Citas ziņas

«Futbols» par TEC projektu Ventspilī turpinās

Vēsma Lēvalde, 19.05.2010

Jaunākais izdevums

Lai gan Eiropas naudas apguve ir apdraudēta, starp SIA Ventspils Energo dalībniekiem - Stadtwerke Flensburg GmbH un Ventspils domi - nav rasta saskaņa.

Ventspils Energo līdzīpašniece Stadtwerke Flensburg GmbH paziņojumā presei izsaka bažas, ka pašvaldība vēlas no projekta izstāties. Savas bažas Vācijas kapitāla uzņēmuma vadība pamato ar 6. maijā Ventspils pašvaldības izsludināto konkursu par konsultanta piesaistīšanu, lai esošās mazuta katlu mājas renovētu un piemērotu videi draudzīgākam kurināmajam.

«Mēs nevaram saprast, kādēļ Ventspils vēlas ieguldīt līdzekļus pilnībā novecojušās iekārtās. Vēlākais, 2013. gada beigās sāks darboties jaunās iekārtas. Ekonomiski un tehniski mēs nevaram izprast jēgu.

Mēs neticam, ka īsi pirms TEC projekta faktiskās realizācijas uzsākšanas Ventspils veiks tik krasu pavērsienu pilsētas siltuma un elektroenerģijas apgādes attīstībā. Taču mēs arī nespējam racionāli izskaidrot šādu rīcību,» pauž Stadtwerke Flensburg GmbH pārstāvis Tomas Bēlers. Savukārt Ventspils pašvaldība ironiski aicina Stadtwerke Flensburg GmbH koncentrēties sekmīgai TEC projekta īstenošanai, nevis izplatīt paziņojumus presei. «Kārtējo reizi nav izpildīts LR Finanšu ministrijas aicinājums līdz šā gada 14.maijam iesniegt pamatotu projekta realizēšanas shēmu,» Stadtwerke Flensburg GmbH paziņojumu komentē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.

DB jau rakstīja, ka saskaņā ar projektu Ventspils koģenerācijas stacijas būvniecībai bija jānoslēdzas jau 2009. gada beigās, un jau no 2010.gada Ventspils pilsētas siltumapgādi vajadzēja nodrošināt jaunajai TEC. «Tagad, kad skaidrs, ka jaunais TEC nebūs vēl trīs gadus, pašvaldības SIA Ventspils siltums steidzami ir spiests veikt drošai un nepārtrauktai siltumapgādes nodrošināšanai nepieciešamus neplānotus ieguldījumus esošajās iekārtās,» skaidro J. Vītoliņš, norādot, ka Ventspils dome esot maksimāli ieinteresēta TEC projekta īstenošanā, citādi pilsētas iedzīvotājiem nākotnē var rasties problēmas ar siltumapgādi. SIA Ventspils energo dalībnieki sanāks 20. maijā uz ārkārtas dalībnieku sapulci. Līdz mēneša beigām jāparaksta līgumi ar būvniecības konsorcijiem. Stadtwerke Flensburg GmbH pagaidām vada pārrunas ar Latvijas Finanšu ministriju un Valsts kasi, kā arī ar Nordea Bank par projekta finansēšanas jautājumiem, kuri nav atrisināti kopš 2009. gada decembra. Jau vasarā būtu jāsāk TEC būvniecība, kam paredzēts piesaistīt 34,6 miljonus eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 112,8 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien, 26. oktobrī, pieņēmis lēmumu par projekta Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstība, kas plašāk pazīstams kā Ventspils TEC projekts, pārtraukšanu.

Db.lv jau vairākkārt rakstīja, ka projekts paredzēja izbūvēt ar oglēm un nelielu koksnes šķeldu piejaukumu (līdz 15%) kurināmu koģenerācijas staciju ar siltumenerģijas jaudu 40MW un elektroenerģijas jaudu 20MW Ventas labajā krastā un savienot abu Ventas krastu siltumapgādes sistēmas ar saistvadu zem Ventas upes. 2007.gadā starptautiska konkursa rezultātā projektam tika piesaistīts stratēģiskais partneris – privātais investors Vācijas uzņēmums Stadtwerke Flensburg GmbH, kuram tika nodota SIA Ventspils energo vadība. Jaunajai koģenerācijas stacijai siltuma un elektroenerģijas ražošana bija jāuzsāk šā gada oktobrī. Lai gan SIA Ventspils energo privātā investora piesaistes konkurss paredzēja, ka projekta īstenošanai nepieciešamos kredītus piesaistīs privātais investors, vācu partneris pieprasīja Ventspils domes galvojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils dome apvainojusies par Stadtwerke Flensburg izteikumiem

Vēsma Lēvalde, 01.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils pilsētas dome noraida apgalvojumu, ka tā 30.martā notikušajā SIA Ventspils energo dalībnieku sapulcē būtu bloķējusi lēmuma pieņemšanu par TEC būvniecību.

