FOTO: Spilves lidostas ziedu laiki un noriets

2018. gada 20. septembris plkst. 11:48
Dalies ar šo rakstu

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

Starptautisku nozīmi Rīgas gaisa osta ieguva 1928. gadā, kad Rīgu iekļāva vācu–krievu gaisa satiksmes sabiedrības Deruluft tīklā un līdz ar to šeit nosēdās lidmašīnas, kas uzturēja gaisa satiksmi no Vācijas uz Maskavu un Sanktpēterburgu. Ar laiku pievienojās arī poļu, zviedru un citas krievu aviosabiedrības. Spilves lidlauks kalpoja arī Latvijas armijas kara aviācijas vajadzībām. Galvenā militārās aviācijas lidlauka statusu tas saglabāja līdz pat 1940. gadam. No 1930. gada Spilves gaisa ostā atradās arī Aizsargu aviācija.

Līdz 1975. gadam lidosta Spilve bija viena no lielākajām PSRS rietumu daļas lidostām, dodot vietu pāri par 50 lidmašīnām. Pēc lidostas Rīga izbūves Spilves lidosta zaudēja savu nozīmi un līdz 1986. gadam tika izmantota vienīgi vietējiem lidojumiem. Šajā laikā Spilvē bāzējās arī 19 helikopteri, kurus izmantoja medicīnas pakalpojumiem, policijas nolūkiem un mežsaimniecībā.

Līdz pat 1980. gadu beigām lidostu mācību vajadzībām izmantoja Rīgas Civilās aviācijas institūta studenti.

Pašlaik lidlauku atļauts lietot gaisa kuģiem, kuru maksimālais pacelšanās svars nepārsniedz 5,7 tonnas.

Pēdējie nopietnie Spilves gaisa ostas restaurācijas darbi notika 1990. gadā, kad tika atjaunoti sienu gleznojumi. «Restaurācijas darbu veica Džemma Skulme,» stāstīja A. Graholskis.

Viņš arī zina teikt, ka lidostas ēkā ir bijis gan autoserviss, gan zivju cehs. «Šeit daudz kas ir mainījies. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija iekļāva lidostas Spilve centrālo ēku ar aleju valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 2012.gadā izveidojām Spilves aviācijas muzeju, kur izvietojām ekspozīcijas, kurās varēja apskatīt tādus lidaparātus kā - FARMAN 4, Flaying Flea, Bower Bi Baby, AN-2. Taču šis muzejs nenesa peļņu, tāpēc to nācās slēgt,» savās atmiņās dalās A. Graholskis.

Dalies ar šo rakstu