Foto

FOTOREPORTĀŽA: Vidzemes kultūras pērle gatava startam

Lāsma Vaivare, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Valdes priekšsēdētāja kritiku izpelnījušies pasākumi Cēsīs tomēr notiks, jo par to uzņemšanu jau noslēgti līgumi, turklāt jaunajai koncertzālei jāpelna nauda. No zāļu nomas gadā iecerēts gūt vairāk nekā 28 tūkst. eiro. Tāpat tiek lēsts, ka pusi no izdevumiem, kas saistīti ar koncertdzīves organizēšanu, izdosies atpelnīt ar ienākumiem no biļetēm. Koncertdzīves organizēšanai gadā paredzēti ap 140 tūkst. eiro.

Pašvaldība un valsts

DB jau ziņojis, ka valsts no šā gada budžeta reģionālajiem kultūras centriem – jau strādājošajai Latgales vēstniecībai Gors Rēzeknē, Marka Rotko mākslas centram Daugavpilī, tūlīt atklājamajai Cēsu koncertzālei un topošajai Liepājas koncertzālei Lielais dzintars – sadalījusi 575 tūkst. eiro. Šī nauda paredzēta augstvērtīga kultūras satura nodrošināšanai, taču to nedrīkst izmantot infrastruktūras uzturēšanai, piemēram, komunālo pakalpojumu segšanai. Tam palīdzību piešķir pašvaldība.

Cēsīs ēkas uzturēšanai gadā būs nepieciešami 285 – 355 tūkst. eiro, no pašvaldības paredzēts piesaistīt 140 – 219 tūkst. eiro, ap 85 tūkst. eiro ir valsts finansējums koncertzāles kompleksā esošajai Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas skolai, vēl pa 28 tūkst. eiro plānots gūt no zāļu nomas un sponsora piesaistes.

Šobrīd ir ārkārtīgi grūti prognozēt, cik izmaksās ēkas ekspluatācija. Rēzeknē, piemēram, elektrības izmaksas pirmajā mēnesī, kad nenotika neviens koncerts, sasniedza ap 14 tūkst. eiro, jo iepriekš nebija novērtēts, cik dārga ir kondicionieru darbība zālēs, kā piemēru min J. Žagars. Viņš gan domā, ka pašvaldību nebūs grūti pārliecināt par naudas nepieciešamību arī turpmākos gados, «jo šeit darbojas amatierkolektīvi, notiek pašvaldības pasākumi, ēka pieder pašvaldībai.»

Savukārt valstij ir pierādīta nepieciešamība atbalstīt koncertorganizāciju reģionos, tādēļ maz ticams, ka Kultūras ministrija pēkšņi mainīšot savu nostāju. Tāda rīcība būtu «konkrētā kultūras ministra pašnāvība, jo faktiski būtu uzskatāma par ES naudas izšķērdēšanu. Nebija jēgas būvēt šādus objektus bez valsts atbalsta to pastāvēšanai. Ja tas ir vietējais pašvaldības kultūras nams bez satura vai čaula, kur nāk iekšā katrs, kurš grib, tad nevajadzēja tos būvēt,» stingri nosaka J. Žagars.

Ieguldīti 13,2 milj. eiro

Kopējās investīcijas Cēsu koncertzāles izveidē ir 13,2 milj. eiro, no šīs summas 10,4 milj. eiro ir ERAF finansējums. Par šiem līdzekļiem rekonstruēts kultūrvēsturiska ēka, kur līdz šim mita Cēsu kultūras centrs, un piebūvēts tai jauns apjoms, aprīkotas un iekārtotas telpas. Koncertzālē ir vairākas zāles – lielā ar 800 sēdvietām un akadēmiskai mūzikai perfekti piemērotu akustiku, par to J. Žagars ir lepns. Viņš ar prieku izrāda arī Latvijas ozola koka grīdas, senās sijas, kas lielajā zālē aizgūtas no vēsturiskās ēkas. Rekonstruējot vēsturisko ēku, atjaunots majestātiskais balkons. Mazajā zālē, kurā maksimālā ietilpība ir 100 cilvēku, ierīkota kino zāle, to pēc vajadzības iespējams pārveidot par teātra zāli – skatuves laukums esot tikpat liels kā Dailes teātra kamerzālē. Izveidota arī ērģeļzāle, kamerzāle – mēģinājumu telpa, bet ēkas augšējā stāvā Panorāmas zāle, no kuras paveras izcils skats uz Cēsu vecpilsētu. To varēs iznomāt arī uz koncertu laiku, lai, piemēram, šaurākā kompānijā koncerta starplaikā iemalkotu šampanieti atsevišķā telpā, kur jau saklāti galdiņi. Tāda prakse ir ārzemēs operteātros un arī koncertzālēs, ieceri skaidro J. Žagars.

Uz koncertzāles telpām bez mūzikas skolas, pašvaldības aģentūras Cēsu Kultūras un tūrisma centrs nodaļas Cēsu kultūras centrs, kura pārziņā ir Cēsu amatiermākslas kolektīvi, koncertzāle būs mājvieta arī Vidzemes kamerorķestrim. Koncertzāles stratēģija paredz, ka gadā tās telpās notiks aptuveni 700 dažādu pasākumi, ieskaitot mēģinājumus un mūzikas skolas koncertus, un gadā tos apmeklēs kopumā 23 tūkst. cilvēku.

Interese liela

«Mana doma ir, ka vasara ir mūsu sezona, ka mēs sezonu sākam nevis septembrī, bet 1. jūnijā, kad cilvēkiem parādās vēlme izbraukt no Rīgas. Esam Cēsu festivālā novērojuši, ka cilvēkam nav tik svarīgs pats pasākums, bet tas ir labs iemesls, lai izbrauktu no Rīgas,» atklāj J. Žagars. Vai šī taktika izrādīsies pareiza, laiks rādīs, taču apmeklētāju interese par Latgales vēstniecību Gors un Marka Rotko mākslas centru pirmajā to darbības gadā bijusi liela.

Rotko centru gada laikā apmeklējuši vairāk nekā 100 tūkst. cilvēku. Papildu pastāvīgajai Marka Rotko ekspozīcijai tajā gada laikā notikušas 20 dažādas izstādes – lielu vērību izpelnījās Pētera Martinsona keramikas izstāde Spēles, Silvas Linartes glezniecības izstāde Atspulgi, Dilvina Smita fotogrāfiju un tekstila izstāde Logi, Jura Utāna, kā arī Salvadora Dali un Eduarda Pustovoitova izstādes. P. Martinsona keramikas un grafikas darbu kolekciju centrs arī saņēmis kā dāvanu un, ņemot vērā šī Daugavpilī dzimušā mākslinieka lomu keramikas attīstībā, nolemts izveidot Martinsona māju, kurā izvietot mākslinieka darbu pastāvīgo ekspozīciju. Kopumā gada laikā centra kolekcija pieaugusi četras reizes.

Vēl lielāku interesi saistījusi Latgales vēstniecība Gors, kurā gada laikā notikuši vairāk nekā 100 dažādi pasākumi – akadēmiskās, populārās un tautas mūzikas koncerti, teātra izrādes, deju koncerti, piedzīvotas filmu, muzikālu un dejas uzvedumu pirmizrādes, izstāžu atklāšanas un cita veida norises, kas piepildījušas 14 tūkst. m2 lielo koncertzāles ēku, stāsta koncertzāles vadītāja, SIA Austrumlatvijas koncertzāle valdes priekšsēdētāja Diāna Zirniņa. Kopumā gada laikā pulcēti vairāk nekā 135 tūkst. apmeklētāju.

Neatbildēts gan ir jautājums, kā apmeklētāju plūsmu ietekmēs Cēsu koncertzāles atklāšana un vēl topošais Liepājas Lielais dzintars – vai visu reģionālo centru pasākumiem pietiks klausītāju un skatītāju. Jāņem arī vērā, ka daļa no pirmā gada apmeklētājiem vairāk ir tūristi, kas pasākuma apmeklēšanu apvienojuši ar koncertzāles apskati un otrreiz tajā, iespējams, neatgriezīsies.

Ir mīnusos

2013. gadā Gora ieņēmumi no biļešu tirdzniecības bijuši 184,3 tūkst. eiro, gandrīz 117 tūkst. eiro piesaistīti no telpu nomas un dalības projektu konkursos. Savukārt izdevumi pērn sasnieguši 779,7 tūkst. eiro, no kuriem 73% novirzīti ēkas uzturēšanas izdevumu un pasākumu rīkošanas izmaksu segšanai. Koncertzāles vadība gan uzsver – pirmo darbības pusgadu tā strādājusi ar pašu spēku un pašvaldības atbalstu, jo valsts finansējums profesionālās mākslas pieejamībai reģionos atvēlēts vien no šā gada. Rezultātā uzņēmuma apgrozījums pērn bija 254,5 tūkst. eiro, kas ir 22,5 reizes vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 11,3 tūkst. eiro, liecina Lursoft informācija. Ņemot vērā koncertzāles darbības aktīvu sākšanu, strauji pieauguši arī zaudējumi – no 36,3 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 121,8 tūkst. eiro pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dzīvojamais komplekss Pērle iekļuvis prestiža konkursa Architizer A+Awards finālā

Dienas Bizness, 24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamais komplekss Čiekurkrasti, kas plašākā sabiedrībā pazīstams kā Pērle, iekļuvis prestiža starptautiskā arhitektūras konkursa Architizer A+Awards finālā, sacenšoties konkurencē ar labākiem arhitektūras un dizaina projektiem no 100 pasaules valstīm, informē projekta attīstītāji.

Projekts Pērle ir nominēts kategorijā Mazstāvu daudzdzīvokļu kompleksu apbūve (1-4 stāvi). Projektu pamata atlases kritēriji konkursa ietvaros skar arhitektūras formu, funkcionalitāti un novitāti, liela nozīme ir pieškirta arhitektūras iecerei un vīzijai.

Daudzīvokļu kompleksa Pērle neviendabīgā konstrukcija ļāvusi veidot atšķirīgus mājokļu plānojumus, kā rezultātā gandrīz visi dzīvokļi paver skatu uz ezeru un ēkā nav divu vienādu dzīvokļu – katrs plānojums ir atšķirīgs, to platība no 67 m2 līdz 211 m2.

Projekts Pērle atrodas Mazā Baltezera krastā, tā būvniecība tika iesākta 2012.gada augustā un pabeigta 2013.gada janvārī. Dzīvokļu komplekss ietver sevī 63 premium klases apartamentus, virs 70% no kuriem jau ir atraduši savus saimniekus. Pērle piedāvā mājas iedzīvotājiem plašu infrastruktūru gan ēkā - baseins, fitnesa zāle, konsjerža serviss, koplietošanas terase, gan projekta teritorijā – privātā laivu piestātne, labiekārtota pludmale, bērnu rotaļu laukums. Tuvāko mēnešu laikā Pērlē tiek plānots arī atvērt restorānu, kas piedāvās ekoloģiski tīru bioloģisku virtuvi mājas iedzīvotājiem un viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Db.lv viesojas atjaunotajā VEF Kultūras pilī

Rūta Lapiņa, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministre:Gaismas pils projekts tapa laikā, kad vārds «energoefektivitāte» nebija darba kārtībā

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli DB, 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Remontu gaida jau gadiem, bet vienlaikus cer attālināt

Dienas Bizness, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Remonts vajadzīgs «kā ēst», bet mūsu kolektīvi ēkas atdzimšanu gaida ar bažām - tā pretrunīgo situāciju VEF Kultūras pilī raksturo iestādes vadītāja Ženija Katkovska. Šī Rīgas domes (RD) kultūras iestāde ir mājvieta aptuveni pussimtam radošo kolektīvu, kuriem remonta laikā būtu nepieciešamas citas mēģinājumu telpas, taču alternatīvas Rīgā neesot, vēsta laikraksts Diena.

«Gan pirms aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem, gan tagad - gatavojoties skolēnu dziesmu un deju svētkiem - kolektīvi nāk un lūdz, lai tikai nesāk remontēt, lai ļauj sagatavoties lielajiem notikumiem un tikai pēc tam slēdz ciet,» atklājusi Ž. Katkovska, piebilstot, ka VEF Kultūras pils esot noslogotākā radošo kolektīvu mājvieta Latvijā - trīs pasākumi dienā esot ierasta lieta, bet mēģinājumiem tiekot izmantots pat lielās zāles balkons un vestibili. Iespējamā apmešanās nesen renovētajā kultūras pilī Ziemeļblāzma esot izslēgta, jo tur nav brīvu vietu.

To Dienaiapstiprinājusi arī Ziemeļblāzmas attīstības direktore Liene Kubiļus, sakot, ka viņu paspārnē darbojas 14 amatierkolektīvi, savukārt pasākumu zāles esot tik noslogotas, ka rezervācijas jāveic gadu uz priekšu. Abu kultūras piļu vadītājas sacījušas, ka citu - ietilpības ziņā līdzvērtīgu ēku - galvaspilsētā neesot. To, kur dziedātāji, dejotāji, amatierteātru aktieri un citi mākslinieki varēs darboties ēkas renovācijas laikā, Ž. Katkovska bildusi caur smagu nopūtu: «Būs jāorganizējas pa Rīgas skolām, bet, kur pārvest simtiem rekvizītu, tērpu, instrumentu un kur rīkot pasākumus, vēl nav zināms.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas

Žanete Hāka, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Lelde Petrāne, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki desmiti cilvēku pie Saeimas pulcējušies, lai protestētu pret plānoto 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem.

Pasākumā piedalās vairāki Latvijas mūziķi un ar kultūras nozari saistīti cilvēki, piemēram, Intars Busulis, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Liene Šomase, Ralfs Eilands, Kapars Bindemanis, Lauris Reiniks, Rūta Dūduma, Kārlis Kazāks un citi.

Cilvēkiem, kuri pulcējušies uz protesta akciju, pie apģērba ir uzlīme ar norādi - 21%. Vairākiem akcijas dalībniekiem līdzi ir arī mūzikas instrumenti.

Pie protestētājiem iznāca arī vairāki deputāti, galvenokārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvji. Sagaidot parlamentāriešus, Mīlgrāve viņus uzrunāja, norādot, ka lēmums par 21% PVN kultūrai ir sasteigts, nav atbalstāms un «apturēs mūsu dziesmas». Viņa aicināja deputātus pārdomāt šo situāciju pirms lēmuma pieņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Atbalsta nauda Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām sadalīta neskaidri

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

Laura Mazbērziņa, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Cēsu koncertzāle saņēmusi lielāko valsts finansējumu no visiem reģionālajiem kultūras centriem

Lāsma Vaivare, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā ceremonijā iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, uzsākta Stopiņu novada Kultūras centra būvniecība, informē būvfirmas SIA Arčers Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova.

Jaunais Kultūras centrs iezīmēs Stopiņu novada centru. Iecere būvēt jaunu kultūras centru radās jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tika rezervēta zeme Ulbrokas centrā un izveidota centra attīstības vīzija.

Atzīmēts, ka pēdējos desmit gados Stopiņu novadā ir būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits, un šobrīd Stopiņu novadā savu dzīvesvietu ir deklarējuši 10 968 iedzīvotāji. Līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un plašo kultūras pasākumu klāstu, krietni par mazu kļuvis esošais Ulbrokas kultūras nams ar 200 skatītāju vietām.

Īstenojot ieceri par kultūras centra celtniecību, tika izsludināts metu konkurss, arhitekti iesniedza vairākus metus un notika novada iedzīvotāju balsojums, lai izvēlētos piemērotāko ēku. 2013. gada oktobrī iedzīvotājiem tika prezentēts SIA AB Krasts izstrādātais jaunā kultūras centra projekts, kurā atradīsies divas pasākumu zāles – viena ar gandrīz 400 skatītāju vietām zālē un 100 skatītāju vietām balkonā, otra ar 200 skatītāju vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 11 Novembra krastmalā, atklāta pirmā kuģa - Vidusjūras virtuves restorāna Rīgas Pērle, jaunā piestātne.

330 kvadrātmetru plašais kuģis – restorāns siltajā sezonā spēj uzņemt līdz pat 180 viesu, savukārt ziemā vienlaikus vairāk nekā 60 gardēžu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus.

«Šis ir vienīgais restorāns – kuģis Baltijā ar aprīkotu restorāna virtuvi un kruīzu piedāvājumu, kas ietver pilna servisa apmeklētāju apkalpošanu - dzīvo mūziku, vakariņas un ekskursijas pa Daugavu. Turklāt pēc renovācijas un siltināšanas restorāns uz ūdens atvērts viesiem arī ziemā,» stāsta kuģa - restorāna Rīgas Pērle īpašnieks Vjačeslavs Zubkovs.

Viņš stāsta, ka kuģa atjaunošanā ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro, bet piestātnē – 20 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamajā rezidencē Pērle Mazā Baltezera krastā 12.jūnijā atklāts jauns restorāns Pērle. Tā izveidē investēti aptuveni 76 000 eiro, Db.lv informēja restorāna saimniece Mairita Mosāne.

Restorāns saviem apmeklētājiem piedāvā Eiropas virtuvi. Tās koncepts balstīts uz veselīga un ekoloģiski tīra uztura principiem, ēdiena gatavošanā izmantojot Latvijas bioloģiskās lauku saimniecībās audzētus produktus, liekot uzsvaru uz ēdienkartes sezonalitāti.

Restorānā tiks piedāvāta brokastu bufete (brunch), neliela brokastu ēdienkarte ar siltiem ēdieniem, burātāji un laivotāji varēs pasūtīt ēdienu laiskiem vasaras izbraucieniem pa ezeru.

Apartamentu komplekss Pērle ir Premium klases privāta rezidence Mazā Baltezera krastā, kas ir izpelnījusies plašu uzmanību starptautisko arhitektu vidū un tikusi apbalvota ar vairākām balvām, tai skaitā 2015.gadā ir ieņēmusi pirmo vietu arhitektūras konkursā Architizer A+ Awards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamgad RD piešķirs 300 000 eiro kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai

Dienas Bizness, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 22. oktobrī, Rīgas dome (RD) informēja par jauno pašvaldības piedāvāto iespēju nekustamā īpašuma īpašniekiem, sākot ar 2016.gada 1. janvāri pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai.

«Latvijas pašvaldību līdzšinējā pieredze un aktīvā savstarpējā sadarbība ir sekmējusies ar jaunu iespēju arī Rīgas namīpašniekiem, kuri no nākamā gada var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai. Ar pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai pašvaldībā varēs vērsties tie īpašnieki, kuriem pieder valsts un vietējās nozīmes kultūras piemineklis, tostarp kāds objekts Rīgas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā, Kalnciema ielas vēsturiskās apbūves teritorijā vai Pārdaugavā. Šobrīd pašvaldības nākamā gada budžeta projektā šim mērķim ir paredzēts 300 000 eiro liels finansējums, » informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Noraktā Rīgas kultūras galvaspilsētas iespēja

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To laikam spēj tikai Latvijā. Tā vietā, lai izmantotu piešķirto ES finansējumu Rīgas kā kultūras galvaspilsētas reklamēšanai, atbildīgās institūcijas tik ilgi ņemas viena ar otru, kamēr nākas secināt – «ai, nesanāca».

Saucot lietas īstajos vārdos, jāsaka, ka situācija ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 reklamēšanu izvērtusies pavisam stulba. Kultūras galvaspilsētas tituls ir jebkuras Eiropas pilsētas lielā iespēja pulcēt būtiski vairāk tūristu nekā citus gadus un līdz ar to vairot arī ieņēmumus. Jebkurš zinātājs pateiks, ka Rīgai kultūras ziņā nav iemesla kaunēties. Tikai to zinātāju nav īpaši daudz, līdz ar to kultūras galvaspilsētas statusa izmantošana būtu vairāk nekā svarīga. Taču Latvijā viss atkal notiek savādāk.

Kultūras galvaspilsēta mēs skaitāmies jau četrus mēnešus, bet reklāmas vai kaut cik pārskatāmas informācijas par to, ko pilsētas viesi reāli šogad var šeit izbaudīt, praktiski nav. Piemēram, nesen Berlīnē bija viena no lielākajām tūrismam veltītajām izstādēm ITB. Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nepaslinkoja informēt medijus, ka Latvijas stends bijis plaši apmeklēts. Tikai daži stenda apmeklētāji gan DB vīlušies sacīja, ka neesot bijis praktiski nekādas informācijas par Rīgu kā kultūras galvaspilsētu un lozungs «Izbaudi Latviju nesteidzoties!» piedodiet, bet neizraisa vēlmi braukt uz Latviju. Parastais latviešu attaisnojums «nav naudiņas, lai reklamētos» arī šoreiz cauri neiet, jo ārējo tirgu apgūšanai Eiropas kultūras galvaspilsētas laikā piešķirti pat ES fondu līdzekļi, kurus tagad pastāv risks zaudēt, jo bez reklamēšanās naudu tomēr neviens nedos. Iespējams, tieši tāpēc TAVA tomēr tuvākajā laikā sola rīkot uzlabotu iepirkumu konkursu par reklāmas aktivitāšu veikšanu 1,5 miljonu eiro apmērā. Ja viss ies pēc plāna, reklāmas kampaņa sāksies vēl šoruden, mierina TAVA. Protams, mēs jau vienmēr esam zinājuši, ka drēgnajos novembra vakaros Rīga ir viens no tūristiem pievilcīgākajiem gala mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes tirgū, kas atrodas Brīvības ielā 90A, notika apspriede par tirgus turpmākās attīstības un atjaunošanas iespējām. Kā uzsver Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks, nākotnē plānota Vidzemes tirgus darbības pilnvērtīga atjaunošana.

Viņš arī skaidroja, ka Vidzemes tirgus pārņemšanu Centrāltirgus uzsācis pirms aptuveni desmit gadiem. Kopš deviņdesmitajiem gadiem vairāki īpašumi Vidzemes tirgus teritorijā piederējuši trešajām personām un kopš 2010.gada norisinās tiesvedības, lai šos īpašumus pārņemtu. Pēdējo īpašumu Centrāltirgus atpircis šā gada aprīlī. Lai gan Centrāltirgus ir pilnībā gatavs visu tirgus teritoriju iekļaut savā pamatkapitālā, lai varētu uzsākt tā atjaunošanu, ieplānotos darbus varēs sākt tikai jūlijā. «Jūlijā būs beigušies visi ar tiesvedību saistītie procesi un tiks izsludināta nomas līguma izsole, ar kuru mēs sāksim meklēt investoru, kurš būtu gatavs tur saimniekot. Tiks piedāvāts ilgtermiņa nomas līgums, kurš būs ilgāks par 12 gadiem,» sacīja A. Druvinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka laiž apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgo startautisko kultūras tūrisma reklāmas kampaņu, kas izgāzās vēl nesākusies, plānots sākt rudenī, kad Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gads tuvosies jau noslēgumam.

«Ja viss notiks pēc plāna, kultūras tūrisma kampaņa sāksies no septembra. Kampaņa tiek plānota divās daļās – pirmā daļa aicinās rudenī apmeklēt kultūras galvaspilsētu. Šo statusu neviens neatņem, līdz ar to Tallina mārketinga izpratnē joprojām ir 2011. gada kultūras galvaspilsēta. Otrs kampaņas vilnis plānots 2015. gada sākumā, kas sakristu ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē,» stāsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Rīga 2014 ir labs iemesls, kāpēc apmeklēt mūsu galvaspilsētu un Latviju, jo tiek piedāvāta interesanta programma, notiek pasākumi, tomēr «ar to jau kultūras dzīve nebeidzas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Komentāri

Pievienot komentāru