Tieši pretēji, sapulcē Ventspils pilsētas dome balsoja par SIA Ventspils energo dalībnieku sapulces lēmumu, kas apstiprināja SIA Ventspils energo valdes tiesības izmantot līdz 200 tūkstošiem eiro finansējuma piesaistes izdevumu segšanai ES Kohēzijas fonda projekta Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmas attīstība vajadzībām, lai novērstu trūkumus stratēģiskā investora piedāvātajā projekta finansējuma modelī, kas diemžēl nevar nodrošināt nekavējošu projekta īstenošanu, norāda Ventspils dome savā pziņojumā.

SIA Ventspils energo valdes priekšsēdētājam Ginteram Gersam esošo pilnvaru ietvaros neesot liegts turpināt sarunas ar bankām, gluži otrādi – tas ir viņa pienākums turpināt sarunas ar Nordea banku, lai nodrošinātu nepieciešamās korekcijas finansēšanas piedāvājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina Lembergu garantēt siltumtarifus ar demisiju

Vēsma Lēvalde, 20.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils siltumenerģijas patērētājiem var nākotnē būtiski palielināties siltumenerģijas izmaksas, kuru segšanai būs nepieciešams palielināt siltumenerģijas tarifus vai zaudējumus nāksies segt no Ventspils pilsēta budžeta, ja turpināsies neskaidrā situācija ar Ventspils TEC projekta realizāciju.

Tā uzskata Ventspils domes opozīcijas deputāti Vladislavs Šafranskis (SC) un Ivars Landmanis (Vienotība), kuri izplatījuši paziņojumu saistībā ar konfliktsituāciju, kas izveidojusies starp SIA Ventspils energo akcionāriem - Ventspils pašvaldību un Stadtwerke Flensburg GmbH. Opozīcijas deputāti uzsver, ka atbildība par situāciju jāuzņemas partijai Latvijai un Ventspilij, jo Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti 2010. gada 15.aprīlī ar vēstules starpniecību vērsušies pie TEC projektā iesaistītām pusēm, tai skaitā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ar prasību sasaukt ārkārtas Ventspils pilsētas domes sēdi, lūdzot iepazīstināt deputātus ar Ventspils TEC projekta īstenošanas gaitu no šī projekta pašiem pirmsākumiem. Tomēr A. Lembergs to nav izdarījis, tāpēc opozīcija aicina viņa pārstāvēto partiju uzņemties atbildību un jau tagad publiski paziņot, ka domstarpības TEC projekta realizēšanā nekādi neiespaidos Ventspils siltumenerģijas tarifus un Ventspils pilsētas domes budžetu tuvākajos gados, garantējot to ar partijas pārstāvju demisiju šīs garantijas neizpildes gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspils TEC būvētāji aicina neatteikties no projekta

Jana Gavare, 14.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no Kohēzijas fonda līdzekļiem Ventspils TEC celtniecībai būtu zaudējums Latvijai, uzskata SIA Ventspils ENERGO dalībnieks Stadtwerke Flensburg GmbH, kas vērsies Finanšu ministrijā ar aicinājumu uzsākt sarunas ar Eiropas Savienību.

Finanšu ministrija nolēmusi nodot izskatīšanai jautājumu par Kohēzijas fonda līdzekļu 34,6 miljonu eiro atdošanu atpakaļ Eiropas Savienībai. FM jau iepriekš ir paudusi bažas, ka esošais projekta partneris nespēj mobilizēt resursus projekta pabeigšanai, jo līdz šim nav saņemts reālistisks rīcības plāns. Stadtwerke Flensburg GmbH aicina uzsākt sarunas ar ES par iespējamo īstermiņa projekta izpildi ar mērķi saglabāt vismaz projekta daļas finansējumu.

Stadtwerke Flensburg GmbH ir pārliecināta par projekta ekonomisko izdevīgumu un ir aicinājusi Finanšu ministriju sarunās ar ES pārliecināties par to, vai projekta daļa – 1,5 km garu saistvada zem Ventas upes izveide starp siltumtīkliem – varētu būt finansēta no Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils koģenerācijas stacijas projektā vienošanos nepanāk

Vēsma Lēvalde, 31.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ventspils energo akcionāri sapulcē nav vienojušies par projekta finansēšanas modeli. Ventspils pašvaldība aicina Stadtwerke Flensburg GmbH nekavējoties sākt pildīt savas saistības.

Paziņojumā presei Ventspils pilsētas dome uzsver, ka nav šī projekta īstenotāja – atbilstoši EK 2006.gada 25.augusta Kohēzijas fonda atbalsta lēmumam par Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstības projekta īstenošanu atbildīgā iestāde ir SIA Ventspils energo. Ventspils pilsēta esot tikai projekta īstenošanas vieta, tādēļ Ventspils pilsētas domes ieguldījums projektā ir zeme un esošā katlu māja, kā arī Kohēzijas fonda atbalsta lēmums.

Ventspils pilsētas dome jau 2006.gadā nodrošināja Kohēzijas fonda atbalsta lēmumu par 34,6 miljonu eiro dāvinājuma piešķiršanu TEC projektam. Lai kvalitatīvi īstenotu TEC būvniecību, kas ir pietiekami sarežģīts un Latvijā nebijis projekts, tika izsludināts atklāts starptautisks konkurss par stratēģiskā investora piesaisti. Konkursa noteikumi paredzēja to, ka Ventspils pilsētas dome nesniedz galvojumus projekta īstenošanai un projekta stratēģiskajam investoram jābūt pieredzei līdzīgu projektu īstenošanā. Savukārt pašreiz vācu puse prasot pašvaldības finanšu garantijas aizdevumam, ko pašvaldība nevarot sniegt, Db skaidroja Ventspils domē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Panāk daļēju vienošanos Ventspils TEC lietā

Vēsma Lēvalde, 21.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ventspils Energo dalībnieku sapulcē vienbalsīgi pieņemts lēmums par nosacījumiem līgumiem ar celtniecības pakalpojumu sniedzējiem plānotajai Ventspils TEC.

Dalībnieki atzinuši, ka, lai sekmētu projekta ieviešanu, ir steidzami nepieciešams uzsākt būvniecību visās projekta Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstības projekta daļās ar nosacījumu, ka līgumi ar būvniekiem stājas spēkā tikai pēc tam, kad ir parakstīti līgumi ar finansētājiem par pilnu projektam nepieciešamā finansējuma pieejamību un izpildīti pielīgtie finansējuma izmaksas priekšnoteikumi.

DB jau vairākkārt rakstīja, ka abi SIA Ventspils Energo dalībnieki – Ventspils pilsētas dome un stratēģiskais vācu investors Stadtwerke Flensburg GmbH - ilgstoši nespēj vienoties par galvojumu finansējuma piesaistei no bankas, riskējot pazaudēt piešķirto ES struktūrfondu atbalstu projektam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Decembra sākumā atrasti jau astoņi biogāzes projektu būvnieki

Gunta Kursiša, 07.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra pirmo sešu dienu laikā, no 1. decembra līdz 7. decembra pusdienlaikam, noslēgti astoņi iepirkumu konkursi par biogāzes un koģenerācijas staciju būvi. Visi konkursi par biogāzes staciju būvniecību noslēgti šīs nedēļas divu ar pusi dienu laikā, liecina informācija Iepirkumu uzrausdzības (IUB) mājas lapā.

SIA Bio-Partner par biogāzes un koģenerācijas stacijas izveides darbu veicēju no trijiem pretendentiem noteikusi SIA Ecogen, kas piedāvājusi līgumcenu 2,015 miljonus eiro.

Ventspils novadā reģistrētā SIA Bio-T biogāzes ražotnes un koģenerācijas stacijas būvniecības darbus un tehnoloģisko iekārtu piegādi iepirkumu konkursa rezultātā uzticējusi SIA Host Energo. Host Energo piedāvātā līgumcena ir 2,840 miljonus eiro.

Šā gada novembrī Ķekavas novadā dibinātā SIA Kalna Dambrāni Energo biogāzes koģenerācijas stacijas kompleksu ar 0,5 MW elektroenerģijas jaudu plāno izbūvēt par aptuveni 2,645 miljoniem eiro. Iepikumu konkursā no diviem pretendentiem uzvarējis Vācijas uzņēmums Biogas Nord Anlagenbau.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils domes opozīcija pieprasa glābt Eiropas finansējumu siltumapgādei

Vēsma Lēvalde, 06.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils domes opozīcija pieprasījusi sasaukt domes sēdi, lai apspriestu iespējas saglabāt Kohēzijas fonda finansējumu Ventspils koģenerācijas stacijas projektam.

Ventspils pilsētas domes deputāti Vladislavs Šafranskis, Aleksandrs Mirvis, Jeļena Garbuzova (SC) un Ivars Landmanis (Apvienotais saraksts) nosūtījuši Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam, Ventspils pilsētas domes Vispārējai nodaļai iesniegumu Par siltumapgādi Ventspilī.

Deputāti cer, ka Ventspils pilsētas domes sēde tiks sasaukta un ka tajā piedalīsies Vācijas uzņēmuma Stadtwerke Flensburg GmbH, SIA Ventspils Energo, Ministru kabineta, par Kohēzijas fonda finansējuma piesaisti Ventspils TEC projekta atbildīgo ministriju, Reģionālās Attīstības un Pašvaldības lietu ministrijas un Valsts Kontroles pārstāvji. Sēdē, viņuprāt, būtu jāmeklēi risinājumi, kā saglābt strupceļā iestigušo projektu un ko darīt, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu koģenerācijas stacijas projekta realizāciju, vienlaikus neapdraudot Kohēzijas fonda finansējuma piesaisti 34,6 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sāk vērtēt Durbes vēja parka ietekmi uz vidi

Vēsma Lēvalde, 26.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durbes novadā notikusi pirmā sabiedriskās apspriešanas sanāksme, uzsākot vērtēt 30 vēja ģeneratoru parka būvniecības ietekmi uz vidi.

Paredzētās darbības ierosinātājs ir SIA Green energo, informē Durbes novada pašvaldība. Ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams, jo parka tuvumā atrodas 47 viensētas, no kurām 10 viensētās sagaidāma trokšņa robežas pārsniegšana naktīs, turklāt vairākas viensētas pakļautas ēnu ietekmei vairāk nekā 50 stundas gadā, norādīts Vides pārraudzības valsts biroja lēmumā. Lēmums atzīmē arī iecerētā vēja parka kumulatīvo ietekmi ar jau esošo Grobiņas vēja parku un iespējamo ornitofaunas pārstāvju klātbūtni parka teritorijā. Parks iecerēts aptuveni divu kilometru attālumā no Grobiņas vēja parka, pie Liepājas - Rīgas un Grobiņas - Ventspils šosejas krustojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aicina nekavēt TEC būvniecību Ventspilī

Aisma Orupe, 30.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija aicina nekavējoties sākt Ventspils siltumapgādes attīstības projektu, lai nezaudētu Kohēzijas fonda finansējumu.

DB jau rakstīja, ka ogļu TEC būvniecības īstenošana ir iestrēgusi abu projektā iesaistīto pušu konflikta dēļ. Ventspils dome uzskata, ka vācu uzņēmuma Stadwerke Flensburg GmbH projekta finansējuma modelis nevar nodrošināt sekmīgu projekta īstenošanu, bet vācu puse pārmet ventspilniekiem kavēšanu.

Finanšu ministrija mudina visas Ventspils TEC būvniecības projektā iesaistītās puses – Ventspils pilsētas domi un privātos partnerus, esošo un potenciālo – nekavējoties rast saprātīgu kompromisu, lai atsāktu 2004.-2006.gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda (KF) projekta īstenošanu un uzsāktu reālus būvniecības darbus jau šajā sezonā. Pretējā gadījumā tiek nopietni apdraudēta iespēja saņemt KF atbalstu 34,6 miljonu eiro apmērā. Ministrija uzskata, ka ir atbalstāms jebkurš praktiski īstenojams risinājums, lai projektu pabeigtu līdz 2011.gada 31.decembrim, un par to ir informēta arī Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvirza ultimātu Ventspils siltumapgādes projekta investoram

Vēsma Lēvalde, 31.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija un Vides ministrija dod divas nedēļas laika stratēģiskajam investoram Stadtwerke Flensburg GmbH iesniegt konkrētu rīcības plānu Ventspils siltumapgādes attīstības projekta realizācijai.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji 31.martā ir tikušies ar Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstības projekta realizētajiem, SIA Ventspils energo dalībniekiem - Ventspils pilsētas domi un Vācijas uzņēmumu Stadtwerke Flensburg GmbH, īpašā ārkārtas sanāksmē, ko organizēja atbildīgā starpniekinstitūcija Vides ministrija. Tā kā sarunās nekāds progress nav panākts, nav iesniegts arī skaidrs plāns, kā finansēt un praktiski īstenot projektu noteiktos termiņos atbilstoši EK lēmumam, FM un Vides ministrija stratēģiskajam investoram ir devušas divas nedēļas laika, lai iesniegtu ministrijās oficiālu priekšlikumu par projekta finansiālo un tehnisko realizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izgāžas 90 miljonus vērtais Ventspils TEC projekts

Vēsma Lēvalde, 27.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija atzīst, ka Ventspils TEC projektam paredzēto Kohēzijas fonda finansējumu - 34,6 miljonus eiro, nav iespējams apgūt laikā un gatavojas rosināt pārtraukt projekta realizāciju.

Ventspils dome saņēmusi ministrijas sūtītu vēstuli, kurā ministrija brīdina par to, ka plāno informēt Ministru kabinetu ar priekšlikumu pārtraukt Projekta realizāciju. Ventspils pilsētas dome uzskata, ka šāds Finanšu ministrijas secinājums ir likumsakarīgs rezultāts vācu partnera Stadtwerke Flensburg GmbH (SWF) nespējai nodrošināt projektam nepieciešamo finansējumu. Db.lv jau vairākkārt rakstīja, ka vācu puse, vēlāk arī Finanšu ministrija un Valsts kase prasīja Ventspils domes galvojumu bankas aizņēmumam, savukārt dome atteicās galvojumu izsniegt.

Ventspils pilsētas dome pauž bažas, «/../ vai tik apjomīga valsts nozīmes projekta bremzēšana no valsts institūciju puses nav jāvērtē kā diskriminējoša, salīdzinot ar citiem gadījumiem, piemēram, a/s Liepājas metalurgs, kam galvojumu ir sniegusi valsts». Projekta investīciju apjomi tika lēsti 90 miljonu eiro apmērā, no kuriem 34 miljonus eiro bija plānots saņemt kā ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Projekta īstenotājs ir kopuzņēmums SIA Ventspils ENERGO, kurā 51% kapitāla daļu pieder Ventspils pilsētas domei, bet 49% kapitāla daļu pieder Stadtwerke Flensburg GmbH.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspils TEC projekts var izkūpēt

Māris Ķirsons, 11.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēta siltuma un pašražotas elektrības vietā Ventspils var dabūt ilgu, dārgu tiesvedību – ja atlikušajās marta dienās uzņēmumu Stadtwerke Flensburg GmbH neizdosies nomainīt pret citu partneri, termoelektrocentrāles būvniecības iecere būs jāaptur, raksta Neatkarīgā.

Flensburgas uzņēmumam pieder 49% daļu speciāli TEC būvniecībai nodibinātajā kopuzņēmumā SIA Ventspils Energo. Galvenais iemesls, kādēļ pašvaldībai nepieciešams partneris, ir finansējuma piesaiste. Kopumā TEC būvniecībai nepieciešami apmēram 114 miljoni eiro, norāda Neatkarīgā.

Tā vietā, lai ar godu izstātos no projekta, savas daļas pārdodot spējīgākam projekta virzītājam – spēcīgai somu kompānijai, ko uzrunājusi Ventspils, vācieši cenšas uzsist savas aiziešanas cenu. Tā varētu svārstīties ap 4,5 miljoniem eiro jeb summu, kas no viņu puses ieguldīta kopuzņēmuma kapitālā. Pēc Neatkarīgās datiem somu un vāciešu sarunas notiek šajās dienās, un to iznākumu ar nepacietību gaida arī valsts institūcijas, kas iesaistītas ES Kohēzijas fonda finansējuma apsaimniekošanā (šim projektam atvēlēts 34,6 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Dinamo otrā sezona bijusi veiksmīga gan apmeklētības un skatītāju attieksmes, gan arī finansiālā ziņā.

Tā intervijā DB apgalvo sezonu veiksmīgi noslēgušā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas Dinamo ģenerāldirektors un valdes loceklis Zigmārs Priede. Viņš arī norāda, ka veiksmīga bijusi arī Dinamo zīmola izmantošana dažādām precēm un jau šovasar sola arī Dinamo alu.

Lieldienu svinībām plāno tērēt līdz 40 latiem

Tirgotāji Lieldienās jau tradicionāli gaida lielākus realizācijas apjomus, tiesa šogad svētki būšot pieticīgāki

Latvija var pazaudēt miljonus

Latvija var zaudēt ap 35 miljoniem eiro Eiropas fondu naudas, jo Ventspils TEC projekta īstenotājas SIA Ventspils energo dalībnieki nav vienojušies par projekta finansēšanas modeli. Finanšu ministrija strīdniekiem dod divas nedēļas laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils siltumapgādē plāno ieguldīt 12 miljonus latu

Vēsma Lēvalde, 02.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils pašvaldība sagatavojusi jaunu siltumapgādes renovācijas projektu, cerot uz sešiem miljoniem latu no Eiropas Savienības fondiem.

Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 12 miljoni latu, un tas paredz pārkārtot Ventspils siltumapgādes sistēmu kurināšanai ar šķeldu, salmiem un cita veida biomasu, preses konferencē informēja Ventspils mērs Aivars Lembergs. «Nav ļaunuma bez labuma,» atzina A. Lembergs, atgādinot, ka tikko izgāzies 90 miljonus vērtais kopprojekts ar Vācijas uzņēmumu Stadtwerke Flensburg GmbH. Tehnoloģijas kopš 2003. gada, kad sākās Ventspils TEC projekta virzīšana, esot mainījušās un akmeņogles vairs neesot aktuālas, jo jārēķinās ar to, ka CO2 kvotas nākotnē būs jāpērk par dārgu naudu, augs arī nodokļi saistībā ar vides piesārņojumu. Jaunais projekts paredz akmeņogles kā kurināmo atstāt tikai daļā Ventspils – Pārventā, jo citādi neesot iespējams nodrošināt tehnoloģisko tvaiku a/s Ventspils nafta vajadzībām. Jaunais siltumapgādes sistēmas renovācijas projekts ir skiču stadijā, tas jau skatīts domes budžeta komisijā. Db.lv jau rakstīja, ka Ministru kabinets 26. oktobrī pieņēmis lēmumu par projekta Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstība, kas plašāk pazīstams kā Ventspils TEC projekts, pārtraukšanu. Projekts paredzēja izbūvēt ar oglēm un nelielu koksnes šķeldu piejaukumu (līdz 15%) kurināmu koģenerācijas staciju ar siltumenerģijas jaudu 40MW un elektroenerģijas jaudu 20MW Ventas labajā krastā un savienot abu Ventas krastu siltumapgādes sistēmas ar saistvadu zem Ventas upes. Koģenerācijas stacijai siltuma un elektroenerģijas ražošana bija jāuzsāk šā gada oktobrī, taču projektu tā arī neizdevās sākt, jo Ventspils pašvaldība nepanāca vienošanos ar stratēģisko investoru par finansējuma piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaiste ogļu TEC būvniecībai Ventspilī pāraugusi konfliktā starp akcionāriem – Ventspils pašvaldību un Vācijas ieguldītājiem.

Projekts pašlaik ir jutīgā situācijā, jo vācu akcionāri apgalvo, ka finansējumu ir gatavi nodrošināt, esot panākta arī vienošanās par daļēju valsts garantiju aizdevumam. Savukārt Ventspils pašvaldība norāda, ka Stadtwerke Flensburg GmbH piedāvātais TEC projekta finansējuma modelis nevar nodrošināt sekmīgu projekta īstenošanu. Abas puses apgalvo, ka ir ieinteresētas projekta īstenošanā, un vaino pretējo pusi projekta kavēšanā. Konflikta atrisinājums sagaidāms akcionāru sapulcē 30. martā.

«Mēs esam panākuši Nordea bankas atbalstu projektam. Arī LR Finanšu ministrija atbalstījusi projekta realizāciju un aicinājusi Ventspils pašvaldību nekavēties Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē. LR Veselības ministrija pozitīvi novērtējusi videi draudzīgo tehnoloģiju. Atklātā konkursā jau izvēlēta būvfirma celtniecības darbu uzsākšanai. Trūkst tikai Ventspils pilsētas domes kā kopuzņēmuma akcionāra piekrišana, lai jau šovasar uzsāktu būvniecību,»saka Stadtwerke Flensburg GmbH pārstāvis Tomass Bēlers (Thomas Behler).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Inteliģento inženierrisinājumu kompānija Fima piedāvās «tīrās» telpas

Egons Mudulis, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķē uz medicīnas un tehnoloģiju jomām; tomēr dzelzceļa projekti arvien veido lielāko daļu kompānijas pasūtījumu

«Esam sākuši piedāvāt tirgū specifiski veidotas telpas, kur speciāli tiek kontrolēts mikroklimats (gaisa tīrība, siltums, mitrums un spiediens), nodrošinot putekļu neesamību un sterilitāti,» uz jauno uzņēmuma produktu sarunā ar Dienas Biznesu norāda inteliģento inženierrisinājumu kompānijas SIA Fima valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis. Pirms vadīt šo inteliģento inženiertehnisko risinājumu kompāniju, viņš ilgstoši darbojies enerģētikas jomā (JK Energo, Energoremonts Rīga, ABB), taču arī šobrīd projekti esot ļoti līdzīgi.

Ārvalstīs tīro telpu projekti jau tiekot īstenoti. Piemēram, Fimas māteskompānija Lietuvā 2010. gadā ierīkoja bioloģiskās drošības līmeņa laboratoriju, kur tagad iespējams veikt pētījumus, izmantojot molekulārās metodes. Savukārt Viļņas Universitātes Nacionālais fizikas un tehnoloģiju zinātņu centrs būs lielākā tehnoloģiskā ēka Lietuvā, kur Fimas veidotā laboratorija būs vienīgā kaimiņvalstī ar šādu tīrības pakāpi. Latvijā interese par tīrajām telpām varētu būt medicīnas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumiem. Šobrīd Fima apmāca vajadzīgos speciālistus darbam Latvijā, «pārnesot» nepieciešamās zināšanas. Saskaņā ar ISO 14644-1 standartu telpu tīrību iedala deviņās klasēs atkarībā no daļiņu koncentrācijas uz 1m3 un daļiņu izmēriem. «T.s. tīrās telpas izmanto arī pārtikas rūpniecībā, farmācijā un medicīnā, bet mūsu gadījumā ir svarīgi, lai nebūtu mehānisko daļiņu,» saka Ventspils elektronikas fabrikas valdes loceklis Ilmārs Osmanis, kura vadītais uzņēmums izmanto tīrās telpas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā. Pēc viņa teiktā, kaut arī Latvijā ir kompānijas, kas tīrās telpas piegādā, šis varētu būt labs bizness arī Fimai, ja vien būs labas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij ir stingrāk jāuzrauga pirmskara un padomju laikā celto ēku tehniskais stāvoklis

Armands Dzenis, “Civinity” būvinženieris, 21.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Inkubatoriem vēl mēnesis

Anda Asere, 03.11.2015

Liene Kuplā, Rīgas radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala izpilddirektore

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa inkubatori pārrāvuma laikā starp veco un jauno programmu turpinās darboties vēl līdz novembra beigām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik joprojām nav līdz galam skaidrs, kā inkubatori darbosies nākamajā plānošanas periodā. Atbildīgā Ministrija DB sola iecerētos jauninājumus sīkāk paskaidrot jau tuvākajā laikā. Pašlaik tā sniedz vien formālu atbildi: Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi pašvaldību, plānošanas reģionu, biznesa inkubatoru operatoru, komersantu aptauju par nepieciešamajām izmaiņām, kā arī iespējamo jauno pasākuma ieviešanas modeli. Tā rosina būtiski mainīt ieviešanas modeli. Jauno kritēriju un attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts, tos bija plānots izskatīt 29. oktobrī, bet apstiprināt – 24. novembrī. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktora vietnieks Gatis Sniedziņš informē, ka 29. oktobra sēdē sociālie partneri izteica komentārus, lūgumus papildināt un precizēt piedāvājumu, ko EM jāizstrādā tuvākās nedēļas laikā. Precizēto piedāvājumu plānots izskatīt 24. novembrī. Nolemts, ka EM piedāvājumu prezentēs 5. novembrī ES fondu Koalīcijas darba grupā, lai konceptuāli vienotos par būtiski izmainīto inkubācijas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par LTV valdes vadītāja krēslu cīnīsies Tjarve, Krivma un Belte

Nozare.lv, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kurzemes loks ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū

LETA, 28.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Kurzemes loks, kura otrajā kārtā ir izbūvēta 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnija no Grobiņas līdz Ventspilij, ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū, - tādu atziņu Kurzemes loka posma atklāšanas pasākumā Ventspilī pauda amatpersonas.

Liberalizējot elektronerģijas tirgu, parādās nepieciešamība ar elektrolīnijām savienot ne tikai ražotnes un pilsētas, bet arī reģionus un valstis. Šādai atziņai piekrīt arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), kurš uzsvēra: «Mums ir vienotais tirgus, brīva preču kustība Eiropā, gandrīz brīva cilvēku kustība, taču mūsu enerģijas tirgus faktiski ir izolēts - tā tas ir gan elektroenerģijas gadījumā, gan arī īpaši attiecībā uz gāzes tirgu.»

«Šis ir ļoti nozīmīgs solis mūsu izolācijas izbeigšanai. Tas mums arī palīdzēs veidot savienojumus ar Lietuvu un Zviedriju. Šiem soļiem nav tikai simboliska nozīme, bet arī praktiski ieguvumi. Pirmkārt, mēs iegūsim pieeju Skandināvijas valstu samērā lētajiem energoresursiem. Kurzemes loks nodrošinās lielākas elektroenerģijas jaudas Kurzemes reģionam, vismaz piekrastes reģionam, kas, cerams, nākotnē arī veicinās rūpniecības attīstību šajā reģionā,» prognozēja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB apgalvo bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins, kurš ir gatavs doties uz tiesu, lai nezaudētu ieguldīto subordinēto kapitālu 52 milj. Ls apmērā.

«Cik man zināms, arī Parex bankas konsultants Nomura ir piedāvājis divus iespējamos risinājumus. Viens no tiem paredzēja slikto aktīvu fonda izveidi, saglabājot Parex kā vienotu licencētu kredītiestādi. Taču valdībā tika akceptēts otrs variants, kas paredz veidot divas kredītiestādes. Tiek paredzēts, ka akceptētā plāna realizācijas rezultātā valdība atgūs mazāk nekā ja tiktu realizēts variants ar fonda izveidi. Man nav skaidrs, kāpēc plāns izveidot divas kredītiestādes ir licies labāks, lai gan tas paredz mazāka apjoma valsts līdzekļu atgūšanu, ir dārgs, operacionāli riskants un procesuāli nesaprotams. Turklāt ir skaidrs, ka daudzi, tostarp es un Viktors Krasovickis šāda varianta realizācijas gadījumā sniegsim savas prasības tiesā, » intervijā saka V. Kargins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par vairāk nekā 12 miljoniem latu mainīs Ventspils siltumapgādes sistēmu

Vēsma Lēvalde, 19.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāko divu gadu laikā Ventspils siltumapgādes sistēmā plānots ieguldīt 12,49 miljonus latu, no kuriem 6 milj. Ls būs Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Plānots, ka 20. jūlijā siltumapgādes uzņēmums Ventspils siltums parakstīs līgumu par Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piešķiršanu. Projekta mērķis ir siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana, veicot siltumavotu rekonstrukciju, kuras ietvaros fosilais kurināmais (mazuts) tiks aizstāts ar atjaunojamajiem energoresursiem (koksnes biomasu).

Db.lv jau rakstīja, ka lēmumu rekonstruēt esošo siltumražošanas sistēmu, pārejot uz atjaunojamajiem energoresursiem un prasot ES līdzfinansējumu projekta īstenošanai, Ventspils dome pieņēma jau pērn. Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Ministru kabinets 2010. gada 26. oktobrī pieņēma lēmumu par projekta Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstība, kas plašāk pazīstams kā Ventspils TEC projekts, pārtraukšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru