Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Jauns tirdzniecības likums vajadzīgs piegādātāju attiecību regulēšanai ar mazākiem tirgotājiem.

Grozījumi Konkurences likumā attiecas uz diviem lielajiem mazumtirgotājiem, taču piegādātāju attiecības ar mazākiem mazumtirdzniecības tīkliem nav uzlabojušās, atsevišķos gadījumos tās kļuvušas piegādātājiem nelabvēlīgākas. To Dienas biznesa rīkotajā konferencē Veselīga konkurence – attīstības pamats atzina diskusiju dalībnieki.

Konkurences padomes (KP) secinājumi ir vairāki – lai arī lielāko mazumtirgotāju līgumi ar piegādātājiem ir skaidrāki un pārskatāmāki un tajos klaji neparādās aizliegtie noteikumi un maksājumi, tomēr pastāv risks, ka mazumtirgotāji slēptā veidā realizē iepirkuma varu. Turklāt piegādātāji joprojām neuzdrošinās iebilst vai sūdzēties, baidoties no iespējamiem preču optimizācijas draudiem. KP vecākā ekonomiste Skaidrīte Ābrama norādīja, ka joprojām atlaides ir milzīgas – gan par uzņemšanu veikalos, gan citas un būtu jāregulē ne tikai attiecības ar diviem lielajiem tirgotājiem, bet arī citiem. Vai tas būtu tirdzniecības vai pārtikas tirdzniecības likums – par to būtu jādiskutē. Viņa arī saredz, ka būtu jāregulē arī piegādātāji, jo tos ieņēmumus, ko viņi negūst no abiem lielajiem tirgotājiem, viņi kompensē ar mazākiem tirgotājiem.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Nordpool biržas elektrības cenu zināšana dod priekšrocības sarunās ar elektrības tirgotājiem, ziņo Dienas Bizness.

Arvien aktīvāk Latvijas uzņēmumiem iesaistoties elektrības brīvajā tirgū, kā arī parādoties jauniem elektroenerģijas pārdevējiem, aktuāls kļūst jautājums par elektrības references cenu, lai veiksmīgāk risinātu sarunas ar elektrības tirgotājiem. Šādu references cenu Latvijā nodrošina lielākā un vecākā elektroenerģijas birža pasaulē Nordpool, kas 1996. gadā tika izveidota apvienojot norvēģu un zviedru elektrotīklu kompānijas.

Pašlaik birža aptver jau visu Skandināvijas reģionu, kā arī darbojas Igaunijas – Somijas starpsavienojuma kabeļa Estlink galā. Ja izdosies sakārtot visas nepieciešamās formalitātes, Nordpool birža jau nākamgad varētu pavirzīties vēl tālāk uz Dienvidiem, savā cenu apgabalā iekļaujot arī Latviju un Lietuvu. Faktiski arī tagad Latvijas uzņēmumiem jau ir iespējams pirkt un pārdot elektroenerģiju Nordpool biržā Igaunijā, tāpēc Dienas bizness sāk regulāras Nordpool elektrības cenu grafika publikācijas.

Iepircēji pret licencēm

Ogu iepircēji sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās. Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Strādā ar peļņu

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls.

Izejvielu cenu izmaiņu pārnešana uz produkta cenu nenotiek simetriski.

Tā secinājusi Konkurences padome, veicot cenu veidošanās izpēti gan (lauksaimniecības izejvielu) ražotāju - pārstrādātāju, gan pārstrādātāju - mazumtirgotāju līmenī. Diemžēl attiecībā uz abiem posmiem KP konstatējusi, ka daudzos gadījumos iepriekšējā posma cenu samazinājums dažādu ražošanas faktoru ietekmē netiek uzreiz pārnests uz jaunradītās vērtības cenu samazinājuma veidā.

Tā, piemēram, 2009. gadā, samazinoties piena iepirkuma cenai, pārstrādātājs tikai pēc trim mēnešiem izejvielu cenu samazinājumu atspoguļoja zemākā tālākpārdošanas cenā, kas tam deva iespēju visu šo laiku gūt papildu peļņu, konstatējusi KP. Savukārt ir arī mazumtirgotāji, kas gadījumos, kad piegādātājs samazinājis savu piegādes cenu, veikalu plauktos cenu mēdz atstāt nemainīgu, tādējādi arī gūstot papildu peļņu. 2010.gada rudenī, kad būtiski sadārdzinājās ražotāju cenas vairākās preču kategorijās, tostarp piena produktiem par 10-20%, eļļai līdz pat 40%, maizes izstrādājumiem 5-20%, graudu izstrādājumiem līdz pat 155%, salīdzinot piegādātāju un mazumtirgotāju cenu sadārdzinājumu, vairumā gadījumu tika konstatēts - par kādu procentu palielinājās piegādes cenas, par tādu pašu arī cenas plauktā.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka tirgotājiem aizvadītie svētki bijuši veiksmīgāki nekā gadu iepriekš, bet 2010.gads kopsummā tomēr būs ar mīnuszīmi pret 2009.gadu.

Vērienīgas rokādes Latvijas gaļas tirgū

Pagaidām nevar paredzēt, kādas izmaiņas un ietekmi jaundibinātie uzņēmumi nesīs nozarei.

Investors

Rīgas biržā nevar sagaidīt eiro

Sākot jauno gadu, Lietuvas un Igaunijas biržās tirdzniecība un norēķini notiek eiro valūtā, tomēr pagaidām tirdzniecība eiro pagājusi secen Rīgas biržai.

Akcijas

Var pirkt akcijas

Valdības atļauja valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži iesaistīties a/s Latvijas finieris akciju pircēju karos vēl nenozīmē, ka šādi darījumi notiks.

Tiesvedība

Lai arī kopējais noguldījumu apjoms bankās pieaug, tomēr par tiem izmaksātās peļņas apjoms samazinājies par 40%.

Tādējādi uzņēmumiem un privātpersonām par viņu noguldīto naudu, ko bankas parasti izmanto jaunu kredītu izsniegšanā, gada laikā gar degunu aizgājuši vismaz 60 miljoni latu, bet bankām tas ļāvis būtiski samazināt izdevumus, uzlabot peļņas rādītājus un pat palielināt darbiniekiem algas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par banku darbības rādītājiem šā gada 30. jūnijā.

Vācija atdziest

Vājie Vācijas ekonomikas dati Latvijai nenozīmē strauju eksporta kritumu, tomēr uzņēmumiem laiks piedomāt par noieta tirgu diversifikāciju.

Vācijas ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī tikpat kā apstājies, IKP pret šā gada pirmo ceturksni pieaudzis tikai par 0,1%, liecina jaunākie Vācijas Federālās statistikas pārvaldes dati.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness

2010. gadā pasludināto maksātnespējas procesu skaits sasniedzis apogeju – teju 3000, vairums no tiem ir darbojušās nekustamo īpašumu, tirdzniecības vai būvniecības jomās, liecina SIA Lursot pētījums pēc Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistra ierakstiem.

Trīs gadu laikā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits ir trīskāršojies. Atšķirībā no pirmskrīzes procesiem, kuros maksātnespējas ierosināšana vairāk bija saistīta ar nelieliem uzņēmumiem, pēdējos trijos gados daudzos no šajos procesos iesaistītām komercsabiedrībām un privātpersonām iepriekš ir bijušas ekonomiski aktīvas.

Gaidāms pārtikas cenu kāpums

Pārtikas izejvielu cenu pieaugums pasaulē ietekmēs arī Latviju, tomēr cenu kāpums te nebūs tik straujš, prognozē eksperti.

Tirdzniecība

Bonusi iegriež pārtikas ražotājiem

Aug pārtikas produktu ražotāju nemiers ar tā saucamajiem bonusiem, kas jāmaksā tirgotājiem par preču atrašanos lielveikalos.

Aizvien nozīmīgāku vietu uzņēmuma mārketinga komunikācijā ieņemošie sociālie mediji to pieejamības un mēroga dēļ var radīt iespaidu, ka mārketinga aktivitātēm vairs nav nepieciešams atvēlēt tik daudz līdzekļu, kā tas bija agrāk.

«Pieredze rāda, ka, neprasmīgi darbojoties sociālajos medijos vai izvēloties nepieredzējušas aģentūras pakalpojumus, tiek veltīgi iztērēti līdzekļi un bieži vien atliek tikai paļauties uz veiksmi. Turpretī reklāmas vēstījuma novadīšana, izmantojot tradicionālos medijus, vairumā gadījumu ir dārgāka, bet šajā gadījumā reklāmdevējs pērk jau noteiktu auditorijas daļu,» skaidroInspired DIGITAL vadītājs Artūrs Mednis.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Aprīlī sāks būvēt jauno gāzu ražošanas un uzpildes ražotni Zaķumuižā, kuru ekspluatācijā nodos 2012. gada vasarā.

Pērnā gada decembra nogalē ar būvkompāniju SIA Merks ir parakstīts līgums par iecerētās jaunās ražotnes būvniecību, stāsta rūpniecisko un medicīnas gāzu ražošanas un piegādes SIA AGA valdes loceklis Olavs Ķiecis.

Viņš atzīst, ka tā ir uzņēmuma lielākā investīcija pēdējo gadu laikā, kas ļaus ne tikai palielināt darba ražīgumu un efektivitāti, bet arī piedāvāt klientiem jaunus produktus, kādus līdz šim AGA Latvijā neražoja. «Plānojam, ka ražotnes būvniecība tiks pabeigta jau 2011. gada nogalē un nākamo trīs mēnešu laikā notiks gāzu ražošanas un uzpildes iekārtu montāža, kas ļautu uzsākt ražošanu 2012. gada otrajā ceturksnī,» stāsta O. Ķiecis. Pērn tika parakstīts līgums ar LIAA, kā rezultātā, īstenojot šo projektu, tiks saņemts 1,7 milj. Ls liels ES struktūrfondu atbalsts. Viņš uzsver, ka jaunajā ražotnē būs ievērojami augstāks automatizācijas līmenis.

Elektrības ražošanai no Latvijas zaļā zelta ambiciozi plāni, bet realizācija apšaubāma, pirmdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Šodien valdības komiteja sāk vētīt ilgi gaidīto Atjaunojamo energoresursu likumu.

Par teju vai galveno atjaunojamo energoresursu, ar kuru Latvijai līdz 2020. gadam jāsasniedz 40% zaļās enerģijas īpatsvara mērķis, noteikta biomasa. Skatoties uz Ekonomikas ministrijas izsniegto kvotu daudzumu biomasas elektrostacijām - 2010. gada 1. janvāri to bija 30- varētu domāt, ka Latvija atbilstoši ilustrācijā izmantotajai kartei, ir teju vai nosēta ar biomasas stacijām vai tiks nosēta, vēlākais, pēc gada.

Tomēr realitātē ir uzbūvētas tikai dažas stacijas, un eksperti lielas izmaiņas šajā jomā neparedz.

Ekonomikas stagnācija vairojusi vēlmi nopelnīt ar viltotiem parakstiem, zagtām pasēm un strādājot kā zicpriekšniekiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Viņš nenoliedz, ka recesija Latvijā var būt vilinājums blēžiem nopelnīt, īstenot vienkāršākas blēdīšanās shēmas. Ir dzirdēti stāsti, ka bezdarbnieks vērsies darbā iekārtošanas kompānijā un tur pēc solījuma saņemt darbu atstājis gan pases kopiju, gan parakstījis dokumentus, kurus apliecinājis zvērināts notārs, bet pēc vēstulēm no kreditoriem vai nodokļu administrācijas atskārtis, ka kļuvis par uzņēmēju pret paša gribu.

Ienākumus no valstij piederošo kapitāldaļu pārdošanas varētu ieskaitīt īpašā fondā, ar kuru atbalstītu jaunu ražotņu izveidi, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Ja tiek pieņemts lēmums par to valstij piederošo uzņēmumu, (kas tirgū konkurē ar privātuzņēmumiem — SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons) kapitāldaļu pārdošanu, tad no šādiem darījumiem iegūtā nauda jāinvestē atpakaļ ekonomikā - rūpniecības izaugsmei un attīstībai - Rūpniecības izaugsmes fondā,» uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars (attēlā).

Uzņēmēji, kuri nepārbauda ziņas par darījumu partneriem, finansiāli cieš divreiz biežāk nekā tie, kas informāciju pārbauda, otrdien norāda laikraksts Dienas bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 78% no Lursoft aptaujātajiem (1600 uzņēmējiem) regulāri pārbauda informāciju gan par saviem esošajiem, gan arī jaunajiem sadarbības partneriem. Savukārt 22% respondentu šādu pārbaudi neveic. Lai arī zaudējumus nācies ciest gan tiem uzņēmējiem, kuri darījumu partnerus pārbaudījuši, gan tiem, kuri uzticējušies bez pārbaudes, tomēr tikai 33% gadījumu datus pārbaudījušie cietuši zaudējumus, savukārt nepārbaudītāju nometnē tādi bijuši 52%.

67% aptaujāto pirms līguma parakstīšanas pārbauda amatpersonas un pārstāvības tiesības, tomēr no tiem aptuveni 30% informācijas trūkuma dēļ radušies zaudējumi. Savukārt uzņēmēji, kuri pirms līguma parakstīšanas amatpersonas nav pārbaudījuši, 51% gadījumu atzinuši ziņu iztrūkuma rezultātā radušos zaudējumus, rāda Lursoft pētījums. Jāņem vērā, ka liela daļa pārbauda vien uzņēmuma pamatinformāciju - nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru utt..