Investors

Gaida, ka uzņēmumi būs dāsnāki pret saviem akcionāriem

Jānis Šķupelis, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Pasaules lielāko uzņēmumu peļņai augot, tiek domāts arī par dividenžu palielināšanu. Šāda situācija joprojām var saglabāt investoru interesi par akcijām laikos, kad finanšu tirgos svārstības kļuvušas lielākas, plaukuši politiskie riski un augstāk ceļo arī etalona obligāciju ienesīgums.

Piemēram, ASV 10 gadu termiņa obligācijām tas nupat grasās pārsoļot pāri 3% atzīmei. Dažkārt dzirdamas spekulācijas, ka, obligāciju likmēm augot, no akciju tirgus varētu noplūst nauda, jo pašu drošāko fiksētā ienesīguma instrumentu alternatīvas atkal sāks izskatīties pietiekami interesanti.

Lai nu kā - šogad par savu izmaksāto dividenžu palielināšanu lemšot 71% ASV lielo publiski kotēto kompāniju un 83% Eiropas šādu uzņēmumu, paredz, piemēram, investīciju banka JPMorgan. Tiek lēsts, ka izmaksāto dividenžu apmērs uz akciju ASV S&P 500 uzņēmumiem augs par 8%, bet Euro Stoxx 50 kompānijām – par 6%. Valdot šādam fonam, dividenžu ienesīgums S&P 500 kompānijām jau pašlaik ir palielinājies līdz 2,1% atzīmei. Vēl janvārī tas atradās pie 1,8% (notikušais akciju cenu kritums šo rādītāju padarīja pievilcīgāku). Savukārt Euro Stoxx 50 akciju indeksam dividenžu ienesīgums pašlaik atrodas pie 3,8% atzīmes, kas ir visvairāk kopš 2016. gada decembra. JPMorgan arī paredz, ka šogad kopumā ASV S&P 500 kompānijas savu akciju atpirkšanai varētu tērēt 800 miljardus ASV dolāru, kas kalendārā gadā būtu jauns rekords. Tiek norādīts – ja ņem vērā arī šo faktoru, tad ASV un Eiropas akciju turēšanas ienesīgums varētu būt ap 5%.

Tradicionāli lielu dividenžu maksāji ir tie uzņēmumi, kas darbojas mazāk cikliskās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, komunālo pakalpojumu uzņēmumi. Tiesa gan, pēdējā laikā investori nav izrādījuši pārlieku lielu prieku par šādām akcijām. Šajā pašā laikā lielākā dividenžu izaugsme nāk no tehnoloģiju, finanšu un enerģijas nozares uzņēmumiem, kuri pārsvarā netiek uzskatīti par ļoti stabiliem dividenžu maksātājiem. Lielā mērā šāda izaugsme ir tādēļ, ka pasaules ekonomika joprojām ir spēcīga, šo uzņēmumu peļņa aug un daudzas šādas kompānijas sēž uz lielas skaidras naudas kaudzes (viena alternatīva ir to dalīt atpakaļ investoriem ar dividenžu un akciju atpirkšanas palīdzību).

Visu rakstu Cer uz dividendēm lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB banka vērsusies tiesā pret akcionāriem saistībā ar aizdevumiem

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atjaunojot vēsturisku ēku kompleksu, izveido apartamentu viesnīcu

Žanete Hāka, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojot vēsturisku ēku kompleksu, Saulkrastos izveidota apartamentu viesnīca "Villa Gaida". Tās īpašnieks Sigits Duduris nākotnē iecerējis turpināt ēku atjaunošanas darbus.

Vietā, kur atrodas "Villa Gaida", iepriekš atradās vēsturisku ēku grupa, ko 19.gadsimta vidū uzbūvēja tālbraucējs - kapteinis Sīmanis Skuja, šajā vietā iekārtojot sev divas lielas vasarnīcas un vairākas palīgēkas. Kopš tā laika teritorijas īpašnieki mainījušies daudzas reizes, ēkas pamatīgi izpostītas, taču pamazām S. Duduris īpašumu pa gabaliņiem ir daļēji sakomplektējis atpakaļ.

S. Duduris skaidro, ka ideja radusies pakāpeniski, līdz pēdējais piliens bija arhitekta pamanītās vērtības zem pamatīgā kultūrslāņa. Ēku atjaunošanas darbi sākti pirms 7-8 gadiem, un patlaban restaurētas un viesus uzņem divas no ēkām ar astoņiem apartamentiem.

"Pieprasījums jau bija vērojams pirmajās nedēļās, neskatoties uz to, ka atvēršanas laiks sakrita ar smagāko neziņas periodu. Daudzi no viesiem sekoja "Villa Gaida" stāstam "Facebook", kas regulāri tika publicēts jau pirms atvēršanas. Sezonā aicinām viesus pie mums apmesties uz nedēļu vai ilgāk, taču nesezonas laikā apartamentus piedāvājam arī nedēļas nogalēm un svētku dienām. Mūsu lielā vēlme ir daļā apartamentu sameklēt ilgtermiņa viesus," stāsta S. Duduris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla izmantošanas stratēģijās jāparedz elastība, peļņas sadales pamatojums

Guntars Krols - EY partneris, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra vidū Ministru kabinets atbalstīja grozījumus kārtībā, kādā tiks vērtēti darbības rezultāti un finanšu rādītāji valstij piederošajos uzņēmumos.

Proti, valsts kapitālsabiedrībām būs skaidri jādefinē sasniedzamie finanšu mērķi. Šī iniciatīva ir rezultāts tam, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir konstatējis gadījumus, ka valsts uzņēmumos nav stratēģiski noteiktu vai atbilstoši apstiprinātu finanšu mērķu. Attiecīgi, ja nav skaidrības par mērķiem, tad nevar veikt darbības novērtējumu. Šīs iniciatīvas loģika ir saprotama, taču uzņēmumu finanšu mērķtiecīga un vienotos principos balstīta plānošana var izrādīties ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Tam ir vairāki iemesli – dažādas uzņēmumu prioritātes, atšķirīga tirgus situācija, uzņēmumu tirgus pozīciju atšķirīgs briedums, naudas plūsmas, dividenžu un investīciju politikas var būt kardināli atšķirīgas. Piemēram, uzņēmumu dividenžu sadales vai kapitāla piesaistes politiku tieši ietekmē tā izaugsmes potenciāls – vai uzņēmumam ir, kur augt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Noraida Grindeks mazākuma akcionāra prasību pret Lipmanu

LETA, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā AS «Grindeks» mazākuma akcionāra Leonīda Mohovikova prasību par 2120,40 eiro piedziņu no uzņēmuma līdzīpašnieka Kirova Lipmana saistībā ar akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma neizteikšanu, liecina publiski pieejama informācija portālā «manas.tiesas.lv».

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, apelācijas instances tiesa uzskatīja, ka Mohovikovs nav spējis pierādīt zaudējumus, kas viņam varētu būt radušies saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma nepildīšanu, ar kuru Lipmanam un viņa dēlam Filipam bijis pienākums izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Iesniegumā pirmās instances tiesai Mohovikovs norādīja, ka viņš esot cietis zaudējumus, jo akcijas pārdevis par zemāku cenu, nekā tā būtu, ja piedāvājums tiktu izteikts.

Lipmana aizstāvis Pāvels Rebenoks šogad martā sacīja, ka FKTK 2014.gada lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz laiku daļēji apturot tā darbību, proti, norādītais administratīvais akts tiesvedības laikā bija zaudējis spēku daļā par noteikto tiesisko pienākumu izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu. Savukārt tiesvedības laikā mainījās faktiskie apstākļi, proti Filipa Lipmana māte Anna Lipmane pārdeva 0,04% no piederošajām «Grindeks» akcijām, radot situāciju, kurā Kirova Lipmana netiešā kontrolē atradās mazāk nekā 50% no uzņēmuma akcijām. Tādējādi brīdī, kad FKTK lēmums stājās spēkā, tas vairs nebija izpildāms. Aizstāvja viedoklim spriedumā pievienojās arī Administratīvā apgabaltiesa, norādot, ka FKTK lēmums uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rubenis: AS Olainfarm valde ignorē FKTK norādījumus un turpina pārkāpt akcionāru tiesības

Db.lv, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Olainfarm” valde ignorē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) norādījumus par nepieciešamību visiem akcionāriem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus, turpinot rupji pārkāpt gan akcionāru tiesības, gan likumu, uzskata AS “Olainfarm” akcionārs, bijušais SIA “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis.

