Būve

Gada būve Kurzemē: būvniecībā dominē estētika


Vēsma Lēvalde, 23.12.2013

KURZEME

Objekts: Biomasas katlu māja Liepājā

Pasūtītājs: Liepājas enerģija
Projektētājs: AS UPB
Būvnieks: AS UPB
Izmaksas: 7,4 milj. latu

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Krāsas un formas

Pie jauna, vizuāli efektīga kvartāla tikusi Talsu pilsēta, kur šā gada septembrī ekspluatācijā nodota kompleksa Radošā sēta 2. kārta. Tā aptver Talsu tautas namu, Talsu mūzikas skolu un Radošās sētas ēku ar amatniecības darbnīcām, mēģinājumu telpām, kamerzāli un citām palīgtelpām. Kurzemes deviņu pakalnu pilsēta visvairāk mainījusi vaibstus šajā gadā – izmantojot ERAF aktivitāti Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana, kur Talsiem atvēlēti 6,4 milj. Ls, tapis ne tikai radošais kvartāls, bet rekonstruēta arī Sauleskalna estrāde. Atjaunota arī viena no vecākajām Talsu ielām – Ūdens iela, izveidota Talsu ezera promenāde.

Drosmīgs un oriģināls ir Ventspilī uzbūvētās ražošanas ēkas arhitektoniskais risinājums, kas apgāž priekšstatu par rūpnīcu kā ražošanas angāru. Tur SIA EuroLCDs ražos šķidro kristālu displejus un dažādus aktīvo 3D polarizācijas modulatoru produktus. Savukārt Saldus mūzikas un mākslas skola, kaut arī ekspluatācijā nodota šā gada martā, jau ieguvusi Latvijas arhitektūras gada balvu kā 2012.gada labākais projekts. Eiropeiskāka rekonstrukcijas gaitā pamazām kļūst arī Liepājas Reģionālā slimnīca. Ventspilī akcents likts arī uz tūrismu – rekonstruēta airēšanas bāze Dampeļi un atjaunota Ventspils dzelzceļa stacija.

Vide pievelk

Pašvaldības telpisko attīstību plāno tā, lai radītu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, tātad veicinātu darbavietu rašanos. Pilsētplānošanā to nosacīti iedala fiziskajā ražošanas vidē un dzīvošanas vidē. «Pašvaldībai jāatbild uz jautājumu – kā piesaistīt teritorijai cilvēkus darbaspējīgā vecumā? Publiskās infrastruktūras objektu plānošana un izbūve ir tieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides veidošanu,» norāda Talsu novada domes Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Maruta Blūma. Kurzemes pilsētas šogad daudz miljonu ieguldījušas ielu infrastruktūrā, skvēru, laukumu, apgaismojuma un vides objektu izveidē. Būtisks ir Stendē atklātais Sporta un brīvā laika pavadīšanas centrs, Kuldīgas novada Sporta skolai piebūvēta dienesta viesnīca. Liepājā dots restarts iesaldētam «trekno gadu» projektam – pabeigta SIA AKA birojs savulaik projektēta trīsstāvu dzīvojamā māja gandrīz jūras krastā, kur tagad ir a/s UPB dienesta un īres dzīvokļi. Tā kā UPB holdings šogad uzbūvējis Grobiņas pagastā arī jaunu ražotni, radīts komplekss ekonomiskās attīstības impulss. Jauns tramvaja līnijas posms Liepājā uzlabojis transporta plūsmu, vienlaikus sakārtota arī Ezerkrasta mikrorajona vide. Pārspīlēts akcents Liepājā ir neskaitāmie luksofori, kuri tiek izvietoti arī uz nenozīmīgiem krustojumiem un gājēju pārejām. Nosacīti pie vides attīstības jāpieskaita inženierbūves. Vērienīgākos projektus vēl aizvien nodrošina ES finansējums. Tostarp izceļas SIA Liepājas ūdens četrus miljonus latu vērtais notekūdeņu izvads Baltijas jūrā, kas vienlaikus nostiprina krastu pret eroziju. Savukārt Kuldīgai nozīmīgākais vides uzlabojums saistāms ar Stendes ielas rekonstrukciju no vēsturiskā ķieģeļu tilta līdz pilsētas robežai un Sūru ielas rekonstrukciju.

Nākamgad klusāk

2014.gadā turpināsies izglītības iestāžu sakārtošana, ielu rekonstrukcija, ūdenssaimniecības projekti. Ņemot vērā to, ka struktūrfondu finansējuma apjomi nākamajā plānošanas periodā tiek apcirpti, objektu skaits, kuri saistīti ar ES finansējumu, būs mazāks, pieļauj būvvaldes. Toties palielināsies uzņēmumu un pašvaldības finansēto (ņemot kredītu no Valsts kases) objektu (ražošanas, lauksaimniecības ražošanas ēkas, izglītības, kultūras iestādes, infrastruktūra) skaits, uzskata Kuldīgas būvvalde. Mazāk vērienīgi, taču sociāli nozīmīgi projekti taps Talsu novadā – Vandzenē tiks iekārtota Anču birzs; Valdemārpilī būvēs kapliču un labiekārtos kapus. Liepājā, kaut arī vairāki miljoni ieguldīti uzņēmējdarbības pamata infrastruktūras izveidē pilsētas industriālajās zonās, joprojām nav skaidrības, vai taps solītā koksa rūpnīca, neskaidri arī vairāki citi investīciju projekti. Plānots būvēt privātmāju ciematu Karostā, savukārt vairākas vēsturiskas ēkas atzītas par nojaucamām. Eļļas pārstrādes ražotnes jaunbūvei būvatļauja izņemta Ventspilī, tāpat iezīmējas dzīvojamās un sociālās infrastruktūras uzlabošanas plāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VVD neredz pamatojumu palielināt finansējumu sanācijas darbiem Inčukalnā; Skonto Būve prasa 11 miljonus

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) no SIA Skonto Būve saņēmis neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu iespējamu norises apdraudējumu, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams, informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Rakstisks viedoklis, pamatojums vai kādi aprēķini līdz šim laikam no uzņēmuma puses nav iesniegti. VVD uzver, ka uzņēmums neformāli izteicis dienestam vien pieņēmumus par iespējamu gudrona apjoma pārpalikumu Dienvidu dīķī pēc projektā paredzētā dīķa smelšanas termiņa beigām – 2015. gada vasarai.

Tāpat SIA Skonto Būve vides dienestam neoficiāli norādījis, ka sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai Dienvidu dīķī pēc termiņa beigām, iespējams, būs nepieciešams rast papildus līdzekļus. VVD aicinājis SIA Skonto Būve rīkoties valstiski un atbildīgi, meklējot risinājumu dīķa pilnīgas sanācijas turpināšanai esošā finansējuma ietvaros, kā arī to paredz starp abām pusēm noslēgtais sanācijas darbu līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta ar foto - Skonto būve skaidro papildus naudas nepieciešamību gudrona dīķu izsmelšanai

LETA, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skonto būve ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Valsts vides dienestam (VVD) rakstisku pamatojumu tam, kāpēc nepieciešami papildus līdzekļi, lai pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās vēstules, kas adresētas minētajām iestādēm un to piesaistītajiem inženieriem.

Kā norādīts vēstulē, acīmredzot, darbu pasūtītājs VVD līdz galam neizprot noslēgtā līguma būtību, kas tam radījis kļūdainu priekšstatu, ka Skonto būvei uz sava rēķina ir jāizsmeļ viss gudrons, kas atrodas dīķos.

Skonto būve atgādina, ka finanšu piedāvājumus iepirkumā gan Skonto būve, gan citi pretendenti sagatavoja atbilstoši pasūtītāja norādītajiem datiem un apjomiem. Iepirkuma procedūras gaitā netika noteikts, ka VVD sniegtajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs un ka tie var būtiski mainīties projekta izpildes laikā.

Vēstulē norādīts - līguma noteikumi nenosaka, ka Skonto būve būtu apņēmusies iztīrīt visu, arī iepriekš neparedzēto gudrona apjomu, uz sava rēķina. Līgumā noteikts, ka Skonto būve apņemas izprojektēt, veikt un pabeigt darbus, kuru apjomi ir konkrēti noteikti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērsīsies Eiropas Komisijā

Lelde Petrāne, LETA, 08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērtēs Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Administratīvajā rajona tiesā, šodien izplatītā paziņojumā norāda Skonto būve.

«Iespējams, LU jaunā Akadēmiskā centra iepirkuma organizēšana saistīta ar apzinātu rīcību gūt personīgu labumu un projekta realizēšanu nāksies atmaksāt no valsts budžeta, nesaņemot paredzēto ES finansējumu, tāpēc Skonto Būve pieņēmusi lēmumu vērsties uzraugošajās institūcijās,» skaidro Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Lai izvērtētu LU Akadēmiskā centra rīkotā konkursa Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, 1.kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība objektivitāti, Skonto Būve vērsīsies Eiropas Komisijā un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Kā arī Administratīvajā rajona tiesā tiks pārsūdzēts Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) lēmums, kas tika pieņemts pēc iepirkumā piedāvājumus iesniegušo pretendentu sūdzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Būve: Bruņota apsardzes kompānija VVD uzdevumā ielauzusies objektā pie Inčukalna gudrona dīķa; VVD to noliedz

Žanete Hāka, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) noraida SIA Skonto Būve un tā pārstāvju Viktora Tihonova un Gvido Seņkāna iepriekš izplatīto informāciju par veidu, kādā VVD pārņēma Dienvidu dīķa apsardzi, norāda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Savos publiskajos izteikumos Skonto Būve pārstāvis G.Seņkāns norādījis, ka bruņota privātā apsardzes kompānija VVD uzdevumā ielauzās Skonto Būve objekta pie Inčukalna gudrona dīķa apsargātajā un norobežotajā teritorijā. Savukārt Tihonovs teicis, ka piektdienas vakarā īsi pirms tumsas, VVD par valsts budžeta līdzekļiem nolīdzis algotņus, kuru uzdevums ir ielauzties teritorijā, nobarikādēties un nevienu iekšā nelaist.

Pirmkārt, apsardze objekta pārņemšanas laikā, 28.augustā plkst. 16.30, nebija bruņota, otrkārt, pārņemšanas process noritēja mierīgi, bez jebkādas agresijas Skonto Būve pārstāvju – apsargu un darbu uzrauga - klātbūtnē. Treškārt, teritorijā joprojām atrodas Skonto Būve” apsardze, kas uzrauga tā atlikušās mantas, skaidroja Koļegova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Latgalē

Armanda Vilcāne, 05.12.2018

Rūpniecības kompleksa buvniecība Rēzeknē izmaksāja teju 4 miljonus eiro. Šis šogad ir lielākais ekspluatācijā nodotais objekts Rēzeknē un viens no lielākajiem Latgalē.

Foto: Aleksandrs Lebeds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latgalē ekspluatācijā nodots aptuveni tikpat daudz būvobjektu cik pērn, vairākus lielos projektus plānots pabeigt 2019. un 2020. gadā.

Būtiska aktivitāte būvniecības nozarē šogad novērojama Rēzeknē – ekspluatācijā nodots gan par teju četriem miljoniem eiro uzbūvētais rūpniecības komplekss, gan 2,5 miljonus vērtais graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss u.c.. Nozīmīgi projekti īstenoti arī citās Latgales pilsētās – 1,9 miljoni eiro investēti Līvānu 1. vidusskolas peldbaseina jaunbūvē un sporta zāles pārbūvē, 1,8 miljoni eiro – lauku grants ceļu pārbūvē Ludzas novadā, 1,17 miljoni eiro – Balvu pilsētas stadiona rekonstrukcijā, bet 700 tūkstoši eiro – pamatskolas nama pārbūvē par vieglās rūpniecības ražošanas ēku Kalkūnes pagastā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Skonto būve gaida likumīgu risinājumu ēku demontāžai gudrona dīķu projektā

Dienas Bizness, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skonto Būve šobrīd turpina gudrona (NPS) materiāla izvešanu no Inčukalna Dienvidu gudrona dīķa teritorijas, kā to ir uzdevis darīt Vides Valsts Dienesta (VVD) algotais inženieris SIA Geo Consultant. Tai pašā laikā SIA Skonto Būve jau iepriekš ir iesniegusi SIA Geo Consultants un VVD objekta teritorijā esošo uzņēmuma ēku un angāru demontāžas darbu veikšanas projektu, lai līdz šī gada 31.oktobrim atstātu objektu, saskaņā ar līgumā paredzēto termiņu, informē uzņēmumā.

Taču ne VVD, ne tā pārstāvis nav devuši atbildi un akceptu ēku demontāžas projektam un fakts, ka Inčukalna domes būvvalde ir apturējusi būvatļauju objektā, liedz SIA Skonto Būve sākt ēku nojaukšanas darbus. Tā vietā, lai atrisinātu šo jautājumu atbilstoši Latvijas Republikas Būvniecības likumā noteiktajai kārtībai, VVD un būvvalde liek SIA Skonto Būve veikt nelikumīgas un bīstamas darbības, t.i., nojaukt pagaidu būves, lai gan būvvalde ir apturējusi būvdarbus.

Šajā būvobjektā atrodas piecas būves, ar pietiekoši sarežģītu konstrukciju un ievērojamu griestu augstumu (aptuveni 10 metri). Šādu būvju nojaukšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un izstrādāts projekts. Demontējot būves vienkārši kā pagadās, kā to iesaka veikt VVD un būvvalde, diemžēl var notikt negadījumi un par šiem negadījumiem visticamāk tiks vainota SIA Skonto Būve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Būve gandarīta par AT Senāta lēmumu lietā par neatbilstoši noritējušu iepirkumu

Db.lv, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 10. maijā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē pieņemts spriedums lietā, kurā SIA “Skonto Būve” Latvijas Universitātei (LU) lūgusi atlīdzināt LU Akadēmiskā centra Torņakalnā būvniecības iepirkuma rezultātā nodarītos zaudējumus.

Augstākā tiesa par nepamatotiem ir atzinusi visus Latvijas Universitātes argumentus, kuros Universitāte iebilda par sev uzlikto pienākumu atlīdzināt zaudējumus pretendentam SIA “Skonto Būve” kļūdaina iepirkuma rezultātā. Augstākā tiesa atzina, ka likumīgi noritējušas iepirkuma procedūras ietvaros SIA “Skonto Būve” būtu uzvarējusi būvniecības iepirkumu un to, ka pie šādiem apstākļiem ir nosakāms zaudējumu atlīdzināšanas pienākums. Tomēr pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts, jo Augstākās tiesas ieskatā pirmās instances tiesa nebija pilnvērtīgi izvērtējusi pierādījumus, kas attiecas uz zaudējumu apmēra noteikšanu.

“Lai gan tiesvedība sākās teju pirms 10 gadiem, ieguldot ne mazums resursu no mūsu un arī tiesas puses, esam gandarīti, ka Senāts ir atzinis, ka nodarītos zaudējumus ir jākompensē. Esam pārliecināti, ka nākamā atkārtotā lietas izskatīšana tiesā būs tā, kurā beidzot noskaidrosim kopējo nodarīto zaudējumu apmēru. Šis ir viens no Latvijas tiesu sistēmas gadījumiem, kad uzņēmējs var saņemt tam radītos zaudējumus no valsts. Tāpat šis gadījums skaudri parāda, ka bezatbildīga rīcība no valsts pārstāvju puses apvienojumā ar neprofesionalitāti būvniecības konkursa godīgā norisē nozīmē valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu,” stāsta Juris Pētersons, SIA “Skonto Būve” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atļauj LDz slēgt līgumu ar Nordes būve & BCC par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, šovasar neatkārtosies pirms diviem gadiem piedzīvotais scenārijs, kad Guntim Rāvim piederošā SIA Skonto būve prasa papildu miljonus Gaujai bīstami tuvo sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai Inčukalnā un kad valdība patielējusies tos piešķir. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards (NA) jau 9. jūnijā valdību aiz slēgtām durvīm sagatavojis scenārijam, ka Valsts vides dienests (VVD) varētu vienpusēji lauzt līgumu ar Skonto būvi, ja tā, kā draudējusi, pārtraukts līgumā noteikto saistību izpildi un bez papildu 11 miljonu eiro piešķiršanas darbus neturpinās, otrdien raksta laikraksts Diena.

Juristu atzinumi, valdības slēgtajā sēdē skatītais ziņojums un gudrona dīķu projektu uzraugošā inženiera sarakste ar Skonto būvi, ar ko iepazinusies Diena, rāda, ka būvkompānija tiešām varētu būt pārkāpusi iepirkuma līguma nosacījumus.

2013. gada vasarā Skonto būve jau paziņoja par jauniem apstākļiem, kuru pārvarēšanai vajadzīgi vēl 16 miljoni eiro, tagad scenārijs iedarbināts otrreiz. Juridiskais strīds, ja tas pārcelsies uz tiesas zāli, būs par iepirkuma līguma interpretāciju – VVD un VARAM politiskā vadība uzskata, ka līguma saistības ir izpildītas, kad sasniegts tā mērķis – ar ķīmiskām vielām saindētās augsnes attīrīšana. Savukārt Skonto būve ir pieķērusies 2010. gadā vēl vides ministra Raimonda Vējoņa parakstītā līguma tehniskajā specifikācijā minētajam «novērtētajam darba apjomam».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka Valsts vides dienests (VVD) apzināti pārkāpis līguma nosacījumus un nepamatoti atteicies noteiktajā termiņā veikt apmaksu par martā veiktajiem darbiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projektā, 6. jūlijā SIA Skonto Būve iesniegusi prasības pieteikumu tiesā pret VVD, informē uzņēmuma pārstāvji.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegts prasības pieteikums par darba samaksas un kavējuma līgumsoda piedziņu 1,855 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmums sabiedrību par apmaksas kavēšanās faktu informēja jau pagājušajā nedēļā pēc tam, kad tika saņemta VVD vēstule, kurā dienu pēc apmaksas termiņa iestāšanās nepamatoti apšaubīta četrus gadus vecu AS Swedbank dokumentu likumība. Ņemot vērā faktu, ka Swedbank pārstāvji apliecinājumu par dokumentu derīgumu iesniedza jau 3. jūlijā, bet VVD samaksu par veiktajiem darbiem joprojām nav veikusi, uzņēmums pieņēmis lēmumu par prasības pieteikuma iesniegšanu.

Turklāt tā vietā, lai apmaksu veiktu līgumā noteiktajā kārtībā, VVD izvēlējās pārkāpt līguma noteikumus, par to paziņojot sabiedrībai un publiskajā telpā aicinot uzņēmumu būt saprotošam un uzgaidīt. Līdz ar to VVD ir ne tikai rīkojies pretēji noslēgtajam līgumam, bet arī rada valstij zaudējumus – līgums nosaka arī 12,89 eiro līgumsodu par kavētiem maksājumiem jeb 1841,75 eiro par katru nokavēto dienu, kas pieteikuma iesniegšanas dienā bija septiņas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA "Nordes būve" valdē darbu uzsāk Juris Frīdmanis, informē uzņēmums.

J.Frīdmanis ir pieredzējis vadītājs, kurš kā privātā partnera AS “Kekava ABT” pārstāvis ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskās un privātās partnerības projekta ceļu nozarē – Ķekavas apvedceļa realizāciju. J.Frīdmanis iepriekš bijis ceļu būves firmas SIA "Binders" finanšu un attīstības direktors, kā arī AS "Diena" finanšu direktors.

“Esmu gandarīts par iespēju ienākt “Nordes būve” komandā brīdī, kad uzņēmums kāpina savu kapacitāti un uzsāk jaunu attīstības posmu. Drīzumā tiks noslēgti valsts mērogā nozīmīgi līgumi – atklātā konkursa “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvniecība” rezultātā iegūtas tiesības veikt dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, kā arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā iepirkuma procedūrā par žoga izbūvi uz Krievijas – Latvijas robežas iegūtas tiesības veikt darbus vairākos robežas posmos. Šo projektu kvalitatīva un savlaicīga realizācija būs starp manām prioritātēm,” uzsver J.Frīdmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Kurzemē

Linda Zalāne, 05.12.2018

Šogad no iznīcības izglābta vēl viena Kuldīgas vecpilsētas ēka, kur tika atklātas Kuldīgas Restaurācijas centra jaunās telpas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemē šajā gadā attīstīta publiskā infrastruktūra, jaunus vaibstus ieguvušas vēsturiskas ēkas; nav snauduši arī privātie uzņēmēji, izveidojot vairākas ražotnes.

Liepājā vērienīgākais objekts, kas 2018. gadā nodots ekspluatācijā, ir vieglatlētikas manēža. Projekta pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, būvnieks un projekta izstrādātājs – AS UPB, izmaksas – 7,4 milj. eiro apmērā. Šovasar ir sākta astoņu vēsturisko namu restaurācija pilsētas centrā. To īpašnieki saņēma domes līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas programmas ietvaros. Ar ES līdzfinansējumu ir turpināta labiekārtošana dabas un atpūtas teritorijā Zirgu salā. Projekta pasūtītājs – Liepājas pilsētas pašvaldība, būvnieks – SIA A-Land, projektu izstrādājis – SIA BM-Projekts, summa – 384 tūkst. eiro. Nākamajā gadā Zirgu salas attīstība turpināsies un tur tiks būvēta Dabas māja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijā pastāv reģionu nevienlīdzība?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) piemērojusi kopumā 233 791 eiro lielu naudas sodu SIA "PK Serviss", SIA "Koro būve" un SIA "Tavs laikmets" par aizliegtu vienošanos privātā pasūtītāja SIA "Lyngson" rīkotā būvniecības iepirkumā, otrdien preses konferencē informēja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Sodītie uzņēmumi vienojušies par dalības nosacījumiem "Lyngson" rīkotā iepirkumā par jaunas ražošanas ēkas projektēšanu un būvniecību Olainē. Kopējā iepirkuma summa bija ap diviem miljoniem eiro, un iepirkums noslēdzās 2019.gada nogalē. Ražošanas ēka patlaban jau ir uzbūvēta.

KP vadītājs uzsvēra, ka šis ir pirmais KP atklātais kartelis privāta pasūtītāja rīkotā iepirkumā.

KP aizliegto vienošanos izdevies konstatēt, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas departamenta sniegto informāciju un izpētes gaitā papildu gūtajiem pierādījumiem.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka kartelī iesaistīto dalībnieku darbību rezultātā iepirkuma pasūtītājs saņēma saskaņotus, nevis patiesas konkurences apstākļos gatavotus piedāvājumus - pretendenti apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju par vienas vienības izmaksām, tādējādi izslēdzot konkurenci iepirkumā konkurentu starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Zemgalē

Elīna Pankovska, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads Zemgalē būvniecībā aizvadīts salīdzinoši aktīvi, pabeigti gan pērn, gan arī šogad iesākti projekti.

Jau otro gadu būvniecības attīstības tempi Latvijā ir diezgan strauji. Tā, piemēram, lielākajā reģiona pilsētā Jelgavā šogad līdz 1. decembrim ir izsniegtas 196 būvatļaujas, savukārt pagājušajā gadā kopējais izsniegto būvatļauju skaits bija 208. Kopumā reģionā realizēti vairāki pašvaldībām nozīmīgi sporta un kultūras projekti. Zemgalē kopumā ir reģistrēti vairāk nekā astoņi procenti no visiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem, liecina Lursoft informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Viens no lielākajiem projektiem, kas šajā gadā pabeigts Zemgalē, ir jaunā Tukuma sporta halle. Kopējās būvniecības izmaksas ir 3,8 milj. eiro. Projekta autors ir SIA Skonto būve, bet būvnieks – SIA Selva būve. Sporta zāle tika nodota ekspluatācijā šā gada augusta beigās. Projekta gaitā ir tapusi jauna sporta halle, kas savienota ar esošo skolas ēku, rekonstruēts stadions, izbūvēts mākslīgā seguma futbola laukums, skrejceļš un ierīkotas vingrošanas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Lielāko būvnieku dzīvojamo māju portfelī ekskluzivitātes piesitiens

Zanda Zablovska, 08.01.2014

Midtown Apartments

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja

Atrodas: Hospitāļu ielā Rīgā
Attīstītājs: YIT Celtniecība
Plānotās investīcijas: 5,5 milj. eiro

Avots: yitgroup-com.prod.uoma.fi

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VVD pieļauj iespēju Inčukalna gudrona dīķu projektā nomainīt Skonto būvi pret citu uzņēmēju

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skonto būve jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu.

Gadījumā, ja uzņēmums nepildīs saistības, Valsts vides dienests (VVD) apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, šodien paziņoja VVD vadītāja Inga Koļegova.

«Skonto būve zināja par šo piesārņojumu jau pirms vairākiem gadiem. Mums nav teikts, ka viņi vairs nesmels dīķi, tomēr, ja redzēsim, ka uzņēmējs netur vārdu, pieļaujam iespēju meklēt citu izpildītāju, kamēr projekts tiks pabeigts,» sacīja VVD vadītāja.

Jautāta par uzņēmuma pārmetumiem saistībā ar nepilnībām projektā, kuru dēļ var rasties vides apdraudējums, viņa norādīja, ka jau sākotnēji projekts paredzēja, ka ziemeļu dīķis tiks izsmelts daļēji, likvidējot piesārņojuma kodolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Skonto būve neplāno izstāties no Inčukalna gudrona dīķu projekta; vēlas miljonus par padarīto

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, SIA Skonto būve nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

«Mēs nevēlamies papildus finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,» uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010.gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi.

«Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD,» sacīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru