Nekustamais īpašums

FOTO: Spilves lidostas ziedu laiki un noriets

Laura Mazbērziņa, 20.09.2018

Spilves lidlauks darbojās jau no 1916. gada, kad te izvietojās Krievu Cara armijas 12. iznīcinātāju nodaļa.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

Starptautisku nozīmi Rīgas gaisa osta ieguva 1928. gadā, kad Rīgu iekļāva vācu–krievu gaisa satiksmes sabiedrības Deruluft tīklā un līdz ar to šeit nosēdās lidmašīnas, kas uzturēja gaisa satiksmi no Vācijas uz Maskavu un Sanktpēterburgu. Ar laiku pievienojās arī poļu, zviedru un citas krievu aviosabiedrības. Spilves lidlauks kalpoja arī Latvijas armijas kara aviācijas vajadzībām. Galvenā militārās aviācijas lidlauka statusu tas saglabāja līdz pat 1940. gadam. No 1930. gada Spilves gaisa ostā atradās arī Aizsargu aviācija.

Līdz 1975. gadam lidosta Spilve bija viena no lielākajām PSRS rietumu daļas lidostām, dodot vietu pāri par 50 lidmašīnām. Pēc lidostas Rīga izbūves Spilves lidosta zaudēja savu nozīmi un līdz 1986. gadam tika izmantota vienīgi vietējiem lidojumiem. Šajā laikā Spilvē bāzējās arī 19 helikopteri, kurus izmantoja medicīnas pakalpojumiem, policijas nolūkiem un mežsaimniecībā.

Līdz pat 1980. gadu beigām lidostu mācību vajadzībām izmantoja Rīgas Civilās aviācijas institūta studenti.

Pašlaik lidlauku atļauts lietot gaisa kuģiem, kuru maksimālais pacelšanās svars nepārsniedz 5,7 tonnas.

Pēdējie nopietnie Spilves gaisa ostas restaurācijas darbi notika 1990. gadā, kad tika atjaunoti sienu gleznojumi. «Restaurācijas darbu veica Džemma Skulme,» stāstīja A. Graholskis.

Viņš arī zina teikt, ka lidostas ēkā ir bijis gan autoserviss, gan zivju cehs. «Šeit daudz kas ir mainījies. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija iekļāva lidostas Spilve centrālo ēku ar aleju valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 2012.gadā izveidojām Spilves aviācijas muzeju, kur izvietojām ekspozīcijas, kurās varēja apskatīt tādus lidaparātus kā - FARMAN 4, Flaying Flea, Bower Bi Baby, AN-2. Taču šis muzejs nenesa peļņu, tāpēc to nācās slēgt,» savās atmiņās dalās A. Graholskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien atbalstīja lēmumu par Spilves lidlaukā esošu skrejceļu atpirkšanu no SIA «Spilve International Business Park» par 180 085 eiro un vienlaikus pieņēma lēmumu par pašvaldības nodibinājuma «Lidlauks Spilve» likvidēšanu.

Kā skaidroja nodibinājuma valdes loceklis Jānis Maslovskis, nodibinājums tika radīts ar mērķi izveidot lidlauku un nodrošināt tā izmantošanu atbilstoši sabiedriskā labuma organizācijas statusam. Balstoties uz Rīgas attīstības plānu 2006.-2018.gadam, lidlauku primāri bija paredzēts izmantot vispārējās nozīmes aviācijas un tehnisko sporta veidu darbības attīstībai un nodrošināšanai, tehnisko sporta veidu popularizēšanai, informējošu un izglītojošu pasākumu organizēšanai, mācību grupu veidošanai amatieru un aviācijas personāla sagatavošanai, kā arī citiem uzdevumiem. Nodibinājums darbojās gan uz Rīgas Brīvostai, gan uz «Rīgas namiem» uzticētās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidlaukā Spilve, Rīgā aizvadītajā nedēļā norisinājās "autokoncerts", kas tā rīkotājiem neradīja milzu peļņu, bet bija veids, kā atbalstīt nozarē strādājošos.