“Komerclikums un biržas noteikumi paredz, ka jebkuram akcionāram ir tiesības iepazīties ar akcionāru sarakstu trīs dienas pirms sapulces. Taču AS “Olainfarm” valde ļoti rupji pārkāpusi šo principu un nav nodrošinājusi akcionāriem iespēju iepazīties ar šo sarakstu nedz trīs kalendārās, nedz trīs darba dienas pirms akcionāru sapulces, kas ir plānota rīt, 22. septembrī. Šāda rīcība var liecināt arī par vēlmi manipulēt ar saraksta datiem akcionāru sapulces dienā,” norāda P.Rubenis.

Viņš skaidro, ka gan AS “Olainfarm” valde, gan uzņēmuma pārstāvis Jānis Dubrovskis, atbildot akcionāriem, ir snieguši pretrunīgu informāciju, vieniem norādot, ka ar akcionāru sarakstu varēs iepazīties Olainē, uzņēmumā, sākot ar piektdienu, 18.septembri, bet citiem - ka to varēs darīt turpat Olainē, bet sākot ar sestdienu, 19.septembri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Salvis Lapiņš konsultēs Olainfarm investoru attiecību jautājumos

Db.lv, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Olainfarm» investoru attiecību jautājumos konsultēs uzņēmuma ilggadējais valdes loceklis un pieredzējušais investoru attiecību eksperts Salvis Lapiņš, informē Olainfarm padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

S. Lapiņš ir Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta biedrs un «Olainfarm» investoru attiecību vadītājs kopš 2006. gada. Šajā periodā AS «Olainfarm» akcijas cena piedzīvoja lēcienu no apmēram 0,3 eiro līdz vairāk nekā 11 eiro par akciju. Tāpat «Olainfarm» saņēma neskaitāmas balvas un atzinību par augstas kvalitātes komunikāciju un investoru attiecībām, kā arī kļuva par pieckārtēju Koproratīvās izcilības balvas saņēmēju. Tostarp AS «Olainfarm» kļuva arī par pirmo Latvijas uzņēmumu, kas piedalījās «Nasdaq» biržas zvanu ceremonijā Ņujorkā.

Pāvels Rebenoks, AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs: «Labojot iepriekšējās uzņēmuma padomes pieļautās kļūdas, esam nopietni pievērsušies attiecību uzlabošanai un pilnveidošanai ar uzņēmuma akcionāriem un investoriem. Ļoti iespējams, ka S. Lapiņš ir viens no pieredzējušākajiem investoru attiecību speciālistiem Latvijā ar vairāk nekā desmit gadus ilgu pieredzi dažādās Latvijas un starptautiskajās finanšu insitūcijās, kā arī AS »Olainfarm«. Jāuzsver, ka no ilggadējiem uzņēmuma akcionāriem saņēmām ļoti labas atsauksmes un novērtējumu tam, kā iepriekš attiecības ar investoriem veidoja S. Lapiņš, un tas bija viens no būtiskiem argumentiem, lai S. Lapiņam atkal uzticētu darbu ar uzņēmuma akcionāriem un investoriem. Ļoti ceram, ka attiecību aktivizēšana ar investoriem un akcionāriem atkal palielinās uzticību uzņēmumam un mazinās tas negatīvās sekas, ko AS Olainfarm tēlam un reputācijai nodara divu mazākuma akcionāru uzbrūkošie izteikumi publiskajā telpā saistībā ar mantojuma dalīšanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FKTK piemērojusi AS Valmieras stikla šķiedra akcionāriem 131 250 eiro sodu

Dienas Bizness, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, informē FKTK.

Nosakot akcionāriem piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā to finanšu stāvokli, kā arī to, ka akcionāri ir atzinuši pārbaudes rezultātā atklātos pārkāpumus.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK, konstatēja, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler likumā paredzētajā termiņā nebija izpildījuši FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tika konstatēts, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler kopš 2005. gada, ir rīkojušies saskaņoti, tieši un netieši iegūstot vairāk nekā 50% AS «Valmieras stikla šķiedra» lielu balsstiesību īpatsvaru. FITL 66. pants (redakcija, kas bija spēkā 13.07.2006.) paredz, ka personām, kuras rīkojas saskaņoti un kuras tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, ir pienākums izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu. Pārbaudes gaitā FKTK konstatēja arī pārkāpumus informācijas par veiktajiem darījumiem ar akcijām atklāšanas jomā (informācija, kas bija jāsniedz saskaņā ar FITL 86.1 pantu) no Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas «Dienas ziņas».

Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi «Grindeks» mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunais Olainfarm valdes priekšsēdētājs izvērtēs iepriekšējās valdes darbību

LETA, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais zāļu ražotāja AS «Olainfarm» valdes priekšsēdētājs Lauris Macijevskis ir apņēmies izvērtēt iepriekšējās uzņēmuma valdes darbību, intervijā pauda Macijevskis.

Viņš sacīja, ka šāds uzdevums saņems no jaunās «Olainfarm» padomes, vienlaikus šobrīd esot pāragri runāt par kādām konkrētām izmaiņām, jo tas esot sarežģīts process. «Ir ļoti daudz dažādu transakciju, kurās uzņēmums ir iesaistīts. Tas ir milzīgs apjoms. Kad mūsu rīcībā būs apkopota informācija, ar to iepazīstināsim gan padomi, gan citas iesaistītās puses,» sacīja Macijevskis.

Iepriekš ziņots, ka «Olainfarm» padome bija spiesta pieņemt lēmumu par izmaiņām valdē, jo, iepazīstoties ar situāciju uzņēmumā, atklājās valdes locekļu rupji pārkāpumi, tostarp 1.aprīlī uzņēmuma valde parakstījusi un iesniegusi pieteikumus Uzņēmumu reģistrā par neesošas un fiktīvas akcionāru ārkārtas sapulces norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāki Olainfarm akcionāri iebilst pret uzņēmuma gada pārskatu un vēršas FKTK

Db.lv, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Olainfarm" akcionāri, kas pārstāv 17% no pamatkapitāla - Nika Saveljeva, Igaunijas uzņēmums Olfim, kā arī a/s "Rīgas Farmaceitiskā fabrika"– otrdien notikušajā "Olainfarm" akcionāru sapulcē apstrīdēja un iebilda pret vairākiem uzņēmuma gada pārskata posteņiem un un par šo faktu ir vērsušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), informē "Olfim" pārstāvis Sandis Petrovičs.

Par iebildumiem akcionāru pārstāvji paziņoja otrdien notiekošajā Olainfarm akcionāru kārtējā sapulcē.

Tādējādi atbilstoši Komerclikumam "Olainfarm" valdei bija pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu, taču "Olainfarm" valde, pārkāpjot likumu un akcionāru tiesības, pretēji akcionāru iebildumiem virzīja gada pārskatu uz apstiprināšanu un tas arī tika apstiprināts ar nepieciešamo balsu vairākumu, pauž S. Petrovičs.

"Par šo faktu akcionāri ir vērsušies FKTK, kā arī iesnieguši rakstisku iesniegumu "Olainfarm" padomei un valdei, par atsevišķu gada pārskata posteņu pareizības apstrīdēšanu un gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu. Esam sarūgtināti, ka FKTK, kuras pienākumos ietilpst regulēta tirgus biržas uzņēmumu uzraudzība, līdz šim nav pienācīgā veidā iesaistījušies "Olainfarm" notiekošajā, lai gan esam informējuši komisiju par atkārtotiem pārkāpumiem no "Olainfarm" valdes puses un akcionāru tiesību neievērošanu," norāda S. Petrovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valērija Maligina meitu paziņojums: Mums rūp Olainfarm nākotne

Irina Maligina un Nika Saveļjeva, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Mēs apzināmies, ka ar mantojumu, kurā ietilpst vairāki uzņēmumi, ir saistīti pienākumi un atbildība.»

Saistībā ar mūsu tēta Valērija Maligina pēkšņo aiziešanu mūžībā un viņa testamentā pausto gribu atstāt mantojumu visām trim meitām vienādās daļās vēlamies publiski paust mūsu profesionālos un nākotnes nodomus par vienu no lielākajiem Baltijas farmācijas uzņēmumiem — AS «Olainfarm» — un citiem saistītajiem uzņēmumiem.

Mūsu tētis Valērijs Maligins sava mūža laikā paveicis ļoti daudz. Neviens negaidīja, ka viņa mūžs un darbs pārtrūks tik agri un pēkšņi. Mēs cienām viņa padarīto un esam lepnas par viņa sasniegumiem, izveidojot vadošo medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanas uzņēmumu.

Valērijs Maligins ir novēlējis visām trim māsām vienādās daļās savu mantu, tostarp AS «Olainfarm» akcijas. Tādā veidā viņš paudis savu gribu, lai turpinām viņa iesākto. Mēs apzināmies, ka ar mantojumu, kurā ietilpst vairāki uzņēmumi, ir saistīti pienākumi un atbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti tiek runāts par to, kā Latvijā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt. Taču realitātē nelikumības pret mazākumakcionāriem joprojām ir ierasta lieta, turklāt tās atbalsta arī skandināvu bankas un starptautiskas auditoru kompānijas, laikrakstam Dienas Bizness norāda eksperti.

Uzņēmuma mazākuma akcionāru jomā pastāv virkne tiesību pārkāpumu – sākot no cenas noteikšanas galīgajā atpirkšanas piedāvājumā līdz pat uzraudzības trūkumam, kas bremzē vērtspapīru tirgus attīstību. Nereti tiek runāts par to, kā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt, taču tajā pašā laikā līdzšinējā pieredze nozarē liecina, ka mazo akcionāru intereses netiek ņemtas vērā. Lai uzlabotu situāciju, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, taču pagaidām uzlabojumi ir pārāk lēni un pārkāpumi atkārtojas.

Nav izvēles

Latvijā mazākuma akcionāri jau izsenis ir bijuši pastarīša lomā, un šajā jautājumā, neskatoties uz dažām likumdošanas izmaiņām, pēdējo gadu laikā būtiskus uzlabojumus neredz. Laikraksts Dienas Bizness regulāri no uzņēmumu mazākuma akcionāriem saņem sūdzības par dažādiem tiesību pārkāpumiem, un ieguldījumu pārvaldes kompāniju pārstāvji atzīst, ka situācija neuzlabojas – vērojama virkne pārkāpumu. Kāds Latvijas kuģniecības mazākuma akcionārs laikrakstam Dienas Bizness pastāstīja, ka nesen bez brīdināšanas pārdotas viņam piederošās akcijas. Viņš nelielu skaitu uzņēmuma akciju iegādājies pirms daudziem gadiem par privatizācijas sertifikātiem. Akcijas glabājušās vērtspapīru kontā AS SEB banka, taču pirms aptuveni mēneša tās parādījušās interneta bankā izceltā veidā, taču nekāda sīkāka informācija nav bijusi, līdz ar to viņš domājis, ka mainījusies vieta interneta bankā, kur var aplūkot sev piederošās akcijas. Kādu dienu tālrunī pienākusi īsziņa, ka akcijas pārdotas. Viņš pauž neizpratni gan par to, ka iepriekš mazākuma akcionāriem personīgi netika sniegta ne informācija par to, ka notiks akcionāru sapulce, kur lems par akciju atpirkšanu, gan par to, ka akcijas pārdotas automātiski, ne informējot, ne prasot atļauju to īpašniekam.Šis gadījums liek apdomāt un negatīvi skatīties uz ieguldījumiem uzņēmumu akcijās nākotnē, pauda nu jau bijušais uzņēmuma mazākuma akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Siksnis: ABLV Bank pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais scenārijs valstij

LETA, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais risinājums valstij, kā arī bankas darbiniekiem, akcionāriem un noguldītājiem, aģentūrai LETA sacīja finansists Valdis Siksnis.

«Valstij, bankas noguldītājiem, darbiniekiem un akcionāriem šis ir labākais iespējamais scenārijs. Vismaz no publiskajiem izteikumiem varēja saprast, ka šis jautājums bija kļuvis kā «karsts kartupelis», jo par «ABLV Bank» licences atsaukšanu, likvidāciju, darbības atjaunošanu utt. bija jālemj Eiropas Centrālajai bankai, vietējam regulatoram. Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus, kādi varētu būt šajā procesā. Likvidācijas process, kuru vadītu bankas iecelts administrators būtu kontrolētāks, lētāks un efektīvāks, kā arī beigās novestu pie labāka rezultāta bankas klientiem, noguldītājiem un citām ieinteresētajām pusēm,» teica Siksnis. Viņš piebilda, ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa kontekstā mazāk aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas administratoru atalgojuma samazināšanu, mazinot spriedzi ap šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» 22. novembra ārkārtas akcionāru sapulcē atkārtoti amatos apstiprināja esošo uzņēmuma padomi – padomes priekšsēdētāju Pāvelu Rebenoku, padomes priekšsēdētāja vietnieci Irinu Maliginu un padomes locekļus – Mārtiņu Krieķi un Dainu Sirlaku.

AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs norāda, ka izmaiņas statūtos, kas tika ierosinātas pēc atsevišķu akcionāru iniciatīvas un šodien tika noraidītas akcionāru balsojumā, tikai sarežģītu operatīvu uzņēmuma pārvaldību un nesekmētu konstruktīvu sadarbību starp uzņēmuma valdi un padomi.

Akcionāru sapulces lēmumi liecina, ka akcionāriem ir svarīga uzņēmuma stabilitāte un attīstība ilgtermiņā. Domāju, ka ikvienam, kuram patiesi rūp uzņēmuma rītdiena, ir skaidrs, ka iniciatīvas, kas nav vērstas uz attīstību un rada lieku negatīvo fonu, nenes ieguvumu nedz akcionāriem, nedz darbiniekiem, pauž AS Olainfarm vadītājs.

Kā tika informēts, AS Olainfarm desmit mēnešu provizoriskie darbības rezultāti apliecina to, ka uzņēmums šajā sarežģītajā gadā ir sekmīgi strādājis – Olainfarm grupas apgrozījums ir audzis par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniedzis 101,8 miljonu eiro. Apzinoties atklāta dialoga nozīmīgumu ar akcionāriem, šoruden Olainfarm vadības komanda tikās ar akcionāriem sešās valstīs, informējot par situāciju uzņēmumā, plānotajiem investīciju projektiem un ilgtermiņa attīstības redzējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Černaja-Mežmale: PNB Bankas jaunajiem akcionāriem vēlme stiprināt bankas kapitālu bija jāpauž agrāk

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB banka» jaunajiem akcionāriem vēlme stiprināt bankas kapitālu bija jāpauž agrāk, nevis pēc tam, kad bankas darbība jau ir apturēta, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

«Vēlme stiprināt kapitālu bija jāpauž ātrāk, investori līdz šim brīdim nav spējuši pierādīt, ka viņiem ir līdzekļi. Ja FKTK nav faktu, ja nav iesniegti prasītie dokumenti, tad bija jāpieņem šāds smags lēmums,» sacīja Černaja-Mežmale.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) pārmeta FKTK, ka jaunajiem akcionāriem netiek dota iespēja rekapitalizēt banku un atjaunot tās darbību. Eglītis uzsvēra, ka «PNB banka» ar nepietiekamu kapitālu ir darbojusies gandrīz divus gadus, taču jaunajiem akcionāriem tikušas dotas vien pāris nedēļas, lai ieguldītu līdzekļus. Černaja-Mežmale uzsvēra, ka «PNB bankas» jaunie akcionāri līdz pat šim brīdim Eiropas Centrālajai bankai un FKTK nav iesnieguši dokumentus, kas pierādītu, ka viņu rīcībā ir līdzekļi, kas būtu nepieciešami bankas kapitāla palielināšanai. «Tāpat jaunie akcionāri ar dokumentiem nav pierādījuši, ka viņi ir spējīgi pieņemt lēmumus,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS Grindeks akcionāriem Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā un vienojusies ar akcionāriem par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu līdz šā gada augusta beigām, informē FKTK.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK konstatēja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izpildījuši par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Grindeks» akcionāriem adresētu obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Ņemot vērā FKTK konstatēto pārkāpumu, FKTK vienojās ar Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par administratīvā līguma noslēgšanu, paredzot akcionāriem soda naudu 131 250 eiro apmērā.

Līdz ar administratīvā līguma noslēgšanu Kirovs Lipmans un Filips Lipmans apņemas veikt arī obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu līdz 2019. gada augusta beigām. Vairāku mēnešu termiņš noteikts, ņemot vērā nepieciešamību rast finanšu līdzekļus obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru