Jaunākais izdevums

Francijas Nacionālā sapulce piektdien atbalstījusi likumprojektu par pensiju paaugstināšanu un pagaidu īres cenu iesaldēšanu.

Tas bija pirmais pārbaudījums prezidenta Emanuēla Makrona administrācijas spējai panākt kompromisus plašākā politiskajā spektrā pēc absolūtā vairākuma zaudēšanas parlamenta apakšpalātā.

Tagad likums tiks nodots Senātam, kur vairākums ir opozīcijā esošajai konservatīvajai Republikāņu partijai.

Likumprojekts paredz arī algu paaugstināšanu sabiedriskajā sektorā, pārtikas čeku ieviešanu un mehānismu, kas mudinās uzņēmumus izmaksāt darbiniekiem ar nodokļiem neapliekamas prēmijas.

Tiek lēsts, ka tas palielinās budžeta izdevumus par 20 miljardiem eiro.

Atbalstīt francūžus apstākļos, kad pieaug dzīves dārdzība, ko pamatā izraisījis energoresursu cenu kāpums pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, bija viens no galvenajiem Makrona priekšvēlēšanu solījumiem.

Jūnijā inflācija salīdzinājumā ar pagājušo gadu Francijā sasniedza 6,5%.

Likumprojekts tika pieņemts ar 341 balsi, pret balsojot 116 deputātiem.

Valdībai izdevās nodrošināt vairākumu, jo to atbalstīja republikāņi un galēji labējā Nacionālā apvienība.

Tikmēr kreiso koalīcija NUPES (Jaunā ekoloģiskā un sociālā tautas savienība), kurai galēji kreisā partija "Nepakļāvīgā Francija" piesaistījusi arī sociālistus, zaļos, komunistus un citus sīkākus kreiso ekstrēmistu nogrupējumus, balsoja pret.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā pirmdien stājušies spēkā stingrāki Covid-19 ierobežojumi nevakcinētiem cilvēkiem, lai iegrožotu piekto koronavīrusa infekciju vilni.

Nevakcinēti cilvēki nevarēs iekļūt restorānos, bāros, kultūras iestādēs un sporta pasākumos, kā arī viņiem būs liegti tālie braucieni ar vilcienu un avioreisi. Līdz šim viņi to varēja, uzrādot negatīvu Covid-19 testu.

Nākotnē tie, kas ir atveseļojušies pēc Covid-19 infekcijas, varēs saņemt sertifikātu, kas atļauj neierobežotu piekļuvi šīm vietām un pasākumiem.

Tālie braucieni ar negatīvu testu bez vakcinācijas atļauti īpašu iemeslu dēļ.

Pagaidu piekļuve ar testu būs atļauta tiem, kas ir pieteikušies uz vakcināciju.

Francijā pēdējās nedēļās ir strauji pieaudzis Covid-19 infekcijas gadījumu skaits, un par valstī dominējošo koronavīrusa paveidu ir kļuvis omikrona paveids.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vēlētājiem – pabalsti, bet visiem – lielāki izdevumi

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu ažiotāžu raisījusi diskusija par degvielas sadārdzināšanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mūsu valdības iespējām, bet nevēlēšanos iejaukties ar nodokļu mazināšanu. Citas valstis, tostarp Polija un Francija, jau iepriekš pieņēmušas lēmumu par šāda veida pasākumiem.

Piemēram, atbalsta pakete Francijā paredz, ka 0,15 eiro litrā degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts. Kas pie mums? Vien demagoģija no valdības vadītāja un vēl virknes augstāko amatpersonu puses. Tostarp šajās dienās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis: “Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs.”

Ko lai te piebilst? Maigi sakot, dīvaina morāle – ja kāds par tavu naudu dara sliktu, bet tu pie reizes ar to pelni, tad veidojas tāds kā labā un sliktā līdzsvars? Un, ja prasa mazināt nodokļu slogu, tas uzreiz jāinterpretē kā pilnīga nodokļu nemaksāšana? Ja jau ir runa par slikto Krievijas degvielu, tad drīzāk vajadzēja parūpēties, lai Latvijā pieejamā degviela tiktu piegādāta no citām valstīm, ne no Krievijas. Citas valstis tā rīkojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, trešdien paziņoja bloka prezidētājvalsts Francija.

Sankcijas stāsies spēkā līdz ar to publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī, paziņoja Francija.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja par virkni sankciju Krievijai, kā ar jaunām sankcijas pret Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīmu par Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanu.

Leiena pavēstīja, ka sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

"Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda," sacīja Leiena. Sankcijas tiks noteiktas arī personām, kas palīdz Krievijas agresijai.

Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu mīkstināšana un atcelšana salīdzinoši strauji ļāvusi atjaunoties pasažieru aviopārvadājumiem un tādējādi audzēt lidostās apkalpoto pasažieru skaitu, tomēr karš Ukrainā gaisa pārvadājumu sektora atgūšanās ātrumu Latvijā piebremzēs.

Tādu ainu kopumā rāda BDO pētījuma dati par pasažieru aviopārvadājumiem. BDO France part neris Pjērs Kavē (Pierre Cave) norāda, ka 2020. gadā pandēmijas straujā izplatība būtībā daudzās pasaules valstīs apturēja vai labākajā gadījumā būtiski ierobežoja cilvēku iespējas lidot, kā ietekmē lidostās dramatiski saruka apkalpoto pasažieru skaits un arī aviokompāniju izpildīto reisu skaits, un vēl vairāk pārvadāto pasažieru skaits piedzīvoja dramatisku sarukumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku – 2019. gadu.

Pašlaik, pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, gan prognozes, cik ilgā laikā aviācijas nozare atgūsies no Covid-19 ietekmes, atkal būs jākoriģē, it īpaši tajos reģionos, kuros līdz 24. februārim bija būtisks ceļotāju skaits uz un no Krievijas. Tostarp arī Rīgas lidostai. P. Kavē atgādina, ka 2019. gadā no kopumā pasaulē pārvadātajiem 4,68 miljardiem aviopasažieru vislielākais skaits bija Āzijā – teju 1,6 miljardi, tai ar 1,09 miljardiem sekoja Eiropa un ar 1,03 miljardiem – Ziemeļamerika. Eiropā lielākie avioceļotāji bija Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Francijā un Portugālē, kuras kopumā veido vairāk nekā 66% no visas Eiropas ceļotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz straujo Covid-19 izplatību, Francijā no trešdienas atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, tostarp atcelta prasība par obligātu masku valkāšanu ārpus telpām.

Atcelti arī ierobežojumi apmeklētāju skaitam koncertzālēs, sporta spēlēs un citos pasākumos.

Iedzīvotājiem vairs arī nebūs obligāti jāstrādā no mājām, ja tas iespējams, lai gan attālināts darbs joprojām tiek rekomendēts.

Francijas valdība janvāra beigās paziņoja, ka plāno atvieglot ierobežojumus, lai gan pagājušajā mēnesī jauno Covid-19 gadījumu skaits sasniedza jaunu rekordu.

Pateicoties jaunajam vakcinācijas sertifikātam, kas aizstāj veselības sertifikātu, Francija februārī spēs atcelt lielāko daļu ierobežojumu, kas pieņemti cīņā ar Covid-19, janvārī paziņoja Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

Vakcinācijas sertifikāts satur pierādījumu, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, un tas jāuzrāda iekļūšanai bāros, restorānos, sabiedriskajā transportā un citās publiskās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Desmit ES valstis pārdevušas bruņojumu Krievijai, neskatoties uz 2014.gada embargo

LETA/POLSKIE RADIO, 18.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Eiropas Savienības (ES) valstis, arī Vācija un Francija, turpināja pārdot ieročus Krievijai vēl pēc tam, kad 2014.gadā spēkā stājās aizliegums tirgot ieročus Kremlim, vēstīja Polijas medijs "tvp.info".

ES ieroču embargo noteica pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un sniedza militāru atbalstu kaujiniekiem Ukrainas austrumos.

Tomēr gan iepriekšējais Francijas prezidents Fransuā Olands, gan viņa pēctecis Emanuels Makrons apstiprināja "diskrētas ieroču piegādes" Maskavai, liecina Polijas vietnes rīcībā esošā informācija, kas balstīta pētniecības organizācijas "Disclose" datos.

Tiek apgalvots, ka kopš 2014.gada Francija Krievijai piegādājusi militāro aprīkojumu 152 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot termiskās attēlveidošanas kameras tankiem, kā arī navigācijas sistēmas un infrasarkanos detektorus Krievijas iznīcinātājiem un uzbrukuma helikopteriem, vēstīja "tvp.info".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicinājis uz Francijas atomenerģijas nozares renesansi, paziņojot, ka vēlas uzbūvēt vēl 14 jaunus kodolreaktorus, lai sekmētu atteikšanos no fosilā kurināmā.

"Es vēlos, lai tiek uzbūvēti seši EPR2s, un mēs sāksim pētījumus par papildu astoņu EPR2s uzbūvēšanu," turbīnu rūpnīcā Belforā paziņoja Makrons, runājot par jaunās paaudzes reaktoriem, kurus izstrādā valsts kontrolētais enerģētikas uzņēmums EDF.

Makrons atzina, ka pēc Fukušimas kodolkatastrofas Francija pēdējā desmitgadē nav pietiekami daudz investējusi atomenerģijas nozarē.

Prezidents norādīja, ka vairākas valstis izdarīja radikālas izvēles, uzgriežot muguru atomenerģijai, bet Francija šādu soli nespēra, taču šaubu dēļ neinvestēja.

Nodēvējot Francijas atomenerģijas regulatorus par nepārspējamiem savā stingrībā un profesionālismā, Makrons lēmumu būvēt jaunas atomelektrostacijas nosauca par "progresa izvēli, par uzticēšanos zinātnei un tehnoloģijām".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietā par izvairīšanos no nodokļiem McDonald's Francijā maksās 1,25 miljardus eiro

LETA/AFP, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ātrās ēdināšanas gigants "McDonald's" Francijā maksās 1,25 miljardus eiro, lai izvairītos no tiesvedības saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas laika periodā no 2009.gada līdz 2020.gadam.

Tādējādi šis ir Francijā visu laiku otrs vērienīgākais izlīgums nodokļu nemaksāšanas lietā.

Vienošanās paredz, ka "McDonald's" samaksās 508 miljonu eiro naudassodu un 737 miljonus eiro nenomaksātos nodokļos.

Uzņēmums bija apsūdzēts nodokļu nemaksāšanā, mākslīgi samazinot savu peļņu.

Izmeklēšana šajā lietā tika sākta 2016.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Tomēr pamatā militārs, nevis sankciju pretspēks

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skan katru dienu bravūras pilni dažādu valstu politiķu paziņojumi par aizvien jaunām un it kā bargām sankcijām pret Krieviju, kas novērsīšot tās agresiju Ukrainā, taču, jo tālāk rit laiks, jo lielāks pamats būt skeptiskiem par to, vai sankcijas tiešām ir tik efektīvas, kā tās publiski piesaka.

Vairāk nekā mēnesi norisinās karš Ukrainā (ja neskaita to, kas jau kopš 2014. gada), vismaz sankciju dēļ Krievija nav pārtraukusi karot. Pat Krievijas rubļa vērtība gan pirms mēneša būtiski nokritās, taču tad nostabilizējās un, kas ne mazāk dīvaini, pat uzlabojās pēc Putina vēstījuma, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Labi, Krievijai nu apgrūtināta bruņojuma ražošana, taču vecās rezerves vēl nav izlietotas, tās joprojām izmanto. Vienīgais, kas tiešām ir efektīvs, – ieroču, munīcijas un speciālā aprīkojuma dāvinājumi Ukrainas armijai, kura pati nu spējīga pakāpeniski atkarot okupētās teritorijas. Ja šī kara sākumā bija cerības, ka esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki, proti, ka ekonomiskās blokādes priekšā konvencionāla karadarbība būs izrādījusies bezjēdzīga, tad tā tomēr nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Francija, Vācija, Itālija un Rumānija atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai

LETA/AFP, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija, Vācija, Itālija un Rumānija atbalsta tūlītēju Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, ceturtdien Kijivā paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Mēs visi četri atbalstām uzņemšanas kandidāta statusa tūlītēju [piešķiršanu]," kopīgajā preses konferencē ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Itālijas premjerministru Mario Dragi un Rumānijas prezidentu Klausu Johannisu pavēstīja Makrons.

Kā ziņots, visu četru minēto valstu līderi ceturtdien ar vilcienu ieradās Ukrainā, lai paustu tai atbalstu cīņā pret Krieviju, kas 24.februārī pret kaimiņvalsti uzsāka atklātu pilna mēroga karadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli bioloģiskās pārtikas tirgus piedzīvojis strauju izaugsmi, palielinājušās bioloģiski apsaimniekotās zemes platības un kuplinājies bioloģisko ražotāju pulks.

Latvija ir to 18 pasaules valstu vidū, kur bioloģiski apsaimnieko vairāk nekā 10% no kopējās lauksaimniecības zemes, informē biedrības "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, pasaules bioloģiskās pārtikas tirgus 2020.gadā uzrādīja visu laiku augstāko izaugsmi, pārsniedzot 120 miljardus eiro, liecina pētniecības institūta FIBL un organizācijas IFOAM apkopotie dati. Kopējais pieaugums ir 14 miljardi eiro.

ASV joprojām ir vadošais bioloģiskās pārtikas tirgus (49,5 miljardi eiro), kam seko Vācija (15 miljardi eiro) un Francija (12,7 miljardi eiro). Vairākos no lielajiem bioloģiskās pārtikas tirgiem 2020.gadā bija vērojams sevišķi spēcīgs izaugsmes temps. Piemēram, Vācijas bio tirgus pieauga par vairāk nekā 22 procentiem. Šveices iedzīvotāji visvairāk tērēja bioloģiskajai pārtikai (418 eiro uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā), kamēr Dānijā joprojām ir lielākā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgus daļa ar 13 procentiem no valsts kopējā pārtikas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

G7 organizēs 600 miljardu dolāru investīcijas infrastruktūras projektos nabadzīgajās valstīs

LETA--AFP, 27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstis organizēs 600 miljardu ASV dolāru vērtas investīcijas infrastruktūras projektos trūcīgajās valstīs, cenšoties radīt pretsvaru Ķīnas projektam "Viena josta, viens ceļš", svētdien nolemts Vācijā notiekošajā G7 samitā.

Iecerēts, ka iniciatīvā "Partnerība globālajai infrastruktūrai un investīcijām " līdz 2027.gadam ASV mobilizēs 200 miljardus dolāru, bet pārējās G7 valstis - 400 miljardus dolāru.

G7 valstīm tā būs "iespēja dalīties pozitīvajā nākotnes redzējumā", bet valstīm, kurās tiks veiktas investīcijas, - redzēt "konkrētus ieguvumus no partnerattiecībām ar demokrātiskām valstīm", sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

Atšķirībā no Ķīnas projekta "Viena josta, viens ceļš" G7 iniciatīvā paredzēts lielākoties izmantot nevis valsts, bet privātu uzņēmumu līdzekļus.

Jau ziņots, ka svētdien Elmavas pilī, Bavārijā, sākās trīs dienu G7 samits. G7 grupā ietilpst ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija. Sarunās piedalās arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automobiļu vēstures platformas carVertical veiktais odometra rādījumu sagrozīšanas pētījums, kura pamatā bija gandrīz 900 000 auto vēstures pārbaužu rezultāti 2021.gadā, ļāvis secināt, ka nobraukuma sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā.

Vairāk nekā 24% auto, kas pārbaudīti ar carVertical šajā valstī, ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Šis skaitlis liecina, ka katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā saņem automašīnu, kuru ir viltojuši noziedznieki. Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Katrai piektajai lietotajai automašīnai, jeb gandrīz 20% pārbaudīto automašīnu Rumānijā bija problēmas ar nobraukumu.

Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži - Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva - attiecīgi ceturtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijas iedzīvotāji pērn ASV akciju tirgū visvairāk pirkuši Apple akcijas

Db.lv, 27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji tiešsaistes akciju tirdzniecības platformā "freedom24.com" visbiežāk iegādājušies tehnoloģiju uzņēmuma "Apple" akcijas.

Privāto investoru uzmanības lokā ir bijušas arī uzņēmumu "Virgin Galactic" un "Ford Motor" akcijas, kas popularitātes ziņā attiecīgi ierindojas otrajā un trešajā vietā starp pirktākajām akcijām.

Akciju tirdzniecības platforma "freedom24.com" eiropiešiem piedāvā tiešu piekļuvi Amerikas akciju tirgum un ir vienīgais "Nasdaq" biržā kotētais Eiropas brokeris.

Desmit uzņēmumu akcijas, kuras visvairāk 2021.gadā iegādājušies Latvijas privātie investori, bija "Apple", "Virgin Galactic", "Ford Motor", "Tesla", "Pfizer", "Palantir Technologies", "PayPal", AMD, "Roku" un "Coca-Cola".

Savukārt visvairāk Latvijas iedzīvotāji ir pārdevuši "Activision Blizzard", "Spirit AeroSystems", "Apple", "Ford Motor", "Salesforce", "Pfizer", "Bed Bath & Beyond", "Meta Platforms", "Virgin Galactic" un "Inovio Pharmaceuticals" akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas konkurences regulators otrdien paziņoja, ka enerģētikas gigantam EDF piemērojis 300 miljonu eiro naudassodu par dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Šis sods varējā būt arī lielāks, taču EDF neapstrīdēja tam izvirzītās apsūdzības un piekrita panākt vienošanos.

Regulators secinājis, ka jau no 2004.gada EDF izmantojis savu plašo klientu loku, kāds tam ir, pateicoties sabiedriskā pakalpojuma un tīkla nodrošinātāja statusam, lai censtos iegūt miljoniem jaunu klientu tā elektroenerģijas, gāzes un citiem pakalpojumiem.

Šāda prakse tika pielietota laikā, kad Francija atvēra savu enerģētikas tirgu saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām.

Lai arī Francijas varasiestādes bija noteikušas, ka EDF visiem klientiem jāpiedāvā fiksētas elektroenerģijas cenas, klienti varēja arī sākt saņemt elektroenerģijas un citus enerģētikas pakalpojumus no jauniem tirgus dalībniekiem, kas paši varējā noteikt savas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī atklāta uzņēmuma “Axon’ Cable” jaunā ražotnes ēka. Uzņēmumā nodarbināti 700 darbinieku.

Rūpnīcas pielāgošanā ieguldīti vairāk nekā 350 000 eiro. Sadarbībā ar Swedbank Axon Cable gan veikuši ieguldījumus jaunas rūpnīcas telpās, gan arī ražošanas iekārtu iegādē.

Atklāšanā 5.aprīlī piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, uzņēmuma “Axon’ Cable” viceprezidente Kristella Olivī un Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.

“Axon’ Cable” specializējas augsto tehnoloģiju kabeļu savienojumu un savienotājelementu ražošanā tādām nozarēm kā aizsardzība, aeronautika, medicīna u. c. SIA “Axon’ Cable” ir viens no lielākajiem eksportētājiem Latgales reģionā.

Jaunajā ražotnē tiek ražota produkcija mašīnbūvniecības nozarei, piegādājot to uz pazīstamo Eiropas zīmolu auto rūpnīcām, kā arī izgatavojot kabeļus satelītsakaru industrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz elektroauto invāzijai 8 gadi

Jānis Goldbergs, 30.06.2022

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs norāda, ka kopumā uzlādes tīkla veidošanas perspektīvie plāni Eiropas Savienībā liecina par pamatīgām kapacitātes problēmām jau 2030. gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir virkne zaļo mērķu, kas jau stājušies spēkā vai realizēsies tuvākajās desmitgadēs un attiecināmi uz auto nozari kopumā, un galvenais jautājums ir, kā šiem mērķiem pielāgosies Latvija, ievērojot citu Eiropas un pasaules valstu risinājumus, tāds ir kopējais Dienas Biznesa foruma Auto 2022 galvenais secinājums.

Par ražotāju piedāvājumu, visticamāk, informēts ikkatrs, kurš pēdējā laikā interesējies par jaunas vai pat lietotas automašīnas iegādi. Galvenais spiediens ir elektropiedziņas automašīnu tirgošana tā, lai kopējais pārdošanas grozs būtu klimatneitrāls, un par to tirgotāji sāk domāt jau šobrīd. Tāds ir mērķis, un galarezultātā pēc gadiem pieciem arī Latvijā vismaz katra otrā pārdotā automašīna būs elektromobilis, bet 2030. gadā, iespējams, jaunas iekšdedzes dzinēju mašīnas nopirkt nevarēs.

Šobrīd pārdošanas uzstādījums ir starp katra piektā, katra ceturtā.

Ietekme no divām pusēm

Pamatojumu, kas šos lēmumus ietekmē, detalizēti sniedza Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais darbs iekšējā audita jomā aviokompānijā SmartLynx Airlines Verai Karpovičai ir nesis jaunus atklājumus. Vera izlēma mainīt savu līdzšinējo karjeras ritējumu un jau pēc viena mēneša darba atbilstības sistēmas speciālista lomā ir pārliecināta: "Šis darbs ir man, jo te varu sajust dinamiku, redzēt sava darba rezultātu un profesionāli augt kopā ar kompāniju".

Vera Karpoviča skaidro: "Iepriekš strādāju auditorkompānijā, bet vēl pirms tam – bankā. Tā kā mana izglītība ir saistīta ar kvalitātes procesiem, tad mana ikdiena pagāja dažādu dokumentu un procedūru pārbaudēs, pievēršot uzmanību detaļām. Lēmums mainīt finanšu jomu uz aviācijas jomu bija nejaušs - es atsaucos paziņas ieteikumam un nosūtīju savu CV."

Iedvesmo dinamiskā ikdiena un darbs ar cilvēkiem

Darbs aviosabiedrībā nenozīmē, ka jāsēžas pie lidmašīnas pilota pults. Tā kā drošība ir pirmajā vietā, te katrs solis ir saplānots un aprakstīts dokumentos jeb regulatīvajās prasībās. Vera Karpoviča jaunajā darbā ir nokļuvusi komandā, kura veic procedūru pārbaudi, pārliecinoties, vai ieviestās darbības atbilst noteiktajām prasībām. "Viens ir tas, kas ir rakstīts, bet otrs – kā tas strādā. Mans uzdevums ir par to pārliecināties un pārbaudīt," skaidro Vera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā konkursā Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem pieteikumus iesnieguši četri starptautiski atzīti inženieruzņēmumi no četrām valstīm - Vācijas, Spānijas, Itālijas un Francijas.

Visiem pretendentiem ir ilggadīga pieredze būvniecības un inženieruzraudzības darbu veikšanā.

Konkursā par Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem pieteikumus iesnieguši šādi uzņēmumi:

  • DB Bahnbau Gruppe GmbH (Vācija);
  • Italferr S.p.A. (Itālija);
  • SYSTRA S.A. (Francija);
  • Tecnica y Proyectos S.A. (TYPSA) (Spānija).

Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atzīst, ka ir gandarīts, ka starptautiski atzīti inženieruzraudzības uzņēmumi ir gatavi kļūt par mūsu partneriem Rail Baltica realizācijā Latvijas teritorijā.

"Konkursa pirmā kārta apliecina arī to, ka stratēģija būvdarbu un inženieruzraudzības iepirkumu konkursu organizēšanā ir pareiza un nozares pārstāvju akceptēta. Nešaubos, ka komandas ir labi sagatavojušās un veselīga konkurence ļaus darbam piesaistīt labāko no labākajiem, nodrošināt augstākās kvalitātes būvdarbu uzraudzību un FIDIC līguma vadību būvdarbu laikā. Rail Baltica dzelzceļa trases būvniecība Latvijā vairāk nekā 200 km garumā pēc pāris gadiem būs iespējams apjomīgākā būvniecība Latvijas vēsturē. Lai spētu laikus un atbilstoši augstiem kvalitātes standartiem īstenot Rail Baltica, projekta īstenotāji, augstas raudzes būvuzraugs un būvnieks strādās ciešā partnerībā," uzsver K. Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Azkoyen iegādājas Draugiem Group uzņēmumu Vendon

Db.lv, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors Baltijā BaltCap pārdevis Latvijas uzņēmumu SIA Vendon Spānijas ievērojamākajam starptautiskajam tehnoloģiju uzņēmumam Azkoyen.

SIA Vendon ietilpst Draugiem Group un ir Centrāleiropas vadošais savienojamības un lietu interneta (IoT) risinājumu uzņēmums digitālo maksājumu, kā arī telemetrijas jomā.

Vendon piedāvā attālinātas vadības un maksājumu apstrādes pakalpojumus tirdzniecības automātiem (piemēram, kafijas, dzērienu un uzkodu), kurus nodrošina ar iekārtu, programmaparatūras un programmatūras palīdzību. Uzņēmums ir dibināts 2011. gadā, tā galvenais birojs atrodas Rīgā, bet lielākie noieta tirgi ir Francija, Vācija, Beniluksa valstis un Apvienotā Karaliste ar vairāk nekā 45 000 droši savienotu tirdzniecības automātu tīklu. Vendon ir ceļā no Eiropā bāzēta uzņēmuma uz globālu spēlētāju, jo sniedz savus pakalpojumus vairāk nekā 82 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Obligātais eksāmens neradīs mīlestību pret STEM priekšmetiem

Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas farmācijas uzņēmums AS “Kalceks”, paplašinot savu klātbūtni vienā no lielākajiem Eiropas tirgiem – Vācijā, ir noslēdzis ilgtermiņa produktu izplatīšanas līgumu ar pieredzējušo Austrijā bāzēto Vācijas uzņēmumu “EVER Pharma”, informē “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Sadarbības līgums ar “EVER Pharma” paredz piecu kardioloģijas, centrālās nervu sistēmas, onkoloģijas atbalsta aprūpes terapeitisko grupu produktu izplatīšanu Vācijā, tā faktiski dubultojot šajā valstī aktīvi tirgoto “Kalceks” produktu skaitu.

“Slimnīcu produktu segments, kurā darbojamies gan mēs, gan arī “EVER Pharma”, pēdējos gados ļoti strauji aug visā Eiropā. Vācijas tirgū esam pārstāvēti kopš 2019. gada, un šis, mūsuprāt, ir ļoti piemērots brīdis savu pozīciju nostiprināšanai un piedāvātā produktu klāsta paplašināšanai. Tādēļ esam gandarīti, ka turpmāk varēsim sadarboties ar pieredzējušu partneri, kas ir slimnīcu segmenta līderis ar izcilu reputāciju. Mēs redzam lielisku sinerģiju starp mūsu Vācijas portfeli un “EVER Pharma” produktiem,” skaidro “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK izstrādājusi plānu ES atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes

LETA--REUTERS, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (ES) izstrādājusi plānu, kā šogad aizstāt vairāk nekā 70% no Krievijas gāzes importa ar citiem resursiem, tostarp palielinot sašķidrinātās gāzes (LNG) importu, zaļās enerģijas izmantošanu un laikus piepildot gāzes krātuves, vēsta aģentūra "Reuters".

Krievijas iebrukums Ukrainā kļuvis par modinātāja zvanu Eiropai. ES pērn importēja no Krievijas 155 miljardus kubikmetru gāzes, tostarp sašķidrināto gāzi (LNG). Tas atbilst gandrīz 40% no ES ikgadējā gāzes patēriņa.

Nebūs viegli līdz nākamajai ziemai aizstāt lielāko daļu Krievijas gāzes ar citiem energoresursiem.

EK vēlas jau šogad samazināt Krievijas gāzes importu par 112 miljardiem kubikmetru, liecina šova "Breakingviews" rīcība nonākušais dokuments. Tostarp 50 miljardus kubikmetru plānots aizstāt ar LNG importu.

ES kapacitāte pārvērst LNG izmantojamā gāzē ir vairāk nekā 200 miljardi kubikmetru gadā, ieskaitot Lielbritānijas termināļus. Taču Spānija un Francija nav labi savienotas ar pārējiem. Lai nodrošinātu LNG kravu piegādi Eiropai, patērētājiem var nākties maksāt saskaņā ar strauji augošajām gāzes cenām, kas šogad pieaugušas jau desmitkārt. LNG importa pieaugums par 20 miljardiem kubikmetru ir reālistiskāks, uzskata Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Komentāri

Pievienot komentāru