Nekustamais īpašums

FOTO, VIDEO: Daugavgrīvas bāka nekad nebūs tūrisma objekts

Laura Mazbērziņa, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Daugavgrīvas bāka nekad nav bijusi un, visticamāk, arī nekad nebūs tūrisma objekts. Pasaulē tādas bākas, kuras nodrošina navigācijas darbības, nekur nav tūrisma objekti. Taču, ja kāds ļoti vēlas apskatīt bāku tuvāk, tāda iespēja pastāv, vēršoties Rīgas Brīvostas pārvaldē, biznesa portālam db.lv pastāstīja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvis Haralds Apogs.

«Tomēr tādas «pabraukāšanās» pa Daugavgrīvas bākas teritoriju nav plānotas,» viņš akcentē.

Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgas Brīvostas pārvaldes pārziņā, un tā rūpējas par bākas funkcijām. Bākas un tās teritorijas uzturēšanas izmaksas ietilpst kopējā ostas uzturēšanas budžetā, kas kopumā ir 20 miljoni eiro.

Rīgas Brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi tiek izlietoti 12 bākām, kuras atrodas Venstpils – Rīgas piekrastē. Visas šīs bākas ir reģistrētas pasaules kuģošanas žurnālos.

Daugavgrīvas bākā risinājušies dažādi vēsturiski notikumi. Gadu simtu laikā te celti, sagrauti un atkal atjaunoti vairāki Daugavgrīvas bākas torņi.

Uzejot pa bākas torņa iekšpusē esošajām spirālveida vītņu kāpnēm ar precīzi 150 pakāpieniem, paveras skats uz Daugavu, tās grīvu, Rīgas ostu un Rīgas pilsētas siluetu.

Šobrīd bāka strādā automātiskajā režīmā - pēc apstiprināta grafika un tehniskajām prasībām. Kādreiz gan tā nav bijis. Pirms modernajām tehniskajām ierīcēm bākā bijis darbinieks, kurš uzraudzījis, lai signāli tiktu pārraidīti konkrētā laika režīmā.

Dodoties uz Daugavgrīvas bāku, jāizbrauc cauri Bolderājas bijušajai kuģu remonta rūpnīcai. Visa šī teritorija, sākot no Bolderājas, pārbaucot pāri Buļļupei, savulaik bija pakļauta militārai kontrolei. Šobrīd teritorijā kā īrnieki darbojas dažādas privātas kompānijas. Teritorija aizņem aptuveni 60 hektārus.

«Ir jādara tik, cik ļauj finansiālās iespējas, un atbilstoši vajadzībām,» jautāts par teritorijas atjaunošanas plāniem, saka H. Apogs.

Vēstures fakti:

1721. gadā pieminēta Krievijai pievienoto teritoriju bāku sarakstā.

1788. gadā tika uzcelts baļķu tornis, kura virsotnē uz dzelzs platformas kurināja ugunskuru.

1818. gadā 31 metru augstā koka tornī uz mūra pamatnes sāka darboties cita bāka, kuras gaismas avots bija vairākas eļļas lampas.

Krimas kara laikā 1854. gadā torņa augšējo koka daļu nojauca, bet 1857. gadā to atjaunoja.

1863. gadā tika uzstādīts saliekamas konstrukcijas čuguna tornis uz granīta pamata, augstums 31 metrs. Bākā bija 2 gaismas - balta zibšņu gaisma un zem tās - sarkana, kā arī nepārtraukta gaisma, kas redzama mazākā attālumā nekā pirmā.

1885. gadā tika pabeigts Daugavgrīvas rietumu mols, kas iestiepjas jūrā 860 metru garumā un kopā ar Austrumu molu regulē Daugavas ieteci jūrā, mazinot tās aizsērēšanu. Mola hidrotehniskās būves pamatā ir pāļu konstrukcija, kas stiprināta ar akmeņiem.

1915. gadā krievu armija bāku uzspridzināja, bet pēc tam vācu okupācijas iestādes uzbūvēja aptuveni 30 metrus augstu koka pagaidu torni, kas 1919. gada 15. oktobrī Bermonta karaspēka apšaudes laikā nodega.

1956. gadā ir būvēta tagadējā bāka. Tas ir cilindriskas formas dzelzsbetona tornis ar baltu zibšņa gaismu, kura augstums ir 35 metri virs jūras līmeņa. Bākas melni baltais horizontālo svītru krāsojums atjaunots pirms 5 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostas pārvaldnieks: Pārskaitījumus veikt nevaram, kuģus pieņemam

LETA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde pārskaitījumus veikt nevar un klienti ostai samaksāt arī nevar, bet osta visus kuģus, kas izvēlas ienākt Ventspilī, apkalpo, pavēstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā. Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi - elektroenerģija, degviela, ūdens - lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus.

"Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija," teica Sarmulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pečaku lūdz apsūdzēt par iespējamām nelikumībām attīstot infrastruktūru Krievu salā

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu Aigaru Pečaku par iespējamu prettiesisku, neefektīvu un neekonomisku rīcību, vadot un īstenojot projektu par infrastruktūras attīstību Krievu salā, noskaidroja aģentūra LETA.

Amatpersonu rosināts apsūdzēt par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, neminot amatpersonas vārdu informēja Valsts policijā.

VP informēja, ka apsūdzību rosināts celt pret amatpersonu, kura Rīgas brīvostas pārvaldnieka prombūtnes laikā ir pildījusi tās pienākumus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minētā amatpersona ir bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks.

Amatpersonas darbība, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" no sākšanas brīža 2006.gada 17.februārī līdz 2012.gada 14.maijam, izraisījusi smagu seku iestāšanos 2015.gada 11.augustā, nodarot Latvijas valstij 1 012 467 eiro lielu kaitējumu, informēja policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas valde šodien lēma brīvostas pārvaldnieka amatā iecelt Andri Purmali, informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc ministra teiktā, Purmalis līdz šim ieņēma Rīgas brīvostas pārvaldes iekšējās drošības dienesta vadītāja amatu.

Iepriekš Linkaits uzsvēra, ka pašreiz tiek darīts viss nepieciešamai, lai atbrīvotu Ventspils brīvostu no sankcionēto personu ietekmes.

"Mums nav daudz laika, ir 30 dienu periods, kurā jāveic visas darbības, lai izņemtu ostu no sankciju saraksta. Un to var izdarīt tikai tad, ja sankcionētajām personām nav nekādas ietekmes pār ostas darbību," uzsvēra Linkaits.

Jau ziņots, ka Ventspils brīvostas valde piektdien, 13.decembrī, atbrīvoja no amata ostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieki ir Igors Udodovs un Māris Petrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nododot brīvostu valstij, Rīgas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonus eiro

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ pārvalde un SIA «FALKORS Building Industry» parakstījusi līgumu par Liepājas bākas atjaunošanas pirmās kārtas īstenošanu.

SIA «FALKORS Building Industry» iesniegtais piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko un Liepājas bākas ārējās daļas atjaunošanas darbus veiks par 72 tūkstošiem eiro.

Liepājas bāka sāka darboties 1868.gadā un strādā arī šodien, lai arī tās nozīme kuģošanas navigācijā ir ievērojami mainījusies. Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš atzīst, ka Liepājas bāka joprojām ir Liepājas vizītkarte un tieši tāpēc ir svarīgi to sakārtot un atjaunot, lai tā kļūtu vizuāli pievilcīgāka un varētu kalpot nākotnē arī kā interesants tūrisma objekts.

Liepājas bākas atjaunošanas 1. kārtā atjaunos bākas ārējo daļu. Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks infrastruktūras jautājumos Arnis Mazalis norāda, ka sākotnēji tiks ar smilšu strūklu notīrīts bākas ārējais korpuss, nostiprinātas metāla plākšņu salaiduma vietas un atjaunots sarkani baltais krāsojums. Bākas atjaunošanas darbus veiks SIA «FALKORS Building Industry».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lembergs uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas osta pielāgojas globālajām tendencēm

Māris Ķirsons, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas darbības diversifikācija, piesaistot jaunas kravas un meklējot jaunus sadarbības partnerus, ir devusi savu rezultātu, ko pierāda šā gada ostas kravu apgrozījuma rezultāti, kas par spīti pesimistiskajām prognozēm ir stabili un pat uzrāda kāpumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka arī perspektīvā uzmanības centrā būs infrastruktūras attīstība, padarot Rīgas ostu par modernu 21. gadsimta ostu, kā arī kravu un to izcelsmes vietu diversifikācija un jaunu sadarbības partneru piesaiste.

Kā vērtējat pirmo darba gadu (aprit 1. augustā– red.) Rīgas Brīvostas pārvaldnieka amatā?

Ir lietas, kuras izdevies mainīt, ir jomas, kurās vēl daudz darāmā, ir arī problēmas, kuras nav iespējams atrisināt īsā laikā. Savus jaunos pienākumus pērn sāku pildīt sarežģītā situācijā, gan tādēļ, ka iezīmējās pārkrauto kravu apjoma kritums, gan tādēļ, ka nobeiguma fāzē bija Rīgas ostas pēdējā ceturtdaļgadsimta lielākais investīciju projekts Krievu salā. Turklāt sabiedrībā bija izveidojies negatīvs stereotips par to, kas un kā notiek ostā, kā rezultātā radās neuzticība arī Brīvostas pārvaldes darbam. Šo mēnešu laikā ir notikušas pārmaiņas gan pārvaldē, gan komunikācijā ar sabiedrību. Pabeigts Rīgas Brīvostas pārvaldes, tostarp Rīgas Brīvostas flotes, reorganizācijas process, optimizēti Rīgas Brīvostas pārvaldes štati. Savukārt komunikācijā ar apkaimju iedzīvotājiem esmu definējis, ka vēlamies būt labs kaimiņš. Arī attiecībā uz iedzīvotāju sūdzībām cenšamies būt konstruktīvi un ātri reaģēt. Šogad arī panākta situācija, kad aizvien lielākus kruīza kuģus varēs apkalpot Rīgas centrā pie pasažieru termināļa piestātnēm un tie vairs nav jātauvo pie piestātnes Krievu salā, kur nav speciāli pasažieru uzņemšanai piemērotas infrastruktūras. Arī tūristi neapšaubāmi ir apmierinātāki, ja var nokāpt no kuģa pašā pilsētas centrā. Tas panākts, paveicot pieejas kanāla un kuģu apgriešanās baseina tīrīšanas darbus pie Rīgas pasažieru termināļa piestātnēm. Šobrīd ik gadu Rīga var rēķināties ar aptuveni 100 kruīza kuģu viesošanos. Turklāt šogad septiņos mēnešos Rīgas ostā kopējais apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pusmiljonu, kas ir par 6,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai risinātu ārkārtas situāciju saistībā ar Ventspils brīvostas darbu, koalīcija šodien vienojusies veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS), kas attiecīgi pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja, ka koalīcijas partijas vienojās izskatīšanai Ministru kabinetā virzīt rīkojumu par jaunas VAS dibināšanu, lai pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas.

Tāpat panākta vienošanās, ka izskatīšanai valdībā un Saeimā tiks virzīti grozījumi likumā "Par ostām" un Ventspils brīvostas likumā, kas juridiski nodotu funkcijas jaunajai valsts AS.

"Mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk izveidot jaunu struktūru, kas būtu tiesīga slēgt līgumus gan ar nomniekiem ostas teritorijā, gan ar kuģu aģentiem, nodrošinot kuģu ienākšanu ostā," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas brīvosta attīstībā investēs gandrīz 50 miljonus eiro

LETA, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvosta šogad plāno kravu apgrozījuma kritumu par 4%, savukārt ostas attīstībā plānots investēt 49,7 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa skaidroja, ka, plānojot šī gada budžeta ieņēmumu sadaļu, tika ņemta vērā piesardzīga kravu apgrozījuma prognoze, kas balstīta uz stividorkompāniju iesniegtajiem plāniem par kravu apgrozījumu.

«Kopējais Rīgas brīvostas kravu apgrozījums šogad tiek prognozēts 30 miljonu tonnu apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir par 4% mazāk,» atklāja Gerharde.

Saskaņā ar Rīgas Brīvostas valdes lēmumu šogad Rīgas brīvostas pārvaldes budžets plānots 43 miljonu eiro apmērā.

Rīgas brīvostas pārvalde šogad turpinās realizēt iesāktos investīciju projektus Krievu salā un Kundziņsalā, atzīmēja Gerharde.

«Projekti ir vērsti uz Rīgas ostas konkurētspējas veicināšanu, vienlaicīgi ņemot vērā apkārtējās vides, ostas apkaimju un Rīgas pilsētas attīstības prasības. Investīciju apjoms šogad pieaugs vairāk nekā trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu,» teica Gerharde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aigars Pečaks hospitalizēts pēc uzbrukuma savā dzīvesvietā

LETA, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks šī gada novembrī ticis hospitalizēts pēc tam, kad viņam dzīvesvietā uzbrukuši vairāki vīrieši, nodarot smagus miesas bojājumus, aģentūrai LETA pavēstīja Pečaka advokāts Agris Eglītis.

Aizstāvis norādīja, ka Pečakam uzbrukumā nodarīti, viņa ieskatā, smagi miesas bojājumi, tostarp vairāki lūzumi.

Eglītis arī izpauda, ka Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess par notikušo uzbrukumu.

VP preses pārstāve Elīna Sprudzāne aģentūrai LETA apliecināja, ka sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par laupīšanu, ja tā saistīta ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam. Patlaban kriminālprocesā notiek izmeklēšana un plašāku informāciju policija nesniedz.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien atlika krimināllietas izskatīšanu, kurā bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs un viņa vietnieks Pečaks apsūdzēti par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, aģentūrai LETA pastāstīja tiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir noslēgušies un objekts ir nodots ekspluatācijā, līdz ar to terminālis ir pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

«Rīgas brīvosta savu solījumu un apņemšanos ir izpildījusi pilnā apmērā – visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija paredzēts veikt otrās kārtas ietvaros, ir izpildīti un objekti ir nodoti ekspluatācijā. Līdz ar to var teikt, ka vairāku gadu intensīvais darbs pie Krievu salas termināļa objektu izbūves ir noslēdzies un Rīgas osta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu kravu apstrādes termināli, kas atbilst arī visaugstākajām vides prasībām,» uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju apstiprināts Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

«Rīgas osta ir neatņemama Rīgas sastāvdaļa jau kopš pilsētas dibināšanas un viens no šodienas pilsētas ekonomikas balstiem. Mūsu uzdevums ir pārvaldīt ostu tā, lai tā sniegtu pēc iespējas lielāku sociālo un finansiālo pienesumu pilsētai, tās iedzīvotājiem un visai valstij kopumā, vienlaikus strikti ievērojot vides jautājumus. Manā vadībā ostā turpināsim pievērst uzmanību saimnieciskajiem jautājumiem un iesāktajiem ostas infrastruktūras attīstības projektiem, raugoties, lai ostas attīstība notiek sinhroni un saistīti ar pilsētas attīstību,» uzsvēra Burovs.

Rīgas domi brīvostas valdē pārstāv Burovs, Rīgas domes «Saskaņas» frakcijas deputāts Sandris Bergmanis, no «Saskaņas» nesen izslēgtais, tagad «Neatkarīgo deputātu frakcijas» deputāts Vadims Baraņņiks un Mihails Kameņeckis (S).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas nozīmīgākais līgums Rīgas brīvostai ir parakstīts ar Roterdamas ostu.

Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs 11. jūnijā viesojās Rīgas brīvostas pārvaldē, kur tikās ar Nīderlandes – Latvijas biznesa semināra «Get Connected» dalībniekiem. Vizītes laikā starp Rīgas brīvostas pārvaldi un Roterdamas ostu tika parakstīts sadarbības līgums par Roterdamas ostas ekspertu iesaisti jaunās Rīgas brīvostas Attīstības programmas 2019.–2028.gadam izstrādē. Lai līgumu parakstītu, Rīgā bija ieradies Roterdamas ostas pārvaldes korporatīvās stratēģijas direktors Viktors Šonmakers.

Piesaistīs ekspertus

Līgums paredz starptautiski atzītu Roterdamas ostas ekspertu iesaisti jaunās Rīgas brīvostas Attīstības programmas 2019.–2028. gadam izstrādē, pārņemot viņu pieredzi un kompetenci tādās Attīstības programmas sadaļās kā ārējās vides analīze un attīstības scenāriju izstrāde, makroekonomiskās situācijas izpēte, Baltijas jūras reģiona ostu tirgus analīze. Tāpat līgums paredz atbalstu Rīgas brīvostas turpmākās stratēģijas un mērķu formulēšanā un kravu apgrozījuma un finanšu prognožu izstrādē. Roterdamas ostas līgums paredz sniegt atbalstu un dalīties pieredzē arī jaunu inovatīvu IT risinājumu izmantošanā ostās, kas ir būtisks priekšnoteikums Rīgas ostas attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde plāno veidot darba grupu, lai ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" palīdzību attīstītu Rīgu kā pievilcīgāku tūrisma galamērķi, sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka "Rail Baltica" pēc būtības ir pasažieru pārvadājumu projekts, turklāt tas ir orientēts ziemeļu-dienvidu virzienā.

"Ja mēs skatāmies uz Rīgas ostu, tad mums kravu pārvadājumu ziemeļu-dienvidu virziens, kurš kaut kādā mērā varētu sasaukties ar dzelzceļu, praktiski nav. Tādēļ tiešā veidā es īsti neredzu "Rail Baltica" saikni ar Rīgas ostu kravu pārvadājumos," teica Zeltiņš, piebilstot, ka sinerģija vienīgi var būt ar Salaspils loģistikas centru, kurā varēs mainīt kravas starp Krievijas un Eiropas standarta sliežu ceļiem. Pamatā tas varētu attiekties uz konteinerkravām vai ražošanu.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka zināmu sinerģiju ar "Rail Baltica" projektu saskata pasažieru pārvadājumos. Tādēļ Rīgas brīvostas pārvalde vēlas izveidot darba grupu, kurā potenciāli būtu pārstāvji no lidostas "Rīga", "Rail Baltica" attīstītājiem, Rīgas pilsētas, kā arī Rīgas ostas un tūrisma nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Publiskajai apspriešanai nodod Kundziņsalas teritorijas lokālplānojuma redakciju

Rūta Lapiņa, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome ir atbalstījusi projektu par Kundziņsalas un teritorijas starp Sarkandaugavas atteku, Degvielas ielu, Tvaika ielu un Uriekstes ielu lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšana, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

Lokālplānojuma risinājumi paredz sabalansēt esošās dzīvojamās apbūves teritorijas un vides prasības ar mūsdienīgas un attīstīties spējīgas ostas apbūves prasībām. Kundziņsalas vēsturiskā dzīvojamā rajona apbūves teritoriju ir plānots attīstīt kā jauktas izmantošanas teritoriju, kurā ir pieļaujams gan saglabāt un atjaunot esošo apbūvi, gan attīstīt jaunu dzīvojamo apbūvi, gan publisko apbūvi. Biroju un tirdzniecības, pakalpojumu objektu apbūvi plānots attīstīt galvenokārt teritorijās, kas atrodas tiešā brīvostas ražošanas teritoriju tuvumā, tam paredzot atsevišķu apakšzonu. Apbūves zonu iedalījums apakšzonās plānots, lai samazinātu iespējamo ražošanas darbību ietekmi uz dzīvojamo apbūvi – trokšņus un vibrācijas no ostas uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rīgas brīvosta uzstādīs divas jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valdes sēdē nolemts iegādāties un uzstādīt divas jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas no kurām viena tiks izvietota jaunizbūvētā multifunkcionālā Krievu salas termināļa ziemeļrietumu daļā, savukārt otra terminālim piegulošajā Bolderājas apkaimē – Lielupes ielas rajonā.

Iekārtas tiks uzstādītas un darbu sāks līdz šī gada oktobrim.

«Krievu salas termināļa attīstības projekta otrais posms tuvojas noslēgumam, un vairs nav aiz kalniem brīdis, kad akmeņogļu pārkraušana no Rīgas centram pietuvinātajām teritorijām tiks novirzīta uz jauno multifunkcionālo termināli Krievu salā. Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem, ir pieņemts lēmums par gaisa kvalitātes monitoringa staciju iegādi un uzstādīšanu. Papildu 23 metrus augstajam vēja žogam, kas pašlaik tiek izbūvēts Krievu salas teritorijā ar mērķi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu putekļu nonākšanu apkārtējā vidē, šis solis nostiprinās pārliecību, ka terminālis atbilst visaugstākajam vides standartu prasībām,» norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ogļu pārkraušanas pārcelšanu no Eksportostas uz Krievu salu atliek par trim mēnešiem

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu pārkraušana Rīgas brīvostas pārvaldes teritorijā Eksportostā notiks vēl līdz 2019.gada 11.martam, šodien nolēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja.

Kā komitejā skaidroja Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Zinta Miķelsone, izvērtējot visus apstākļus, brīvostā strādājošie stividori ir lūguši pagarināt darbības termiņu par trim mēnešiem, lai nodrošinātu sekmīgu darbības pārcelšanu uz Krievu salu, vienlaicīgi nepārtraucot savu uzņēmējdarbību.

Rīgas brīvostas pārvalde, izvērtējot apstākļus un iespējamos riskus, ir piekritusi uzņēmējiem laiku dot līdz 11.martam.

Lai gan sākotnēji tika solīts, ka ogles Eksportostā netiks pārkrautas jau no 1.janvāra, Miķelsone solīja, ka marts tiešām ir pēdējais termiņš, ko uzņēmējiem dot - ja projekts netiks pabeigts līdz 30.martam, brīvostai būs jāatmaksā finansējums, ko Eiropas Savienība piešķīrusi šī projekta realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Digitālās tehnoloģijas paātrina kravu apkalpošanu Rīgas brīvostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Komentāri

Pievienot komentāru