Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

DAIF Latvija padomes priekšsēdētājs Agris Dundurs klātesošajiem ieteica novērtēt mazas valsts priekšrocības. Tas nozīmē, ka varam būt daudz elastīgāki, ka mums ir daudz ātrāka informācijas apmaiņa. NATO lielu nozīmi piešķir inovācijām, bet situācija Ukrainā pierāda, ka nepieciešams ātrāk, lētāk un vairāk. Inovācijas ir vitāli nepieciešamas, bet inovācija nav vienlīdzības zīme lieliem projektiem un lielām izmaksām. Inovācija var nākt no katra un arī katra maza lieta var nest papildu pienesumu. Uz nākotni jādomā par tādām lietām kā savietojamība un standartizācija. Kā lielu ieguvumu A. Dundurs atzina, ka esam salauzuši pelēko latvieti, kas viens sēž savā viensētā. Esam iemācījušies sadarboties un darīt lietas kopā, apvienojot spēkus un zināšanas. Būtisks ir dialogs ar ministriju un jāapzinās, ka mazā valstī šis dialogs ir daudz ciešāks. Šis ir iespēju laiks. Izmantosim Latvijas priekšrocības!

Vineta Mileiko, Aizsardzības industrijas un inovāciju politikas departamenta direktore iepazīstināja ar NATO DIANA projektu. DIANA mērķis ir sekmēt divējādas pielietojamības jaunuzņēmumu, kas darbojas jauno un transformējošo tehnoloģiju jomā, attīstību ANTO dalībvalstīs, veicinot sadarbību starp inovatoriem, pētniekiem un gala lietotājiem. Dalībai DIANA nebūs ātru rezultātu, tas drīzāk ir kā maratons. Šobrīd nedaudz atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, bet tas nenozīmē, ka finišā nevaram būt kopā vai pat priekšā kādam. DIANA 2024.gada Izaicinājumu tēmas tiks paziņotas jūlijā. Ceļojuma otrajā daļā uzņēmēji diskusijā dalījās ar savu pieredzi NATO projektos.

Andris Baumanis, Unilab vadītājs uzsvēra, ka nokļūšana pie gala lietotāja ir ļoti svarīga. Sevišķi jaunuzņēmumiem. Latvijā ir jāveido sava vietējā ekosistēma un tad var domāt par startu DIANA. Jo labāk darbosies vietējā ekosistēma, jo spēcīgāki kļūsim un vieglāk būs virzīties ārpus Latvijas. Arī Latvijā ir uzņēmumi, kuri pārsvarā darbojas eksporta tirgos. Šādi uzņēmumi padara mūsu turīgākus, sekmē valsts izaugsmi. Aicināja izmantot akseleratoru sniegtās iespējas. Tie palīdz sasniegt mērķus, radīt jaunus eksportspējīgus uzņēmumus. Vineta Mileiko, diskusijā piebilda, ka ekosistēmu var veidot, izmantojot grantu programmas. Šogad ir piešķirti 1,2 miljoni eiro. Mums ir daudz vajadzību, bet noteikti ir jādomā arī par eksportspēju. Jāizmanto to uzņēmumu pieredze, kas spējuši iziet plašākos tirgos.

Aldis Gulbis, Dati group pārstāvis atzīst, ka nav ceļš nav bijis viegls. Līdz pirmajiem lielākiem rezultātiem bijis jāgaida aptuveni 7 gadi. Sākumā jāatrod sadarbības partneri, kas gatavi līdzdarboties, kas spēj piedalīties projektā un tikai tad sākas līguma slēgšanas process. IT industrija ir starptautiska. Dati group ir bijis kopprojekts ar 14 valstīm. Šajā jomā līguma parakstīšanas process ir pilnīgi atšķirīgs no ikdienas līgumiem. Tā bijusi laba pieredze kā pārvarēt juridiskus šķēršļus, kā strauji risināt birokrātiskas procedūras. Jāmeklē veidi kā paplašināt savu piedāvājumu klāstu. Jo tu spēj piedāvāt plašāku pakalpojumu spektru, jo konkursos labāki rezultāti. Ar ļoti šauru specializāciju ir grūtāk gūt panākumus. Jāizmato iespēja sadarboties ar pasaulē zināmām kompānijām. Tas var pavērt jaunas durvis. Arī DAIF ir vieta, kur var uzdot jautājumus un saņemt padomus.

LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš pauda, ka NATO pieredze ir atšķirīga no ES projektiem. Ir daudz mazāka birokrātija un virzība notiek daudz straujāk. Tik zemu birokrātijas līmeni citos projektos nav pieredzējis. Vēl viena nianse NATO projektos - pasūtītajam ļoti interesē rezultāts. Gribētos, lai Latvijas sistēma būtu uz rezultātu vērsta, nevis uz procesu regulēšanu. Jābūt kapacitātei un zināšanām, stabilam pamatam. Nevar uztaisīt kvantu sensorus, bez zināšanām par kvantu fiziku.

RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors Māris Taube darbojas zinātnes jomā ar praktisku ievirzi. NATO projektos novērtē sadarbības partneru augsto profesionalitāti. Viņiem ir militāro misiju pieredze un tagad ar šo pieredzi viņi ir profesori augstskolās. Viņš arī atzīmēja vienkāršu un skaidru komunikāciju un ļoti labu darba organizāciju.

SIA Valpro valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings atzina, ka starptautiskos projektos liela nozīme ir standartizācijai un unificēšanai, lai būtu produktu savietojamība. Šobrīd atsevišķām valstīm vēl dažādi standarti. Ir jāpārzina savs produkts no pasaules skatu punkta. Jāzina, kas var interesēt patērētāju citos reģionos. Svarīgs ne tikai produkts, bet jādomā arī par tā pielietojamību. Problēma mēdz būt tāda, ka līguma slēgšana ir samērā ilga, bet pasūtījums jāizpilda ātri. Jāspēj ātri pielāgoties un jārēķinās ar sīvu konkurenci.

SIA Belss valdes loceklis Kaspars Ziediņš minēja, ka pieredze ar katru valsti ir bijusi citādāka. Bet arī uzsvēra vienkāršo un pretimnākošo komunikāciju. Tas gan nenozīmē, ka komunikācija no mūsu puses varētu būt citādāka. Arī pašiem jābūt atsaucīgiem. Savukārt birokrātija ne vienmēr ir slikta, tā palīdz sastrukturizēt lietas, palīdz sakārtot procesus. Ja sākumā prasības liekas nesaprotamas, tad projekta gaitā saproti, ka tās var arī palīdzēt. Svarīgi ir veidot sadarbību ar atzītiem un nozarē lieliem, starptautiskiem uzņēmumiem, bet tam nepieciešams radīt patiešām labu, kvalitatīvu produktu.

Noslēgumā Elīna Egle atzīmēja, ka 20 gadus esam NATO ar sevi iepazīstinājuši, veidojuši savas valsts un savu uzņēmēju atpazīstamību, tagad jāgaida rezultāti, bet gulēt uz lauriem nevaram. Savukārt ceļojuma otrajā dienā ciemojāmies Liepājā, pie ''Global Wolf Motors'' īpašnieka Klāva Ašmaņa, kurš iepazīstināja gan ar savu produkciju, gan izstāstīja savas uzņēmuma tapšanas stāstu. Par biznesa izveidi, par pirmajiem klupieniem un veiksmēm, par sadarbību ar ārvalstu partneriem. Vēlme bijusi, lai tiešām būtu vietējais Liepājas ražojums. Pēc iespējas vairāk ražot detaļas uz vietas. Lielākais noieta tirgus ir civilais sektors, eksports uz 20 valstīm. Viens no labākajiem produktiem pasaulē savā klasē. Labāk strādāt ar divējādas nozīmes produktu. Ja tikai orientētos uz militāro jomu, tad būtu grūtāk izdzīvot. Veido šobrīd produktu un tirgu, nākamajiem uzņēmējiem būs vieglāk.