"Autokoncerta" organizators bija Uldis Pabērzis, kurš šajā vasarā plānoja rīkot arī festivālu "Summer Sound". "Covid-19" ierobežojumu dēļ festivāls pārcelts uz nākamo gadu.

"Kopumā situācija ir visiem zināma. Ir pandēmija un kaut kādā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka mūsu lielais pasākums, vasaras festivāls šogad nevarēs notikt. Mēs sākām jau laicīgi plānot tā pārcelšanu uz nākamo gadu. Spējām vienoties ar visiem māksliniekiem, ka pasākums notiks 2021. gadā ar tādu pašu programmu, tajā pašā nedēļas nogalē. Tā kā pasākums ir pārcelts, tad domājām, ko šajā laikā ir iespējams izdarīt. Vēl pirms tika izziņota tāda iespēja kā "autorkoncerti", šādu iespēju jau apsvērām un pētījām, kā to varētu īstenot. Kad izziņoja, ka šāds formāts ir pieļaujams, mēs sākām šī pasākuma organizēšanu," stāsta U.Pabērzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: No malas biznesam ir jāizskatās vieglam

Monta Glumane, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Twinkle Twinkle stāsts aizsācies pirms trīs gadiem ar pirmo radīto mugursomu bērniem. Šodien to papildina citi produkti.

Video skatāms raksta beigās!

«Pirmo somu uzšuvu savai krustmeitai, kurai tuvojās dzimšanas diena. Labi, ka tā bija pēc pusgada un lēnām varēju kaut ko taisīt. Savējiem vienmēr ir gribējies izveidot kaut ko tiešām īpašu. Kā jau visu mūsdienās, ieliku to Instagram, bija diezgan liela atsaucība. Domāju, kāpēc nepamēģināt turpināt, jo, ja nepamēģināšu, tad jau nekas nenotiks. Palēnām auga pieprasījums. Sākumā gan bija grūtāk, kamēr sasniegts brīdis, kad cilvēki zīmolu atpazīst. Visu laiku ir jārada kaut kas jauns, lai cilvēkiem patiktu,» zīmola pirmsākumos dalās liepājniece Zane Sitenkova. Biznesa sākšanai viņa ieguldījusi tikai personīgos līdzekļus. Investīciju apjoms nebija liels, jo nebija nepieciešamas milzīgas ražošanas iekārtas. «Bija jāiegādājas šujmašīnas, bet nav kā citos biznesos, ka nevari sākt darbību bez nekā. Šajā gadījumā varēja iepirkt audumus nelielos apjomos un pēc tam attīstīties. Principā 90% nopelnītā tiek investēti, iepirkti materiāli. Ja iztērētu to, kas nopelnīts, nekādu jaunumu vairs nebūtu,» pārdomās dalās Z. Sitenkova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes zīmols One Wolf oktobra beigās Vecrīgā atklās jaunu veikalu, kurš būs divas reizes lielāks nekā tā pirmais veikals. Zīmola īpašniece un dizainere Agnese Narņicka stāsta, ka ir izmēģinātas dažādas eksporta pieredzes, taču šobrīd tiek mainīta biznesa stratēģija, koncentrējoties uz Baltijas valstīm.

Modes zīmols iepriekš aktīvi strādāja, lai izplestos eksporta tirgos, piemēram, piedalījās ārvalstu modes pasākumos, bet tagad akcentu liks uz pārdošanu Latvijā un pašu spēkiem, tāpēc oktobra beigās Vecrīgā tiks atklāts jauns veikals. Jaunajam veikalam būs 30 kvadrātmetru platība, kas attiecībā pret esošo veikalu Lāčplēša ielā ir divas reizes vairāk.

