Dzīvesstils

FOTO: Vienpadsmit dienu garumā aizvadīts Saaremaa Food Festival

Ilze Žaime, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju, gan pagarinot tūrisma sezonu Sāmsalā, Igaunijā, gan atgādināt iedzīvotājiem par vietējajiem produktiem un tradicionālām maltītēm, ko salas iedzīvotāji baudījuši paaudžu paaudzēm.

Festivāla ietvaros norisinās arī Sāremā lielākās pilsētas Kuresāres Restorānu nedēļa. Šogad tajā piedalījās 13 restorāni. Restorānu sarūpētajām maltītēm izmaksājot 10 eiro pusdienlaikā un 18 eiro vakariņu laikā, tā bija iespēja nobaudīt restorānu piedāvājumu par zemākām cenām nekā tas izmaksātu ikdienā. Kā pamatnoteikums restorāniem bija katrā piedāvātajā maltītē vismaz 70% izejvielu nodrošināšana no vietējiem ražotājiem.

Iepriekšējos gadus festivāls ildzis septiņas dienas, taču šogad pirmo reizi tas tika pagarināts līdz vienpadsmit dienu garai programmai, tādējādi dodot iespēju izbaudīt piedāvātos pasākumus divu nedēļas nogaļu garumā. Festivāla organizatoram organizācijai «Saaremaa Turism» tas nozīmēja jaunus izaicinājumus - piedāvāt apmeklētājiem aizraujošu programmu vairāk nekā desmit dienu garumā.

Lai veicinātu visas salas atpazīstamību, ne tikai Kuresāres, kur norisinās lielākā daļa pasākumu, šogad festivāla ietvaros tika aicināti piedalīties salas ciematu saietu nami, kuru darbinieki sniedza iespēju jebkuram interesantam izbaudīt kādu tradicionālu maltīti, kas raksturīga konkrētajam ciematam. Atsaucību izrādīja 15 salas ciematu saieta un kultūras nami.

Tāpat arī šā gada festivāla ietvaros pirmo reizi savas durvis Kuresārē vēra 20 mājas kafejnīcas. Mājas kafejnīcu dienas ietvaros jebkura ģimene, kura savlaicīgi pieteica savu dalību pasākumā un veica mārketinga nodrošināšanai nepieciešamo dalības maksu 48 eiro apmērā, varēja pēc savas izvēlēs pasniegt apmeklētājiem kādu iecienītu maltīti, tādējādi gūstot peļņu un arī izmēģinot roku ēdiena gatavošanā.

Šogad «Saaremaa Turism» komanda organizācijas direktores Angelas Nairis vadībā otro reizi vadīja pārsteiguma pasākumu «Sivēns maisā». Līdzīgi kā teicienā «Kaķis maisā» pasākuma dalībnieki, piesakot dalību pasākumā, zināja tikai to, ka tās būs vakariņas noslēpumainā vietā, taču neko vairāk. «Sivēna maisā» vakariņas šogad pasniedza sešas šefpavāres, kuras nāk no Sāremā salas, izmantojot vietējās izejvielas un nodrošinot pasākuma apmeklētājiem neierastu vakariņu pieredzi.

Pasākuma programmas daudzveidības mērķis bija aizsniegt plašu apmeklētāju loku, tādējādi veicinot gan tūrisma izaugsmi salā, gan sekojot līdzi augošai interesei par vietējo produktu atgriešanos ēdienkartēs.

SA «Saaremaa Turism» ir privāta organizācija, kuru pirms teju 20 gadiem izveidoja vietējie uzņēmēji, lai ar kopīgiem spēkiem attīstītu tūrismu, īstenotu mārketinga plānus un attīstītu uzņemējdarbību. Sāremā Ēdiena festivāls (Saaremaa Food Festival) pirmo reizi norisinājās 2014.gadā. Ēdiena festivāls ir viens no trīs lielākajiem pasākumiem, kas notiek Sāmsalā. Festivālu lielākoties apmeklē paši salas iedzīvotāji, taču apmeklētāju vidū ir gan ārpus salas dzīvojošie igauņi, gan latviešu un somu tūristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Db.lv viesojas Igaunijas senākajā amatalus darītavā

Ilze Žaime, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Operators tiks meklēts uz pieciem gadiem, par konkursa kritēriju nosakot zemāko cenu. Kā laikrakstam «Saarte Haal» sacījusi Sāremā pagasta vecākā vietniece Marili Nītsa, par konkrētām summām vēl nav runa, jo vispirms tiks gaidīti konkursa rezultāti.

«Kad beigsies konkurss, noskaidrosies nepieciešamo subsīdiju apjoms, kuru segšanu gatavojas uzņemties Ventspils brīvosta un Sāremā pašvaldība,» viņa norādījusi.