Kristiāns Brēdermanis, Brasa Defence Systems padomnieks atzina, ka ne vienmēr vajadzīgas augstās tehnoloģijas, kā rāda Ukrainas pieredze bieži vien vajadzīgs labs masveida produkts. Bet attīstībai nepieciešamas arī augstās tehnoloģijas. Produktiem jābūt standartizētiem un savietojamiem ar citiem. Arvien būtiska nozīme būs autonomām sistēmām, jo tās var atslogot cilvēkus. Ukraina ir laba iespēja mācībām un produktu testēšanai. Produktam jābūt labākajam un tad jebkura armija gribēs tādu iegādāties. Ja produkts nebūs kvalitatīvs, neviens lobijs nelīdzēs. Krīzes situācijā tikai vietējā industrija var operatīvi palīdzēt. Tā būtu maksimāla jāatbalsta, bet to nevar darīt mākslīgi, produktam jābūt labam.

Ainārs Knoks, LU cietvielu fizikas institūta zinātnieks un Materize platformas klientu risinājumu vadītājs minēja, zinātnieki gatavi iesaistīties arī nākotnes pētījumos. Kā lielāko problēmu viņš minēja faktu, ka visu gribam izdarīt paši. Varētu paveikt vairāk, ja savā starpā iemācītos sadarboties. Svarīga ir sadarbība ar industriju. Ir jāzina tirgus, tā prasības un arī armijas nākotnes vajadzības, tad vieglāk radīt un piedāvāt jaunus produktus. Noslēguma dalībnieki atzina, ka aizsardzības joma ir uzticamības bizness. Šeit nevar gaidīt ātrus rezultātus. Jāiegūst partneru uzticamība un to nedrīkst to zaudēt. Ja to zaudē, tad ceļš slēgts uz visiem laikiem. Uzticamību var gūt tikai ilgākā laikā. Aizsardzības ministrijas pārstāvji ieteica sekot līdzi informācijai par tirgus izpētēm un piedalīties tajās. Tā ir laba iespēja iepazīstināt ar savu produktu.

Runājot par jaunuzņēmumiem pieredzējušie uzņēmēji ieteica jau sākumā domāt plašāk par Latvijas tirgu. Ieteica startēt grantu programmās, fondos. Kā labu risinājumu viņi ieteica sadarboties jau ar zināmiem uzņēmējiem, piedāvāt viņiem ideju un attīstīt kopā. Vienlaikus viņi atzina, ka bieži vien jaunuzņēmumu prezentācijas mēdz būt labākas par produktu.

Noslēgumā Elīna Egle izteica visiem pateicību par dalību atzina, ka pieredzes stāsti liecina, ka katram sadarbība ar NBS ir veidojusies pilnībā citādi. Jāapzinās, kas ir mūsu zināšanu bāze. Jāsaprot, ko varam attīstīt un kurā virzienā doties?

NATO ir definējis deviņus nākotnes virzienus: mākslīgais intelekts, autonomās sistēmas, kvantu tehnoloģijas, biotehnoloģijas un cilvēka pilnveidošana, hiperskaņas sistēmas, kosmoss, jauni materiāli un ražošana, enerģija un dzinējspēks, nākamās paaudzes sakaru tīkli. E.Egle aicināja izvērtēt, kuri no šiem virzieniem varētu noderēt un aicināja izmantot iespēju iesaistīties NATO Industrijas padomnieku grupas un Zinātnes tehnoloģiju organizācijas darbā, pievērst uzmanību NATO un pašmāju tirgus izpētēm, lai savlaicīgi sagatavotos piedāvājuma sniegšanai, kā arī izmantot DAIF Latvija atbalstu dalībai NATO iniciatīvās, kā DIANA un NATO Inovāciju fonds. Un, protams, popularizējot produktus un pakalpojumus platformā cluster.lv, lai turpmākajās desmitgadēs Latvijas uzņēmumi un jaunuzņēmumi arvien veiksmīgāk integrētos NATO aizsardzības spēju attīstībā.

