FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā 

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Laura Mazbērziņa, 2019. gada 28. janvāris plkst. 15:27

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Jaunatklātajā Zinātņu mājā izbūvētas modernas 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kurās tiks izvietotas gan esošās, gan iegādātas jaunas augsta līmeņa iekārtas. Modernie darba apstākļi veicinās jaunu un spējīgu zinātnieku piesaisti darbam vietējās zinātniskajās institūcijās, kā arī palīdzēs pētniecības darbam piesaistīt ārvalstu pētniekus un ekspertus. Paredzams, ka ārvalstu zinātniskajām institūcijām pieaugs interese sadarboties un veidot kopējus starptautiskos pētniecības projektus, tai skaitā finansējuma piesaistei no ES pētniecības un inovācijas programmām.

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie LU struktūrvienību pārcelšanās uz jaunajām telpām, lai jau 4. februārī varētu uzsākt mācību procesu. Darbs pie Zinātņu mājas izveides un aprīkošanas vēl nav noslēdzies. Tostarp 2019. gada vasarā iecerēts izbūvēt LU pirmo tā saukto «tīro telpu» jeb laboratoriju ar piesārņojuma kontroli, kas paredzēta bioloģisko eksperimentu veikšanai. Lai neienestu telpā sadzīves piesārņojumu, ieiet tajā varēs tikai sterilā apģērbā, bet pētāmie objekti tiks ienesti caur īpašām slūžām.

Zinātņu mājas ēka veidota pēc viedās mājas darbības principiem ar augstu energoefektivitāti. Ēkas apkures, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas ir automatizētas, un to darbību iespējams atsevišķi ieprogrammēt, tādejādi ietaupot resursus. Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi, un tiem ir iespējams pievienot apsildes un dzesēšanas iekārtas zemes siltuma izmantošanai. Tāpat Zinātņu mājā tiek izmantota «auksto griestu» tehnoloģija – betona pārsegumos ir iebūvēta dzesēšanas un apkures sistēma, pa kuru plūdīs sildīšanai vai dzesēšanai nepieciešamais ūdens. Piemēram, vasarā aukstais ūdens atvēsinās pie griestiem sakrājušos karsto gaisu, radot telpā patīkami vēsu sajūtu.

Zinātņu mājas telpu kopējā platība sasniedz 20 tūkstošus kvadrātmetru. Tajā ir iespēja uzņemt līdz 2000 studentu, kā arī izveidotas darba vietas 450 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem. Ēkas kopējās izmaksas sasniedz ap 36 miljoniem eiro, no kurām būvniecības izmaksas veido 27,3 miljonus eiro un zinātnes, un studiju vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu iegāde – ap 9 miljoniem eiro.

Šobrīd LU strādā arī pie tālākas LU Akadēmiskā centra attīstības. Līdz 2022. gadam plānots uzbūvēt un aprīkot trešo un vislielāko Akadēmiskā centra ēku – Rakstu māju, kurā studēs un strādās sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības un studiju virzienu pārstāvji. Kopumā LU Akadēmiskā centra teritorijā atradīsies četras studiju un pētniecības ēkas – Dabas māja (dzīvības un dabaszinātnes), Zinātņu māja (eksaktās un medicīnas zinātnes), Rakstu māja (sociālās un humanitārās zinātnes), Tehnoloģiju centrs, kā arī dienesta viesnīcas, akadēmiskais laukums, moderna sporta infrastruktūra, auto un velostāvvietas.

Pirmā LU Akadēmiskā centra studiju un pētniecības ēka – Dabas māja tika pabeigta 2015. gadā.

Zinātņu mājas projekta autors ir arhitektu birojs SIA «Sestais stils». Galvenais ēkas būvuzņēmējs ir PS «LNK Industries Group».



Fakti

Būvniecība sākta 2017. g. augustā, pabeigta 2018. g. decembrī.

Ēkas kopējā telpu platība – 20 018 m2. Astoņi virszemes stāvi un viens pazemes stāvs.

Zinātņu mājā atrodas 78 zinātniskās un mācību laboratorijas. LU Lāzeru centra vajadzībām pagrabstāvā izbūvētas speciālas telpas ar antivibrāciju grīdu precīzu optisko mērījumu iegūšanai.

Ēkas kopējās izbūves un aprīkošanas izmaksas, t.sk. iekārtu un aprīkojuma iegādei zinātnes un studiju vajadzībām, – 36 milj. EUR, tostarp pašas ēkas būvniecības izmaksas – 27,3 milj. EUR (82% finansē ES struktūrfondi, 14% valsts budžets, 4% – LU līdzfinansējums). Inženiertīklu izbūve (ventilācija, apkure, ūdens, kanalizācija, dzesēšana, elektroapgāde, vājstrāvas u.c.) veidoja lielāko daļu jeb 33% no būvniecības kopējām izmaksām.

Zinātņu mājā izvietotas astoņas LU struktūrvienības. Divas fakultātes: Medicīnas fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte. Seši institūti: Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts, Astronomijas institūts.

Ēka var uzņemt līdz 2000 studentu (ikdienā plānots ap 1400 studentu).

Paredzētas 450 darba vietas zinātniskajam un akadēmiskajam personālam.

15 auditorijas (lielā auditorija ar 386 vietām, sešas vidējas auditorijas ar 60 -70 vietām, astoņas mazās auditorijas ar vietu skaitu zem 50). Astoņas semināru telpas (katrā 10 –20 vietas). 2 datorklases ar 48 darba vietām. Plaša bibliotēka un lasītava 2. stāvā. Telpas studentu pašpārvaldēm, telpa Inovāciju bāram jeb tehnoloģiju pārneses grupai, Medicīnas muzejs.

Ēkas centrā plašs, gaišs iekštelpu ātrijs, tajā izbūvētas multifunkcionālas platas kāpnes no 2. uz 3. stāvu, kuras varēs izmantot gan dažādiem pasākumiem, gan kā atvērto auditoriju, jo iepretim tām ir nolaižams ekrāns. Apkārt ātrija zonai liekta dizaina kāpnes, kas ved no 1. līdz 7. stāvam.

Ēkas 7. stāvā izbūvēta labiekārtota publiskā terase, ko siltā laikā varēs izmantot gan atpūtai, gan sarunām, gan mācībām.

Pie ēkas autonovietnes 120 automašīnām un velonovietne 160 velosipēdiem.

Laboratorijām speciāli pielāgota ventilācijas sistēma un klimata kontrole, izbūvēta centralizēta tehnoloģisko gāzu demineralizētā ūdens sistēma.

Bioloģisko eksperimentu veikšanai 2019. gadā paredzēts izbūvēt tā saukto «tīro telpu» jeb laboratoriju ar piesārņojuma kontroli – telpā būs ļoti zems putekļu, mikrobu un dažādu ķīmisko daļiņu līmenis.

Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi (līdz 26 m dziļumam), kas dod iespēju tiem pievienot apsildes vai dzesēšanas sistēmu iekārtas zemes siltuma izmantošanai.

Gudrās mājas apkalpojoša vadības un automatizācijas sistēma ļauj centralizēti vadīt ēkas klimata (apkures, ventilācijas, dzesēšanas) un apgaismojuma sistēmas. Ir iespējams ieprogrammēt sistēmu darbību atsevišķi dienas un nakts laikos, tādējādi taupot resursus. Automatizēta ventilācijas sistēma ļauj darbības intensitāti noteikt, vadoties pēc CO2 koncentrācijas telpā (telpās uzstādīti CO2 sensori).

Aukstie pārsegumi — betona pārsegumos iebūvētā dzesēšanas/apkures sistēma ļauj efektīvi dzesēt telpas vasaras mēnešos un tās apkurināt ziemā.


Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 12. augusts plkst. 12:22

Noslēdzies Latvijas Universitātes izsludinātais iepirkums par Akadēmiskā centra Torņakalnā,...

2014. gada 28. maijs plkst. 16:23

Trešdien tika ielikts Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā pamatakmens...

2013. gada 27. septembris plkst. 17:00

Latvijas Universitāte (LU) piektdien parakstījusi līgumu ar pilnsabiedrību LNK Industries Group par...

2013. gada 14. augusts plkst. 10:21

Līguma slēgšanas tiesības par Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā...

Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2019. gada 22. janvāris plkst. 20:31

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) neplānotā pārbaudē tirdzniecības parkā «Alfa»,...

2019. gada 22. janvāris plkst. 14:03

Rīgas brīvostā 21.janvārī atklātas divas atjaunotas ZO-1 un ZO-2 piestātnes, kuru rekonstrukcijā...

2019. gada 22. janvāris plkst. 13:20

Latvijas Arhitektu savienība aicina pieteikt darbus prestižākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā...

2019. gada 22. janvāris plkst. 11:23

Rīgā attīstīt nekustamā īpašuma projektus ir daudz sarežģītāk un ir būtiski lielāka...

2019. gada 22. janvāris plkst. 7:54

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu...

2019. gada 21. janvāris plkst. 12:14

Šodien jaunajās mājās Pārdaugavas sirdī – Āgenskalnā, Kalnciema ielā 14, darbu uzsāk...

2019. gada 18. janvāris plkst. 12:53

Šampēterī, IRIS Shampeteris Apartments (IRIS) projekta pirmās kārtas ietvaros top divas dzīvojamās...

2019. gada 18. janvāris plkst. 8:33

Lai izpildītu kritērijus un kandidētu uz 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu kopā...

2019. gada 16. janvāris plkst. 14:29

Pašlaik tiek pārstrādāta dokumentācija lielveikala «Lidl» būvniecības RAF mikrorajonā Jelgavā,...

2019. gada 15. janvāris plkst. 17:00

Valdība otrdien atļāva Zemkopības ministrijai nodot Aizsardzības ministrijas (AM) valdījumā 2385...