Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Jaunatklātajā Zinātņu mājā izbūvētas modernas 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kurās tiks izvietotas gan esošās, gan iegādātas jaunas augsta līmeņa iekārtas. Modernie darba apstākļi veicinās jaunu un spējīgu zinātnieku piesaisti darbam vietējās zinātniskajās institūcijās, kā arī palīdzēs pētniecības darbam piesaistīt ārvalstu pētniekus un ekspertus. Paredzams, ka ārvalstu zinātniskajām institūcijām pieaugs interese sadarboties un veidot kopējus starptautiskos pētniecības projektus, tai skaitā finansējuma piesaistei no ES pētniecības un inovācijas programmām.

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie LU struktūrvienību pārcelšanās uz jaunajām telpām, lai jau 4. februārī varētu uzsākt mācību procesu. Darbs pie Zinātņu mājas izveides un aprīkošanas vēl nav noslēdzies. Tostarp 2019. gada vasarā iecerēts izbūvēt LU pirmo tā saukto «tīro telpu» jeb laboratoriju ar piesārņojuma kontroli, kas paredzēta bioloģisko eksperimentu veikšanai. Lai neienestu telpā sadzīves piesārņojumu, ieiet tajā varēs tikai sterilā apģērbā, bet pētāmie objekti tiks ienesti caur īpašām slūžām.

Zinātņu mājas ēka veidota pēc viedās mājas darbības principiem ar augstu energoefektivitāti. Ēkas apkures, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas ir automatizētas, un to darbību iespējams atsevišķi ieprogrammēt, tādejādi ietaupot resursus. Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi, un tiem ir iespējams pievienot apsildes un dzesēšanas iekārtas zemes siltuma izmantošanai. Tāpat Zinātņu mājā tiek izmantota «auksto griestu» tehnoloģija – betona pārsegumos ir iebūvēta dzesēšanas un apkures sistēma, pa kuru plūdīs sildīšanai vai dzesēšanai nepieciešamais ūdens. Piemēram, vasarā aukstais ūdens atvēsinās pie griestiem sakrājušos karsto gaisu, radot telpā patīkami vēsu sajūtu.

Zinātņu mājas telpu kopējā platība sasniedz 20 tūkstošus kvadrātmetru. Tajā ir iespēja uzņemt līdz 2000 studentu, kā arī izveidotas darba vietas 450 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem. Ēkas kopējās izmaksas sasniedz ap 36 miljoniem eiro, no kurām būvniecības izmaksas veido 27,3 miljonus eiro un zinātnes, un studiju vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu iegāde – ap 9 miljoniem eiro.

Šobrīd LU strādā arī pie tālākas LU Akadēmiskā centra attīstības. Līdz 2022. gadam plānots uzbūvēt un aprīkot trešo un vislielāko Akadēmiskā centra ēku – Rakstu māju, kurā studēs un strādās sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības un studiju virzienu pārstāvji. Kopumā LU Akadēmiskā centra teritorijā atradīsies četras studiju un pētniecības ēkas – Dabas māja (dzīvības un dabaszinātnes), Zinātņu māja (eksaktās un medicīnas zinātnes), Rakstu māja (sociālās un humanitārās zinātnes), Tehnoloģiju centrs, kā arī dienesta viesnīcas, akadēmiskais laukums, moderna sporta infrastruktūra, auto un velostāvvietas.

Pirmā LU Akadēmiskā centra studiju un pētniecības ēka – Dabas māja tika pabeigta 2015. gadā.

Zinātņu mājas projekta autors ir arhitektu birojs SIA «Sestais stils». Galvenais ēkas būvuzņēmējs ir PS «LNK Industries Group».

Fakti

Būvniecība sākta 2017. g. augustā, pabeigta 2018. g. decembrī.

Ēkas kopējā telpu platība – 20 018 m2. Astoņi virszemes stāvi un viens pazemes stāvs.

Zinātņu mājā atrodas 78 zinātniskās un mācību laboratorijas. LU Lāzeru centra vajadzībām pagrabstāvā izbūvētas speciālas telpas ar antivibrāciju grīdu precīzu optisko mērījumu iegūšanai.

Ēkas kopējās izbūves un aprīkošanas izmaksas, t.sk. iekārtu un aprīkojuma iegādei zinātnes un studiju vajadzībām, – 36 milj. EUR, tostarp pašas ēkas būvniecības izmaksas – 27,3 milj. EUR (82% finansē ES struktūrfondi, 14% valsts budžets, 4% – LU līdzfinansējums). Inženiertīklu izbūve (ventilācija, apkure, ūdens, kanalizācija, dzesēšana, elektroapgāde, vājstrāvas u.c.) veidoja lielāko daļu jeb 33% no būvniecības kopējām izmaksām.

Zinātņu mājā izvietotas astoņas LU struktūrvienības. Divas fakultātes: Medicīnas fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte. Seši institūti: Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts, Astronomijas institūts.

Ēka var uzņemt līdz 2000 studentu (ikdienā plānots ap 1400 studentu).

Paredzētas 450 darba vietas zinātniskajam un akadēmiskajam personālam.

15 auditorijas (lielā auditorija ar 386 vietām, sešas vidējas auditorijas ar 60 -70 vietām, astoņas mazās auditorijas ar vietu skaitu zem 50). Astoņas semināru telpas (katrā 10 –20 vietas). 2 datorklases ar 48 darba vietām. Plaša bibliotēka un lasītava 2. stāvā. Telpas studentu pašpārvaldēm, telpa Inovāciju bāram jeb tehnoloģiju pārneses grupai, Medicīnas muzejs.

Ēkas centrā plašs, gaišs iekštelpu ātrijs, tajā izbūvētas multifunkcionālas platas kāpnes no 2. uz 3. stāvu, kuras varēs izmantot gan dažādiem pasākumiem, gan kā atvērto auditoriju, jo iepretim tām ir nolaižams ekrāns. Apkārt ātrija zonai liekta dizaina kāpnes, kas ved no 1. līdz 7. stāvam.

Ēkas 7. stāvā izbūvēta labiekārtota publiskā terase, ko siltā laikā varēs izmantot gan atpūtai, gan sarunām, gan mācībām.

Pie ēkas autonovietnes 120 automašīnām un velonovietne 160 velosipēdiem.

Laboratorijām speciāli pielāgota ventilācijas sistēma un klimata kontrole, izbūvēta centralizēta tehnoloģisko gāzu demineralizētā ūdens sistēma.

Bioloģisko eksperimentu veikšanai 2019. gadā paredzēts izbūvēt tā saukto «tīro telpu» jeb laboratoriju ar piesārņojuma kontroli – telpā būs ļoti zems putekļu, mikrobu un dažādu ķīmisko daļiņu līmenis.

Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi (līdz 26 m dziļumam), kas dod iespēju tiem pievienot apsildes vai dzesēšanas sistēmu iekārtas zemes siltuma izmantošanai.

Gudrās mājas apkalpojoša vadības un automatizācijas sistēma ļauj centralizēti vadīt ēkas klimata (apkures, ventilācijas, dzesēšanas) un apgaismojuma sistēmas. Ir iespējams ieprogrammēt sistēmu darbību atsevišķi dienas un nakts laikos, tādējādi taupot resursus. Automatizēta ventilācijas sistēma ļauj darbības intensitāti noteikt, vadoties pēc CO2 koncentrācijas telpā (telpās uzstādīti CO2 sensori).

Aukstie pārsegumi — betona pārsegumos iebūvētā dzesēšanas/apkures sistēma ļauj efektīvi dzesēt telpas vasaras mēnešos un tās apkurināt ziemā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas zinātnei ir iespēja iekļūt starp Eiropas inovāciju līderiem

Kristīne Stepiņa, Didzis Meļķis, 09.10.2018

LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai tiek izmantots Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gadā piešķirtais 30 miljonu eiro lielais aizdevums.

Vizualizācija: arhitektu birojs Sestais stils

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Universitātes reitings un attīstības modelis dod pieeju efektīvākam darbības finansējumam.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentu palīdzību Latvijas zinātnei ir iespēja iekļūt starp Eiropas inovāciju līderiem, ar ko Rīga bija slavena 20. gadsimta sākumā. Tā par laikmetu griežu nesto iespēju un savām ambīcijām sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks LU Dabas mājā notikušajā seminārā Inovācija - 21. gadsimta izaugsmes avots. Tā norises vieta ir zīmīga, jo LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai tiek izmantots Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gadā piešķirtais 30 miljonu eiro lielais aizdevums.

Šāda finansējuma un tam līdzi nākošās starptautiskās ekspertīzes pieejamību I. Muižnieks uzskata par spēka plecu LU un Latvijas zinātnes inovativitātei un pētniecības rezultātu komercializācijai. Vienā no prestižākajiem pasaules universitāšu reitingiem Times Higher Education LU ieņem 801. līdz 1000. vietu, kas to ierindo starp 5% pasaules labāko augstskolu un ir augstākais novērtējums starp Latvijas augstskolām. Viens no pieciem kritērijiem, pēc kuriem vērtētas pasaules augstskolas, ir sasniegumi zinātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte rektora I. Muižnieka vadībā ir īstenojusi Zinātņu mājas izbūvi Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Zinātņu māja tika atklāta 28. janvārī. Tās telpu kopējā platība sasniedz 20 tūkstošus kvadrātmetru. Zinātņu mājā ir iespēja uzņemt līdz 2000 studentu, tajā ir izveidotas darba vietas 450 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Mikrotīkls» ir ziedojis 250 000 eiro Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu atbalstīt dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu jomas attīstību vēl plašākā mērogā. Līdzekļi tiks izmantoti esošo augstskolas projektu turpināšanai un pilnveidošanai.

SIA «Mikrotīkls» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo datortīklu aprīkojumu. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji. Kopš 2015. gada LU no mecenāta SIA «Mikrotīkls» ir saņēmusi četrus ziedojumus 2 miljonu eiro apmērā (2015., 2016., 2017. un 2018. gadā), kas arī ir novirzīti dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu attīstīšanai. LU fonds šos ziedojumus administrē, kā arī seko līdzi projektu attīstībai.

Pateicoties iepriekšējiem SIA «Mikrotīkls» ziedojumiem, LU pētnieki un mācībspēki ir īstenojuši 16 projektus, tai skaitā, īstenota pirmā LU zinātnieku ekspedīcija uz Antarktiku, izveidota eksperimentāla laboratorijas kristālu audzēšanas iekārta, starpdisciplināra pētījuma ietvaros izdota grāmata «Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši?», izstrādāta nieru audzēja agrīnās diagnostikas metode, tāpat realizēti vairāki projekti studiju un pētniecības vides uzlabošanai – IT radošās darbnīcas, pilnveidota pieejamā infrastruktūra Fizikas nodaļā, izveidots mūsdienīgs Eiropas līmeņa datorzinātnes studiju programmu piedāvājums u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Velobraucēju skaita pieaugumu uz Deglava tilta var saukt par revolūciju

Anita Kantāne, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Deglava tilta slēgšanas, to izmanto daudz vairāk velosipēdistu un no pilsētvides plānošanas pieredzes tā ir pilsētvides revolūcija, jo iedzīvotāji parāda savas iespējas un vajadzības. Šāds viedoklis izskanēja seminārā RIGA AGENDA 2030, kas piektdien notika Rīgā, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā.

«Tā ir pilsētvides revolūcija,» situāciju komentēja urbānās mobilitātes un pilsētvides eksperts Mikaels Kolville Andersens (Mikael Colville-Andersen). Kopumā viņš braukšanu pa Rīgu salīdzināja ar datorspēli, «kur nekad nevar zināt, kas gaida aiz nākamā stūra.»

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks norādīja, ka pēc tilta slēgšanas dzīve pilsētā nav apstājusies, proti, cilvēki nonāk savās darba vietās. V. Silenieks atzina, ka Rīga šobrīd ir lieliskā situācijā, jo nav īsti, kas vada procesus Rīgā un tā ir iespēja iesniegt priekšlikumus, jo nav, kas tos aizliedz.

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs semināra dalībniekiem atgādināja uz likuma normu maiņu, kas velo celiņus pārdēvēja par velo ceļiem, šādi parādot nopietnu attieksmi pret velobraucējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru