FOTO, VIDEO: Zirgzandalēs zirgi turpmāk būs kā svinību viesi 

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

Laura Mazbērziņa, 28.8.2018

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Tādējādi zirgu biznesu papildinājis arī atpūtas vietas piedāvājums. Tagad Zirgzandaļu viesiem pieejama mazā pirts māja, lielā godu māja un lapenīte dīķa krastā. «Šeit viss ir veidots daudzfunkcionāls - lai var izmantot dažādiem mērķiem. Piemēram, mazā viesu māja var kalpot gan kā ģimenes brīvdienu māja vai nelielu viesību vieta, gan arī kā pirts. Arī lielā godu māja sākotnēji tika veidota ar domu, ka ziemā tur notiks zirgu treniņi, bet vasarā tiks rīkotas balles. Vēlējos cilvēkiem piedāvāt ekskluzīvu variantu ar milzīgo laukakmeņu mūra namu, kura grīdu klāj baltas jūras smiltis, un gara acīm redzēju kāziniekus basām kājām tur lecot un dejojot, bet cilvēkus šī ideja tik ļoti neaizrāva. Biju spiesta ieklāt grīdu, un tad sapratu, ka izdevīgāk būs to grīdu nevis divas reizes gadā klāt iekšā un ņemt ārā, bet atstāt. Un turpināt ar zirgiem jāt ārā jebkuros laika apstākļos, bet lielo māju atvēlēt tikai viesiem,» stāsta Sandra.

Zirgi kā bērni

Saimniecības izveidē nav piesaistīta Eiropas nauda, vien privāti līdzekļi, pārdodot visus citus saimniecei piederošos īpašumus. Zeme šeit ir Pierīgas saimniecības mērogiem krietni daudz - 14 hektāri. Bet arī zirgu ir daudz - 18. «Smejos, ka esmu daudzbērnu māmiņa. Man ir astoņpadsmit bērni. Viegli nav, bet galā tiekam. Jautājums par mīļāko zirgu nav ētisks, jo kura mamma tad teiks, ka viens bērns mīļāks par citiem. Bet visīpašākie man ir divi - pirmais zirgs un zirdziņš, kas pie manis ir piedzimis,» atklāj Sandra. Pirmais zirgs viņai esot jau 25 gadus. Teju sasniedzis 30 gadu vecumu, viņš šogad atstājis šīs zemes ganības. Zirga mūža ilgums vidēji ir 25 līdz 30 gadi.

Nopirkt zirgu neesot problēmu, taču tās rodas, tiklīdz jārunā par uzturēšanu, jo tad sākas laika un naudas patēriņš. Izmaksas nav mazas, turklāt tās atkarīgas arī no tā, vai zirga īpašnieks zirgu tur svešā stallī vai savā. Viena zirga uzturēšana Pierīgas staļļos mēnesī izmaksā aptuveni 200 eiro. «Nekustamā īpašuma nodoklis, ganību apsaimniekošana, barība, pakaiši, veterinārārsts, kalējs, ikdienas apkopšana, staļļa inventārs. Tas viss kopumā tāpat ir lētāk nekā aizvest zirgu uz svešu stalli, bet dzīve gan ir mierīgāka, ja neesi ikdienā ar staļļa problēmām apkrāvies,» teic S. Zaiceva. Pašu zirgu cenas atkarīgas no daudziem aspektiem: zirga sagatavotības pakāpes un darba spējām, ciltsrakstiem, veselības stāvokļa, hobija jātniekiem svarīgs arī raksturs un zirga izskats. Zirgus laukos dažkārt vēl varot nopirkt par 1 500 eiro, bet vidēji iestrādāta zirga cena ir ap 5 000 eiro.

Zirgzandalēs zirgi ir dažādi un pa dažādiem ceļiem nākuši – sākumā tie meklēti laukos, lai būtu ar nosvērtāku psihi nekā sporta zirgi un derīgi iesācēju izjādēm. Tad iepirkti sportiskāki brašuļi nopietnākiem treniņiem. Zirgi glābti no čigāniem, iegūti bez maksas, jo iepriekšējie saimnieki vairs nav varējuši par saviem dzīvniekiem parūpēties un meklējuši tiem labas mājas.

Tikpat dažādi, cik zirgi, ir arī cilvēki, kas šurp brauc. Visvairāk šeit viesojas rīdzinieki, bet brauc arī no attālākām vietām un laukiem. «Jā, tādi laiki pienākuši, ka lauku cilvēkam jābrauc uz Rīgu pajāt ar zirgu, jo vietējie lauksaimnieki vai kaimiņonkulis zirgus vairs netur,» saka S. Zaiceva. Zirgzandalēs ļoti jūtams, ka vasaras otrā pusē Latvijā sabrauc cilvēki no Krievijas. «Mums ir ikgadēji klienti no Maskavas un citām lielajām Krievijas pilsētām, kuri dzīvo ne tikai tur, bet arī Jūrmalā, Amerikā un citur. Mūs apciemo arī citi ārzemnieki, bet ar viņiem pagrūti sastrādāties pašu ceļošanas specifikas dēļ - nevar atrast ceļu, nevar saplānot laiku, pēdējā brīdī atceļ rezervācijas, domā, ka atbraucot uz izjādi, uzreiz varēs rikšot, kaut nemāk zirgu vadīt,» saka Sandra. Zirgzandaļu apmeklētāju vecumi ir ļoti dažādi – jaunākajam, kurš patstāvīgi sēdējis zirga mugurā, bijuši vien 9 mēneši, bet vecākajai kundzei šogad - 89 gadi.

Nosaukums nav radies uzreiz

Sākotnēji Zirgzandaļu nosaukums bijis Extreme Zirgi. «Toreiz mani sajūsmināja mežonīgā romantika - jāt pa naktīm, auļot pa pļavām, lauzties ar zirgu caur džungļiem, tas bija patiešām ekstrēmi. Pirmie klienti tā bailīgi jautāja - varēs arī pajāt mierīgi, pa taciņām? Tāpēc arī žigli nomainīju nosaukumu,» stāsta S. Zaiceva. Nosaukums Zirgzandales radies kā žurnālistisks triks - izveidot kaut ko īpatnēju, uzmanību piesaistošu. Sandras tagadējā īpašumā reiz atradās mežsarga māja ar nosaukumu Zandeļi, savienojot to ar zirgiem radās Zirgzandales.

Par savu biznesu Sandra teic: «Man tas ir sajūtu bizness. Un vispār jau es to pat par biznesu negribu saukt. Tas ir veids, kā es dzīvoju. Nemāku dzīvot mierīgi un rāmi rušināties kādā šaurā lauciņā. Ne brīdi neesmu apsēdusies pie galda un plānojusi, kur un kā izdevīgāk ieguldīt, es to visu redzu un izdaru procesā. Un viss, ko esmu dzīvē darījusi līdz šim, man šeit ideāli noder».

S. Zaiceva 20 gadus strādājusi presē, īpaši pievēršoties psiholoģijas un cilvēku komunikācijas tēmai, bijusi galvenā redaktore stila žurnālā Deko, nodarbojusies ar privātu interjeru dekorēšanu. Tagad viņa saviem klientiem piedāvā ne tikai gaumīgi iekārtotas telpas, bet arī dekoratora pakalpojumus kāzām vai privātām ballītēm. «Saviem zirgiem esmu teikusi, ka viņi tagad varēs tikai ganīties pļavā un skaisti izskatīties, vai ierasties pie viesiem kā ciemiņi, jo uzturēšanu viņiem pelnīsim ar svētkiem,» smejas Sandra.

Tevi varētu interesēt

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato...

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš...

Summa, ko valsts budžetā iemaksājuši taksometru nozares uzņēmumi, ir palielinājusies, tomēr tā...

Tukuma lidostā Jurmala Airport nedēļas nogalē bija iespēja vērot vietējo un ārvalstu...

Latvijas ražotāju produkcija ir novērtēta arī Āfrikā. Tā, piemēram, Gambijas televīzijā tiek...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš...

«Uz durvīm uzrakstīju Latvijas dizaina veikals, restorāns un galerija. Pēc nedēļas nokasījām...

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu,...

Ja nebūtu Vidzemes Augstskolas, tad, visticamāk, savu uzņēmumu neveidotu Valmierā, laikrakstam Dienas...

Tikko dots starts jaunajam biznesa ideju konkursam Ideju kauss 2018, kas piedāvā...

Jūrmalā uzņēmums SIA Dabas krūts piedāvā izbaudīt nakti teltī ar caurspīdīgu jumtu,...

Latvijā reģistrētais lietuviešu personālvadības projekts Pulsetip ražo skārienjutīgus ekrānus,...

Vietai ir nozīme, laikrakstam Dienas Bizness akcentē uzņēmējs Mārtiņš Einbergs, kurš kopā...

Pasniedzot vasaras iecienīto kārumu – saldējumu – neierastā veidā, zīmola Rullējums radītāji...

Augustā darbību sāks jauna interneta platforma, kas nodrošinās godīgu otrreizējo biļešu tirgu,...