2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Eiropas Savienības (ES) valstu vairākums ir vienojušās iesaldēt Ungārijai paredzētus ES budžeta līdzekļus 6,3 miljardu eiro apmērā, ņemot vērā bažas par likuma varas neievērošanu Ungārijā, pirmdienas vakarā paziņoja ES prezidējošā valsts Čehija.

Summa, par kuru tika panākta vienošanās dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju sanāksmē Briselē, tomēr ir par 1,2 miljardiem eiro mazāka, nekā sākotnēji ierosināja Eiropas Komisija (EK).

Briselē pastāv bažas par ES līdzekļu nepiemērotu izmantošanu Ungārijā nepietiekamu pretkorupcijas pasākumu dēļ.

Īsi pirms šīs vienošanās EK atjaunoja rekomendāciju, saskaņā ar kuru Ungārijai paredzētie līdzekļi 7,5 miljardu eiro apmērā jāsaglabā iesaldēti, līdz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība būs pilnībā izpildījusi savus solījumus par reformu īstenošanu likuma varas uzlabošanai.

EK gaida ES dalībvalstu atļauju samazināt ES budžeta līdzekļus Ungārijai.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.

Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.

ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.

Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Lielbritānija nepieņems uzraudzību no Eiropas Savienības (ES) puses kā daļu no brīvās tirdzniecības vienošanās pēc Brexit, pirmdien paziņoja Lielbritānijas Brexit sarunu vadītājs Deivids Frosts.

Frosts sacīja augstskolu mācībspēkiem un diplomātiem Briselē, ka Londona nesekos ES uztieptiem "līdzena spēles laukuma" noteikumiem.

Tā vietā Lielbritānija noteiks pati savus standartus tirdzniecībai un valsts palīdzībai, pat ja tas nozīmētu atteikties no privileģētas piekļuves ES vienotajam tirgum.

"Tā nav vienkārši sarunu pozīcija, kas varētu mainīties zem spiediena - tā ir visa projekta jēga," Frosts sacīja par Brexit.

Frosts teica runu Briseles Brīvajā universitātē laikā, kad ES dalībvalstis spriež par mandātu savam galvenajam sarunvedējam Mišelam Barnjē.

Dažas dalībvalstis, īpaši Francija, mudina panākt pēcBrexit vienošanos, saskaņā ar kuru Lielbritānijai vajadzētu piekrist ES uzraudzītam regulējumam.

Briselē, Ljēžā un citviet Beļģijā svētdien notika protesti pret valdības lēmumu centienos mazināt Covid-19 izplatības riskus uz laiku slēgt teātrus un citas kultūras iestādes, pavēstīja policija.

Protesta akcijā Briselē piedalījās ap 5000 cilvēku, liecina policijas aplēses.

Karaliskā operas teātra un citu Briseles teātru pārstāvji aicina varasiestādes pārskatīt lēmumu par kultūras iestāžu slēgšanu koronavīrusa omikrona paveida izplatības dēļ.

"Nē - šim idiotiskajam rīkojumam!", "Nav kultūras - nav nākotnes!", bija lasāms protestētāju plakātos.

Premjerministrs Aleksandrs Kro 22.decembrī paziņoja, ka Beļģijas teātriem, kinoteātriem un koncertzālēm jāaptur darbs no 26.decembra.

Kafejnīcas un restorāni varēs darbu turpināt līdz plkst.23. Visi masu pasākumi telpās ir aizliegti.

Vairāki teātri un kinoteātri Briselē, Namīrā un Ljēžā aizliegumu ignorējuši un svētdien darbu turpinājuši.

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Vairāki Lielbritānijas ministri draudējuši pamest valdību, šādi reaģējot uz premjerministres Terēzas Mejas gatavību piekāpties Eiropas Savienībai (ES) «Breksita» jautājumā, piektdien vēsta britu laikraksti.

Ziņas par valdībā briestošo dumpi parādījušās īsi pirms jaunnedēļ Briselē gaidāmā svarīgā samita, kura mērķis ir panākt principiālu vienošanos par abu pušu šķiršanās nosacījumiem.

Vienlaikus izskan draudi no Mejas Ziemeļīrijas sabiedroto puses atsaukt atbalstu un piespiest rīkot uzticības balsojumu, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.

Britu laikraksti vēsta, ka vismaz divi trīs ministri varētu atkāpties, reaģējot uz Mejas gatavību piekāpties, lai Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu saglabātu atvērtu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES 29.martā.

«The Telegraph» min eiroskeptisko starptautiskās attīstības ministri Peniju Mordontu un pensiju ministri Esteri Makvī.

Naudas pārvedumu kompānija «TransferWise» piesakās jaunai licencei Briselē, kas nodrošinās pakalpojumu nepārtrauktību gadījumā, ja nenotiks vienošanās par Brexit. Kompānija turpinās attīstīt tās globālo centrālo biroju Londonā, kurā strādā vairāk nekā 200 cilvēki, un izveidos papildu struktūrvienību Beļģijas galvaspilsētā.

Šobrīd «TransferWise» globāli nodarbina vairāk nekā 1400 cilvēkus un Brisele būs uzņēmuma desmitais birojs. Kompānijai ir reģionālie centrālie biroji Londonā, Ņujorkā un Singapūrā un kopumā šobrīd uzņēmumam ir deviņi biroji, tostarp Tallinā, Budapeštā, Čerkasi, Tokijā, Sidnejā un Tampā.

«Brisele ir visu Eiropas Savienības lietu sirds, tāpēc biroja izveide šajā pilsētā mums ir ļoti jēgpilna. Beļģijas Nacionālā banka iespaidoja mūs ar savu izpratni par maksājumu sektoru un atvērtību inovācijām, vienlaikus esot spēcīgam un uzticamam regulatoram. Ar Beļģijas Nacionālo banku mēs esam ieinteresēti izveidot vienlīdz produktīvas attiecības kā ar Lielbritānijas Finanšu uzraudzības iestādi. Beļģijas licence nodrošina, ka mēs varam turpināt sniegt pakalpojumus globāli mūsu klientiem, neskatoties uz to, kas notiek ar Brexit,» norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), «TransferWise» līdzdibinātājs un vadītājs.

Eiropas Komisijas (EK) strīdā ar Itāliju par tās budžeta projektu ir vainīgas abas puses, piektdien paziņojis bijušais Grieķijas finanšu ministrs un pazīstamais taupības politikas pretinieks Janis Varufakis.

EK otrdien noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu un aicināja to pārstrādāt.

Itālijas valdības iesniegtais 2019.gada budžeta projekts paredzēja palielināt valsts izdevumus un pārtraukt pēdējo gadu taupības pasākumus, neskatoties uz brīdinājumu par budžeta deficītu.

Itālijas valdība paredzējusi, ka budžeta deficīts nākamgad veidos 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), krietni pārsniedzot 0,8%, ko bija prognozējusi iepriekšējā valdība.

Pārstrādātais budžeta projekts Itālijai jāiesniedz EK trīs nedēļu laikā, bet Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni jau paziņojis, ka Itālija nepiekāpsies EK un nemainīs budžeta projektu.

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) deputātu komandu atalgošanai ik mēnesi būs pieejami 24 943 eiro, kā arī vēl vairāki tūkstoši eiro biroja uzturēšanai.

Saskaņā ar pastāvošo kārtību, EP deputāti var izraudzīties savus darbiniekus, ievērojot Parlamenta noteikto budžetu. Visām 2019.gada izmaksām, kas saistītas ar deputātu palīgu nolīgšanu, ir pieejama ikmēneša naudas summa, kas nepārsniedz 24 943 eiro katram EP deputātam. Šos līdzekļus neizmaksā pašiem EP deputātiem.

Savukārt piemaksa par vispārējiem izdevumiem paredzēta galvenokārt izdevumu segšanai, kas rodas, pildot deputāta pienākumus. Piemaksa sedz, piemēram, deputātu biroju īres un uzturēšanas izmaksas, tālruņa sakaru un abonēšanas izdevumus, ar reprezentācijas pasākumiem saistītus izdevumus, ar datoriem un tālruņiem saistītas izmaksas vai ar konferenču un izstāžu organizēšanu saistītus izdevumus. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (no septembra līdz augustam), šīs piemaksas apmērs tiek samazināts uz pusi. 2019.gadā šī piemaksa ir 4513 eiro mēnesī.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs kā pašreizējais G7 valstu grupas prezidents ielūdzis pasaules septiņu lielāko ekonomiku līderus tikties, lai paralēli Eiropas Savienības (ES) un NATO samitiem pārrunātu Krievijas iebrukumu Ukrainā, piektdien paziņoja viņa birojs.

24.martā Briselē gaidāmajās sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta "jo īpaši situācijai Ukrainā", un sarunas tiks iekļauts iepriekš plānotajā G7 sarunu grafikā, žurnālistiem teica Vācijas valdības preses pārstāve Kristiane Hofmana.

Vācija šogad ir "Lielā septiņnieka" prezidējošā valsts. Grupā vēl ir Lielbritānija, Kanāda, Francija, Itālija, Japāna un ASV.

Šolcs apmeklēs ceturtdien gaidāmo NATO samitu Briselē, kur, kā pauda Hofmana, "galvenais temats būs Krievijas uzbrukums Ukrainai un tā ietekme uz aliansi". Tāpat NATO līderi plāno runāt par veidiem, kā stiprināt alianses aizsardzības spējas.

ES samitā plānots apstiprināt jauno stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt 27 valstu bloka militāro autonomiju. ES līderi plāno runāt arī par enerģijas cenām un piegāžu drošumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, klāstīja Vācijas valdības pārstāve.

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu «Breksita» vienošanās izmaiņas.

Londonas biržas indekss pirmdien pavisam nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV biržas pirmdien bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena – Mārtina Lutera Kinga diena.

Lielbritānija 29.martā var izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, ja parlaments nepanāks izstāšanās pagarināšanu vai netiks izstrādāts alternatīvs plāns, ar kuru būtu apmierināta arī Brisele.

«Ja vien britu premjere nav nodomājusi izdarīt politisku pašnāvību, [izstāšanās] pagarināšanas pieprasījums ir visticamākais scenārijs un ES, ļoti iespējams, piekritīs; tā būtu pozitīva notikumu attīstība, kas atkal paceltu britu mārciņas vērtību virzienā uz 1,30 ASV dolāriem par mārciņu,» prognozēja ADSS pētījumu vadītājs Konstantins Antis.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels trešdien Briselē parakstījuši ES un Lielbritānijas vienošanos par pēcbreksita attiecībām.

Tagad parakstītie dokumenti ar Lielbritānijas bruņoto spēku lidmašīnu tiks nogādāti Apvienotajā Karalistē, kur tos parakstīs premjerministrs Boriss Džonsons, ziņo mediji.

Jau vēstīts, ka ES un Lielbritānija 24.decembrī sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. Apvienotā Karaliste izstājās no ES 31.janvārī, un pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.

1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Lielbritānijas parlaments vienošanos ratifikāciju plāno izskatīt trešdien.

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Ungārija bloķē jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, ziņu aģentūrai DPA pastāstījuši avoti diplomātiskajās aprindās.

Pēc šo avotu teiktā, savus iebildumus Ungārija paudusi trešdien Briselē notikušajā ES valstu vēstnieku sanāksmē, kurā bija paredzēts pabeigt sankciju detalizētu izstrādāšanu.

Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Kad EK maija sākuma ierosināja sesto sankciju paketi, Ungārija iebilda pret Kirila iekļaušanu sankciju sarakstos. Tomēr ES samitā pirmdien, kurā tika panākta vienošanās par šīm sankcijām, jautājums par sankciju attiecināšanu uz Kirilu netika apspriests.

Šogad darījumu braucieniem ministrijas kopumā iecerējušas tērēt aptuveni 4,1 miljonu eiro, kas ir par 200 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Lai gan vairāku ministriju darba braucienu budžets šogad pielīdzināms pērnā gada izmaksām, kopējie izdevumi kļuvuši lielāki – 2018. gadā darbinieku komandējumiem tika tērēti 3,9 miljoni eiro, bet šogad tam plānots atvēlēt 4,1 miljonu eiro. SIA Averoja valdes locekle Sanita Rugina norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valsts ie-stāžu darījumu braucienu skaits nav būtiski pieaudzis, saglabājoties 2017. gada līmenī. Komandējumu skaitu pieaugumu tūrisma aģentūra neprognozē arī šogad.

Etiopija un Meksika

Svarīgs aspekts valsts sektora klientiem joprojām ir cena, taču vienlaikus novērojama tendence, ka piedāvājumi arvien biežāk tiek izvēlēti arī pēc izdevīguma principa, liecina Averoja novērojumi. «Tāpat nozīmīgs faktors darījumu braucienu laikā vienmēr ir bijusi drošība, taču šis jautājums parasti tiek skatīts plašākā mērogā, ne vienas valsts institūcijas ietvaros,» pauž S. Rugina, uzsverot, ka populārākais valsts sektora komandējumu galamērķis nemainīgi ir Brisele, kas līderpozīcijas saglabā jau vairākus gadus pēc kārtas. To apstiprina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. Bieži tika apmeklēta arī Frankfurte un Londona. Arī ministriju sniegtā informācija liecina, ka Brisele ir viens no iecienītākajiem valsts darbinieku galamērķiem, tāpat bieži apmeklēta Parīze, Vīne, Luksemburga, Viļņa, Tallina un citas Eiropas pilsētas.

Cerībā ierobežot jaunā koronavīrusa izplatīšanos Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz mēnesi tiks slēgtas kafejnīcas un bāri, trešdien paziņojušas varasiestādes.

Restorāni, kas apkalpo klientus pie galdiņiem, varēs turpināt darbu, bet bāri jāslēdz līdz 8.novembrim un šajā laika posmā aizliegts arī lietot alkoholu publiskās vietās, paziņoja reģionālā valdība.

Šī ir otrā reize, kad Briselē ieviesti stingri ierobežojumi cīņā pret jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Pieaugot inficēto un smagu saslimšanas gadījumu skaitam, Beļģijas centrālā valdība jau deva rīkojumu ierobežot bāru un kafejnīcu darbalaiku līdz plkst.23, bet reģionālā valdība nolēma spert soli tālāk.

Briseles galvaspilsētas reģionā dzīvo aptuveni 1,2 miljoni iedzīvotāju. Tur atrodas gan Beļģijas valdības mītne, gan NATO un Eiropas Savienības mītnes.

Aizvadītajā nedēļā Beļģijā reģistrēti vidēji 2500 jauni inficēšanās gadījumi dienā, kas ir par 57% vairāk nekā iepriekšējās septiņās dienās.