Pēc Nītsas teiktā, subsīdiju apmēru var noteikt, vienīgi balstoties uz agrākajām šā maršruta izmaksām vai uz kuģu maršrutu analīzi, kas veikta pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma.

Šī analīze liecina, ka prāmju satiksme maršrutā Ventspils-Mentu iespējama vienīgi ar sabiedriskā sektora atbalstu un vajadzīgā summa pirmajos trijos gados varētu sasniegt 900 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Sāremā un Stokholmu vasaras sezonā būs regulārā tiešā aviosatiksme, kuru subsidēs Igaunijas salas pašvaldība.

To paredz līgums, kuru Sāremā pašvaldība parakstījusi ar Zviedrijas aviokompāniju "Braathens Regional Airlines", vēsta pašvaldības preses dienests.

Līguma termiņš ir trīs gadi.

Reisi starp Kuresāri un Stokholmas Brommas lidostu notiks no 15.maija līdz 18.septembrim pirmdienās un piektdienās ar turbopropelleru lidmašīnu "ATR 72-600", kurā ir 72 sēdvietas.

Lidojuma ilgums būs nepilna stunda.

Lai subsidētu šos reisus, Sāremā pašvaldība piešķīrusi 180 000 eiro.

"Šis starptautiskais aviomaršruts pavērs pilnīgi jaunas iespējas Sāremā iedzīvotājiem, jo no Kuresāres Stokholmas centrā varēs nokļūt nepilnā stundā. Arī Sāremā kļūs pieejama miljoniem Zviedrijas iedzīvotāju, kuri līdz šim atteikušies no domas doties uz salu ērtu transporta savienojumu trūkuma dēļ, un izvēlējušies citus galamērķus," sacījis Sāremā pašvaldības mērs Madiss Kallass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāks sarunas ar uzņēmumu «Kihnu Veeted» par prāmju satiksmi starp Mentu un Ventspili

LETA--BNS, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Lielākie tūrisma objekti - viena apsaimniekotāja rokās

Ilze Žaime, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielākās salas Sāremā galvenie apskates objekti - Kāli meteorīta krāteris apriņķa vidienē, Pangas klintis salas ziemeļu krastā un Anglas vējdzirnavu pakalns ar četrām 19.gs koka dzirnavām ir viena apsaimniekotāja rokās.

Uzņēmēja Alvera Sagura dzimtā vieta ir Sāremā, un vairākus gadus viņš darbojies mežu apsaimniekošanas nozarē ģimenes uzņēmumā. Tūrismam A. Sagurs pievērsies pirms 30 gadiem, kad salā sāka attīstīties viesu uzņemšana.

Nesen A. Sagurs iegādājās Anglas vējdzirnavām blakus esošo kokapstrādes kompleksu, kur plāno izveidot jaunu apmeklētāju centru un nodrošināt aktivitātes, kas ļautu ielūkoties tajā, kā darbi veikti senatnē.

Anglas apmeklētāju centrā viņš jau izveidojis vērienīgu kolekciju ar seniem instrumentiem, kas ir viena no lielākajām antīko instrumentu kolekcijām Igaunijā, ja ne visā Ziemeļeiropā.

Zemi, kas ietver šos ievērojamos Sāremā apskates objektus, A. Sagurs nomā. Sākotnēji viņš attīstīja viesiem ērtus stāvlaukumus un informācijas stendus, taču laika gaitā viņš katrā no apskates vietām izveidojis arī vasaras kafejnīcas un restorānus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesmīlības bizness mainās, jo ir daudz variantu, kur pārnakšņot

Anda Asere, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd piecu pārvaldīto viesnīcu portfeli Igaunijas kompānija Legendhotels tuvākajā laikā plāno papildināt ar vēl divām.

Divas no Legendhotels viesnīcām ir Igaunijā, viena – Latvijā un divas – Polijā, kur tapšanas stadijā ir vēl divas. Vaicāts, cik vēl viesnīcu vēlētos savā ķēdē, Legend H & S OÜ vadītājs Tarmo Sumbergs (Tarmo Sumberg) teic, ka nav izvirzījis skaitlisku mērķi. «Augam dinamiski, mums patīk tas, ko mēs darām. Iespēju ir daudz,» viņš uzskata. Uzņēmums apsver iespēju atvērt arī kādu viesnīcu ārpus Baltijas un Polijas.

Kopš 1991. gada

«Viesnīcu biznesā nonācu 1991. gadā, pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Tolaik tirgus bija brīvs, ēkas bija sliktā stāvoklī. Pirmos gadus savā karjerā strādāju viesnīcā Olümpia Tallinā, mēs veidojām viesnīcu grupu Reval Hotel Group. Beigās mums bija četras viesnīcas Tallinā un plānojām attīstīties arī Latvijā un Lietuvā. Atradām partneri, lielu nekustamā īpašuma kompāniju Linstow, kas pārņēma viesnīcu Latvija Rīgā un viesnīcu Lithuania Viļņā, uzņēmums mums piedāvāja operacionālo partnerību, vēlāk nopirka Reval Hotel Group. Es biju rīkotājdirektors un pēdējais privātais kapitāldaļu īpašnieks kompānijā. Man darbs lielā grupā šķita diezgan garlaicīgs un pārāk lēns. Esmu uzņēmējs un vienmēr vēlos ātrus lēmumus, strauji virzīties uz priekšu. Kad aizgāju, paņēmu viena gada pauzi, iesaistījos darbā publiskajā sektorā, bet 2002. gadā sāku veidot jaunu viesnīcu kompāniju,» stāsta T. Sumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltic Restaurants sāk nodrošināt ēdināšanu uz prāmjiem Igaunijā

Ilze Žaime, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «BR Group» ēdināšanas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia», sākot ar šā gada oktobri, sācis nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus arī uz prāmjiem, kas veic pārvadājumus no Igaunijas sauszemes uz divām salām - Sāremā un Hījumā.

Darbības uzsākšanas investīciju apmērs šobrīd esot sasniedzis 150 tūkst. eiro apmēru, taču paredzams, ka līguma darbības laikā investīciju summa varētu pieaugt, informē «Baltic Restaurants» valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Līgums par sadarbību ir noslēgts uz septiņiem gadiem.

Divus minētos Igaunijas prāmju maršrutus apkalpo četri prāmji, kas gadā pārvadā apmēram trīs miljonus pasažieru. Lai nodrošinātu maltīšu pagatavošanu un prāmju pasažieru apkalpošanu, uzņēmumā izveidotas 70 jaunas darbavietas. Uz prāmjiem Igaunijas grupas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia» izmantos zīmolu «TakeOff».

«Jau vairākus gadus mūsu uzņēmums eksportē zināšanas un pakalpojumus uz Igauniju, taču sadarbība ar Igaunijas prāmju operatoriem mums būs pavisam jauna pieredze un arī izaicinājums. Ēdināšana uz prāmja pieprasa apgūt jaunas darba metodes, kas ļauj nodrošināt raitu klientu apkalpošanu un augstu pakalpojuma kvalitāti,» norāda A. Kaugars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat 200 km liels attālums neattur Igaunijas iedzīvotājus turpināt alkoholu iegādāties Latvijā, tādējādi būtiski ietaupot līdzekļus, kas tiktu izlietoti, iepērkoties pašu mājās.

Biznesa portālam db.lv viesojoties Sāremā, zvejnieku saimniecības «Tihemetsa» īpašniece un vadītāja Tiina Mai Latvijas žurnālistei neslēpa, ka iecienījusi iepirkšanos mūsu valstī, kā arī nodemonstrēja sava pieliekamā saturu. Tur pavērās visai īpatnējs skats - līdzās marinējumiem un ievārījumiem tur glabājas arī brangi Igaunijā ražota alus krājumi. Tas gan nav pirkts pašu valstī, bet Latvijā, pierobežā.

Jau vēstīts, ka Igaunijā 1.jūlijā par 25% tika samazināts akcīzes nodoklis alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, tomēr alus cenas Latvijā joprojām ir zemākas.

Sabiedriskās domas pētījumu kompānijas Kantar Emor aptaujas rezultāti, kas tika publiskoti šā gada augustā, gan parādīja, ka Igaunijas iedzīvotāju vidū samazinās interese par alkohola iegādi Latvijā, ziņoja aģentūra LETA. Augustā 11% respondentu, kas šogad iegādājušies alkoholu Latvijā, teica, ka to dara vismaz reisi mēnesī. Līdzīgā aptaujā martā tādu bija 21%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu darbību, Baltijas vadošais kinoteātris "Apollo Kino" šoruden atvērs otro kinoteātri Rīgā - tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Db.lv jau nule kā vēstīja, ka par aiziešanu no Latvijas tirgus tirdzniecības centrā Rīga Plaza paziņoja "Multikino".

"Apollo Kino" Latvijas auditorijai līdz šim bija pieejams iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole", taču, turpinot attīstību, īpaši augstas kvalitātes kino pieredze, sākot no šī gada rudens, būs pieejama arī tirdzniecības centra "Rīga Plaza" apmeklētājiem.

"Pilnvērtīgai kino baudīšanai "Apollo Kino" piedāvās trīs sēdvietu veidus - kluba sēdvietas ar anatomiski pielāgotu augstas kvalitātes krēslu, divvietīgās sēdvietas ar iespēju skatīties filmu, sēžot divvietīgā dīvānā, un īpaši iecienītās - zvaigžņu sēdvietas. Papildus jau zināmajiem, ir gaidāmi arī jaunu sēdvietu veidi," informē "Apollo Kino" vadītāja Baltijā Kadri Arm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš

Lelde Petrāne, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen bijis labs gads

Ilze Žaime, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto ražotāji paredz strauju elektrisko automobiļu ienākšanu Baltijas tirgū. Ja 2019.gadā no "Volkswagen" piegādātajiem automobiļiem Baltijā tikai 1% bijuši elektroauto, tad 2020.gadā tie varētu būt jau 6%. Savukārt, spriežot pēc šobrīd visā Eiropā vērojamām tendencēm, 2021.gadā šis apjoms varētu sasniegt pat 42%.

Šādas nākotnes perspektīvas tika iezīmētas "Moller Baltic Import" rīkotajā preses pasākumā.

Lai panāktu šādu izaugsmi, "Volkswagen" šogad tirgu iepazīstinās ar vairākiem jauniem auto modeļiem un to elektriskajām versijām. Pavasara sākumā tirgū nonāks pilnībā digitāls un arī ar hibrīda dzinēju aprīkots "Golf 8", kuram vasaras vidū sekos elektriskais "ID.3". Rudenī Baltijā būs pieejams atjaunotais "Arteon", tostarp jaunā "Shooting Brake" versija, kurai sekos pieprasītākā "Volkswagen" apvidus automobiļa - "Tiguan" - uzlabotā versija. "Volkswagen" gadu noslēgs ar pirmā pilnībā elektriskā apvidus automobiļa "ID. SUVe" un "Golf 8 Variant" tirdzniecības uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunots Mellužu parka estrādes komplekss un gliemežvāka formas brīvdabas koncertestrāde, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Mellužu parkā atjaunotas estrādes kompleksa būves un labiekārtota parka teritorija.

Sākotnējā izskatā ir atjaunota koka estrāde. Saglabājot tās oriģinālo veidolu, restaurētas koka detaļas, bojātās ir aizstātas ar analogām jaunām. Skatītāju sēdvietu izvietojums ir veidots atbilstīgi vēsturiskajam koncertdārza iekārtojumam, kopumā izveidotas 625 sēdvietas. Pie estrādes ēkas ir atjaunotas vēsturiskās vīteņaugu sienas un uzstādīti karogu masti. Estrādes kompleksā ietilpst arī bārs jeb Piena paviljons, kura veco ēku sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nācās nojaukt.

Tās vietā, ņemot par pamatu paviljona vēsturisko veidolu, ir uzcelta jauna ēka. Tā ir papildināta ar koka treļļu konstrukcijām, kas veido nojumi un daļēji pilda skaņas izolācijas funkciju. Estrādes kompleksa teritorijā ir izbūvēts jauns gājēju celiņu tīkls, velosipēdu statīvi, ierīkoti apstādījumi un apgaismojums visai teritorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņās Igaunijas pilsētās gandrīz mēnesi tiek sniegta iespēja veikt gripas vakcināciju.

Šogad Igaunijas iedzīvotājiem gripas vakcīnu iespējams saņemt 23 aptiekās Tallinā, Tartu, Jehvi, Kuresārē, Veru, Rakverē un Pērnavā. Vakcinācija aptiekās pieejama no 14.oktobra līdz 17.novembrim.

Pirmo reizi iespēja vakcinēties pret gripu aptiekā Igaunijā bija pieejama pērn.

Igaunijas Aptieku apvienības valdes loceklis Timo Daņilovs sacīja, ka pagājušajā gripas sezonā aptiekās vakcīnu saņēma vairāk nekā 9000 cilvēku jeb 10% no kopējā vakcinēto skaita. Viņš piebilda, ka, pieaugot vakcinācijas līmenim, pērn Igaunijā samazinājies gan gripas dēļ mirušo, gan intensīvajā ārstēšanā nogādāto skaits.

Mediķi īpaši iesaka vakcinēties riska grupu iedzīvotājiem, jo viņiem infekcija var izraisīt smagas komplikācijas. Pie riska grupām pieder mazi bērni vecumā no sešiem mēnešiem, grūtnieces, cilvēki, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, kuri slimo ar hroniskām elpceļu, sirds asinsvadu un nieru slimībām, kā arī personas ar vielmaiņas traucējumiem, novājinātu imunitāti un lieko svaru.

Komentāri

Pievienot komentāru