FOTO: Spožākie industriālie objekti Latvijā un Baltijā

2018. gada 07. decembris plkst. 11:05
Sadaļa: Būve
Dalies ar šo rakstu

Lidostas, ceļi, tilti, termināļi, sūkņu stacijas, loģistikas centri – šīs un citas industriālās būves ir viens no ekonomikas virzītājiem un veido salīdzinoši nozīmīgu īpatsvaru visas būvniecības nozares kontekstā, secināts konferencē Izaicinājumi industriālajā būvniecībā - piemēri Baltijā.

Industriālo objektu pasūtītāji Baltijā ir valsts akciju sabiedrības, pašvaldības, komercuzņēmumi, Zemkopības ministrija, u.c, Db.lv norāda biedrības Building Design and Construction Council valdes locekle Agrita Lūse.

Aktivitāte šajā nozarē šobrīd ir liela, ko apliecināja arī konferencē sniegtais pārskats par 31 industriālo objektu, kas pēdējo gadu laikā tapis Baltijas valstīs (skatīt galerijā).

Objektu izmaksas mērāmas miljonos, tiek realizēti arī pārrobežu sadarbības projekti ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, kā piemēram gudrais ceļš SMART E67, kas ietvēris mūsdienīga viedā ceļa aprīkojuma uzstādīšanu Latvijā un Igaunijā un ļaus autovadītājiem reāllaikā saņemt noderīgu informāciju par braukšanas apstākļiem.

Kā konferencē atzīmēja Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna, referējot par jaunām sadarbības formām un inovācijām, «Rail Baltica» projekta realizācija ar darbu pie industriālu objektu tapšanas nodrošinās daudzus Latvijas uzņēmējus. Tika iezīmēti arī atsevišķu «Rail Baltica» etapu laika grafiki - lidostā «Rīga» un Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā 1.kārtas būvniecība noslēgsies 2022.gadā.

Inženiertehnisko risinājumu uzņēmuma «Fima» komercdirektors Aleksandrs Grebežs norādīja, ka, atšķirībā no civilās būvniecības, industriālie objekti nereti pieprasa nestandarta risinājumus un būvniekiem ir jābūt gataviem dažādiem izaicinājumiem.

«Kaimiņvalstīs aktivitāte industriālo objektu jomā ir līdzīga tai, kāda vērojama Latvijā. Ja runājam konkrēti par mūsu realizēto kopprojektu ar igauņiem Intelligent transport systems uz VIA Baltica, tad lietuvieši viedajā ceļu aprīkojumā ir mums nedaudz aizsteigušies priekšā,» secina A.Grebežs. Viņaprāt, lielākie izaicinājumi industriālajā būvniecībā ir saistāmi ar īsajiem termiņiem, kas atvēlēti objektu tapšanai vietējo pasūtītāju iepirkumu līgumos vai objektos, kuri top ar ES līdzfinansējumu.

Darbu uzsākšanu bieži vien bremzē iepirkumu konkursu dalībnieku sūdzības. Turklāt būvniekiem nemitīgi jārēķinās ar izmaiņām likumdošanā, attiecīgi tam veicot korekcijas darbu izpildē un dokumentu apritē.

«Mūsu sfērā, kas saistīta ar ievērojama apjoma objektiem – jaunbūvēm un rekonstrukcijām, kā arī sarežģītu meliorācijas sistēmu būvniecību un uzraudzību, šobrīd vērojams rekonstrukcijas projektu pārsvars. Speciālistu kompetence vismaz pagaidām ir pietiekami augsta, lai godam un vajadzīgā kvalitātē realizētu specifiskus objektus. Nozares galvenā problēma ir paaudžu nomaiņa un kompetenti jaunie speciālisti. Iemesls meklējams LLU piedāvātajās mācību programmās, kurās vairāk nekā 20 gadu garumā nebija paredzēta vieta meliorācijas speciālistu programmai. Tas speciālistu lokā radījis milzu robu. Tikai pēdējā laikā atsākusies zināma aktivitāte,» secina SIA «Riga rent» valdes loceklis Vladimirs Zommers. Viņa skatījumā lielākos izaicinājumus rada iepirkumu izsludināšanas laiks: «Iepirkumu rezultāti ir jāgaida ilgi, laiks iet, sezona beidzas, sākas ziema un tad tiek paziņoti iepirkumu rezultāti. Neloģiski. Darbi jāuzsāk ziemā. Birokrātiskais aparāts šo sen zināmo problēmu tā arī nav jaudājis sakārtot».

«A.C.B.» grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis kā lielākos izaicinājumus industriālo objektu realizācijā min resursu trūkumu (tai skaitā sezonāla darbaspēka trūkums) un nestabilitāti tuvākajos trīs līdz piecos gados, ko rada svārstīgā infrastruktūras attīstības stratēģija (LVC, pašvaldības, valsts, utt. objekti). «Otrkārt, pastiprināta stresa situācija finanšu sektorā, kas varētu ietekmēt investīciju projektus, kā arī projektu realizāciju. Tas attiecas uz visu valsti kopumā, ne tikai uz būvniecību. Treškārt, likumdošanas izmaiņas gan nodokļu, gan arī uzskaites un pārvaldības ziņā. Ceturtkārt, tās ir stratēģisko izejvielu cenu svārstības,» problēmas uzskaita A.Sviķis.






Dalies ar šo rakstu