Pasākums norisinājās ar NATO atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

NATO sola militāro palīdzību Ukrainai 2025.gadā vismaz 40 miljardu eiro apmērā

LETA--AFP/UKRAINSKA PRAVDA/BBC, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rumānijā, paplašinot pašreizējo militāro kompleksu, tiek būvēta lielākā NATO militārā bāze Eiropā, vēsta televīzijas kanāls "Euronews".

2,5 miljardus eiro vērtais projekts paredz kompleksu izveidot 2800 hektāru platībā. Tajā varētu izvietot līdz 10 000 NATO karavīru un viņu ģimenes locekļu. Kompleksā plānots izbūvēt skrejceļus, angārus, skolas, veikalus un slimnīcu.

Darbs pie NATO bāzes ir sākts ar pamata infrastruktūras, piemēram, pievedceļu un elektrotīklu būvniecību, un drīzumā tiks sākta jauna skrejceļa izbūve paralēli esošajam.

Tiek ziņots, ka valsts valdība ir piešķīrusi 2,5 miljardus eiro projektam, kas bāzi Konstancas apgabalā pārveidos par nozīmīgāko NATO objektu Eiropā. Gaidāms, ka jaunā bāze būs plašāka par līdzīgo Ramšteinas bāzi Vācijā.

Projekts paredz pielāgotas dzīvojamās telpas, bērnudārzus, bērnudārzus, skolas, veikalus, aptiekas, slimnīcu, un citu nepieciešamo infrastruktūru karavīriem un viņu ģimenēm. Jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā, kad aiz Rumānijas robežas notiek karš, bāzes izveide stiprinās NATO austrumu flangu, norāda televīzijas kanāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākajos gados Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi un tām būs nepieciešams apjomīgs NATO sabiedroto atbalsts, trešdien Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Latvijas 20 gadi NATO un ES" uzsvēra Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Rostoks norādīja, ka Krievija tuvākajos gados būs nopietns apdraudējums, tāpēc Baltijas valstīm būs aktīvi jāizstāv savas intereses starptautiskajā mērogā, jāstrādā un jākomunicē ar sabiedrotajiem, lai izskaidrotu savu īpašo situāciju. "Mums būs daudzas cīņas priekšā. Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi, un nevarēsim vieni paši to izdarīt," izteicās Rostoks.

Pat ja aizsardzībai valstis novirzīs 3% no iekšzemes kopprodukta un un vēl lielāku daļu sabiedrības iesaistīs valsts aizsardzībā, ar to varētu būt par maz un būs vajadzīga, iespējams, vēl lielāka sabiedroto klātbūtne, kā arī finansiāls un materiāltehniskais ieguldījums.

Rostoks atgādināja, ka viena lieta ir iegādāties aizsardzības sistēmas pašiem, bet otra ir NATO sabiedrotajiem izvietot pie mums savu bruņojumu uz laiku, attiecīgi šādi sargājot Baltijas drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Investēs 70 miljonus eiro mākslīgā intelekta risinājumos Baltijas aizsardzībai

Db.lv, 17.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu NATO Austrumu flanga drošību, kompānija “Helsing”, kas attīsta mākslīgā intelekta izmantošanu aizsardzības jomā, paplašinājusi savu darbību Baltijā un nodibinājusi “Helsing Estonia”.

Stratēģiskā paplašināšanās nodrošinās reģiona aizsardzības industriālās bāzes aprīkošanu ar vismodernākajām mākslīgā intelekta iespējām. Kompānija nākamo trīs gadu laikā Baltijas reģionā plāno ieguldīt 70 miljonus eiro.

Cieši sadarbojoties ar vietējiem industriālajiem partneriem, tiks stiprināta Latvijas un Baltijas aizsardzības infrastruktūra ar mūsdienīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem. Investīcijas ieplūdīs jaunu darbības un ražošanas iekārtu izveidē ar vietējiem partneriem visā Baltijā. Balstoties uz šo sadarbību, kompānija plāno piedalīties Latvijas valsts aizsardzības nozares iepirkumos. Plānots, ka šīs investīcijas ne tikai uzlabos reģiona aizsardzības spējas, bet arī radīs nozīmīgas ekonomiskās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanai plāno piešķirt 10 miljonus eiro

LETA, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijai (AM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plānots piešķirt līdz 10 miljoniem eiro, lai nodrošinātu Latvijas ārējās robežas stiprināšanas plāna īstenošanu, izriet no rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai.

Papildu nepieciešamais finansējums paredzēts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai šogad, skaidro AM.

Valdība marta sākumā apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tas ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošanai paredzēti 303 miljoni eiro

Db.lv, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Aizsardzības nozare no šī gada marta turpinās praktiskus darbus pie austrumu robežas stiprināšanas, tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldot 303 miljonus eiro.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija paraksta 164 miljonus eiro vērtu līgumu par artilērijas sistēmas Himars iegādi

Db.lv, 20.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi, un līguma kopējā summa ir aptuveni 180 miljoni ASV dolāru (164, 2 miljoni eiro), paziņojis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bruņojumā būs arī tālās darbības un augstas precizitātes "Atacms" raķetes, kas būtiski pastiprinās NBS uguns jaudu. Šis ir vēl viens būtisks solis Latvijas un ASV stratēģiskās partnerības stiprināšanā un NATO aizsardzības spēju attīstībā, uzsver ministrs.

"Esmu pārliecināts, ka "Himars" sistēmai būs būtiska nozīme agresijas novēršanā un Latvijas aizsardzībā. Tas ir skaidrs signāls jebkuram potenciālajam pretiniekam: ASV un Latvija nopietni uztver mūsu kopīgo apņemšanos aizsargāt katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru," Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā norādījis ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Zelenskis: Krievijas iesaldētie aktīvi ir jāizmanto, lai aizsargātos no tās agresijas

LETA, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iesaldētie aktīvi ir jāizmanto, lai aizsargātos no tās agresijas, žurnālistiem preses konferencē uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvijai, gan citām valstīm, kas atbalsta ukraiņu cīņu pret Krievijas agresiju, arī turpmāk jāstrādā kopā ar Ukrainu maksimāli efektīvi un saliedēti, lai Ukraina uzvarētu Krieviju. Zelenskis norādīja, ka tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu pārrunāti Ukrainas veicamie darbi. Tāpat viņš informēja par situāciju kara frontē, Ukrainas aizsardzības vajadzībām, kā arī par tālākajiem plāniem.

"Mums ir produktīvāk jāstrādā Eiropas valstu aizsardzības jomā. Eiropai ir jābūt pašpietiekamai savā aizsardzībā, lai arī kādā veidā Krievija apdraudētu Ukrainu un lai arī ko Krievija būtu padarījusi par savu mērķi. Eiropai ir jāmāk atbildēt. Tai ir tiesības aizsargāties. Ukraina kopā ar partneriem strādās pie tā, lai Eiropā tiktu izveidots jauns arsenāls un attīstīta militārā industrija, lai nepieļautu Krievijas agresiju pret Eiropu," sacīja Ukrainas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgā atklāta Valsts drošības dienesta (VDD) jaunā ēka, informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

VDD jauno ēku Rīgā, VEF rajonā Brīvības ielā, sāka celt 2020.gada izskaņā, bet valdība lēmumu par tās izveidi bija pieņēmusi vēl vairākus gadus iepriekš. Būvdarbus Brīvības ielā 207 atbilstoši "Sarma&Norde arhitekti" izstrādātajam projektam veica AS "UPB", bet informācija par projekta izmaksām netika atklāta kā klasificēta.

Tolaik projekts saņēma virknes vietējo iedzīvotāju un tuvējo nekustamo īpašumu attīstītāju nopēlumu, jo nams tapa bijušā velotreka vietā, kur tika saskatītas iespējas izveidot parku. Saeimas Nacionālās drošības komisija savā atzinumā tomēr pauda, ka VDD jaunās ēkas būvniecības atlikšana vai kavēšana "pašreizējos drošības apstākļos nav pieļaujama", tāpēc ēka esot jāceļ tieši noskatītajā vietā Rīgā, kas vienīgā atbilstot dienesta vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas rietumos, Šilales rajona Pajūrē, atklāta jaunuzbūvēta militārā pilsētiņa, kurā būs bāzēts brigādes ģenerāļa Motiejus Pečuļoņa Artilērijas bataljons.

"Priecājos, ka mūsu karavīriem tiek nodrošināti izcili apstākļi dienestam un kaujas apmācībām, kas neatpaliek no Rietumvalstīs esošajiem," militārās pilsētiņas atklāšanas ceremonijā ceturtdien teica Lietuvas armijas komandieris ģenerālis Valdemārs Rupšis.

Lietuvas, aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks norādīja, ka trīs jaunuzbūvētās militārās pilsētiņas nodrošina fizisku infrastruktūru Lietuvas armijas kaujas spēju pastāvīgai izvietošanai.

"Šodien atklājam Pajūres militāro pilsētiņu, drīz pēc tam atklāsim vēl vienu jaunu mājvietu Kunigaiša Vaidota mehanizēto strēlnieku bataljonam Viļņas rajona Rokantišķos un jaunu militāro pilsētiņu Šauļos. Šīs ir pirmās jaunuzceltās militārās pilsētiņas, kas nodrošina karavīriem NATO karaspēkam atbilstošus nepieciešamos apstākļus. Šādi infrastruktūras projekti tieši veicina mūsu nacionālo drošības un turpmākas atturēšanas politikas stiprināšanu," sacīja Anušausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministra amatam tiks virzīta diplomāte Baiba Braže, pirmdien medijiem paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām - bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EIB viceprezidents: Skandāls ar BaltCap līdzekļu piesavināšanos neietekmē bankas plānus Baltijā

LETA/BNS, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB), kas ieguldījusi 20 miljonus eiro Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fondā, ir vīlusies par informāciju, ka bijušais fonda partneris ir piesavinājies miljoniem eiro, tomēr tas neietekmē EIB plānus Baltijas valstīs, paziņoja bankas viceprezidents Tomass Estross.

"Tas neapturēs mūs no labām investīcijām Baltijas valstīs. Tas nemaina mūsu biznesa plānu attiecībā uz investīcijām Baltijas valstīs, jo mēs ticam Baltijas valstu nākotnei un esam gatavi tajās investēt," Estross teica Lietuvas ziņu portālam "15min.lt".

"Ilgtermiņā man nav nekādu bažu par Baltijas valstīm, jo tās ir labi pārvaldītas, spēcīgas ekonomikas, NATO dalībvalstis. Tās būs pievilcīgas investīcijām," piebilda EIB viceprezidents.

2023.gadā EIB piešķīra 654 miljonus eiro projektiem Lietuvā. Lielākā daļa finansējumu bija aizdevumi uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka "BaltCap" bijušais infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis tiek turēts aizdomās par vairāk nekā 30 miljonu eiro piesavināšanos no fonda līdzekļiem un zaudēšanu azartspēlēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži.

Braži amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.

Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.

Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.

Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ASV un Ķīnas ekonomiskā simbioze jeb Toma un Džerija spēles

ArcaPay, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija līdz 2040.gadam var kļūt par "Baltijas tīģeri", bet var arī vientuļi atpalikt

LETA, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Krievija turpināja savus impēriskos centienus pilnībā pakļaut Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas no tā atkāpties.

Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā. Tāpat sagaidāms, ka Krievija arī turpinās īstenos ietekmes pasākumus pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, arvien vairāk tiešā veidā demonstrējot savu naidīgo attieksmi, norādīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2023.gada darbības pārskatā.

Tajā uzsvērts, ka kara ietekmē Rietumvalstu sabiedrības ir kļuvušas vērīgākas un zinošākas. Cenšoties ierobežot Krievijas agresīvās darbības, Rietumvalstis pieņēmušas virkni lēmumu, piemēram, par sankcijām, propagandas mediju ierobežošanu, Krievijas izlūkošanas virsnieku izgaismošanu un izraidīšanu, enerģētiskās neatkarības stiprināšanu u.c. Tomēr Krievija nav nonākusi pilnīgā izolācijā un spēj īstenot savas intereses. Krievijas spējas kaitēt un destabilizēt ir mazinājušās, taču nav izzudušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV investorus cenšas pārliecināt par ieguldījumu Baltijas valstīs drošumu

LETA, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu finanšu ministri Vašingtonā piedalījās ASV Tirdzniecības kameras rīkotā apaļā galda diskusijā, cenšoties pārliecināt par ieguldījumu Baltijas valstīs drošumu.

Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM), Pasaules Bankas grupas un Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieku sanāksmes laika Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste un Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs tikās ar ASV uzņēmējiem, uzsverot, ka Baltijas valstis ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, un investīcijas šajā reģionā ir drošas.

Baltijas valstu finanšu ministri iepazīstināja ASV investorus ar valstu finanšu un ekonomisko, kā arī ģeopolitisko situāciju, un apliecināja, ka nacionālā drošība un aizsardzība valstīs ir izvirzīta par prioritāti. Baltijas valstu valdības ir pieņēmušas vairākus lēmumus par papildu finansējuma piešķiršanu iekšējai un ārējai drošībai, nodrošinot valstu aizsardzības stiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Medikamentu pieejamība krīzes apstākļos. Ukrainas mācībstundas

Inga Melberga, Dienas Mediji, 02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecības Dienas bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde aprīlī pulcēja veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītājus un vadošos darbiniekus, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbiniekus un sabiedrības viedokļu līderus, lai iezīmētu medikamentu pieejamības nepārtrauktības un veselības aprūpes lomu, kā arī rīcības stratēģiju dažādu krīžu situācijās, tai skaitā militāra apdraudējuma gadījumā.

Ukrainas pieredzē dalījās Vineta Kleine, NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja Kijivā Ukrainā.

Kad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka karadarbību Ukrainā, tieši pirmās dienas pēc iebrukuma bija viskritiskākās, jo iedzīvotāji steidza izpirkt un uzkrāt medikamentus un, neskatoties uz to, ka no 23 000 Ukrainas aptieku darbību nepārtrauca vien 10%, dažādu hronisku saslimšanu, pretiekaisuma un pretsāpju, kā arī antibiotiku pārdošanas apjomi pieauga divas reizes, salīdzinot ar datiem par 2021. gada februāri. Savukārt kodoluzbrukuma un atomelektrostaciju avāriju draudu ietekmē iedzīvotāji steidza izpirkt jodu saturošus medikamentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EY: Esošo investoru noskaņojums par ieguldījumiem Baltijā ģeopolitiskās situācijas dēļ ir reālistisks

LETA, 20.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To investoru, kuri darbojas Baltijas valstīs, skatījums uz ģeopolitisko situāciju ir piesardzīgs, tomēr kopējais noskaņojums ir reālistisks un balstās uz to, ka šajā teritorijā ir Eiropas Savienība un NATO, intervijā aģentūrai LETA atzina konsultāciju kompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš norādīja, ka ir daudz investoru, kas uz šiem argumentiem paļaujas un turpina savas investīcijas.

"Es neteiktu, ka ir daudz projektu, par kuriem investori pēkšņi pieņemtu lēmumus tos īstenot kaut kur citur. Šeit mēs drīzāk redzam tos investorus, kuri Baltijā jau ir darbojušies, pārzina šo tirgu un kuriem ir varbūt arī piesardzīgs, bet stabils viedoklis par šī reģiona drošību un ekonomisko izaugsmi nākotnē," sacīja Krols.

Vienlaikus viņš atzina, ka pēc kara sākuma Ukrainā bija daudzi uzņēmumi, īpaši ārvalstu lielās korporācijas, kuras nopietni izvērtēja nepieciešamību pārdot savus aktīvus vai biznesu Baltijā, tomēr rezultātā daudz šādu darījumu nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pieci Latvijas jaunuzņēmumi ceļā uz globālu atpazīstamību

Sadarbības materiāls, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru