Ražošana

FOTO, VIDEO: No modes skatēm uz Rītausmas siltumnīcām

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Taču soli pa solim viņa spītīgi un mērķtiecīgi gāja uz priekšu. Pakāpeniski tika izveidota jauna uzņēmuma komanda. L. Bekina uzskata, ka katram uzņēmējam ir nepieciešams izprast atšķirību starp terminiem - kolektīvs un komanda. Pareizas komandas izveide ir galvenais stūrakmens ilgtspējīgai attīstībai, jo «viens nav karotājs». Nepieciešams investēt darbiniekos, lai viņi arī nākamajā sezonā vēlētos strādāt uzņēmumā.

«Darbiniekiem cenšos nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, kas pie esošās ekonomiskās situācijas ir diezgan grūti, un jāizdara izvēle - investēt uzņēmuma attīstībā vai darbiniekos. Darbiniekos ir jāinvestē, jo tikai tā iespējams panākt zemu rotāciju sezonu laikā. Pagaidām nav vajadzības sūdzēties, par to, ka trūktu daba roku. Bažas gan rada, ka sāk trūkt tehnisko profesiju pārstāvju jeb praktiķu. Domājam arī par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas atvieglotu ikdienu esošajiem darbiniekiem, kā arī uzlabotu darba vidi. Uzskatu, ka minimāla kadru mainība ir uzņēmuma panākuma atslēga. Es esmu par to, lai darbinieki ir ieinteresēti arī nākamajā sezonā šeit atgriezties,» saka L. Bekina.

Gurķi, tomāti un salāti

«Rītausmā» dārzeņi tiek audzēti segtajās platībās un realizēti lielākajos lielveikalu tīklos ar kooperatīvās sabiedrības «Baltija dārzeņi» starpniecību. Pārprodukcijas gadījumā tiek importēts arī uz Igauniju. Kādreiz siltumnīcu kopēja platība bija 4 hektāri, bet tagad kopējā platība ir 5,6 hektāri: 2,5 hektāros tiek audzēti gurķi, 2,7 hektāros - tomāti un 0,4 hektāros - salāti podiņos.

Uzņēmums gada laikā saražo ap 2000 tonnu dārzeņu. Sezonas laikā tur strādā 76 darbinieki - 70% sievietes un 30% vīrieši.

Dārzeņu audzēšanas laiki atšķiras. Pirmajā apritē aug garie gurķi - no februāra sākuma līdz jūnija beigām. Otrajā apritē aug tomātu šķirne «Admiro» - no jūlija sākuma līdz oktobra beigām. «Prunus» tomāti tiek audzēti no februāra sākuma līdz oktobra beigām. Salāti aug no decembra beigām līdz novembra vidum.

Dārzeņu šķirnes netiek izvēlētas tikai, lai apmierinātu patērētāja garšas kārpiņas. Tas ir svarīgi, bet daudz svarīgāk ir, kā konkrētā šķirne pārcieš pārvadāšanu un cik ilgi saglabā svaigu izskatu veikala plauktā.

Savā darbības laikā uzņēmums ir izmēģinājis dažādas dārzeņu audzēšanas metodes. Sākumā tomātus un gurķus no sēkliņām audzēja «Rītausmas» siltumnīcā, bet, pieaugot energoresursu izmaksām un raugoties no ekonomiskā viedokļa, gatavus stādus iegādāties ir lētāks. Līdz ar to jau vairākus gadus uzņēmumam dažādu šķirņu stādus piegādā Somijas kompānija «Sigg plant». Stādi tiek audzēti kokosa šķiedras maisos jeb bioloģiskā materiālā, kurš tiek iegūts Šrilankā, pārstrādājot kokosriekstus. «Daudzi prasa, kāpēc kokosa šķiedras maisi, kāpēc ne kūdra? Diskutēts ir daudz. Taču uzņēmējs domās par racionālu resursu izmantošanu un ražības palielināšanu. Kūdra ir neatjaunojamais dabas resurss, kurš kādreiz - tāpat kā nafta - beigsies. Un ko tad? Kokosa šķiedras maisus ir iespējams izmantot pat divus gadus, kūdru nāktos mainīt vairākkārtīgi sezonas laikā un ražība no kvadrātmetriem arī būtiski atšķirtos regresīvas līknes izskatā,» komentē L. Bekina.

Savukārt, salātu audzēšana notiek pilnā ciklā «Rītausmas» siltumnīcā. Tie aug kūdrā, kura iegūta Aknīstē no uzņēmuma SIA «Nordtorf» un sēklas piegādā Nīderlandes kompānijas - «Rijk Zwaan» un «Nunhem seeds». «Lai būtu pilnvērtīgi augšanas apstākļi mūsu klimatiskajā zonā, salātiem tiek nodrošināts papildu apgaismojums, kura ilgums tiek noteikts pēc sezonalitātes un nepieciešamā gaismas daudzuma konkrētajā augšanas posmā,» saka L. Bekina.

Kopš 2009. gada SIA «Rītausma» ir kooperatīvās sabiedrības «Baltijas dārzeņi» biedrs un vairāk nekā 75% izaudzēto dārzeņu tiek realizēti caur kooperatīvu, apgādājot lielveikalu tīklus.

Modernizē ražotni

Savā 25 gadu darbības laikā uzņēmums ir investējis jaunu un modernu ražošanas tehnoloģiju ieviešanā. Tam ir sava gāzes apkures katlu māja. Temperatūras regulēšana, vēdināšana, barības vielu pievadīšana augiem notiek automatizētā režīmā. Uzņēmums konsultējas un gūst pieredzi no Nīderlandes, Somijas un Beļģijas speciālistiem.

Nākotnes plānos ietilpst attīstīt ražotnes infrastruktūru. Pateicoties Swedbank finansējumam 219 000 eiro apmērā, SIA «Rītausma» bija iespējams izbūvēt jaunas biroja telpas, uz kurām jau pavasarī pārvācās lielākā daļa vadošo speciālistu, iegādāties rekuperācijas un ūdens attīrīšanas iekārtas. Rekuperācijas sistēmas galvenais ieguvums būs vairākkārtēja ūdens izmantošana, kas samazinās gada kopējo iegūtā ūdens patēriņu par aptuveni 45%. Par vismaz 10% samazināsies izmatoto minerālmēslu patēriņš. Uzstādot abas sistēmas, ieguvums ir gan materiālo resursu ietaupījumā, gan nodokļa samazinājumā par izmantotajiem dabas resursiem. Savukārt CO2 sistēmas ieviešana paredz ražības pieaugumu, kas ļautu arī palielināt uzņēmuma kopējo apgrozījumu. L. Bekina norāda, ka uzņēmuma prioritāte šobrīd ir optimizēt izmantoto resursu patēriņu.

Tev varētu interesēt arī:

Dārzeņu audzētājs Rītausma startēs sulu tirgū

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājs «Rītausma» oktobrī pircējiem sāks piedāvāt tomātu sulu trīs litru iepakojumā, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rītausma» īpašniece Lāsma Bekina.

«Sākumā tomātu sulu testējām darbinieku vidū. Pārprodukcijas brīžos ne vienmēr visu bija iespējams realizēt, līdz ar to sākām izskatīt pārstrādes iespējas,» skaidro L. Bekina. Tomātu sulai būs pievienots neliels sāls daudzums garšas uzlabošanai, tā būs bez konservantiem.

Sulu sākotnēji plānots piedāvāt vietējiem Jēkabpils veikaliem, jo saražotais apmērs pagaidām nav tik liels, lai apmierinātu veikalu tīklu pieprasījumu. Taču nākotnē šāda iespēja tiks apsvērta. Sulas cenu veidos ražošanas un loģistikas izmaksas, bet L. Bekina konkrētu cenu vēl neatklāj.

SIA «Rītausma» īpašniece teic, ka no citiem tomātu sulas ražotājiem nebaidās, jo tirgū ir nepieciešama dažādība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank piešķīrusi finansējumu 215 000 eiro apmērā Salas novada dārzeņu audzēšanas uzņēmumam SIA «Rītausma», kas līdzekļus ieguldīs uzņēmuma ražotnes infrastruktūras attīstībā.

SIA «Rītausma» vadītāja Lāsma Bekina norāda: «Piešķirtais finansējums mūsu uzņēmumam pavērs iespēju palielināt ražīgumu un produkcijas kvalitāti, kā arī kļūt videi draudzīgākam. Mūsu prioritāte ir samazināt izmantoto dabas resursu patēriņu.»

Ar piešķirto finansējumu uzņēmums plāno iegādāties recirkulācijas iekārtas. To galvenais ieguvums ir vairākkārtēja ūdens izmantošana, kas samazina gada kopējo iegūtā ūdens patēriņu par aptuveni 45%. Samazinās arī izmantoto minerālmēslu patēriņš par vismaz 20%. Uzstādot abas sistēmas, ieguvums ir gan materiālo resursu ietaupījumā, gan nodokļa samazinājumā par izmantotajiem dabas resursiem. Savukārt CO2 sistēmas ieviešana paredz ražības pieaugumu no 7%- 9%, kas ļautu arī palielināt uzņēmuma kopējo apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais latviešu valodā runājošais klientu servisa t.s. čatbots gada jubileju svin ar ievērojami lielāku zināšanu bagāžu un spēju sameklēt atbildes uz klientu jautājumiem

Pērnajā oktobrī iesākusi dzīvi kā rotaļīgs eksperiments, pirmā latviešu valodā runājošā virtuālā klientu servisa asistente Anete gada laikā izaugusi par nopietnu palīgu. Tā dēvētais čatbots jeb tērzēšanas robots ir apguvis lielu daudzumu vērtīgu zināšanu, pārcēlies no Facebook lapas uz īpašu Lattelecom vietni, kur palīdz apmeklētājiem iegūt atbildes uz jautājumiem, kā arī jau ir gatavs sniegt atbalstu klientu apkalpošanā citiem uzņēmumiem.

Cilvēki Aneti viņas dzīves rītausmā neuztvēra īsti nopietni un lielākoties uzdeva primitīvus jautājumus – kā viņu sauc, cik ir 2+2, kāds ir ārā laiks. Tērzēšanas robots saņēma arī uzaicinājumus uz randiņiem un pat bildinājumus. Pirmajā mēnesī 40 procentos no vairāk nekā 10 tūkstošiem sarunu nebija nekā kopīga ar Lattelecom pakalpojumiem. Daži ar āķīgiem jautājumiem gribēja noskaidrot, vai viņa patiešām ir īsts čatbots vai arī aiz zīmētā attēla paslēpušies reāli klientu servisa darbinieki. Taču tas pat nebija slikti, jo ar katru jaunu jautājumu Aneti darbinošais algoritms mācījās piemeklēt atbilstošu atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16. līdz 19.novembrim Rīgā notiek tradicionālais gaismas festivāls Staro Rīga, kurā šogad tiks izstādīti 43 dažādi mākslas un gaismas instalāciju objekti .

Šī gada festivāla tēma ir «Augšām cēlās Gaismas pils». Gaismas objekti veltīti gan valsts simtgadei, gan arī, piemēram vides un dzīvnieku aizsardzībai. Tāpat šogad gaidāmi vairāki jauni darbi, kas koncentrēsies un «pārvietosies» pa pilsētas apkaimēm. Gaismas objekti un stāsti apskatāmi katru dienu no plkst.17 līdz plkst.23.

Uz vēdekļveida ūdens ekrāna Rīgas kanālā iepretim Latvijas mūzikas akadēmijai būs iespēja apskatīt videoprojekciju Lāčplēša atgriešanās, Doma laukumā būs gaismas instalācija ar hologrāfiskiem efektiem Viedjūra, kurā katrs dziesmas Pūt, vējiņi! vārds tiks attēlots ar emodži zīmēm.

Uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sienas būs redzams Annas stāsts, kas 18 animētās gleznās stāstīs par 98 gadus vecu kundzi, kura apņēmusies sagaidīt savu simtgadi. Uz izstāžu zāles Arsenāls sienas tiks parādīts audiovizuāls stāsts Bezgalības formula, kur Lielvārdes jostas rakstā būs parādītas Latvijas spilgtāko personību uzrunas tautai un valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

2.Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Durvis ver pirmais beziepakojuma veikals Kuldīgā 

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule"....

3.Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

4.Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato 

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze...

5.Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Visas vasaras naktis Spoguļnamiņā jau rezervētas 

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot atbilstošu mākoņpakalpojumu sniedzēju, speciālisti uzņēmumiem iesaka ņemt vērā vairākus būtiskus kritērijus.

Turpinoties nemitīgai, stabilai tendencei uzņēmumiem pāriet uz mākoņpakalpojumu lietošanu, ik nedēļu kādā vadības sapulcē tiek iztirzāts jautājums par pareizā pakalpojumu sniedzēja izvēli. Biznesiem tas patiešām ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem – ar pirmo piegājienu atrast uzticamāko un prasībām atbilstošāko mākoņpakalpojumu.

Eksperimentēšana un vairākkārtēja pakalpojumu sniedzēja mainīšana draud ar nevajadzīgām izmaksām un lieku biznesa traucēšanu. Ja mākoņpakalpojumu ēras rītausmā pirmajiem entuziastiem patiešām nācās nopūlēties labākā piedāvājuma meklējumos, tad tagad viss ir krietni vienkāršāk. Jau pieejamas citu lietotāju atsauksmes, ir profesionālu apskatnieku sagatavots vērtējums, pat reitingi, un ir gatavas speciālistu receptes, kā izvēlēties atbilstošāko tieši konkrētā uzņēmuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asus plānais klēpjdators ZenBook 14 UX425E piedāvā reti sastopamu jaudas un akumulatora darbības ilguma kombināciju.

Klēpjdatoru ēras rītausmā līdz ar sajūsmu par iespēju tolaik vēl izmēros prāvo skaitļotāju pacelt un samērā viegli pārnest uz citu vietu atskanēja samiernieciska nopūta par to, ka tieši tik ilgam manevram arī pietiek ar akumulatorā ieslodzīto elektrību. Tas, protams, bija pārspīlējums, taču ne pārāk tāls no patiesības. Pirmos «laptopus» patiešām vienā darbdienā nācās lādēt divas un pat trīs reizes.

Gadu gaitā akumulatora ietilpība ir ievērojami augusi, un nu arī esam saņēmuši ierīci, kurā vairs nav jāizvēlas starp jaudīgu procesoru un ilgu baterijas darbības laiku. Asus ZenBook 14 UX425E piedāvā abus vienā – Intel Core i7 procesoru un līdz 22 stundām ar vienu uzlādi strādājošu akumulatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai varam tikt galā ar jaunu izaicinājumu – ilgtspējas laikmeta bīstamajiem atkritumiem?

Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā atslogot planētu, taupīt tās resursus un mazināt cilvēku ietekmi uz vidi? Šiem jautājumiem sabiedrības dienaskārtībā ir arvien lielāka nozīme, liekot meklēt jaunas, videi draudzīgas atbildes – atjaunīgas enerģijas ieguves veidus, atkārtoti izmantojamus resursus utt.

Kaut arī jaunie paradumi ir vērtīgi, vēl paies diezgan ilgs laiks, līdz mācēsim no tiem gūt maksimālo labumu un tikt galā ar to nestajiem izaicinājumiem. Bet izaicinājumu risināšanai ļoti svarīgi būs sabiedrības paradumi – piemēram, bateriju un citu bīstamo atkritumu šķirošana, kas tiešā veidā ietekmēs arī ražotāju un tirgotāju paradumus.

Jauns laikmets – jauni paradumi un problēmas

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tādus bīstamus atkritumus kā baterijas izmet sadzīves atkritumos, liecina Latvijas Zaļā punkta reizi divos gados veiktais pētījums pērnā gada nogalē. Neatbilstoši utilizētas baterijas rada draudus ne tikai videi, bet arī cilvēka veselībai – viena pirkstiņbaterija noārdīšanās procesā var saindēt pat vienu kubikmetru augsnes un piesārņot gruntsūdeņus. Savukārt piesārņojums ar augu un ūdens starpniecību var nonākt cilvēku uzturā, izraisot smagas un pat letālas saslimšanas. Taču pirkstiņbaterijas ir tikai viens no videi bīstamo atkritumu veidiem līdzās, piemēram, savu laiku nokalpojušām elektroniskajām cigaretēm jeb saltiem, saules paneļiem un elektroauto akumulatoriem, kuri arvien lielākā apjomā ienāk Latvijas tirgū. Galvenā problēma ir tā, ka ar šo atkritumu savākšanu vien nepietiek, tie būtu arī atbilstoši jāpārstrādā, taču ar vienu otru atkritumu veidu pasaule nemaz īsti tik tālu savās prasmēs nav tikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru