Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Dažus no lielākajiem nekustamā īpašuma darījumu objektiem Rīgā skatiet raksta galerijā!

Otrs lielākais darījums bijis 14,20 miljonu eiro vērtībā – par šādu summu SIA AST BALTS pērn novembrī pārdeva 11 864 kvadrātmetrus zemes un ēku Toma ielā 4. Īpašumu nopirka ārvalsts juridiska persona Corum Origin, nekustamo īpašumu ieguldījumu sabiedrība ar mainīgu kapitālu. AST BALTS to ieguva 2002.gadā par 185,90 tūkstošiem latu (264 497 eiro). Arī šis darījums veikts bez hipotekāro kredītlīdzekļu piesaistes.

Trešais lielākais pirkums bijis 6,89 milj. eiro vērts - SIA IS projekti aizvadītā gada janvārī par šādu summu nopirka 4599/11439 daļas no 11 439 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku objektā, kura pilna adrese ir Valentīna iela 16, Valentīna iela 16 k-1, Valentīna iela 16 k-2, Valentīna iela 16 k-3, Valentīna iela 16 k-6, Valentīna iela 16 k-7, Valentīna iela 16 k-5. To pārdeva SIA Kalnciema kvartāla rezidence. Pirkumam hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.

4. 6,30 miljoni eiro

SIA SG Capital Partners 1 pirms gada februārī par šādu summu nopirka 608 kvadrātmetrus zemes ar septiņstāvu māju Brīvības ielā 39, ko pārdeva SIA DAGAS A. Pārdevējs pie īpašuma tika 2017.gadā, kad tika reorganizēta SIA DAGAS. Īpašuma iegādei SIA SG Capital Partners 1 ņēma kredītu SEB bankā, kurai par labu nostiprināta 5,7 miljonu eiro hipotēka.

5. 5,60 milj. eiro

Par šādu summu SIA Zaļais gredzens pērn oktobrī pārdeva 1699 kvadrātmetrus zemes ar trim daudzstāvu dzīvojamām mājām Krišjāņa Barona ielā 109. To nopirka SIA Barona 109, kas darījuma finansēšanai izmantoja Luminor Bank kredītu, kura nodrošinājumam nostiprināta 3,25 miljonu eiro hipotēka. Pārdevējs īpašumu nopirka 2012.gadā par 843 364 latiem (1,20 miljoniem eiro).

6. 4,81 milj. eiro

Pirms gada februārī tika slēgts darījums, kurā SIA Barolita par šādu summu ieguva 1283051/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar tirdzniecības centru, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. Īpašumu pārdeva SIA Valdemara SPV, kas to 2015.gadā iegādājās par 3,90 miljoniem eiro. Jaunajam īpašniekam hipotekārie kredītlīdzekļi tā iegādei nebija nepieciešami.

7. 4,75 milj. eiro

Pērn aprīlī par šādu summu SIA LP2 Management nopirka 25 021 kvadrātmetrus zemes ar tirdzniecības centru Mežciems Gaiļezera ielā, ko pārdeva SIA KI Zeme, kas to 2013.gadā nopirka par 3,13 miljoniem eiro. Jaunāko darījumu finansēja Luminor Bank, kurai par labu nostiprināta 9,1 miljona eiro hipotēka.

8. 4,61 milj. eiro

SIA Hansa2RE pagājušā gada novembrī nopirka divas administratīvās ēkas Elijas ielā 17. Tās pārdeva AS Elijas projekts, kas šos namus rekonstruēja. Īpašuma iegādei pircējs ņēma kredītu bankā Citadele, kurai par labu nostiprināta 5,57 miljonu eiro hipotēka.

9. 4,35 milj. eiro

SIA Hanza 14 pērn jūlijā par šādu summu tika pie 13 500 kvadrātmetriem zemes ar noliktavām Hanzas ielā 14B, ko pārdeva SIA Hanzas Business Center. Pārdevējs īpašumu nopirka 2004.gadā par 445 tūkstošiem latu (633 tūkstoši eiro). Jaunajam īpašniekam hipotekārais kredīts īpašuma iegādei nebija nepieciešams.

10. 4 milj. eiro

SIA Baltijas Industriālais Parks pagājušā gada augustā divos darījumos nopirka 2,53 hektārus zemes ar ēku Dārzciema ielā 60F. Īpašumu pārdeva SIA TTS (Transportation Technology Systems), kas to privatizēja 2000.gadā par 93 874 latiem (133 570 eiro). SIA Baltijas Industriālais Parks hipotekāro kredītu īpašuma iegādei nav ņēmis.

11. 3,03 milj. eiro

Lielveikalu milzis SIA Lidl Latvija, kas iecerējis izvērst darbību Latvijā, pērn zemesgrāmatā reģistrēja darījumu, ar kuru 2017.gada decembrī par šādu summu nopirka 11 494 kvadrātmetrus zemes ar vairākiem tirdzniecības kioskiem Duntes ielā 25. Īpašumu pārdeva SIA TKM Latvija. Par šo darījumu cerību līgums tika noslēgts jau 2004.gadā. SIA TKM Latvija šo īpašumu nopirka no SIA Lidl Latvija 2006.gadā par 2,27 miljoniem latu (3,23 miljoni eiro).

12. 3,03 milj. eiro

Vēl viens īpašums, kuru pērn zemesgrāmatā reģistrēja SIA Lidl Latvija. Darījums notika 2016.gada novembrī, kad tika iegādāti 1613 kvadrātmetri zemes Anniņmuižas bulvārī 77. Zemesgabalu pārdeva SIA BV Projekts, kas īpašumu bija nopirkusi divos darījumos, samaksājot tikai 432 944 eiro. Arī šim darījumam lielveikalu ķēdes īpašnieks hipotekāros kredītlīdzekļus nav izmantojis.

13. 2,82 milj. eiro

117 622 kvadrātmetrus zemes Kaivas ielā 2017.gada novembrī par šādu summu nopirka SIA Domisol Estate un pērn to reģistrēja zemesgrāmatā. Zemi pārdeva SIA Mežciems Real Estates, kas to 2005.gadā nopirka par 525 tūkstošiem latu (747 tūkstoši eiro). Pircējs zemes iegādei ņēmis kredītu Baltic International Bank, kurai par labu nostiprināta 1,5 miljonu eiro hipotēka.

14. 2,77 milj. eiro

26886/69417 daļas no 2584 kvadrātmetrus lielā īpašuma ar dzīvojamo ēku, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 41, Krišjāņa Valdemāra iela 41A, pērn novembrī nopirka SIA N.R.Green, kam to pārdeva SIA KV 4143. Pārdevējs visu īpašumu ieguva pamatkapitāla palielināšanas rezultātā par 7 miljoniem eiro 2016.gadā. Jaunais īpašnieks hipotekāro kredītu īpašuma iegādei nav ņēmis.

15. 2,70 milj. eiro

1940.gadā dzimusī ārvalstniece Mara Riters pagājušā gada maijā pārdeva 48170/72407 daļas no 2211 kvadrātmetrus lielā zemesgabala ar dzīvojamo māju Tērbatas ielā 33/35. Īpašumu nopirka SIA Honiks, kurai hipotekārais kredīts tā iegādei nebija nepieciešams.

16. 2,66 milj. eiro

Par šādu summu pērn zemesgrāmatā reģistrēts vēl viens 2017.gadā veikts SIA Lidl Latvija darījums, kurā topošā lielveikalu ķēde iegādājās 13 276 kvadrātmetrus zemes Sergeja Eizenšteina ielā 81. Zemesgabals iepriekš piederēja SIA SCB, kas to 2004.gadā nopirka par 81 700 latiem (116 248 eiro). Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 35,68 miljonu eiro hipotēka.

17. 2,60 milj. eiro

SIA DL Timber Products pagājušā gada oktobrī nopirka 1 602 kvadrātmetrus zemes ar vairākām ēkām Mazā Krasta ielā 83. To pārdeva SIA Timar, kas to 2002.gadā nopirka par 14 tūkstošiem latu (19,92 tūkstoši eiro). Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 270 tūkstošu eiro hipotēka.

18. 2,6 milj. eiro

Pagājušā gada martā SIA D63 nopirka 1 246 kvadrātmetrus zemes ar divām daudzstāvu dzīvojamām mājām Dzirnavu ielā 63. Īpašumu pārdeva SIA Bluebeech, kura to iegādājās 2007.gadā par 5 622 400 latiem (7,99 miljoni eiro). Jaunais īpašnieks darījumā izmantojis kredītlīdzekļus, tādēļ uz īpašumu nostiprināta 2,25 miljonu eiro hipotēka.

19. 2,38 milj. eiro

SIA Olga Chernysheva un Ko pērn maijā kļuva par 937/1000 daļu īpašnieci nekustamajam īpašumam Gustava Zemgala gatvē 77, kas sastāv no 194 856 kvadrātmetriem zemes. Zemi pārdeva AS Rīgas vagonbūves rūpnīca, kas to bija pirkusi vairākos darījumos ilgākā laika posmā. Uz īpašumu nostiprinātas vairākas hipotēkas par labu valstij un Valsts ieņēmumu dienestam saistībā ar nodokļu parādiem.

20. 2,35 milj. eiro

AS Swedbank pērn augustā par šādu summu pārdeva 1828 kvadrātmetrus zemes ar piecstāvu dzīvojamo ēku Pulkveža Brieža ielā 10, ko bija ieguvusi tiesas ceļā. Īpašumu nopirka SIA ALPS Real Estate IV. Darījumu finansēja Reģionālā investīciju banka, kurai par labu nostiprināta 1,83 miljonu eiro hipotēka.

21. 2,27 milj. eiro

8 688 kvadrātmetrus zemes Roberta Feldmaņa ielā 2 pagājušā gada janvārī nopirka SIA Baložu 9, kurai hipotekārie kredītlīdzekļi iegādei nebija nepieciešami. Īpašumu pārdeva SEB bankas slikto kredītu īpašumu pārņēmēja SIA Latectus, kas to 2013.gadā iegādājās par 5,86 miljoniem eiro.

22. 2,26 milj. eiro

SIA Korbela pirms gada janvārī par šādu summu iegādājās 229 633 kvadrātmetrus zemes Rusova ielā 1. Zemesgabalu pārdeva SIA Ķīšezera centrs, kas to ieguva 2008.gadā SIA Mežaparks SPV mantas sadales ceļā. Jaunajam īpašniekam hipotekārais kredīts zemes iegādei nebija nepieciešams.

23. 2,22 milj. eiro

SIA LAPA Group pērn jūnijā tika pie 2104 kvadrātmetriem zemes ar piecstāvu kopmītnes ēku Katrīnas ielā 5, ko par šādu summu pārdeva SIA RS House. Pārdevējs pie īpašuma tika tikai 2018.gada aprīlī par 1,3 miljoniem eiro. Darījumu finansēja LPB Bank, kurai par labu nostiprināta hipotēka divu miljonu eiro apmērā.

24. 2,20 milj. eiro

1938.gadā dzimusī Beatrise Āboltiņa pagājušā gada novembrī pārdeva 694 kvadrātmetrus zemes ar divām daudzdzīvokļu mājām Blaumaņa ielā 34. Īpašumu, ņemot kredītu Luminor Bank, nopirka SIA AB-X Group. Kredītiestādei par labu reģistrēta 2,6 miljonu eiro hipotēka.

25. 2,19 milj. eiro

Pašās gada beigās – 28.decembrī – SIA PARD-M par šādu summu iegādājās 24 142 kvadrātmetrus zemes ar tirdzniecības un servisa centru Jūrkalnes ielā. Īpašumu pārdeva SIA Baltijas īpašumu fonds, kas to 2005.gadā divos darījumos nopirka par 470 770 latiem (669 845 eiro). Pircējam hipotekārais kredīts pirkumam nebija nepieciešams.

*Dati par uzņēmumiem – Lursoft. Dati par nekustamajiem īpašumiem un darījumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata. Šajos datos nav iekļauti darījumi ar uzņēmumu kapitāldaļām.

19. februāra laikrakstu Dienas Bizness meklējiet tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Twino dibinātājs nekustamajā īpašumā plāno ieguldīt līdz 26 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks investējis vairākos vērienīgos nekustamā īpašuma objektos Rīgā, ar mērķi attīstīt augstas kvalitātes mūsdienīgus nekustamā īpašuma projektus mājokļu segmentā.

Kopumā pirmo trīs nekustamā īpašuma objektu attīstībā Rīgā (Kuģu iela, Dainas iela un Valguma iela) plānots ieguldīt līdz pat 26 miljoniem eiro, izveidojot 270 mūsdienīgas sabiedrības prasībām atbilstošus augstas kvalitātes dzīvokļus. Šis ir pirmais investīciju posms, kam jau drīzumā sekos nākamie nekustamā īpašuma iegādes darījumi un attīstības projekti.

Tostarp augustā A.Brokam piederošais uzņēmums izsolē par 2,08 miljoniem eiro iegādājies nekustamā īpašuma objektu Rīgā, Kuģu ielā 13, kas atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā un sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Minētajā īpašumā plānots ieguldīt investīcijas 5 līdz 6 miljoni eiro apjomā, gada laikā kopš būvniecības darbu uzsākšanas, atjaunojot 48 (1-4 istabu) dzīvokļus un 7 biroja telpas. Paralēli iecerēta arī daudzdzīvokļu ēku būvniecība Rīgā, Dainas ielā, kā arī Valguma ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgū prognozē investīcijas viena miljarda eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs noslēgto investīciju darījumu kopējā vērtība sasniedza 810 miljonus eiro, liecina starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Newsec apskats Baltic Investment Outlook, 2019.

Lielāko darījumu daļu veido augstas klases birojiem un tirdzniecībai paredzēts nekustamais īpašums, palielinās globālā tirgus spēlētāju investīcijas,

Newsec vadītājs Latvijā Ģirts Grīnbergs uzsver, ka šobrīd tirgus dalībnieku un investoru uzticība Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgum ir augsta un nosacīti pielīdzināma Skandināvijas tirgiem. Eksperts piebilst, ka reģiona pievilcību palielina arī vietējo investoru aktivitāte, kas pēdējos dažos gados stimulē investīciju tirgus likviditāti. Baltijas valstu komerciālā nekustamā īpašuma tirgus potenciāls, vērtējot jau radītos un radāmos jaunos nekustamā īpašuma investīciju produktus un vietējā kapitāla aktivitāti, ir vismaz 2 miljardi eiro gadā, bet lielāka tirgus likviditāte ir būtisks nosacījums, lai pievienotos ārvalstu lielie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par jaunu mājokli jāšķiras no summas gandrīz deviņu gadu algas apmērā

Lelde Petrāne, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem arī 2020. gada sākumā ir saglabājies pietiekoši augsts. Darījumi notiek un interese par racionāliem nekustamā īpašuma piedāvājumiem var būt pat ļoti augsta. Šādā situācijā, ieraugot savu sapņu īpašumu par atbilstošu cenu, jāspēj ātri rīkoties.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka par labu un pietiekoši izdevīgu īpašumu būs gana liela interese arī no citiem pircējiem, tāpēc ir svarīgi nepalaist garām savu lielo iespēju.

Tā kā sludinājumu portāli ir pilni ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem ļoti liela daļa ir pārāk dārgi un netiek pārdoti pat pusgadu un vairāk, katrreiz, kad parādās racionālas cenas piedāvājums, interese par to ir augsta un darījumi notiek pietiekoši ātri. Pie šādiem apstākļiem ir jāprot sevi sagatavot tā, lai labāko izdevību izmantotu tieši Jūs.

Lai iegādātos īpašumu, protams, ir nepieciešama nauda. Un pārsvarā īpašuma iegādei tiek izmantots bankas finansējums. Līdz ar to, pirms tērēt savu dārgo laiku īpašumu apskatēm, ir būtiski doties uz banku un konkrēti noskaidrot savus limitus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumi ārkārtas situācijā notiek, bet mazāk

Helmuts Medinieks, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vadoties pēc zemesgramata.lv atrodamajiem datiem, aprīlī reģistrēti 772 nekustamā īpašuma pirkuma darījumi.

Janvārī tika reģistrēts 1251 darījums, februārī 1259 darījumi un martā- 1231 darījums. Lai gan krietni mazāk kā ierasts, tomēr darījumi joprojām, arī ārkārtas situācijas laikā un ar dažādiem apgrūtinājumiem, notiek.

Pētot Rīgas vērtīgākos šā gada dzīvokļu darījumus, redzams, ka visos mēnešos līdz aprīlim bija reģistrēti dzīvokļu iegādes darījumi virs EUR 300 000.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 24,43 miljoni  

Žurnāls "Dienas Bizness" publicējis ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem...

Janvāra dārgākais dzīvokļa darījums bijis EUR 370 000 vērtībā. Lielākais februāra dzīvokļa darījums bijis EUR 340 000, martā - EUR 311 950 apmērā.

Savukārt dārgākais aprīlī reģistrētais darījums Rīgā, par ko pieejama informācija, ir bijis EUR 270 000 vērtībā, nepārvarot EUR 300 000 slieksni, vadoties pēc Cenubanka.lv atrodamās informācijas.

Cilvēkus no īpašuma iegādes attur gan neziņa par savu tuvāko mēnešu ienākumu stabilitāti, gan ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā. Arī bankas atsevišķās nozarēs strādājošajiem hipotekārā kredīta izsniegšanu var atteikt, lai gan pirms ārkārtas situācijas pasludināšanas iespējas izmantot kredītu bija stabilas.

Kreditēšanas standarti kļuvuši striktāki 

Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā banku kreditēšanas stratēģija...

Novērojams, ka potenciālie pircēji par tirgū esošajiem īpašumiem piedāvā izteikti zemākas cenas par prasītajām cerībā iegūt ļoti izdevīgu darījumu, taču pārdevēji visbiežāk nemēdz šādiem piedāvājumiem piekāpties un izlemj nogaidīt ārkārtas situācijas atcelšanu un situācijas stabilizēšanos.

Arī racionālas un pamatotas bailes saslimt ar Covid-19 attur cilvēkus no īpašumu apskatēm un kontaktēšanās ar pārdevējiem klātienē.

Ārkārtas situācijā nekustamo īpašumu darījumu skaits ir mazāks, taču tirgū joprojām ir novērojama interese no pircēju puses. Pirkumi ir racionālāki un lēmumi visbiežāk tiek pieņemti ļoti pragmatiski, atliekot luksusa klases pirkumus un dzīves uzlabojumus uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 lielākie nekustamā īpašuma investīciju darījumi 2019. gadā

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne tikai ierastie naudas plūsmas objekti, bet iekļuvuši arī trīs attīstības zemes darījumi, informē "Colliers".

Investīciju apjoms naudas plūsmas objektos 2019. gadā bija līdzīgs apjomam gadu iepriekš – ap 300 miljoniem eiro, un pērn lielāko investīciju darījumu apjomu veidojuši darījumi ar biroju un tirdzniecības platībām, šiem segmentiem kopā veidojot 75% no kopējā investīciju apjoma.

Arvien lielāku investoru interesi raisa industriālie naudas plūsmas objekti - 2019. gadā divi industriālo platību darījumi ir iekļauti desmit lielāko darījumu sarakstā, un 2020. gada sākumā jau ir notikuši vēl divi šī segmenta investīciju darījumi. Kopumā tirgū tiek novērota liela interese ne tikai par naudas plūsmas objektiem, bet arī par attīstības zemēm un namīpašumiem – 2019. gadā aktīvi tikusi iegādāta zeme biroju, tirdzniecības platību un dzīvojamo projektu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai 15 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis pieticīgs – 3,1 miljons eiro

Ieskats TOP darījumos:

1997. gadā dzimusī Latvijas pilsone Mona Martinsone divos darījumos, katrā nopērkot pusi, pagājušā gada 20. un 21. maijā nopirka 3735 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vikingu ielā 25, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA "MMA Invest", kas to ieguva 2017. gadā par trīs miljoniem eiro. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

1953. gadā dzimusī Marina Mamontova pagājušā gada 19. jūnijā nopirka pusi no 5519 kvadrātmetru liela zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, Jūrmalā, uz kura atrodas divas dzīvojamās mājas, pirts ēka, saimniecības ēka un noliktavas ēka ar nojumi. Īpašumu pārdeva Kiprā reģistrēts uzņēmums "Tobis Ent, Limited". Iepriekšējais darījums ar šo nekustamo īpašumu slēgts 2012. gadā par 3,83 miljoniem latu (5,45 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieteikumu apmērs mājokļu finansējumam atgriežas pirms-pandēmijas līmenī

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pandēmija un to pavadošā neskaidrība ir likusi daudziem atlikt ieceri par īpašuma iegādi, tomēr darījumi arvien notiek. "Swedbank" dati rāda, ka aizvadītajās divās nedēļās būtiski sarucis pieteikumu skaits kredītbrīvdienām, turpretī pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas apzināt savas iespējas aizņemties mājokļa iegādei, sasniedzot pieteikumu apjomu, kāds bija šā gada sākumā, pirms pandēmijas izsludināšanas.

Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji steidz iegādāties jaunu mājokli, taču piesardzīgs optimisms ir vērojams, norāda kredītiestāde.

"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis informē, ka "Swedbank" šobrīd turpina kreditēt kā iedzīvotājus, tā uzņēmumus. "Šobrīd pēc finansējuma vēršas cilvēki, kuri jūtas stabili par savu darba vietu un ienākumiem, un vēlas noslēgt vēl pirms krīzes uzsākto īpašuma iegādes procesu vai saņemt konsultāciju par savām aizņemšanās iespējām. Tie pārsvarā ir IT, finanšu jomā, valsts sektorā strādājošie," viņš stāsta.

Nekustamā īpašuma attīstītāji jaunus projektus sākt neriskē 

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ...

"Savukārt iedzīvotājiem, kurus COVID-19 izraisītā krīze skārusi daudz tiešāk, mēs iesakām šobrīd daudz kritiskāk izvērtēt savu ienākumu stabilitāti un nepieciešamību uzņemties papildu finanšu saistības. Tie ir cilvēki, kuri strādā tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, transporta, izklaides, skaistumkopšanas un kultūras nozarēs. Pat, ja cilvēkiem ir iepriekš izveidots uzkrājums pirmajai iemaksai, kā arī ir zināms drošības spilvens, kas ļautu segt kredītmaksājumu pirmajos mēnešos, tomēr jāatceras, ka hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa saistības, un gan cilvēku, gan finanšu iestādes interesēs ir, lai uzņemtās saistības tiktu sekmīgi atmaksātas. Tāpēc šobrīd nereti, izvērtējot klienta situāciju, iesakām nogaidīt līdz būs lielāka skaidrība, kādas sekas šī pandēmija atstās uz ekonomiku un konkrētās ģimenes budžetu ilgtermiņā. Šobrīd labāk iesakām vadīties pēc principa – septiņreiz nomērīt, pirms nogriezt," pauž N. Dūcis.

Izvērtējot cilvēku iespējas aizņemties, primāri tiek vērtēti ģimenes regulārie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Tas ļauj saprast, kā kredīts ietekmēs ģimenes finanšu balansu jeb to, vai vēl viens regulārs maksājums ģimenei drīzāk nekļūs par slogu. "Protams, vienmēr ir svarīgs arī kopējās ekonomikas konteksts – kurām tautsaimniecības nozarēm paredzama izaugsme, tātad darba spēka nepieciešamība un otrādi. Tieši šim aspektam šobrīd pievēršam īpašu vērību, jo pandēmijas radītā krīze ir skārusi daudzus uzņēmumus visdažādākajās nozarēs. Kopumā kredīta izsniegšana vai neizsniegšana tiek vērtēta individuāli, analizējot vairākus faktorus, tāpēc arī lēmums par kredīta piešķiršanu pat pie vienādiem potenciālo kredītņēmēju ienākumiem var atšķirties," uzsver bankas pārstāvis.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas Latvijā jūtamu nekustamā īpašuma cenu kritumu kredītiestādes speciālisti neesot novērojuši.

"Šobrīd pieprasījums pēc mājokļiem ir krities, tomēr jāņem vērā, ka arī piedāvājumu skaits tirgū ir ievērojami sarucis. Gan pircēji, gan pārdevēji pašreiz ir nogaidoši, kas īpašumu cenas notur stabilā līmenī. Atsevišķos gadījumos no pārdevēja ir iespējams saņemt cenas atlaidi, tomēr šāda tirgus prakse pastāvēja arī pirms ārkārtas situācijas. Pašreizējai situācijai ieilgstot, ir sagaidāmas nelielas cenu svārstības, ko sekmēs pārdevēji, kuri sava īpašuma pārdošanu atlikt vairs nevarēs," uzskata N. Dūcis.

Runājot par to, vai gaidāma ietekme uz privātmāju būvniecības izmaksām, viņš spriež: "Ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu korekti runāt par būvniecības apjoma un izmaksu izmaiņām. Šobrīd klienti pēc inerces turpina sarunas ar bankas būvekspertu, koriģējot esošās būvniecības izmaksu tāmes vai gatavojot nekustamā īpašuma vērtējumu. Tas, ko esam novērojuši, kontrolējot izmaksu izlietojumu būvniecības procesā – klienti daudz vieglāk iekļaujas sākotnēji plānotajā budžetā. Tas izskaidrojams ar to, ka tirgū ir brīvāk pieejams darba spēks un klientam ir vairāk laika veikt cenu monitoringu materiāliem, mehānismiem un darba spēkam, kā arī paši labprāt veic darbus, kas ir pa spēkam.

Dažkārt problēmas sagādā specifisku materiālu piegādes, kas saistīts ar sarežģīto loģistiku starp valstīm daļēji slēgto robežu dēļ un pārvadājumu pārplānošanu šajā laikā. Kopumā klientu vidū ir jūtama piesardzība un nogaidoša rīcība. Brīvāk un drošāk jūtas tie, kuri šo pandēmiju pēc būtības uztver vieglāk un kuriem ir lielāki uzkrājumi vai jau ir uzsākts būvniecības vai projektēšanas process."

N. Dūcis arī atgādina, ka kredīta procentu likmes veido nemainīgā un mainīgā daļa.

Ja nemainīgā daļa tiek noteikta līguma slēgšanas brīdī un ir spēkā visu līguma darbības laiku, tad mainīgo daļu veido īstermiņa procentu likmes jeb EURIBOR. Paaugstinoties EURIBOR likmei, palielināsies arī ikmēneša maksājums un otrādi.

"Pašlaik EURIBOR likmes ir negatīvas, un, lai arī nesenais likmju kāpums ir ievērojams, tomēr likme joprojām saglabājas negatīva, kas kredītmaksājumu patreiz neietekmē. Kredītņēmējiem ir jāņem vērā, ka EURIBOR likmei kļūstot pozitīvai, ikmēneša maksājumi pieaugs, taču ar šādu situāciju neesam saskārušies jau vairākus gadus. Jāatceras, ka EURIBOR likme tiek pārskatīta periodiski – visbiežāk reizi sešos mēnešos, bet šis termiņš var atšķirties, atkarībā no kredītlīguma noteikumiem," skaidro N. Dūcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pavisam nesen sabiedrībā valdīja pietiekoši liela skepse par jaunā "Covid-19" vīrusa nopietnību, kas ļoti strauji bija sācis izplatīties visā pasaulē. Pietiekoši bieži varēja dzirdēt viedokļus par to, ka šo vīrusu nav jāuztver pārāk nopietni, tā jau tikai tāda gripa vien esot. Tomēr šobrīd arī skeptiskākie prāti ir spiesti akceptēt situācijas nopietnību.

Šobrīd jau varam sākt pētīt un prognozēt to, kādu iespaidu tas atstāj uz konkrētām nozarēm un ko sagaidīt tālāk. Šajā gadījumā runāšu par savu personīgo pieredzi nekustamo īpašumu tirgū. Jau tagad ir novērojama koronavīrusa ietekme, kas liek domāt par tā iespējamo ietekmi arī uz nekustamā īpašuma tirgu šā gada griezumā.

Esmu paspējis saskarties ar nu jau pāris praktiskiem piemēriem, kas liecina, ka nākamais mēnesis varētu būt samērā neparedzams nekustamo īpašumu darījumu ziņā, un pierāda, ka vīrusam ir patiesa ietekme uz nekustamo īpašumu darījumu pasauli.

Jau nedēļas vidū nācās darījumu plānošanā paredzēt to, ka līgumos izvēlētie termiņi var tikt pagarināti, ja tos nav iespējams izpildīt ierobežotās gaisa satiksmes dēļ. Klienti gluži vienkārši var nepaspēt nokļūt Latvijā gaisa satiksmes ierobežojumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārdevēji, kuri par savu īpašumu vēlas saņemt vairāk nekā EUR 300 000, var piedzīvot ļoti zemu vai dažkārt pat neesošu interesi par savu īpašumu.

Lai gan pieprasījums pēc ekonomiskā segmenta ģimenes dzīvokļiem ir stabils un darījumi notiek, kā arī tie tiek finansēti no banku puses, premium klases privātmāju tirgū pārdevēju ekspektācijas ļoti izteikti var atšķirties no reālā tirgus pieprasījuma. Kopējais darījumu skaits, vērtējot «dārgās» privātmājas, pēdējās vasarās ir zems.

Visā Latvijā pēdējās vasaras periodā (01.06.19-01.09.19) ir reģistrēti tikai trīs darījumi vērtībā virs EUR 450 000. Divi no šiem darījumiem ir notikuši Mežaparkā un ir zināms, ka piedāvājumi tirgū ir atradušies samērā ilgi, savukārt trešais - Jūrmalā, Kāpu ielā. 2018. gada vasarā ir reģistrēti četri šādi darījumi, no kuriem pa vienam Katlakalnā un Jūrmalā, savukārt Rīgā notikuši divi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī-jūnijā Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā iegādāti 215 premium dzīvokļi par kopējo darījumu summu 47,9 milj. eiro, informē "Baltic Sotheby’s International Realty".

Dzīvokļu darījumu summa no kopējās visu premium klases īpašumu darījumu kopsummas veido 74 %, bet darījumu skaita ziņā dzīvokļu iegādes darījumi veido pat 90% no visiem premium klases īpašumu iegādes darījumiem.

2020. gada sešos mēnešos Latvijas premium tirgū kopumā iegādāti īpašumi 64,4 milj. eiro vērtībā jeb fiksēti 238 darījumi.

Par to liecina "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020. gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalns jeb Jaunais Mežaparks nostiprinās prestižo rajonu sarakstā

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdevēji vēlas iegūt maksimumu, pārdodot savu nekustamo īpašumu. Taču īpašnieku vēlmēm ir jāatrod saskares punkts ar pircēju iespējām, lai darījums varētu notikt.

Pareizā īpašuma starta cenas izvēle ir patiešām svarīgs elements veiksmīgai nekustamā īpašuma realizācijai un izšķir to, vai īpašums tiks pārdots ātri un par maksimālo vērtību, vai arī mēnešiem ilgi kļūs par sludinājumu portālu «spoku,» piedzīvojot daudzkārtējus cenas samazinājumus.

Potenciālie pārdevēji, kas izlēmuši īpašumu tirgot paši, ļoti bieži īpašuma starta cenu izvēlas, analizējot tikai sludinājumu portālos atrodamos piedāvājumus. Tad, ņemot vērā savu personīgo pieķeršanos īpašumam un iedomājoties, ka tieši viņa īpašumā ir vērtīgākie un dārgākie risinājumi (subjektīvas personīgās pieredzes vadīti), īpašnieki izvēlas savu prasīto cenu nedaudz paaugstināt uz pārējo piedāvājumu fona. Šādas prasītās cenas īpašumiem mēdz nebūt reālas, tām nav sasaistes ar realitāti, taču tieši šādi piedāvājumi veido pietiekoši lielu kopējā tirgus īpatsvaru un kalpo kā galvenais izejmateriāls citu nepieredzējušu pārdevēju prasītās cenas izvēlē. Tāpat, analizējot esošo piedāvājumu cenas, ir jāapzinās, ka atsevišķos segmentos ir vērā ņemams daudzums ar tādiem pārdevējiem, kuriem nav motivācijas pārdot īpašumu par reālu tirgus cenu un pietiekoši ātri. Šādi pārdevēji prasīto cenu apzināti izvēlas pārāk augstu, cerot uz veiksmi. Šādus scenārijus visvairāk ir iespējams novērot privātmāju segmentā ekskluzīvākajos rajonos. Parasti tieši privātmāju īpašniekiem novērojama nostalģijas, personīgo ieguldījumu un pieķeršanās ietekme sākuma cenas izvēlē, kā rezultātā tiek pieļautas kļūdas. Šie visi faktori norāda uz to, ka ar konkurējošo piedāvājumu izpēti vien nepietiek, lai pieņemtu pareizo lēmumu cenas izvēlē, ja mērķis ir pārdot īpašumu operatīvi (konkrētā laika nogrieznī) un par labāko cenu, kamēr tirgus ir aktīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mājokļu tirgū skaidru naudu vairs nepieņems

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. maija darījumus ar nekustamo īpašumu vairs nevarēs veikt skaidrā naudā.

Tādu lēmumu vakar pieņēma Saeima. Tas darīts tādēļ, lai mazinātu krāpniecību ar nodokļiem, kā arī, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām nekā patiesā darījuma apmērs. Eiropas Komisijas (EK)eksperti norāda, ka skaidras naudas ierobežojumi ir efektīvi cīņā pret naudas atmazgāšanu, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā – proti, mazina izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Lai gan EK savā pērnā gada nogales ziņojumā ir norādījusi, ka ES līmenī netiks noteikti nekādi dalībvalstīm kopēji skaidras naudas ierobežojumi, tomēr vairums dalībvalstu tādus ir ieviesušas. Nesen to izdarīja Lietuva, nosakot, ka skaidras naudas darījumi ar nekustamo īpašumu nedrīkst pārsniegt 3000 eiro. Lietuvas Nekustamā īpašuma asociācija to jau ir novērtējusi pozitīvi, uzsverot, ka tādējādi šajā segmentā būtiski tiks mazināta ēnu ekonomika. Jāpiebilst, ka skaidras naudas ierobežošana ir aktuāla ne tikai Eiropas Savienībā. Arī Izraēla pērn pieņēma aizliegumu izmantot skaidru naudu nekustamā īpašuma darījumos, pamatojot to ar augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru un naudas atmazgāšanu. Uz jautājumu, kādēļ tiek ierobežotas cilvēku tiesības maksāt tādā veidā, kādā viņi to vēlas, atbilde ir vienkārša – valstij ir tiesības uzlikt samērīgus ierobežojumus, ja to prasa sabiedriskais labums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu par negodīgu komercpraksi SIA «Latvijas Hipotēka» darbībās, uzliekot pienākumu izbeigt reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem, kā arī piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā.

Uzraudzības ietvaros PTAC izvērtēja sabiedrības praksi, piedāvājot patērētājiem reversās nomas pakalpojumu, kura ietvaros sākotnēji piedāvāts nopirkt no patērētāja tam piederošo nekustamo īpašumu, vienlaicīgi noslēdzot arī īslaicīgu (parasti daži mēneši) nomas līgumu (patērētājs var turpināt izmantot attiecīgo īpašumu) un atpakaļpirkuma līgumu, kas dod patērētājam iespēju atpirkt nekustamo īpašumu, bet patērētājam šādā gadījumā jāveic viss maksājums vienā reizē jau pēc dažiem mēnešiem.

PTAC ieskatā lielākoties šādam pakalpojumam patērētāji piekrita, lai iegūtu naudas līdzekļus parādu segšanai, kaut arī viņu maksātspēja nebija pietiekoša, lai veiktu nepieciešamos nomas maksājumu un jau pēc dažiem mēnešiem atmaksātu visu summu nekustamā īpašuma izpirkšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai zināt, cik daudz informācijas par katru nodokļu maksātāju ir VID rīcībā?

Tatjana Ļutinska, starptautisks nodokļu konsultants, "TX Solutions", 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. marta līdz 1. jūnijam ienākumu deklarācija jāiesniedz visiem tiem, kas 2019. gadā saņēma ienākumus, no kuriem ienākuma nodoklis nav ieturēts to izmaksas vietā, vai ienākumus no ārzemēm. Kas jāzina nodokļu maksātājam?

Pirmais. Jums, nodokļu maksātāj, ir jāatceras viss – visi pagājušā gada ienākumi. Ja esat Latvijas nodokļu rezidents, Jums šeit pēc šīs valsts noteikumiem jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas saņemti jebkurā pasaules malā, lai gan ārzemēs šie ienākumi jau varēja būt aplikti ar nodokļiem. Jūsu nodokļu rezidenci nenosaka Jūsu pase, bet gan Jūsu pastāvīgā vai galvenā dzīvesvieta Latvijā. Pie tam Jums jāmaksā nodokļi no jebkuriem ienākumiem, izņemot ierobežotu skaitu likumā norādītiem neapliekamajiem ienākumiem. Tādi ir, piemēram, ienākumi no personīgās mantas pārdošanas un dāvanas no tuviem radiniekiem. Tomēr arī ar nodokli neapliekamos ienākumus nedrīkst aizmirst norādīt deklarācijā, ja to summa pārsniedz 10 000 EUR. Tālāk, lai cik negaidīti tas būtu, ar ienākuma nodokli tiek aplikti ne tikai saņemtie skaidras un bezskaidras naudas līdzekļi, bet arī saņemtie labumi un pakalpojumi. Piemēram, mājokļa nodrošināšana. Un dažos gadījumos šādu labumu saņemšana var tapt zināma VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Prana Property nepiekrīt RD piedāvājumam atpirkt īpašuma daļas Zolitūdes traģēdijas vietā

LETA, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Prana Property» patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20, Zolitūdē, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Piedāvājām izskatīt iespēju mainīt īpašumu - Rīgas pašvaldība ir gatava šo īpašumu atpirkt un vērtēt zemi kā neapbūvētu, vai arī piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu. Ja nopirksim - plānojam nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu. Patlaban Prana Property šo piedāvājumu nepieņem,» sacīja Burovs.

Viņš skaidroja, ka pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa bija 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu 200 000 eiro.

«To Igaunijas uzņēmums nepieņem. Šodienas sarunā varēja saprast, ka arī līdzvērtīgi īpašumi viņus neinteresē. Šķiet, ka Prana Property nepieciešama arī autostāvvieta, attiecīgi turpmāko par īpašuma sadali var risināt tikai tiesā. 16.novembrī tā dēvētās graustu komitejas sēdē vai nu atzīsim šo ēku par graustu un piemērosim paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, vai arī tiks pieņemti citi lēmumi,» sacīja Burovs. Citus iespējamos lēmumus līdz 16.novembra sēdei Burovs nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vērtīgākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 26.02.2019

Darījuma cenas rekords ir bijis 6,35 miljoni eiro - 1982.gadā Baltkrievijā dzimusī Marija Gvardeiceva pērn novembrī par šādu summu nopirka 7075 kvadrātmetrus zemes ar ēku 19.līnijā 1. Īpašumu pārdeva 1998.gadā dzimušais Eduards Segals, kurš to ieguva dāvinājuma ceļā no tēva Iļjas Segala. Pircējai hipotekārais kredīts īpašuma iegādei nebija nepieciešams.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 40 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā, par pirmajiem 20 sniedzot īpaši detalizētus datus.

Tāpat kā 2017.gadā, arī pērn kūrortpilsētā reģistrēti tikai deviņi darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk. Darījuma cenas rekords ir bijis 6,35 miljoni eiro - 1982.gadā Baltkrievijā dzimusī Marija Gvardeiceva pērn novembrī par šādu summu nopirka 7075 kvadrātmetrus zemes ar ēku 19.līnijā 1. Īpašumu pārdeva 1998.gadā dzimušais Eduards Segals, kurš to ieguva dāvinājuma ceļā no tēva Iļjas Segala. Pircējai hipotekārais kredīts īpašuma iegādei nebija nepieciešams.

Otra lielākā darījuma summa bijusi divi miljoni eiro - savulaik plaši pazīstamais biznesmenis Grigorijs Lučanskis pagājušā gada oktobrī nopirka 310/1000 daļas no īpašuma Tirgoņu ielā 1, kas sastāv no 1881 kvadrātmetra zemes un divām ēkām. Tās viņam pārdeva cits ārvalstnieks – 1979.gadā dzimušais Maksims Lalakins, kurš šo īpašuma daļu nopirka 2006.gadā par 267 995 latiem (381 322 eiro). Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1. Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu

Mazos parādus atlaidīs  

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000...

2. Pēdējās nedēļas laikā ir saņemta informācija par mēģinājumiem pamudināt personas apstiprināt piekļuvi viņu bankas lietotnēm, izmantojot "Smart-ID"

Smart-ID lietotājus aicina būt uzmanīgiem 

Pēdējās nedēļas laikā ir saņemta informācija par mēģinājumiem pamudināt personas apstiprināt...

3. Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Paplašina eklēru impēriju 

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar...

4. "Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords - 6,3 miljoni  

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

5. SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina pauž satraukumu par to, ka līdz ar robežu slēgšanu Covid-19 dēļ, uzņēmumam šovasar varētu trūkt darba rokas. Radot nopietnus zaudējumus, jau atkal bojā varētu iet raža

Ar vietējiem strādniekiem nepietiks 

SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina pauž satraukumu par to, ka...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru