Quantcast
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Negodprātīgi tirgotāji

Alkohola akcīzes nodokļa karu starp Latviju un Igauniju uzņēmēji vērtē kā neizprotamu. «Stiprajam alkoholam pazemināja akcīzi, alum nē. Kur tur ir jēga? Godīgi būtu arī alum pazemināt. Tā ir mūsu peļņa, citreiz palielina akcīzes nodokli, bet mēs to nevaram pielikt klāt produkta cenai, tā ir mūsu attīstība. Tad mēs varam paskatīties, kā mēs izskatāmies uz Eiropas fona - stagnējam vai arī attīstāmies,» uzskata M.Freivalds. Viņaprāt, Brenguļu alus cenu var uzskatīt par augstu, taču nav iespējams saražot lētāk. «Es nevaru pierādīt, bet esmu dzirdējis, par kādām cenām tiek ievests alus no Lietuvas. Te par tādām cenām nav iespējams saražot,» uzskata M.Freivalds. Viņaprāt, cena, par kādu tiek tirgots Brenguļu alus, ir adekvāta, taču tirgotāji bieži vien uzliek savu uzcenojumu. Uzņēmēji novērojuši, ka, piemēram, Jūrmalā vai Vecrīgā alus cenas ir augstas un Pierīgas pludmalēs Brenguļu alus cenas sasniedz pat 6 eiro par glāzi. «Tirgotāji neprot samērīgi pelnīt – uzliek nevis 100% uzcenojumu, bet 300%. Mēs tam nevaram nekādi izsekot un ietekmēt, bet to var pamanīt, jo redzam, cik daudz alus tiek pasūtīts, piemēram, ja pasūta vienu mucu un tirgo nedēļu, bet cits tajā pašā laikā paņem desmit mucas uz piecām dienām. Ja alu pēkšņi pasūta mazāk, tad skaidrs, ka cena ir pacelta,» stāsta M.Freivalds. Tāpat uzņēmējs stāsta, ka novērojis situācijas, kad ar Brenguļu alus zīmolu tiek pārdots cits alus. «Piemēram, tirgotājam pietrūkst alus, mūsu var pārdot ļoti labi, tāpēc tiek tirgots cits alus. Mēs tam nevaram izsekot līdzi. Tā cilvēkus apmuļķo. Vienu daļu var, bet ir tādi, kuri zina Brenguļu alus garšu. Tirgotājs, piemēram, saņem lētu lietuviešu , un kāpēc netirgot, ja pērk! Kā mēs varam cīnīties? Tas ir tirgotāja godaprāts,» uzskata M.Freivalds. Uzņēmēji ir vienisprātis, ka labam alum ir jāmaksā vismaz 2 eiro par glāzi, taču tas atkarīgs no izmantotajām izejvielām. Piemēram, Brenguļu alus brūvēšanai tiek izmantots Latraps iesals, apiņi no Čehijas, jo Latvijā tie nav pieejami, kā arī ūdens, kas ir svarīga sastāvdaļa. M.Freivalds atzīst, ka Brenguļu alus recepte gadu gaitā ir mainījusies un alus darītavas pirmsākumos tā bijusi pavisam citāda. Tomēr ierasts, ka Brenguļu alus darītavā pieejams divu veidu alus – tumšais un gaišais. Uz jautājumu, vai uzņēmums saviem patērētājiem neplāno piedāvāt alu ar dažādām garšām, M.Freivalds norāda: «Citādas alus garšas atstājam mazajām alus darītavām. Tradicionālajos tomātu svētkos degustācijai piedāvājam tomātu alu, bet par citām garšām nedomājam.»

Piedzīvo rekordgadu

Galvenie Brenguļu alus baudītāji sastopami Rīgas bāros, un tie ir dzīvā alus cienītāji. «Mūs izvēlas, mēs neejam un nepiedāvājam, jo uzskatām, ka tā nav pareizi. Arī izvēlamies un apskatāmies, cik spēcīgs un godīgs ir tirgotājs,» stāsta M.Freivalds. Brenguļos brūvētais alus pieejams arī Igaunijā, taču citur Eiropā un pasaulē to nav iespējams baudīt īsā derīguma termiņa dēļ. «Alus termiņš ir īss, tāpēc to nevar eksportēt, tad jāsāk filtrēt, pasterizēt, un tad jau tas ir cits alus. Ja vēlētos eksportēt, tad ir jāpalielina jaudas,» skaidro M.Freivalds. Latvijā Brenguļu alus ar katru gadu pieejams arvien vairāk tirdzniecības vietās, un uzņēmums alu cenšas piegādāt pašu spēkiem. Aptuveni divas reizes nedēļā notiek alus piegāde, lai tas vienmēr būtu svaigs. Jāņem vērā, ka Brenguļu alus realizācija ir ieteicama desmit dienu laikā no iegādes brīža. Savukārt, ja alu piegādā vairumtirgotājs, tad uzņēmums nevar izsekot tam, kur un kāds alus tiek izplatīts. Dienā uzņēmums var sabrūvēt aptuveni sešas tonnas alus, ņemot vērā, ka tiek piekoptas klasiskās raudzēšanas tradīcijas, tad nepieciešams mēnesis, lai alus būtu gatavs tirgošanai. 2018. gads uzņēmumam bija rekordgads - pārdotas 482 tonnas, bet šā gada pirmajā pusgadā alus pārdots vairāk nekā pērn, taču 2019. gada jūlijā bijis kritums. Alus baudīšanas sezona beidzas oktobra beigās un sākas martā ar pirmajiem pavasara saules stariem.

Interesanti pārpircējiem

Pēc uzņēmēju domām, katra ražotāja alus ir citāds un ar to arī tas atšķiras. «Tagad pasaulē un arī Latvijā daudzi ārzemnieki iegādājas alus brūzi, saglabā tikai nosaukumu, bet alus ir cits. Tas ir labi, ka ir daudz mazo ražotāju, jo visu pārņem lielie uzņēmumi un nav zināms, kur tas alus tiek ražots – Lietuvā, Igaunijā vai Somijā. Tad visi garšo vienādi, bet mazajiem ir katram sava garša,» pārliecināts M.Freivalds. Arī pie Brenguļu alus darītavas durvīm klauvējuši potenciālie uzņēmuma pārpircēji. «Līdzīgi kā Bauskas alus, visi jau tiek pārpirkti. Pasaules prakse ir tāda – nopērk alus darītavu un aizver ciet. Piemēram, Līvu alus. Mēs pat neesam iedziļinājušies, no kurienes bija interesenti, kuri vēlējās mūs pārpirkt. Laikam tie bija vācieši. Pagaidām mēs nepiekristu šādam darījumam,» pauž M.Freivalds. Viņaprāt, ja uzņēmumam ir cits īpašnieks, tad mainās arī alus garša, jo bieži vien tiek mainītas tehnoloģijas.

Pilda arī pircēju traukos

Brenguļu alus dārzā klienti izvēlas baudīt gan tumšo, gan gaišo alu, bet Rīgā vairāk patērē gaišo alu. Pēc uzņēmēju domām, šāda tendence ir grūti izskaidrojama, piemēram, šā gada jūnijā uzņēmums realizēja divas reizes vairāk gaišā alus nekā tumšā. Savukārt pirms Jāņiem īpaši gatavojās, jo zināja, ka vairāk patērēs tumšo alu. Pēc uzņēmēju domām, ieteicamais alus patēriņš ir seši litri nedēļā, protams, ne vienā dienā. Tāpat klienti izvēlas alu baudīt gan uz vietas, gan ņemt līdzi. Sekojot bezatkritumu dzīvesveidam, alus tiek pildīts arī klientu līdzpaņemtajos traukos, piemēram, pat koka mucās, kas nu jau ir retums. Šobrīd uzņēmums alu pilda plastmasas glāzēs, bet plāno ieviest arī depozītglāzes. Savukārt alus pildīšana koka mucās īpaši pieprasīta Līgo svētku un kāzu laikā, taču gadījumā, ja klients ierodas ar savu mucu, tad uzņēmums brīdina par to, ka nav atbildīgs par alus kvalitāti. Tāpat starp klientiem bieži vien ir tūristi no Igaunijas. «Ir klienti, kas katru gadu no Igaunijas brauc pie mums pēc alus. Iegādājas sev un arī draugiem. Viena daļa ir arī tāda, kas neskatās uz cenu, bet uz alus kvalitāti. Vairākums tomēr skatās uz cenu, tāpēc jau pierobežā ir izveidoti alkohola veikali,» uzskata M.Freivalds.

Patērētājiem jāizvēlas

Domājot par uzņēmuma attīstību, uzņēmēji atzīst, ka saprātīgi virzās uz priekšu un izvairās no kredītiem. Viņuprāt, lai vairāk attīstītos, būtu nepieciešams sakārtot valsts politiku – nodokļus, lai varētu plānot uzņēmuma nākotni. «Ir bijuši piedāvājumi arī no investoriem, bet, ja mēs iespringtu, tad paši varētu paplašināties. Labāk, lai alus drusku pietrūkst, nekā ir par daudz. Citiem arī ir prakse, ka paplašinās, maina tehnoloģijas, un beigās alus vairs tā negaršo,» stāsta M.Freivalds. Viņaprāt, grūti prognozēt, kas notiks nozarē kopumā. «Visticamāk, palielināsies ievestā alus daudzums, jo tirgotāji vēlēsies nopelnīt. Ja lētais alus nāks mūsu tirgū, tad to izvēlēsies un tam nekādi nevar pretoties,» domā uzņēmējs. Pēc viņa domām, ir jāseko līdzi tendencēm, jānogaršo arī citi alus veidi. «Es nevaru ražot tādu alu, kas man garšo. Ir jābrūvē tāds alus, kas garšo vairākumam. Latviešiem garšo biezs un salds alus. Ārzemnieki nesaprot, kas tas ir. Viņiem šis alus ir par biezu. Mums tā ir šķidrā maize. Viņi nesaprot, jo viņiem tāda alus nav. Citur pasaulē nav pieejama tik liela alus dažādība kā pie mums, » pārliecināts M.Freivalds. Viņaprāt, patērētājiem būs jāizvēlas, vai dzert vietējo alu vai ievesto, jo Latvijas alus ražotāji cenu pazemināt nevar, ja tas sniedzas zem pašizmaksas, tad uzņēmējdarbība beidzas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bauskas alus pārdošanas darījumu paredzēts noslēgt pāris mēnešu laikā

Žanete Hāka, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA «Bauskas alus» 100% kapitāldaļu pārdošanu «CIDO Grupai» bez īpašiem nosacījumiem, informē uzņēmumu pārstāvji. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Kā iepriekš minēts, «Bauskas alus» turpinās darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā tai būs iespēja izmantot «CIDO Grupas» tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmēs produkta pieejamību patērētājiem un veicinās «Bauskas alus» attīstību.

Līdzšinējais «Bauskas alus» īpašnieks Vladimirs Barskovs turpinās darbu uzņēmumā līdz darījuma pilnīgai pabeigšanai, savukārt pēc tam konsultēs uzņēmumu pēc nepieciešamības, tādējādi nodrošinot pēctecību – tradicionālās receptūras ievērošanu un turpmāku produktu ražošanu.

SIA «CIDO Grupa» valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas saka: «Konkurences padomes lēmums ir devis zaļo gaismu iespējai apvienoties ar Latvijā ļoti mīlēta alus zīmola saimi, un mēs esam apņēmības pilni sniegt ieguldījumu tā attīstībā. Lai darījums tiktu pilnībā pabeigts, patlaban norit juridisko jautājumu sakārtošana, taču «Bauskas alus» ikdienas ritms nav mainījies, ražošana turpinās un pats būtiskākais ir gatavoties nākamajai «alus sezonai».»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms četriem gadiem Somijā nodibinātā alus darītava no uzņēmuma ar diviem darbiniekiem pakāpeniski aug, turklāt jau otrajā darbības gadā apgrozījums sasniedza pusmiljonu eiro. Tās dibinātājs, uzņēmējs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Arturs Dutka, atzīst, ka viena no panākumu atslēgām ir vietas izvēle, jo Somijā kopumā darbojas 135 mazās alus ražotnes, taču viņa izvēlētajā reģionā konkurence nav liela.

Biznesa veidošana atbilstoši pieprasījumam

Jau studiju laikā zināju, ka man būs savs uzņēmums, taču kādu brīdi tas palika tikai idejas līmenī. Pārcēlos dzīvot un studēt uz Somiju, kur apguvu projektu vadības prasmes, kā arī vērtīgu darba pieredzi un izpratni par biznesa veidošanas procesiem, kā rezultātā sapni par savu uzņēmumu realizēju tieši tur. Vairāku faktoru un apstākļu sakritību kopums lika nosliekties par labu alus ražošanas uzsākšanai. Secināju, ka reģionā pietrūkst pašiem sava vietējā alus, kas bija pieprasīts iedzīvotāju vidū, taču nebija pieejams. Uzņēmums tika reģistrēts 2015. gadā, bet reāla darbība uzsākta 2016. gada vasarā. Šā gada 1. jūnijā svinēsim savu trīs gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka piešķīrusi Iļģuciema kvasa un citu dzērienu ražošanas uzņēmumam SIA "Ilgezeem" finansējumu 0,845 miljonu eiro apmērā. Aizdevums paredzēts ražošanas tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai un iesala misas telpas rekonstrukcijai, lai efektivizētu ražošanu.

SIA "Ilgezeem" ir viens no lielākajiem kvasa un iesala dzērienu ražotājiem Latvijā, kas ar savu produkciju nodrošina galvenokārt vietējo tirgu, taču eksportē dzērienus arī uz vairākām Eiropas valstīm. Lai ražošanas procesu padarītu efektīvāku, uzņēmums ar bankas un Eiropas Savienības fondu atbalstu ir uzsācis nolietoto iekārtu nomaiņu un ražošanas telpu rekonstrukciju.

No "Luminor" bankas piešķirtā finansējuma 0,719 miljoni eiro paredzēti dažādu tehnoloģisko iekārtu iegādei, piemēram, kvasa misas vārīšanas iecirknim, tvaika sterilizatoriem un pakošanas līnijai. Savukārt par vairāk nekā 125 tūkstošiem eiro tiks rekonstruēta iesala misas telpa.

“1997. gadā Iļģuciema dzērienu rūpnīcai izdevās atjaunot kvasa ražošanu, nākamais solis bija Veselības dzēriens, savukārt 2012. gadā – medalus, ar ko atgriezām rūpnīcu alus ražošanas nozarē. 2017. gadā uzsākām klasiskā alus brūvēšanu nelielos apjomos. Un tagad saņēmām aizdevumu, kas rūpnīcai ļaus ar pilniem spēkiem atgriezties īstā, klasiskā alus ražošanā,” stāsta Rihards Jablokovs, SIA "Ilgezeem" Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ceturtā industriālā revolūcija palīdz efektivitātē

Anda Asere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 16.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija turpina noteikt pasaules dzīves ritmu. Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Eiropas Komisija mudinājusi visas reģiona dalībvalstis jau no 15. jūnija atcelt jebkādu savstarpējo robežu kontroli un atļaut brīvu ceļošanu.

Tikmēr Latvijā daļa uzņēmumu atgriežas no trīs mēnešu dīkstāves, un Latvijas Bankas prognozes neparedz tūlītēju ekonomikas atveseļošanos.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. jūnija numurā (šoreiz 64 lpp.):

  • viedokļi - ierobežojumi pandēmijas apkarošanai
  • viedokļi - administratīvi teritoriālās reformas centrā ir cilvēks
  • aktuāli - NATO un ASV attiecības
  • prognozes - krīzes novērtējums martā un aprīlī
  • numura tēma - vasara bez atvaļinājumiem
  • finanses - uzņēmumam uz aizdomu pamata iesaldē naudu
  • intervija - Kārlis Cerbulis, fonda NCH Capital Inc. vadītājs Baltijas valstīs
  • pētījums - komercnomas sektora atbalsts Eiropas valstīs
  • tendences - recepte krīzes pārvarēšanai
  • apsardze - fiziskās apsardzes apjomi sarūk
  • darba drošība - attālinātais darbs veicina ārpakalpojumu pieprasījumu datoru apkopei
  • darba vide - birojos atgriezties nesteidzas
  • alus darīšana - Cēsu Alus turpina investīcijas
  • alus ražošana - alus patērētāji kļūst izvēlīgāki
  • auto - 25 dārgākie luksusa auto
  • pie stūres - krosovers Subaru Forester
  • brīvdienu ceļvedis - Jānis Bērziņš, Paho Studio dibinātājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Aldaris» apgrozījums 2018. gadā sasniedza 27,1 miljonu eiro, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2017. gadā, informē uzņēmumā.

Par 40% samazināti arī uzņēmuma zaudējumi no pamatdarbības. «Pateicoties pārdomātām investīcijām, kas veicinājušas ne tikai ražošanas un darbinieku efektivitātes celšanu, bet arī produkcijas klāsta paplašināšanu, aizvadītais gads bija ļoti labs biznesa rezultātu ziņā. Nozare ir pietiekami sarežģīta, jo tās attīstību un investīciju atdevi var ietekmēt subjektīvi un neparedzami ārējie faktori, piemēram, laikapstākļi. Tāpēc esam gandarīti par to, ka iepriekšējos gados ieguldītais pakāpeniski turpina atmaksāties,» komentē AS «Aldaris» valdes locekle Sigita Ozola.

Pērn Latvijas alus tirgus samazinājās par 2,3% un, neskatoties uz to, AS «Aldaris» izdevies palielināt gan pārdošanas apjomus, gan pārdotā alus vērtību, kas 2018. gadā palielinājās teju par trešdaļu jeb 27,3%, savukārt alus pārdošanas apjomi ir auguši par 9,6%, sasniedzot 31 miljonu litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "OBDO gin" sadarbībā ar SIA "Valmiermuižas alus" uzsācis džina kokteiļu ražošanu.

Latvijā ražotais "OBDO" džins kokteiļos apvienots ar "Gardu muti" ziemeļu ogu un augļu garšu zelteriem. Tāpat, sekojot tirgus tendencēm, šobrīd tiek izstrādāta bezalkoholiskā "OBDO" džina versija.

"Ar Valmiermuižas alus darītavu līgumu par izplatīšanu noslēdzām martā, jo meklējām sadarbības partneri ar plašu izplatīšanas tīklu un izpratni par produktu. Tiekoties, ātri sapratām, ka runājam vienā valodā," stāsta "OBDO gin" ražošanas vadītāja Zane Drauga.

Viņa norāda, ka jaunie džina kokteiļi būs pieejami veikalos un kafejnīcās, kā arī uzņēmums šobrīd attīsta arī internetveikalu savas produkcijas tirdzniecībai.

VIDEO: Stila dzēriens – džins 

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Iestājoties ārkārtas situācijai, "OBDO gin" uzsāka roku dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. "Tā kā darbības ar spirtu bija pazīstamas, nolēmām to ražot uz etilspirta bāzes. Dezinfekcijas līdzekļa sastāvā ir 75% etilspirta, un sastāvā esošais glicerīns ir saudzējošs roku ādai. Līdzeklim ir patīkams liepziedu aromāts," stāsta Z.Drauga.

Šobrīd vairāki uzņēmumi "OBDO gin" ir uzrunājuši saražotā dezinfekcijas līdzekļa marķēšanai ar viņu etiķetēm, kas varētu būt interesants produkts gan lietošanai uzņēmumu iekšienē, gan kooperatīviem suvenīriem.

Šobrīd "OBDO gin" dezinfekcijas līdzekli tirgo vairākas kafejnīcas un veikalu ķēdes. "Sākotnēji interese bija ļoti liela, jo bija produkta deficīts, šobrīd ir pārprodukcija un noliktavas kustība ir samērā zema," komentē Z.Drauga.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA "OBDO gin" stāsts aizsācies pirms vairāk nekā pieciem gadiem, bet džina ražošana uzsākta 2019. gada beigās. Rīgā, Tallinas ielā izveidota neliela ražotne, kurā, izmantojot Latvijā ražotu spirtu, avota ūdeni un 22 dažādus meža un pļavas augus, tiek radīts džins. Destilācijas process norit tā, lai "OBDO gin" varētu raksturot kā "London Dry".

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Latvijā ražotais OBDO džins 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "OBDO...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Agrolats Holding plāno atteikties no biznesa vairākās ārvalstīs

LETA, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 21 000 eiro un piecus mēnešus tehnoloģijas izstrādei, uzņēmums "OBDO" uzsācis bezalkoholiskā džina ražošanu, informē uzņēmumā.

Dzēriena ražotājs "OBDO" iepriekš Latvijā ražoja un destilēja London dry stila džinu, taču, redzot tirgus pieprasījumu alkoholisko dzērienu alternatīvām, uzņēmums nolēma produktu klāstu papildināt ar dzērienu, kas ļaus baudīt džinam raksturīgās garšas nianses ar 0% alkohola sastāvu.

Pasaulē arvien vairāk dzērienu ražotāju iegulda lielas investīcijas augsta līmeņa alkoholisko dzērienu alternatīvu radīšanai. Jūtot pasaules dzērienu tendenču ienākšanu un dzīvesveida maiņu Latvijā, uzņēmums redzējis potenciālu dzērienu radīšanai, kas garšas ziņā pēc iespējas vairāk atgādina iecienītākos alkoholiskos kokteiļus. Pēc vairāku mēnešu produkta testēšanas un receptes izstrādes, tirdzniecībā nonācis OBDO 0% džins, kas šobrīd pieejams tikai "OBDO" un SIA "Valmiermuižas alus".

Komentāri

Pievienot komentāru