Sastatnes paredzēts noņemt augusta beigās, lai šajā zonā secīgi turpinātu pārējos darbus, norāda A. Jekals.

Plašāk lasiet rakstā Būs gan zvani, gan vitrāža piektdienas, 29.maija laikrakstā Diena (5.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas nosēšanās sagādā tās īpašniekiem patiesas galvas sāpes, jo grunts stabilizēšanai parasti ir nepieciešami dārgi rakšanas un celtniecības darbi. Par laimi jau 40 gadus tiek izmantota unikālā URETEK tehnoloģija, kas dod iespēju tikai dažu stundu laikā pacelt iepriekšējā stāvoklī un nostabilizēt, piemēram, nosēdušos ēku un tiltu, vai aizpildīt ceļa zemes klātnē radušos tukšumus.

Kad 1211. gada vasarā bīskaps Alberts lika stūrakmeni Rīgas Doma baznīcai, visticamāk, viņš pat nevarēja iedomāties, ka viens no lielākajiem Baltijas dievnamiem var, nedaudz pārspīlēti izsakoties, sākt grimt ellē.

Diemžēl tieši tā notika, un Rīgas Doma baznīcai, kas pārdzīvojusi desmitiem karu, par liktenīgu kļuva gruntsūdeņu līmeņa krišanās Rīgas pilsētas teritorijā. Līdzīgi kā daudzas citas Rīgas vēsturiskās ēkas, arī Doma baznīca ir balstīta uz ozolkoka pāļiem, kas pirms daudziem gadu simtiem tika iedzīti Daugavas krastā.

Pēdējos gadu desmitos ir vērojama gruntsūdens līmeņa pazemināšanās, ko daļēji izraisījusi uz Daugavas uzbūvētā Rīgas hidroelektrostacija. Kamēr koka pāļi atradās ūdenī, viss bija kārtībā, taču, pazeminoties ūdens līmenim, pāļiem sāka piekļūt gaiss, kā rezultātā tie sāka trūdēt. Par dievnama nosēšanos liecināja daudzās plaisas, kas parādījās ēkas sienās, un apjomīgu renovācijas darbu nepieciešamības rašanās bija tikai laika jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Rīgas Doma tornis

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija Arčers sākusi Rīgas Doma torņa nostiprināšanas un restaurācijas darbus, informē kompānijas pārstāve Vita Noriņa.

Baznīcas koka konstrukcijas būvētas 16.gadsimtā un ir vecākie šāda veida būvelementi Latvijā. Rīgas Doma baznīca un klostera komplekss ir nacionālās nozīmes kultūras piemineklis, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tādējādi būvdarbu procesā jāievēro virkne specifisku normatīvu, prasību un ierobežojumu.

Restaurācijas būvdarbi aptvers visu Doma torni, bet iekštelpās restaurācijas un atjaunošanas pasākumi tiks īstenoti teritorijā, kurā ietilpst Marijas kapela, Dienvidu kapela, Centrālā kapela un kapelas izejā uz krusteju. Tiks renovētas arī saimniecības un inženiertehniskās telpas.

Projekts paredz torņa daļā bojāto un satrupējušo koka konstrukciju nomaiņu, protezēšanu un koka konstrukciju attīrīšanu apmēram 5000 m2 platībā. Torņa nostabilizēšanai un atbalstam tiks iestrādāta telpiska metāla konstrukcija, kas noņems slodzi un tādējādi stiprinās torņa koka konstrukciju. Torņa kupola daļām tiks mainīts vara jumta segums. Augstumā veicamo darbu izpildei tiks piesaistīti profesionāli alpīnisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēdējā iespēja aplūkot Rīgas pils priekšpili būvdarbu stadijā!

Lelde Petrāne, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas - rekonstrukcijas darbu noslēgšanai atlicis pusgads. Šobrīd sākusies apdares un restaurācijas darbu intensīvā fāze, tika pastāstīts medijiem rīkotajā pasākumā.

Šodiena bija zīmīga tajā ziņā, ka nākamreiz sabiedrība ar mediju palīdzību Rīgas pils priekšpili ieraudzīs tikai pabeigtā stadijā.

Rīgas pils priekšpilī darbi ir izpildīti 70% apjomā. Šobrīd apgūtā summa no kopējās līguma summas ir 25 miljoni eiro.

Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija tiek veikta divās kārtās:

I kārta - Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija, kas uzsākta 2009. gadā un tiks pabeigta 2015. gada nogalē,

II kārta - Rīgas pils kastelas daļas restaurācija un pārbūve, kas tiks uzsākta 2016. gadā un pabeigta 2018. gadā. Šodien bija iespēja aplūkot arī kastelas daļu tādu, kāda tā izskatās patlaban, un tika pastāstīts par to, kādas ir otrās kārtas ieceres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Torņakalnā, Ojāra Vācieša ielā 6a, atrodas latviešu rakstnieka un tulkotāja Jāņa Akuratera muzejs, kas nupat atjaunots, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Muzeja ēka ir celta 1933.gadā kā rakstnieka ģimenes nams. Līdz šī gada sākumam, kad VNĪ uzsāka ēkas pārbūves un restaurācijas darbus, nama tehniskais stāvoklis bija vērtējams kā neapmierinošs. Lai informētu sabiedrību par realizēto projektu, šodien, 12.oktobrī VNĪ un Memoriālo muzeju apvienība (MMA) medijus iepazīstināja ar paveikto ēkas restaurācijā.

Jāņa Akuratera muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta, kas celta pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta funkcionālisma stilā. Muzejs ir viens no Pārdaugavas kultūras centriem, kur mūsdienās, tāpat kā Jāņa Akuratera dzīves laikā, pulcējas literāti, mākslinieki, mūziķi un aktieri, kā arī skolēni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras beigās un rudenī veiktajos arheoloģiskajos izrakumos pie Sv.Jēkaba baznīcas Rīgā, «burtiski Saeimas durvju priekšā», atrakta plaša viduslaiku kapsēta, turklāt ir pamats domāt, ka virzienā uz Klostera un Jēkaba ielu zem bruģa joprojām guļ mirušo kauli, raksta «Latvijas Avīze».

Arheologs Artūrs Tomsons, kura vadībā notika izrakumi, pastāstījis, ka kārtīgas arheoloģiskas izpētes baznīcas tuvumā vai pašā baznīcā īsti nekad nav bijis. Šoreiz ķerties pie tās licis apstāklis, ka, rokot tranšejas inženiertehnisko komunikāciju guldīšanai pie baznīcas sienas, strādnieki uzdūrās cilvēku kauliem. Tomsona vadītajos izrakumos konstatēts ap 300 apbedījumu - daļa kaulu pārapbedīta, daļa nodota tālākai izpētei LU Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģiskajā laboratorijā.

Viduslaikos mirušo apbedīšana gan baznīcā, gan kapsētās tām līdzās bija ierasta lieta. Doma baznīcai bija pat vairāki kapi, tomēr par dokumentos 1226.gadā pirmo reizi minēto Jēkaba baznīcu pētnieki esot bijuši piemirsuši. Tiek pieļauts, ka Jēkaba baznīcas draudzes kapsētā pārsvarā guldīti latvieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Restaurē Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu mehāniku

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās darbi pie Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu restaurācijas un pakāpeniskas atjaunošanas - šobrīd tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi Hauptwerk daļā, informē Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Kristīne Liepa.

Viņa skaidro, ka ērģelēm ir demontētas Hauptwerk velles, kas šobrīd tiek restaurētas darbnīcā Rīgā. Darbus veic IK Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcas speciālisti ērģeļu restauratora Alvja Melbārža vadībā. Kamēr tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi instruments ir daļēji spēlējams, dievkalpojumu nodrošināšanai tas ir pietiekami, taču koncerti marta mēnesī netiek plānoti. Šo darbu posmu plānots pabeigt līdz marta beigām un Lieldienu dievkalpojumus varētu sagaidīt ar ērģeļu pilnu skanējumu.

Darbu sākumā tika veikta skalu un veļļu montāža, marķēšana un aizvešana uz darbnīcu. Darbnīcā tiek veikta ādas iepresēšana veļļu pleciņos, metāla leņķos, veļļu asīšu nostiprināšana vai nomaiņa. Arī defektu novēršana skaliem, oksidējušos stiepļu nomaiņa skalu galos, vītnīšu nomaiņa vertikālajos skalos, tūkojuma atjaunošana asīšu caurumos, «ķemmju» remonts, izdrupumu protezēšana. Kam sekos veļļu atvešana atpakaļ uz katedrāli, montāža un ērģeļu mehānikas regulēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunošanas darbi Rīgas pils telpās norit plānotajā termiņā, lai šī gada novembrī tās tiktu nodotas Valsts prezidenta rīcībā, informē pilnsabiedrība SBRE.

Daļā telpu jau ir veikta iekšējās apdares restaurācija un pirmais krāsojums.

Pils Baltajā zālē ir pabeigta sienu un griestu apmetuma atjaunošana un griestu dekoratīvās ģipša apdares restaurācija un atjaunošana, ir uzsākti zeltīšanas darbi, restaurēto lustru un mākslīgā marmora pilastru montāža. Sūtņu zālē ir pabeigta oriģinālā dekoratīvā krāsojuma attīrīšana un krāsu nostiprināšana, kā arī virsmas sagatavotas pirmā krāsojuma veikšanai.

Apjomīgs darba apjoms notiek arī Svētku zālē – ir pabeigta apmetuma atjaunošana, un vienlaikus notiek gan virsmu krāsošana, gan dekoratīvo elementu atjaunošana. Šobrīd tiek veikta gleznu rāmju restaurācija, koka apšuvuma paneļu, dekoratīvo siju un akustisko ribu špaktelēšana, krāsošana un montāža. Ģerboņu zālē turpinās krāsošanas darbi, kā arī griestu rozešu un ģerboņu restaurācija, informē SBRE.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētāju Mareku Mamaju

Lelde Petrāne, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Foto: Rīgas Doma īpašnieki un būvnieki stāda nākotnes lietaskokus

Dienas Bizness, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) un būvuzņēmums Arčers kopīgi rīkotā talkā Nākotnes Lietaskoks šodien iestādīja 7,5 tūkstošus egļu un 50 ozolu stādus.

Iniciatīva iestādīt Nākotnes lietaskokus radās, Rīgas Doma torņa stiprināšanas un restaurēšanas procesā sastopoties ar grūtībām Latvijā atrast specifiskus, vairāku simtu gadu vecu koka būvelementu atjaunošanas parametriem atbilstošus materiālus.

Pēc izmēriem, apjoma un citiem parametriem restaurācijai piemērotu kokmateriālu sagāde bija pārsteidzošs un iepriekš neprognozēts izaicinājums. Restaurācijas darbi ietver vērienīgu bojāto koka konstrukciju nomaiņu, protezēšanu un attīrīšanu Doma tornī apmēram 5000 m2 platībā.

«Tāpēc šodien iestādījām atpakaļ objekta atjaunošanai izmantoto kokmateriālu, kā arī ceram, ka no iestādītajiem kociņiem izaugs nākotnes lietaskoki, un tas būs materiāls nākamajai dievnama restauratoru paaudzei. Iestādot un kopjot 7,5 tūkstošus egļu un 50 ozolu audzi, parūpēsimies par to, lai pilnvērtīgu un autentisku Latvijas dievnamu restaurāciju būtu iespējams paveikt arī pēc 100 vai 200 gadiem,» atzina SIA Arčers Būvniecības departamenta direktors Jānis Markulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Tuvāk franču ātrumkārbām

Laura Mazbērziņa, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs strādājošais automātisko ātrumkārbu restaurācijas uzņēmums Recro nolēmis paplašināt savu darbību ārpus Latvijas robežām.

Vēloties palielināt darbības apjomus, uzņēmums plāno atvērt filiāles eksporta valstīs. Sadarbības partneri tam šobrīd ir Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā un Vācijā.

Uzņēmums grib iegūt lielāku klientu uzticību, un to vislabāk var izdarīt, atverot vietējo pārstāvniecību. «Mēs plānojam atvērt filiāli Francijā, kur gan netiks veikta ātrumkārbu restaurācija, taču kvalitatīvā līmenī tās tiks uzstādītas. Ļoti svarīgi ir «izlauzties» eksportā, jo ar Latvijas tirgu mums nepietiek. Francijā tirgus ir ar ļoti lielu potenciālu, arī konkurentu tur īsti nav. Raugoties no loģistikas viedokļa, šis tirgus mums ir viegli sasniedzams. Arī kopumā mūsu nozarē ir labs potenciāls, jo automātisko ātrumkārbu īpatsvars pieaug un jauno ātrumkārbu kalpošanas mūžs kļūst arvien īsāks. Savukārt nākotnes izaicinājums ir elektromašīnas, kurām klasiskās automātiskās ātrumkārbas vairs nebūs nepieciešamas,» stāsta SIA Recro attīstības daļas vadītājs Normunds Aspers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svētku dievkalpojumu sestdien, 2. jūlijā svinīgi tiks atklāta atjaunotā kultūrvēsturiskā pērle – Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca, kas pēc rekonstrukcijas ir atguvusi savu sākotnējo vēsturisko spožumu, informē Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa.

Katlakalna baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir celta pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1794. gadā. Tā ir unikāla ar savu Latvijas baznīcām neraksturīgo, apaļo – Romas panteonam līdzīgu formu. Izprotot baznīcas vērtību Latvijas dievnamu kontekstā, tika veikta ēkas vēsturiskā restaurācija, pirms tam veicot nopietnu un ilgu ēkas izpētes darbus, apzinot vēsturiskos sienu krāsojumus, pārbaudot pamatu un sienu mūrējumu stāvokli.

Restaurācija ilga divus gadus, un tās laikā baznīca tika atjaunota no pamatiem līdz jumtam. Restaurēta altāra glezna un vēsturiskais tornītis virs baznīcas kupola, virs kura tagad atrodas apzeltīts arhibīskapa Jāņa Vanaga iesvētīts krusts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lēnām atdzimst Virsnieku saieta nams Liepājā

Monta Glumane, 18.04.2018

Imperatora Aleksandra III vārdā nosauktais Krievijas flotes bāzes virsnieku saieta nams būvēts no 1898. - 1907.gadam pēc krievu arhitekta S.P. Gaļenzovska projekta, kas tika apstiprināts jau 1896.gadā.

Foto:Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsnieku saieta nams Karostā, Liepājā kalpojis kā multifunkcionāls centrs. Sākot no krāšņām ballēm, kara flotes bāzes, slimnīcas, degradācijas līdz pat lēnai atdzimšanai. Lai nodrošinātu drošu un pastāvīgu ēkas izmantošanu, ēkas restaurācijai būtu nepieciešams piesaistīt aptuveni 12 miljonu eiro, taču pašlaik Aizsardzības ministrijas budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.

Kopš 1994. gada ēka atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un šobrīd uzsākti darbi pie ēkas logu un durvju restaurācijas un nomaiņas, kā arī tiek veikta bēniņu pārsegumu siltināšana, kuru veic AS «Būvuzņēmums Restaurators». Kā arī šovasar plānots uzsākt ēkas Dienvidu terases un fasādes restaurāciju.

Aizsardzības ministrija ir izteikusi piedāvājumu Liepājas pilsētas pašvaldībai uzņemties nama tālāku atjaunošanu un izmantošanu. Ņemot vērā pašvaldības intereses trūkumu pārņemt ēkas apsaimniekošanu, sarunas patlaban neturpinās, un Aizsardzības ministrija, tāpat kā līdz šim, turpinās rūpēties par objekta tehnisko stāvokli un pakāpeniski atvēlēt līdzekļus objekta atjaunošanai, portālu db.lv informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Vita Briže.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kuldīgas Vecā rātsnama atjaunošanā investēts vairāk nekā pusmiljons eiro

Dienas Bizness, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 31. martā, svinīgi atklāts restaurētais Kuldīgas Vecais rātsnams, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un nozīmīga Kuldīgas vecpilsētas kultūras mantojuma daļa. Kopumā ēkas restaurācija izmaksāja vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Kuldīgas Veco rātsnamu bija nepieciešams restaurēt, jo ēka bija sliktā tehniskā stāvoklī. Vecais rātsnams ir nozīmīgs gan kā pilsētbūvniecības paraugs, gan kā tradicionālo kultūras vērtību radīšanas vieta, jo tajā darbojas Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs, Tautas lietišķās mākslas studijas Varavīksne un Ķocis, kā arī radošā fotostudija. Pēc pašvaldības pasūtījuma ēkas tehnisko projektu izstrādāja SIA Wonderfull, bet ēkas restaurāciju atbilstoši iepirkumam gada laikā veica SIA Ostas celtnieks.

Lai apmeklētājiem būtu iespējams iepazīt tradicionālu 19. gadsimta sākuma koka ēku būvniecības tradīciju, atjaunots vēsturiskais telpu plānojums un anfilāde abos ēkas stāvos, kā arī viens no diviem vēsturiskajiem manteļskursteņiem, atsegtas laikmetam raksturīgās būvkonstrukcijas, būvdetaļas un sienu gleznojumi. Atjaunota arī maģistrāta zāle, kur kādreiz izlēma pilsētas svarīgākos jautājumus, atsegti koka siju griesti, saglabātas vēsturiskās un pēc 1973. gada projekta izgatavotās detaļas, kas bija labā tehniskā stāvoklī. Balstoties uz arhitektoniski māksliniecisko izpēti, vēsturiskajā atrašanās vietā atgriezušās kāpnes. Tā kā bija nepieciešams paplašināt amatnieku darbnīcas un nodrošināt tajās pietiekošu gaismu, 2. stāva pažobelēs atsegtas un jumtā uz Alekšupītes pusi izveidotas Kuldīgai raksturīgās, jau esošajām analogas logu izbūves. Veikta arī vecā rātsnama fasādes restaurācija. Darbos izmantotas tradicionālās metodes un materiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 30.septembrī ekspluatācijā nodots atjaunotais un restaurētais Jāņa Akuratera muzejs, Ojāra Vācieša ielā 6A, Rīgā, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

VNĪ īstenotā projekta ietvaros Jāņa Akuratera muzeja ēkai, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tika veikta jumta seguma nomaiņa ar jauniem betona dakstiņiem, pietuvinot jumta seguma izskatu vēsturiskā jumta izskatam, izveidots apmeklētājiem pielāgots muzeja ieejas mezgls, veikta interjera detaļu atjaunošana pēc oriģinālajiem paraugiem, tajā skaitā, muzejā iebūvēto būvgaldniecības izstrādājumu restaurācija. Muzeja atjaunošanas un restaurācijas darbu laikā, ēkā ogļu apkures sistēma nomainīta uz gāzes apkures sistēmu, restaurēts un atjaunots kamīns un krāsnis, labiekārtota muzeja teritorija un veikta verandas un terases restaurācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par miljonu eiro uzsāk Ķemeru ūdenstorņa pārbūvi

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps atklāšanas vakars 6. oktobrī būs veltīts režisoram Jānim Streičam, viņš šogad saņems Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu. Lielais Kristaps tiks atklāts ar režisora filmu Svešās kaislības (1983), festivāla programmā iekļauta arī režisora filma Mans draugs - nenopietns cilvēks (1975). Abas filmas pēc Nacionālā Kino centra iniciatīvas ar Kultūras ministrijas atbalstu ir restaurētas un tiks izrādītas jaunā kvalitātē.

Jāņa Streiča filmu - Mans draugs - nenopietns cilvēks un Svešās kaislības - restaurācija notiek jau kopš pagājušā gada, to restaurāciju darbs veikts studijā Lokomotīve. Filmas tiek ķīmiski apstrādātas (nomazgātas) un no jauna ieskenētas no 35mm filmas digitālā formatā.

Filmu restaurācijas darbu vadītājs Roberts Vinovskis stāsta: «Mūsdienu tehnoloģijas nereti ļauj filmas attēlu, piemēram, padarīt vēl košāku un krāsaināku, kā tā ir bijusi, taču restaurācijas uzdevums ir iespējami precīzi atjaunot filmas sākotnējo izskatu, nevis to «uzlabot».»

Abu filmu restaurācijā ir piedalījies arī režisors J. Streičs un filmas Mans draugs - nenopietns cilvēks restaurācijā arī tās operators Miks Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais investīciju holdings Social Discovery Ventures (SDVentures) atklājis savu biroju ēku Doma laukumā, informē kompānijas pārstāvji.

SDVentures investē uzņēmumos, kuri izstrādā tiešsaistes pakalpojumus komunikāciju sfērā un projektus social discovery jomās. Holdinga pakalpojumu portfelī ir vairāk nekā 50 projekti, starp kuriem ir mūzikas aplikācija Shazam, vertikālie sociālie tīkli (StreetLife), ceļabiedru meklēšanas vietne (TripTogether), iepazīšanās vietne (Dating.com) kolektīvās tiešsaistes spēles un apmācību aplikācijas (LinguaLeo).

Baltijas tirgus, tai skaitā Latvijas tirgus, ir saistošs holdinga kompānijām galvenokārt pateicoties labajām partnerattiecībām ar bankām un procesēšanas uzņēmumiem. SDVentures pārstāvniecība Rīgā nodarbosies ar finanšu vadību jau eksistējošiem, kā arī vēl izstrādē esošiem uzņēmuma projektiem, sadarbojoties ar tādiem partneriem kā Swedbank, Rietumu Banka, Pasta Banka, BIB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Nissan oficiālā pārstāvja Latvijā Norde vadītāju Daini Bremzi

Lelde Petrāne, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Norde vadītājs Dainis Bremze. Norde ir uzņēmums ar 100% privātu kapitālu. Īpašnieki - Dainis, Didzis un Gints Bremzes. Norde uzsākusi visa autocentra totālu rekonstrukciju, nepārtraucot ikdienas darbu, lai no 1. aprīļa sāktu strādāt pēc Nissan jaunā pasaules koncepta. «Tās būs lielas un ļoti modernas, tehnoloģijām piesātinātas un vizuālas pārmaiņas gan pircējiem, gan servisa apmeklētājiem,» sola D. Bremze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

16.aprīlī plkst.15 Dailes teātra mazajā zālē teātris Ziloņa dziesma. Ziloņa dziesma ir kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004.gadā ASV. 2014.gadā kanādiešu režisors Šarls Binamē tai radījis filmas versiju. Ar izrādi Ziloņa dziesma Dailes teātrī kā režisors atgriežas kādreizējais Dailes teātra aktieris Andrejs Žagars.

No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar LU jaunā Dabaszinātņu centra uzbūvēšanu tukšas paliks trīs lielas ēkas Rīgas centrā; ko ar tām iesākt – vēl nav zināms, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau šoruden ap 2,5 tūkst. studentu sāks studijas jaunajā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu centrā Torņakalnā, kur šobrīd vēl noris būvniecības darbi. DB jau ziņoja, ka konkursā tā pirmās kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību uzvarēja pilnsabiedrība LNK Industries Group. Līguma summa ir ap 21,2 milj. eiro (bez PVN), projekts tiek īstenots ar ES fondu atbalstu.

Pēta iespējas

Jaunajā centrā atradīsies Bioloģijas, Ķīmijas, Medicīnas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, kā arī Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa. Tāpat tajā būs izvietots Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts, kā arī sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās Latvijas Valsts prezidenta oficiālās rezidences telpās norit aktīvi rekonstrukcijas un restaurācijas darbi, informē rekonstrukcijas darbu veicēja - pilnsabiedrības SBRE sabiedrisko attiecību pārstāve Ilga Sokolova.

Šobrīd notiek iekšējās apdares darbi, grīdu pamatkonstrukciju un seguma izbūve. Priekšpilī tiek veikta inženiertīklu iekārtu montāža. Rekonstrukcijas un restaurācijas darbi priekšpils ziemeļrietumu daļā tiek pabeigti. Turpinās arī mēbeļu, koka detaļu un dekoratīvo elementu un reprezentācijas aprīkojuma restaurācija, kā arī sienu un griestu dekoratīvo veidojumu un gleznojumu, kolonnu, margu, dzegu restaurācija.

Rīgas pils rekonstrukcijas darbu gaitu trešdien klātienē aplūkoja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Rīgas pils rekonstrukcijas darbus veic pilnsabiedrība SBRE, kurā ietilpst uzņēmumi SIA Skonto Būve un SIA RE&RE.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunā gada sākumu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Vecrīgā, Torņa ielā 1, fasādes un logu atjaunošanu, kā arī jumta dzegas remontdarbus, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

"Pirmās kārtas būvdarbu laikā tiks atjaunots un saglabāts Rīgas pilsētas un visas Latvijas kultūrvidei svarīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, klasicisma arhitektūras paraugs. Darbu plānos paredzēta ēkas fasādes atjaunošana, jumta dzegas remonts, pamatu hidroizolācijas veikšana, logu restaurācija un pagraba lūku restaurācija.

Atjaunošanas darbus plānots uzsākt līdz ar jaunā gada sākumu, lai līdz 2021. gada pavasarim sabiedrību varētu priecēt atjaunotās ēkas fasāde. Vienlaikus norit projektēšanas darbi būvdarbu 2. kārtai, kas ļaus veidot izstāžu zāli par mūsdienīgu vietu mākslas darbu eksponēšanai," norāda J.I. Pigits.

"Arsenāla" ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanai iepirkuma procedūras rezultātā noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "RERE MEISTARI 1". Līguma summa - 1,62 miljoni eiro (bez PVN). Apliecinājuma kartes dokumentācijas izstrādi, kā arī autoruzraudzību veic PS "AD SPATIUM".

Komentāri

Pievienot komentāru