«Mēs gribam vairāk pārdot pašas, nevis strādāt ar starpniekiem. Mēs gribējām būt tuvāk tūristiem. Vecrīgas veikals varētu būt mūsu vizītkarte. Mūsu līdzšinējā veikalā tūristi iegriežas pavisam maz, bet domājam, ka Vecrīgā tūristi veidos lielāko apgrozījuma daļu. Jauno veikalu atvērsim jau oktobra beigās, bet vēl šobrīd mēs esam veikala iekārtošanās procesā. Jaunums, kuru piedāvāsim, būs somas, maki, jostas un sadarbībā ar Pasaules optiku - arī saulesbrilles,» teica A. Narņicka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zīmola stāsts: Bārbija jau 60 gadus veca

Monta Glumane, 11.03.2019

Bārbijas radītāja Ruta Hendlere pamanīja, ka meitas rotaļlietu izvēle ir ierobežota. Viņas varēja iztēloties sevi tikai par mammu vai auklīti, turpretim dēlam bija spēļmantas, kas ļāva tēlot ugunsdzēsēju, astronautu, ārstu un citas lomas. Tas rosināja Rutu izveidot lelli, kas parādītu meitenēm,ka viņām ir izvēle, ka viņas var būt, kas vien vēlas.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 9.martā Bārbija svinēja savu 60 gadu jubileju.

Pasaulslavenā lelle radīta 1959.gadā, un tā atspoguļota gan kā princese, gan prezidente, astronaute, zooloģe un daudzās citās vairāk nekā 200 profesijās.

«Mana Bārbijas filozofija bija vienkārša: lai, spēlējoties ar lelli, mazā meitene varētu saprast, ka var kļūt, par ko vien vēlas. Bārbija vienmēr ir uzsvērusi, ka sievietei ir izvēle,» skaidro Ruta Hendlere, Bārbijas radītāja.

Pirmā Bārbijas sērijas afroamerikāņu lelle bija Frānsija, kas radīta 1967. gadā (kolekcionāri to bieži dēvē par melno Frānsiju).

Bārbija ir bijusi pasaules vadošo modes mākslinieku mūza, un zīmolam ir bijusi sadarbība ar vairāk nekā 75 citiem starptautiskiem zīmoliem un jaunajiem dizaineriem, piemēram, Moschino, Matty Bovan, Nasir Mazhar, Roksanda Ilincic un Karl Lagerfeld.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Apvieno dizainu ar zaļo dzīvesveidu

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms vārds un pēc tam biznesa ideja, ko šajā vārdā ietērpt. Tāds ir zīmola pARTapis idejas autores Kristīnes Kalējas stāsts.

Viņa atminas, ka pati ideja par vārdu pārtapis un to, kāda izskatīsies zīmola vizuālā identitāte, prātā ienākusi jau pirms aptuveni pieciem gadiem. Tolaik gan viņai nebija ne jausmas, kas slēpsies zem tā. Reālākas aprises zīmols ieņēma pagājušajā rudenī, kad Kristīne sāka plašākam pulkam piedāvāt pašas darinātus apģērbus, kas radīti no jau esošiem apģērbiem, kas ir kvalitatīvi, bet dažādu iemeslu dēļ vairs netiek valkāti un kam šādi tiek iedota otrā dzīve.

Atgriežas pie sirdslietas

Kristīnei radošās izpausmes nav svešas, viņa jau vairāk nekā desmit gadus veido oriģinālas, personalizētas dāvanas un pašā krīzes uzplaukumā atvēra arī mākslas salonu Ādažos. Pirms trim gadiem viņa ar domubiedriem-radiniekiem savā dzimtajā pusē Jaunjelgavā nodibināja biedrību RADI Jaunjelgavā un tās paspārnē organizējusi dažādas radošās darbnīcas, kurās cilvēkiem mācīts dzīvot zaļāk, pielietot savā ikdienā zero waste (bezatkritumu) principu. «Pagājušajā gadā īstenojām arī Eiropas projektu, kura laikā apmācījām 500 cilvēkus. Tas bija tāds neprātīgs mērķis, taču to paveicām un visi kopā dažādās meistarklasēs pārstrādājām dažādus materiālus – sākot no pudelēm, platēm un beidzot ar tekstilu. Neviļus sāku savam priekam veidot arī apģērbu – salieku kopā dažādus apģērbu, auduma gabalus un izveidoju jaunu fasonu. No sākuma šuvu sev, bet draudzene ieteica piedāvāt to arī citiem. Pirmo reizi plašākam pulkam savus darinātos apģērbus izrādīju Rīgas svētku laikā Esplanādē un biju priecīga, ka cilvēkiem patīk un ažiotāža bija diezgan liela. Tad es vaigā ieraudzīju savu īsto pircēju,» atminas Kristīne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties dizaina biroja H2E radošajiem risinājumiem, Eiropas mēroga arheoloģijas piemineklis - Āraišu ezerpils - ir ieguvis jaunus vaibstus, kļūstot par interesantu tūrisma galamērķi.

Arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā ir izveidota ekspozīcija ar eksperimentālu un daudzlīmeņu dizaina pieeju, piedāvājot unikālu saturu, kas jāatklāj apmeklētājiem pašiem līdzdarbojoties.

Ekspozīcija ir vizualizēts teiksmains stāsts par vietu, par senatni, par eksperimentālo arheoloģiju, eksperimentālās un zemūdens arheoloģijas aizsācēju Latvijā Jāni Apalu, par izrakumu procesu, ezerpils rekonstrukcijas gaitu un vērtīgākajiem guvumiem ezera dzelmē, klāsta biroja H2E vadošā dizainere Ingūna Elere. Būtiska loma ir atvēlēta apmeklētāju iztēles rosināšanai, kas palīdz novērtēt nemateriālo kultūras mantojumu.

Dizaina process - ekspozīcijas dizaina stratēģijas, koncepcijas, tehniskā projekta, zīmola izveide un realizācija ilga 2,5 gadus. To finansēja Āraišu novada pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai nenokavētu zaļās ekonomikas vilcienu, jāiesaista uzņēmēji

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu uzmanību ceļiem.

Japāņi savu olimpisko spēļu iespēju ir nolēmuši izmantot ļoti mērķtiecīgi – lai runātu par vides un energoefektivitātes jautājumiem un demonstrētu iespaidīgas tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas jomā. Viena no tām būs lielceļos iebūvēti saules enerģijas paneļi, kas tuvina Tokiju tās mērķim līdz 2030. gadam 30% no visa enerģijas patēriņa saražot no atjaunojamās enerģijas avotiem. Ja runā par elektrības ražošanu – tieši Saules enerģijai Starptautiskā Enerģētikas aģentūra tuvāko piecu gadu laikā prognozē visstraujāko izaugsmi.

Tas, ko Latvija noteikti var mācīties no japāņiem, ir skaidru, plašai sabiedrībai saprotamu, ilgtermiņa mērķu nospraušana enerģijas ražošanā. Arī tās racionālā patēriņā. Un līdzās politikas dokumentos formulētiem mērķiem enerģētikā nepieciešams vienojošs stāsts par to, kurp un kā Latvija virzās. Stāsts, kas iekļauj visus nozīmīgākos aspektus no ražošanas līdz taupībai, ir nepieciešams, lai gūtu sabiedrības atbalstu un panāktu tās iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

All you need is love

Linda Zalāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

#Newnormal – rītdienas uzvarētāju darba modelis

Mobilo sakaru operatora "BITE" mārketinga vadītāja Diāna Šmite, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš brīža, kad izsludinātās pandēmijas dēļ šķita - pasaule apstājas, pagājis jau vairāk nekā mēnesis. Analizējot procesus, caur kuru centrifūgu ir izgājusi lielākā daļa Latvijas uzņēmējdarbības pārstāvju, skaidri iezīmējas četri posmi.

Apjukums, ātri (daļēji haotiski) lēmumi, pielāgošanās un rīcība. Protams, kādam ir izdevies vairāk un citam mazāk veiksmīgi iziet cauri visiem posmiem. Arī mēs kā uzņēmums esam mācījušies un auguši.

Manuprāt, šobrīd esam nonākuši punktā, kad sentiments par dzīvi pirms un pēc 13. marta vai iedomu sapņus, ka "pēc šī" viss būs kā iepriekš, jānoliek malā. Būs – citādāk! Un tikai no mums katra būs atkarīgs, vai spēsim mainīties un nonākt uz uzvarētāju pjedestāla. Ir viennozīmīgi skaidrs, lai mēs tur nonāktu, nepieciešams transformēties jaunā kvalitātē.

Šodien, atbildot uz jautājumu, kādi ir mūsu komandas būtiskākie secinājumi un ieguvumi pēdējā mēneša laikā, skaidri iezīmējas trīs – esam iemācījušies strādāt daudz efektīvāk, radušās idejas, kā nākotnē līdzsvarot personīgo un darba dzīvi, esam nemitīgā elastības treniņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Sporta apģērbu zīmols Joma: Pasaules sporta kustība ir spēcīga, un mums jāattīstās šajā virzienā

, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par sporta apģērbu zīmolu Joma stāsta Anastasija Kučinska, uzņēmuma vadītāja Latvijā.

Joma ir Spānijas sporta apģērbu un apavu zīmols ar 53 gadu vēsturi. Latvijā aktīvi darbojamies jau desmit gadus. Atceros, ka sākotnēji bijām divi pilnas slodzes cilvēki, īpaši neatšķirot futbola bučus no skriešanas apaviem. Tagad mūsu kompānijas vizītkarte ir ātrs un kvalitatīvs serviss ikvienam klientam – sporta spēļu komandām, sporta organizācijām un individuālajiem sportistiem. Manu komandu ikdienā motivē vēlme klientiem sniegt maksimumu. Papildus sporta formu, apavu, ekipējuma un inventāra nodrošināšanai nodarbojamies ar formu apdruku, tā rūpējoties par klienta 100% izskatu no sporta formu pasūtīšanas brīža līdz spēles vai sacensību sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eksporta pieredze: «Pēc pārdotās kolekcijas mēs savu naudu vēl ilgi neredzējām»

Laura Mazbērziņa, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktākā pieredze ir bijusi ar modes lielvalsti Franciju, atzīst viena no apģērbu zīmola One Wolf dibinātājām Agnese Narņicka.

Zīmolu One Wolf 2012. gadā viņa radīja kopā ar māsu Sarmīti Mickeviču.

One Wolf apģērbu eksporta pieredze ir gana plaša, taču šobrīd noiets ārvalstīs vairs nav tik aktuāls, jo iepriekš sanācis investēt daudz līdzekļu, lai, piedaloties izstādēs un modes šovos, iegūtu sadarbības partnerus no Francijas, Japānas, ASV, Kanādas, Anglijas, Beļģijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. «Šobrīd esam novērsušās no lielajām izstādēm un braukāšanas un esam pievērsušās Latvijai un kaimiņvalstīm,» skaidro A. Narņicka.

Labākā pieredze modes zīmolam ir bijusi Amerikā, tur saņemts lielākais pasūtījums Tas bija 30 tūkstošu eiro vērtībā, neredzot produkciju klātienē, jo visa komunikācija notikusi tikai e-pastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Melnais Balzams izrotājas par godu Latvijas valsts simtgadei

Laura Mazbērziņa, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Latvijas valsts simtgadei laista klajā jauna «Rīgas Melnais Balzams» sērija, kuras dizains veidots kā stāsts par šā brīža un nākotnes Latviju. Plānots saražot tikai 125 tūkstošus šī alkoholiskā dzēriena vienību.

Šis produkts primāri ir paredzēts pašmāju tirgum, kā arī «duty-free» tirdzniecības vietām.

Māris Kalniņš, «Rīgas Melnais Balzams» globālais zīmola direktors, stāsta, ka Latvijas valsts simtgadei veltīto «Rīgas Melno Balzamu» rotā vairāki Latvijai raksturīgi simboli – ozols, tautumeita, Daugava, trīs zvaignes un citi elementi.

«Zelta drukā ieturētais pudeles dizains ataino stāstu par Latviju – par latviešu tautas spēcīgajām saknēm, par savstarpējo vienotību un kopējo valsts attīstību,» skaidro M. Kalniņš.

«Paredzam, ka pircēju interese par produktu būs augsta un tas pārdošanā neatradīsies ilgu laiku,» pauž zīmola direktors.

Limited edition «Rīgas Melnais Balzams» plaukta cena būs līdzīga vai mazliet augstāka, viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola stāsts: Ģimenes uzņēmums Paulig

Lelde Petrāne, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas zīmola Paulig pirmsākumi meklējami 1876. gadā, kad savu pirmo uzņēmumu, kas nodarbojās arī ar kafijas tirdzniecību, Somijā dibināja Gustavs Pauligs. Latvijas tirgū zīmols Paulig ir pārstāvēts kopš 1994. gada.

Paulig grauzdē kafiju kopš 1904. gada. Pirms tam kafija tika pārdota tikai neapstrādātā veidā un to grauzdēja mājās.

Patlaban Paulig rūpnīca Vuosāri, Helsinkos ir viena no lielākajām grauzdētavām Eiropā, un tajā atrodas arī Paulig Grupas galvenais birojs. Grauzdēšanas procesā tiek izmantota tikai biogāze.

2010. gadā Paulig atvēra jaunu kafijas grauzdētavu Tveras reģionā Krievijā, kuras produkcija nonāk Krievijas un NVS tirgos. Latvijas tirgū gan nopērkama tikai Somijā saražotā produkcija.

«Cilvēki Latvijā pamazām apgūst zināšanas par kafijas kultūru, meklē plašāku informāciju, taču esam vēl ļoti tālu no tā, lai uz kafijas paciņas, piemēram, norādītu konkrētā ražas gada skaitli, plantācijas valsti, jo pagaidām to novērtētu ļoti maz cilvēku. Runājot par vecumu - gan Latvijā, gan pasaulē ir tendence, ka kafiju sāk dzert aizvien agrākā vecumā,» viesojoties Paulig Vuosāri rūpnīcā, biznesa portālam db.lv stāstīja SIA Paulig Coffee Latvia valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Zīmoli sāk runāt

Anda Asere, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās zīmoli kļūst sociāli, politiski un iesaistās klimata pārmaiņās.

"Ja zīmols nepievērš uzmanību šīm tēmām, tas mūsdienās nevar izdzīvot," teic jaunuzņēmumu zīmola un mārketinga konsultante Harmonija Veja (Harmonie Way), kura iepriekš bijusi arī iepazīšanās aplikācijas "Tinder" komunikāciju vadītāja Eiropā.

Piemēram, liela problēma ir plastmasas iepakojums, kas nonāk atkritumos. Daudzi zīmoli ievieš produktus, kas ar to cīnās, vai īsteno tematiskās kampaņas mazākam iepakojumam utt. Tāpēc viņa par to iesaka domāt jebkuras nozares uzņēmumam. "Ņemot vērā, ka dzīvojam politiski nestabilos laikos, ir svarīgi tehnoloģijas izmantot labiem mērķiem," uzskata H. Veja.

Tāpat viņa uzsver vajadzību domāt "ārpus kastes" un iesaka jaunuzņēmumiem runāt par savām vērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Zīmola June9 apavi

Monta Glumane, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Grantu programmā (ie)dvesma jaunajiem uzņēmējiem pieejami 80 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Ropažu un Stopiņu novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs programmā «(ie)dvesma» šogad ir pieaudzis līdz 80 000 eiro, informē AS SEB banka pārstāve Ieva Bethere.

Programmas «(ie)dvesma» grantus varēs saņemt gan jau strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Projektu pieņemšana sāksies 2. septembrī, bet jau šobrīd programmas īstenotāji aicina visus interesentus iepazīties ar konkursa nosacījumiem.

Grantu programmas aizsācējiem un iepriekšējā gada sadarbības partneriem - SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, Mārupes, Olaines, Ķekavas un Siguldas novadiem, šogad pievienojušies arī Ropažu un Stopiņu novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no septiņām grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un uzņēmumi, kuri ir dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru